1. ōṃ anudāniki ī kriṃda vidhamugā utpatyarthamu ceppabaḍinadi -

   1. “sakṛduccaritamātra ūrthvamunna ma yatītyōṃ kāraḥ” (adharvaśikhōpaniṣat)

(bāgugā nuccariṃcinaṃtamātramuna ūrthva gatini - śrēṣṭamaina gatiyagu parama padamunu, mōkṣamunu - poṃdiṃpa cēyunadi kanuka ōṃ kāramani ceppabaḍinadi).

2. “yasmāt uccārya māṇa ēva sarvaṃ śarīraṃ ūrthvaṃ unnāmayati, tasmāducyatē ōṃkāraḥ”.

(ōṃ ani uccariṃcinamātramuna śarīramunaṃtaṭinī mīdiki lēvatīyunadikanuka ōṃkāramani ceppabaḍinadi).

3. “sakṛmlatōccāraṇataḥ mūlādhārādi brahma raṃdhrāṃtamūrthvaṃ unnāmayati, udgaccatīti ōṃkāraḥ”

(bāgā - prāṇāmaya paddatini avalaṃbhiṃci - uccariṃcuṭacēta śarīramulōni mālādhāramu modalu - mūlādhāracakramu modalu - brahma raṃdhramuvaraku, anagā śirassulōnunna, sahasrāracakramuvaraku mīdi mīdiki tīsukonipōvunadi, veḷḷunadi. kanuka ‘ōṃ’ kāramani ceppabaḍinadi).

4. “anati, rakṣatīti ōṃ” (rakṣiṃcunadi kanuka ōṃ ani ceppabaḍinadi).

5. “tasmādōṃkāraḥ sarvamāpnō tītyarthaḥ”. (gōpadhi brāhmaṇamu)

(samasta vastuvulanu poṃducunnadi, samasta vastuvulalōnu pravēśiṃcucunnadi kanuka ōṃ kāramu).

6. “avati praviśati paramātmā pūrṇatvā dōṃkāraḥ”.

(prapaṃcamaṃtaṭilōnu - prapaṃcamulōnunna samasta vastuvulalōnu - pravēśiṃci, vāṭilō - lōpala, paina - pūrtigā vyāpiṃci yuṃḍuvāḍu kanuka ōṃkāramu, paramātma).

“tat sṛṣṭvā tadēvānu prāvisat”

(dānini - lōkamunu - sṛṣṭiṃci dānilōnē pravēśiṃcenu).

“aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇasthitaḥ”.

(sṛṣṭiṃcabaḍina prapaṃcamu eṃta unnadō dāni lōpala, baiṭa, pūrtigā vyāpiṃci nārāyaṇuḍunnāḍu).

7. “ōṃkāraḥ praṇavō (a) naṃtaḥ sarvavyāpīca tārakaṃ”.

(ōṃkāramaina praṇavamu samasta vastuvulaṃdu vyāpiṃci uṃḍunadi, aṃducēta parabrahmavale anaṃtamainadi. iṃtēkāka tārakamainadi - saṃsāramunuṃḍi tariṃpa cēyunadi kanuka tārakamu).

8. ōtaṃ jagadasminniti vyutpatyā ōmityuktaṃ, yadbrahma tadakṣaraṃ satyaṃ, idaṃ śabdavācyasya sarvasyacida cidātmaka prapaṃcasyākṣarē ōtatvāt sarvaṃ kēna nimittēna ōṃkāravācyaṃ brahmākṣaramucyatē ityataḥ nakṣaratītyakṣaramiti vyutpatyā kālatramēpyēka prakāratayā nityatvēna iti.

(dīniyaṃdu jagattu ōtamai yunnadi, baṭṭalōni dāramuvale allabaḍiyunnadi. aṃducēta ōṃ ani ceppabaḍucunnadi. idiyē parabrahma, kṣīṇiṃcaṃdi - mūḍukālamulaṃdu uṃdunadi. ‘idaṃ’ - idi - ani ceppabaḍucunna cidacidātmakamaina prapaṃcamaṃtayu akṣaruḍaina - nāśarahituḍaina - parabrahmamaṃdē ōtamai yuṃḍuṭavalana ōṃkāramunaku vācyamainadi - ōṃkāramucēta ceppabaḍucunnadi - akṣaruḍaina parabrahmamē. kṣīṇiṃcuṭa naśiṃcuṭa lēdukanuka akṣaramani ceppabaḍucunna parabrahmavalanē ōṃkāramu kūḍā dāniki vācakamaguṭavalana mūḍukālamulaṃdu okē ākāramuga nuṃḍunadi).

9. ‘ō’ iti paramātma vācakaḥ, ‘mi’ ti (= m + iti) pratyagātma vācakaḥ, samānādhikaraṇyēna ca tayōraikya prati pattiriti.

(‘ō’ anunadi paramātma vācakamu - paramātmanu ceppunadi. ‘m’ pratyagātma vācakamu, samānādhi karaṇya nyāyamucēta ī reṃḍiṃṭiyokka aikyamu ‘ōṃ’ ayinadi. ‘ōṃ’ anunadi jīvātma paramātma okaṭēyani ceppucunnavi).

10. “itthaṃ nāmāyaṃ praṇavō mahā prabhāvaḥ ajapāmaṃtrasyāvayava bhūtaṃ hamiti - ‘haṃ’ iti - ‘sa’ iti ca akṣaradvayaṃ atra ēkākāratā māpannaṃ. līlayā parigṛhītārthanārīśvarāvatārasya paraśivaśya puṃbhāgaḥ ahaṃ; ityucyatē, prakṛti bhāgaḥ ‘sa’ iti. sāca prakṛtiḥ puṃ sā ahamā tādātmyanō yathā anu saṃdattē tadā ajapātaḥ ‘sōhaṃ’ iti paramātma maṃtrō jātaḥ; tatra sakārahakārayōḥ lēpē, saṃdhauca kṛtē praṇavō ‘ōṃ’ jātaḥ”-” ‘ha’ kāraśca pramān prōkta ‘ssa’ iti prakṛtirmatā”. (prapaṃcasārē).

(ī prakāramugā puṭṭina praṇavamu goppa prabhāvamu kaladi. idi ajapāmaṃtramuyokka avayavamu - bhāgamu - ‘haṃ’ anu, ‘sa’ anu ī reṃḍu akṣaramulu okaṭigā kalisi ‘haṃsaḥ’ ayina haṃsamaṃtramē ajapāmaṃtramu. arthanārīśvaruḍagu śivunilōni puṃbhāgamē - puruṣabhāgamē - ‘ahaṃ’ ani ceppabaḍucunnadi, ‘sa’ anunadi prakṛti bhāgamu - ā prakṛti bhāgamaina ‘sa’ puruṣabhāgamaina ‘ahaṃ’ anu śabdamutō tādātmyamunu poṃduṭavalana ‘sōhaṃ’ - s + ō + haṃ = saḥ ahaṃ (ā paramātma nēnē) - anu paramātma maṃtramu akaliginadi. ī maṃtramulōni ‘sō’ (s + ō) anu dāninuṃḍi ‘sa’ kāramunnū,‘haṃ’ anudānilōni ‘ha’ anu akṣaramunnū - hakāramunnū - tīsivēsinayaḍala migilinadi ‘sō’ lōni ‘ō’ kāramu (s + ō = sō), ‘haṃ’ lōni anusvāra ‘o’ kalipinayaḍala ō + o = ‘ōṃ’ kāramu kaliginadi - haṃsamaṃtramulōni ‘haṃ’ puruṣuḍu, ‘sa’ anunadi prakṛti - prakṛti puruṣula saṃ yōgamē haṃsa maṃtramu. (prakṛti puruṣula saṃ yōgamuvalananē sṛṣṭi jarugucunnadi).

‘ha’ kārassa pumān prōkta ssa iti prakṛtirmatā |

- - - puṃsprakṛtyātmakō ‘haṃsaḥ’ tadātmakamidaṃ jagat ||“.

“sakāraṃca hakāraṃca lōpayitvā prayōjayēt |

saṃdhiṃca pūrva rūpākhyaṃta tō(a)sau praṇavō bhavēt ||“.

(iti prapaṃca sārē).

ī ‘haṃsa’ maṃtramu (ahaṃ saḥ) - ‘nēnē ā parabrahmanu’ - anunadi ‘ahaṃ brahmasmi’ anu mahāvākyārthamuniccunu).

2. akāra, ukāra, makāramulu kalisi ōṃ ayinanu idi okē akṣaramugā bhāviṃcavalenu -

   1. “akāraśca ukāraśca makāraścēti supratāḥ |

tānēkathā sama bharadaja ōmityayaṃ prabhuḥ ||“. (sūta samhita)

(prajāpatiyaina caturmukha brahma akāramunu, ukāramunu, makāramunu kalipi ‘ōṃ’ anu praṇavamugā cēsenu).

2. “tē. bhūrinādaṃbakāraṃbu puṇya puruṣa

vimalabiṃduvu lasadukāramu gavīṃdra

kaḷa makā ramī mūḍunu galiyagūrpa

ghanatarōṃkāramagu sadāgati kumāra”. (śrī sītārāmaṃjanēya saṃvādamu - 1 - 13)

(’a’kāramu nādamu, ukāramu biṃduvu, makāramu kaḷa - ī mūḍu akṣaramulu kalisi ōṃkāramainadi - ōṃkāramanu okē akṣaramainadi).

3. “akāra ukāra makāraṃbulaniyeḍu mūḍu bījākṣaraṃbulu. akāraṃbu rajōguṇātmakabrahma. ukāraṃbu satvaguṇātvakaṃbagu viṣṇuvu. makāramu tamōguṇātmakaṃbagu rudruḍu. maṟiyu nā akāraṃbu vāma nāsā puṭa, iḍayanu caṃdruṃḍu; makāraṃbu tanmadhya suṣumnayaniyeḍi agni. mariyu nā yakṣaratrayaṃbu nokaṭigākūḍi sakaladēvatā maṃtrātmakaṃbagu ōṃkāraṃbayye”. (vivēka ciṃtāmaṇi - 3)

4. “prajāpati rakāmayata prajāyēya bhūyān svāmiti satapō (a) tapyata sa tapastaptyā imān lōkāna sṛjata - pṛdhivī maṃtarikṣaṃ divaṃ. tān lōkānabhyatapat. tēbhyō (a) bhitaptēbhya strayō vēdā ajāyaṃta. tān vēdān abhyatapat. tēbhyō (a) bhitaptē bhya strīṇi śukrāṇya jāyaṃta - bhūrbhuvassuvarati tāni śukrāṇyabhya tapat. bhūyapat. tēbhyō abhitaptēbhya straiyō varṇā ajāyaṃta - akāra, ukāra, makāra iti. tānēkathā sama bharat; tadē tadōmiti”. (bahṛca brāhmaṇē)

(prajāpatiki kōrika puṭṭenu - “nēnē anēka vastuvulugā agudunu” ani. aṃdukoṟaku atanu tapassucēsi divamunu, aṃtarikṣamunu, pṛdhvi anu lōkamulanu sṛṣṭiṃcenu. vāṭini tapiṃpa cēsenu.(vāṭilō tānu pravēśiṃci tana cicchakticē vāṭinuṃḍi mūḍu vēdamulu sṛṣṭiṃpabaḍinaṭlu cēsenu. vāṭini kūḍa tapiṃpacēsenu. aṃduvalana vāṭinuṃḍi mūḍu śukramulanu - bhūḥ, bhuvaḥ, suvaḥ anuvāṭini - puṭṭunaṭlu cēsenu. ī mūḍu śukramulanu tapiṃpa cēyagā vāṭinuṃḍi mūḍuvarṇamulu - varṇamulu - puṭṭenu - a, u, ma anunavi. ī mūḍu varṇamulanu prajāpati kalipenu - aṭlu kalupagā avi okē akṣaramaina ōṃ kāramāyenu).

5. “prajāpatirlōkā nabhya tapat. tēbhyō abhitaptēbhya strayī vidyā saṃprāsravat; tāmabhya tavat. tasyā abhitaptāyāḥ ē tānyakṣarāṇi saṃprāsravaṃta - bhūrbhuvassuvariti. tānabhya tapat tēbhyōabhitaptē bhyō ōṃkārassaṃprāsravat” iti chāṃdōgyē.

(prajāpati lōkamulanu tapiṃpa cēsenu - aṃduvalla vāṭinuṃḍi mūḍuvēdamulu puṭṭinavi. prajāpati ā vēdamulanu tapiṃpacēsenu. aṃduvalla vāṭinuṃḍi bhūḥ, bhuvaḥ, suvaḥ anu aklṣaramulu puṭṭinavi (lōkamulu puṭṭinavi). prajāpati vāṭini tapiṃpacēyagā vāṭinuṃḍi ‘ōṃ’ kāramu puṭṭenu).

6. “purā prajāpatissāklṣācchadrayā parayāsaha |

tatāpa paramaṃ ghōraṃ tapassaṃvatsaraṃ trayaṃ |

sa punaśśaṃkarasyāsya prasādādaṃbikā patēḥ |

pṛdhivīmaṃtarikṣaṃca divaṃ cā sṛjadāstikāḥ |

satā nabhya tapanlōkān tēbhyō vēdavidāṃ varāḥ |

trīṇi jyōtīmṣya jāyaṃta pṛdhivyā ētattrayaṃ |

- - - trayō vēdā ajāyaṃtavēdanāṃ pradhamō (a)nalāt |

vēdānabhyata pattāṃśca brahma tēbhyō mahādvijāḥ |

trīṇi śukrāṇya jāyaṃta tatra brahma vidāṃ varāḥ |

- - - tathā tēbhyō (a)bhitaptē bhyastra |

yō varṇāḥ dvijōttāmāḥ |

ajāyaṃta kōṭi sūrya sama prabhāḥ |

akāraśca tadōkārō makāraścēti suvratāḥ |

tānē kathā samabhadaja, ōmityati prabhaṃ ||“. (praṇavādhyēyē)

(pūrvamu prajāpati ayina caturmukha brahma sāṃbaśivuni guṟiṃci dhyānamucēyucu mūḍu saṃvatsaramulu ghōramaina tapassu cēsenu. ā tapassu mūlamugā śivuni dayavalana, pṛdhivini, aṃtarikṣamunu, ākāśamunu sṛjiṃcenu - vāṭini tapiṃpa cēsenu. vāṭini tapiṃpa cēyagā vāṭinuṃḍi mūḍu vēdamulu puṭṭenu - vāṭini tapiṃpa cēyagā bhūḥ, bhuvaḥ, suvaḥ anu lōkamulu puṭṭenu - akāramu - ī lōkamulanu tapiṃpacēyagā mūḍu akṣaramulu - akāramu, ukāramu, makāramu - puṭṭinavi. vāṭini kalipi prajāpati okē akṣaramugā - ‘ōṃ’ anu akṣaramugā cēsenu).

7. “ādiyaṃdu caturmukhuni hṛdayaṃbuna nokanādaṃbu vinipiṃce, nadi vṛttinirōdhaṃbuvalana mūrtībhaviṃci vyaktamugā ganupaṭṭe - - - aṃdulō nōkāraṃbu janiyiṃce, nadiye sarvamaṃtrōpaniṣaṇmūlamagu vēdamātayani ceppaṃbaḍu, nā yōṃkāraṃbu triguṇātmakaṃbayi yakārōkāramakāraṃbulaniyeḍu trivarṇarūpaṃbayi prakāśiṃcucuṃḍe, naṃta bhagavaṃtuḍagu najuṃḍā praṇavaṃbuvalana svara, sparśāṃtasthōṣmādi lakṣaṇa lakṣitaṃbagu nakṣarasamāmnāyaṃbu kalpiṃci tatsahāyaṃbunaṃ dana vadana catuṣṭayaṃbuvalana vēda catuṣṭayaṃbu kalugaṃjēse ||”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 30)

3. ī ōṃkāramē parabrahma ani bhāviṃcavalanu ani ceppabaḍinadi: -

   1. “ōmityēkākṣaraṃ brahma” (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 13)

   2. “ō mityēdakṣaramudgadha mupāsīta” (chāṃdōgyōpaniṣat - 1 - 1 - 1)

(‘ōṃ’ anu okē akṣaramunu upāsiṃcavalenu).

3. “ōmityēvaṃ dhyāyadha ātmānamiti” (muṃḍakōpaniṣat)

4. “ōmiti tvavṛdbrahma - - ōmiti brahma, ōmiti daṃ sarvaṃ” (taittirīyōpaniṣat)

(a, u, ma anu mūḍu akṣaramulu kalisina ‘ōṃ’ anunadi brahma. idaṃtayu ‘ōṃ’).

5. “praṇavarūpasya ōṃkārākṣarasya parabrahmaṇasya abhēdō vēdēkathitaḥ natu tasya vēdasya vācya vācakayōḥ abhēdē tātparyaṃ tasya gūḍhaṃ tātparyāṃtaramasti yatra yatra ‘ōṃ’ ityakṣaraṃ brahma” iti kathyatē. tatra tatra ōṃ ityakṣaraṃ parabrahmarūpēṇa upāsyaṃ ityarthē vākyasya tātparyaṃ, natu, parabrahmaṇaḥ, ōṃ ityakṣarasya bhēdā bhāvē.

“sarvēṣāṃ nāmarūpāṇāṃ brahmaṇi kalpitatvāt brahma sarvādhiṣṭhānaṃ bhavati. ōṃkārōpi brahmaṇaḥ nāma, tasmāt brahmaṇi ōṃkāraḥ kalpitaḥ. kaliptaṃ vastu adhiṣṭhāna vyatiriktaṃ adhiṣṭānātmakamēva bhavati. tasmāt ‘ōṃ’ ityaklṣaraṃ brahmaiva. ghaṭādi śabdāḥ brahmaṇō kalpitāḥ tasmāt brahmaiva ghaṭādi padānāṃ adhiṣṭhānaṃ.tasmāt sarvakāraṇatvēna sarvādhiṣṭhānatvāt sarva padānāṃ brahma bhēdō yujyatē”.

“māṃḍūkyādi vēdavākyēṣu ōṃ ityē tadakṣaraṃ brahma. ityucyatē tatra vyākaraṇarītyā prakāśa svarūpaḥ sarva saṃ rakṣakaḥ iti ōṃ ityakṣarasya arthaḥ. brahmā ca ī dṛśamēva. tasmāt ōṃ ityakṣaraṃ brahmaṇaḥ vācakaṃ, brahma vācyaṃ. vācya vācakayōḥ yadi atyaṃta bhēdaḥ syāt, tadā vācakasya ōṃkāra rūpākṣarasya vācya bhūta brahmaṇaśca māṃḍūkyādi upaniṣatsu abhēdō na ucyatē - śrūyatē ca - ‘ōṃ iti brahma’ itya bhēdaḥ. tasmāt vācya vācakayōḥ abhēdē vēdavākyamēva pramāṇaṃ”.

(praṇavarūpamaina ōṃkāramunaku parabrahmaku bhēdamu lēdani vēdamulō ceppabaḍinadi. ī vēdavākyamu yokka tātparyamu vācyavācakamulaku bhēdamu lēdanikādu. gūḍhamaina dāni tātparyamu iṃkokaṭi. ‘ōṃ’ anu akṣaramu ekkaḍekkaḍa cēppabaḍucunnadō akkaḍa ‘ōṃ’ anu akṣaramu parabrahmarūpamani upāsiṃcavalenu ani ā vākyārthamu. aṃtēgāni parabrahmaku, ōṃ anu akṣaramunaku bhēdamu lēdanikādu –

(samastamaina nāmarūpamulu brahmayani kalpiṃcabaḍinaṃduna brahma anniṃṭiki adhiṣṭhānamaiyunnāḍu - ōṃkāramu brahmayokka nāmamu - aṃducēta ōṃkāramu brahmayaṃdu kalpitamu. kalpitamaina vastuvu adhiṣṭhānamunaku vyatiriktamainadainanu adhiṣṭhānamē yagunu. aṃducēta ‘ōṃ’ anu akṣaramu brahmamē - ghaṭamu modalagu śabdamulu brahmayaṃdu kalpitamulu. aṃducēta ghaṭamu modalaguvāṭiki brahma adhiṣṭhānamu. aṃducēta anniṃṭikī kāraṇamaguṭavalananu, anniṃṭiki adhiṣṭhānamaguṭavalananu brahmaku anni vastuvulaku bhēdamu lēdu.

(māṃḍūkyōpaniṣattu modalagu vēdavākyamulalō ‘ōṃ’ anu akṣaramu brahma ani ceppabaḍinadi. akkaḍa prakāśa svarūpuḍu sarva saṃ rakṣakuḍu ‘ōṃ’ anu akṣaramunaku arthamu - brahmakūḍa iṭuvaṃṭuvāḍē. aṃducēta ‘ōṃ’ anu akṣaramu brahmaku vācakamu, brahmavācyamu - vācyamunaku, vācakamunaku atyaṃta bhēdamunnacō appuḍu vācakamaina akṣararūpamaina ōṃkāramunaku, vācyamaina brahmakunu māṃḍūkyamumodalagu upaniṣattulalō bhēdamu lēdani ceppabaḍinadi - ‘ōṃ’ brahmamē yani, reṃḍiṃṭiki bhēdamu lēdani ceppabaḍinadi - aṃducēta vācyamunaku vācakamunaku bhēdamulēdanuṭaku vēdavākyamē – upaniṣadvākyamē pramāṇamu -.

6. “purā prajāpatissākṣāt sāṃbadhyāna parāyaṇaḥ |

tatāpa paramaṃ ghōraṃ tapaḥ - - |

sa punaśśaṃkarasyāsya prasādāt - - - |

pṛdhivīmaṃtarikṣaṃca divaṃcā sṛjat |

- - - śukrāṇya bhya tapat prabhuḥ |

tathā tēbhyō abhitaptēbhyastrayō varṇāḥ dvijōttamāḥ |

ākāraśca tadōkārō makāraścēti suvratāḥ |

tāmēkathā sama bharadaja ōmityati prabhaṃ |

tasminnēva śivassāṃba sarva vastvava bhāsakaḥ |

pratibiṃbita nāṃ stēna praṇavastasya vācakaḥ |

taptalōhādi vacchaṃ bōrabhēdāt praṇavōdā saḥ |

sarvāva bhāsakō nityama bhavat paṃḍitōttamāḥ |

- - - akāśādi padārthānāṃ vācakaḥ praṇavaḥ smṛtaḥ |

sarvāva bhāsakatvēna brahmaṇā sadṛśaḥ smṛtaḥ ||“. (praṇavādhyāyē)

paidāniki vyākhyānamu: -

tasminnēva praṇavamaṃtrē ādarśē mukhamiva svaprakāśa cidrūpaḥ paraśivaḥ pratibiṃbitayā bhāsatē |

ataḥ tasya sa ēva praṇavaḥ vācakō jātaḥ |-

“tasya vācakaṃ praṇavaḥ” iti sūtraṃ. tasyāyaḥ piṃḍavat pratibiṃbita svvaprakāśa paracaitanya jyōtiṣā sahaikī bhāvāt praṇavōpi tadvat sarva vastva bhāsakō jātaḥ |

yasmādō mityēva pratibhūtē tasmāt jñātā jñātādi padiva dayamapi tatta darthasya paryāyatayā vācakaḥ”.

(pūrvamu prajāpati śivuni dhyāniṃcucu ghōramaina goppa tapassu cēsenu. atanu śivuni dayavalana pṛdhivi, aṃtarikṣamu divi anu mūḍiṃṭini sṛṣṭiṃcenu. aṭlu vāṭini tapiṃpacēyagā vāṭilōnuṃḍi iṃkokaṭi puṭṭenu - vāṭini tapiṃpa cēyagā vāṭinuṃḍi akāramu, ukāramu,makāramu anu mūḍu varṇamulu sṛṣṭiṃcenu - ā mūḍiṃṭini ‘ōṃ’ agunaṭlu kalipenu - dānilō samasta vastuvulanu tapiṃpa cēyu sāṃbaśivuḍu pratibiṃbiṃcenu - aṃducēta ‘ōṃ’ anu praṇavamu śivuniki cācakamainadi. tapta lōhamuvale uṃḍunadi, śivunikaṃṭe bhēdamainadikānaṃduna anniṃṭinī prakāśiṃpacēyunadi āyenu - aṃducēta adi brahmatō sadṛśamainadi).

(addamulō mukhamu kanabaḍinaṭlu ā ōṃkāramulō svayaṃprakāśamu, cidrūpuḍu ayina śivuḍu pratibiṃbiṃcuṭavalana adi śivuni vācakamainadi. aṃducēta ōṃ anunadi brahmavācakamu ani sūtramu - (paṃtaṃ jali yōgasūtramu). aṭlu ayaḥ piṃḍamuvale pratibiṃbiṃci śivunitō ēkī bhāvamaguṭavalana atanivale adi samastavastuvulanu prakāśiṃpacēyuna dāyenu - aṃducēta adi śivuniki vācakamu).

7. “sarvē vēdāḥ yatpadamāma naṃti, tapāṃ si sarvāṇi caya dvadaṃti |

yadicchaṃtō brahmacaryaṃ caraṃti, tattē padaṃ saṃgrahēṇa bravīmi - ōmityēt |

ētadthyēvākṣaraṃ brahma ē taddhyēvākṣaraṃ paraṃ ||“. (iti kāṭhakē - 1 - 2 - 15)

(vēdamulanniyu atyutkṛṣṭamaina ē paramapadamunu - parama gamyasthānamunu - (paramātmayē paramapadamu, parama padamē paramātma) varṇiṃcucunnadō, tapassulanniyu ē paramapadamuguṟiṃci cēyabaḍucunnavō, ē padamunu poṃduṭaku yōgulu brahmacaryamu nabhyasiṃcucunnārō, ā padamunuguṟiṃci saṃgrahamugā ceppucunnānu - adiyē ‘ōṃ’. ōṃ anu akṣaramē parabrahma - nāśarahitamaina parabrahma. nāśarahitamaina parabrahmarūpamaina ōṃ anu akṣaramunu telusukoni smariṃcunō vāḍu kōrinadi siddhiṃcunu). (cūḍumu - śrīmadbhagavadgīta - 8 - 11)

8. “brahma pratīkatvāt taddhyānasādhanatvā ca praṇavō brahmaiva”.

(brahmaku pratīkamu aguṭacēta - brahmaku badulugā vāḍabaḍucuṃḍuṭa cēta - brahmaguṟiṃci dhyānamu cēyuṭaku sādhanamaguṭacēta ‘ōṃ’ anu praṇavamu brahmamē).

9. “praṇavaṃ paramaṃ brahma, praṇavaḥ paramaśśivaḥ |

praṇavaṃ paramō viṣṇuḥ praṇavassarvadēvatāḥ |

praṇava ssarvatīrthāni praṇavaḥ srva viṣṭapāḥ |

praṇavaḥ sarvakarmāṇi tataḥ praṇavamabhyasēt” (skāṃdapurāṇē)

(praṇavamu parabrahma, paramaśivuḍu, viṣṇuvu, samasta dēvatalu, samasta tīrthamulu, samasta karmalu. aṃducēta praṇavamunu abhyasiṃcavalenu).

10. “praṇavē brahma dṛṣṭiṃ kṛtvā praṇavamātrāsu ākārādiṣu caturṣuca aniruddhādi catuṣṭaya dṛṣṭiḥ kartavyā |”

(śrīraṃga rāmānujaḥ)

(praṇavamaṃdu brahma dṛṣṭi nilipi - adiyē brahma ani bhāviṃci - praṇava mātralu ayina akāramu modalayina vāṭiyaṃdu, vāsudēva aniruddha,saṃkarṣaṇa, pradyumnavyūhamulanu abhiprāyamu kaligiyuṃḍavalenu).

11. “ōṃ tadbrahma, ōṃ tadvāyuḥ - - -” (nāda biṃdūpaniṣat)

(“tatvamasi” - ā parabrahmamu nīvē - anu mahāvākyamulōni tat anu padamucē ceppabaḍu parabrahmamē ōṃkāramu -).

4. ‘ōṃ’ lō nunna mūḍu akṣaramulu okokkaṭi dēnini sūciṃcunō ī kriṃda ceppaḍamainadi: -

   1. “akārō viṣṇu ruddhiṣṭaḥ ukārastu mahēśvaraḥ |

makārastu smṛtō brahma praṇavastu trayātmakaḥ ||“.

(ōṃ anu akṣaramulō imiḍi yunna mūḍakṣaramulalō ‘a’ kāramu viṣṇuvunu nirdēśiṃcunu, ‘u’ kāramu īśvaruni nirdēśiṃcunu, ‘ma’ kāramu brahmanu nirdēśiṃcunu. ī mūḍu kalisinadi ōṃkāramu. ōṃkāramu trimūrtyātmakamu - trimūrtulu tānē ayina parabrahmanu nirdēśiṃcunu).

2. “akārēṇōcyatē viṣṇuḥ sarvalōkēśvarō hariḥ |

uddhaṛtā viṣṇunā lakṣmī rukārēṇōcyatē tathā |

makārastu tayōrdāsaḥ ētatpraṇava lakṣaṇaṃ |

akārārdhōhi viṣṇuḥ syāt avyayaḥ puruṣaḥ prabhuḥ |

ukārārthaḥ śriyaivasyāt lōkamātā sadāramā |

jīva ēva makārārthaḥ pītābhāsyāttanupamā”

ityādi praṇavavrivaraṇa rrūpasmṛti śruti niddhō viṣṇuḥ sa mahēśvaraḥ |

sa ēva sarvēśvaraḥ iti maṃtrārdhō grāhyaḥ.

(akāramu anagā samasta lōkamulaku īśvaruḍaina viṣṇuvu - ukāramanagā śrīmahāviṣṇuvucēta uddhariṃcabaḍina śrīmahālakṣmi makāramanagā vāriddarikī dāsuḍaina - bhaktuḍaina jīvuḍu idi praṇavamuyokka - ōṃkāramuyokka lakṣaṇamu. akārārthamu avyayuḍu - nāśarahituḍu, puruṣuḍu ayina śrīmahāviṣṇuvu. lōkamāta ayina śrīmahālakṣmi ukāramunakarthamu - makāramu jīvuni nirdēśiṃcunu - iṭlu ōṃ anu praṇavamuyokka nirūpaṇamu śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppabaḍinaṃduvalana adi śrīmahāviṣṇuvēyani, atanē mahēśvaruḍu, sarvēśvaruḍu ani ī maṃtramuyokka arthamani grahiṃcavalenu).

(śrīmahāviṣṇuvu puruṣuḍu, śrīmahālakṣmi prakṛti. ī prakṝti puruṣa saṃ yōgamu valananē sṛṣṭi jarugucunnadi. prakṛtiyokka anēkarūpamulalō - pratidānilōnu - puruṣuni caitanyaśaktikaladu. adiyē jīvuḍu - sṛṣṭi aṃtaṭilōnu ī mūḍu tatvamulu - puruṣuḍu, prakṛti, jīvuḍu - unnavi, ī mūḍu tappa marēdiyu lēdu - idiyē tatva trayamu - ī tatva trayamunu okka akṣaramulō ceppunadi ōṃkāramu).

3. “ślō||. akārārthō viṣṇuḥ jagadudaya rakṣā praḷayakṛt |

makārārthō jīvasta dupakaraṇaṃ vaiṣṇavamidaṃ |

ukārō asanyārhaṃ niyamayati saṃbaṃdha manayōḥ |

trayīsāraḥ tryātmā praṇavaḥ ima marthaṃ samadiśat ||“. (aṣṭa ślōkē)

(akāra ukāra makāramulu kalisi ōṃkāramainadi. ī mūḍu akṣaramulalōnu jagattuyokka sṛṣṭini, pāliṃcuṭanu, layiṃpacēyuṭanu cēyu śrīmahaviṣṇuvu akāramucē nirdēśiṃpabaḍināḍu, makāramu jīvunuddēśiṃcunu. ī jīvabrahmala aikyamunu teliyacēyunadi ‘u’ kāramu. idi “ahaṃ brahmasmi” (nēnu brahmanu) anu mahāvākyārthamu - idi vēdārthasdāramu - upaniṣattulu jīvabrahmala aikyamunu bōdhiṃcunavi).

4. “akāraḥ sthūlōpādhi viśiṣṭa ‘tvaṃ’ padārthavācakaḥ, ukārassūkṣmōpādhi viśiṣṭa ‘tvaṃ’ padārtha vācakaḥ - ubhāvapi sākṣiṇaṃ lakṣayataḥ makāraḥ kāraṇōpādhi viśiṣṭassan paramātmānaṃ lakṣayati. trayāṇāṃ samānādhikaraṇyāt jīva brahmaikya pratipattiḥ” -

(“tatvamasi” - (ā parabrahmavu nīvē) - anu mahāvākyamulōni ‘tvaṃ’ (nīvu) jīvātmapadamunakarthamai sthūlōpādhitō kūḍina caitanyamunu - jīva caitanyamunu - guṟiṃci ceppunadi akāramu. sūkṣmōpādhilō kūḍina ‘tvaṃ’ padārthamunu sūciṃcunadi ukāramu. ī reṃḍunu sākṣiyagu dāninē lakṣyamucēsi ceppunadi ‘ma’ kāramu kāraṇōpādhitō kūḍina paramātmanu sūciṃcunadi. samānādhi karaṇya nyāyamuna ī mūḍunu - ī mūḍu akṣaramulu jīva brahmalu okaṭē yani mahāvākyamuvale sūciṃcunavi).

5. “sthūla prapaṃcōhita caitanyaṃ akārārthaḥ. tatra sūkṣma prapaṃcāṃśa tyāgēna ukārēṇa kēvala caitanyaṃ upalakṣyatē. tathā sthūla sūkṣma prapaṃca dvaya kāraṇī bhūta māyōpahita caitanyaṃ makārārthaḥ. tādṛśamāyāṃ śa parityāgēna makārēṇa caitanya mātraṃ lakṣyatē. ēvaṃ turīyatva parānugata tvōpahita caitanyaṃ arthamātrārthaḥ. tadupādhi parityāgēna arthamātrayā caitanya mātraṃ lakṣyatē. ēvaṃ caturṇāṃ sāmānādhikaraṇyāt abhēda bhōdē paripūrṇaṃ advitīya caitanya mātramēva sarva dvaitōpamarthēna siddhaṃ bhavati.

(sthūla prapaṃcamulō unna caitanyamu - bhagavadaṃśa - ‘ōṃ’ lōni akāramunakarthamu - sūkṣma prapaṃcāṃśa viḍicinadi ‘u’ kāramu kēvala caitanyamunaku arthamu. sthūla, sūkṣma prapaṃcamunaku kāraṇamaina māyōpahita caitanyamu makāramu - aṭṭi māyāṃśa lēnidi - prakṛtitō kaliyanidi - caitanyamātramu,anniṃṭilōnu uṃḍu caitanyamu - turīyamu - arthamātraku arthamu - upādhilēni caitanyamu arthamātramu. iṭlu ī nālugiṃṭiki, samānādhikaraṇya nyāyamuvalana paripūrṇuḍu - aṃtaṭanu pūrtigā niṃḍiyuṃḍuvāḍu, advayuḍu ayina parabrahmaku bhēdamulēdani teliyucunnadi. akāra ukāra makāramulanu mūḍu akṣaramulavalana kalugu śabdamu - nādamu, ravamu - nālugavamātrayani grahiṃpabaḍinadi. ā nādamu itara svaramulatō saṃ yōgamu lēnidaguṭacēta adi arthamātrayanabaḍinadi).

6. “akāra ukāra makārārthamā trātmakapāda catuṣṭaya vatyōṃkārē aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇavāsudēva paraparyāya viśvataijasa prājña turīyākhyapāda catuṣṭaya yukta brahma dṛṣṭi rvidhīyatē”. (śrīraṃgarāmānujaḥ)

(akāramu, ukāramu, makāramu, arthamātra - ī nālugu nālugu pādamulugāgala ōṃkāramaṃdu aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇa vāsudēvulani, viśvuḍu, taijasuḍu, prājñuḍu, turīyuḍu anu nālugu pādamulugphala parabrahmayanu dṛṣṭi nuṃcavalenu - ani bhāviṃcavalenu ani vidhiṃpabaḍinadi).

7. “yatō brahmaṇaḥ pāda bhūtaḥ uktāḥ aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇa, vāsudēvāḥ mātrāḥ praṇavamātrabhūtā, kāraṇavācyāḥ, atō asya ōṃkārasya yā mātrāḥ akāra, ukāra, makārātmakāṃ. tā ēva brahmaṇaḥ pādabhūtāḥ ityarthaḥ. samasta praṇayē brahmadṛṣṭiṃ kṛtvā praṇavamātrāsu akārādiṣu caturṣuca aniruddhāḥ catuṣṭaya dṛṣṭiḥ kartavyā ityarthaḥ” (śrīraṃga rāmānujaḥ)

(parabrahmaku - ātmaku - nālugu mātralu (pādamulu) - ceppabaḍinavi - avi aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇa, vāsudēvulu. iviyē praṇavamunaku mātralu ayina akāra, ukāra makāra anusvāramulu. aṃducēta ōṃkāramunaku mātralaina akāra ukāramakāramulē parabrahmayokka pādamulu - praṇavamaṃtaṭilōnu - anni mātralu kalipina ōṃkāramulō - brahma anu dṛṣṭi peṭṭukuni - adiyē brahma anu bhāvamu kaligiyuṃḍi akāramu modalagu nālugu mātralaṃdu aniruddhuḍu modalagunaviyunu kaligiyuṃḍavalenu - ‘ōṃ’ kāramulōni akārādimātralu parabrahmayokka aniruddhādi mātralugā dhyāniṃcavalenu).

8. “sāyamātmā adhyakṣaraṃ ōṃkārō adhimātraṃ, pādāmātrāḥ, mātrāścapādāḥ, akāra, ukāra, makāra iti” - jāgaritasthāṇō vaiśyānarō akāraḥ pradhamaḥ mātrā. āptērāḥ matvādvā āpnōti ha vai sarvān kāmān, ādiśca bhavati ‘-’ svapnāvasthāna staijasa ukārō dvitīyā mātrā - utkarṣāt ubhayatvādvā utkarṣati ha vaijñāna saṃtatiḥ samānaśca bhavati ‘-’ suṣuptyavasthānaḥ prājñō makārastṛtīyāmātrā - mitērapi tērvāminōtīha va idaṃ sarva mapītaśca bhavati. ya ēvaṃ vēda “- amātraścaturdhō vyavahāryaḥ, prapaṃcōpaśamaḥ śivō advaita ēva mōṃkāra ātmaiva saṃdiśtyātmanā tmānaṃ ya ēvaṃ vēda” - (māṃḍūkyōpaniṣat).

(ātmayē ōṃkāramu, akāra, ukāra, makāramulu anu mātralugaladi. mātralē pādamulu, pādamulē mātralu. viśvuḍu lēka vaiśyānaruḍu ōṃkāramuyokka modaṭi mātra - akāramu. śabdamulanniṃṭilōnu modaṭidi - akṣaramulanniṃṭilōnu modaṭi akṣaramu, anniṃṭilōnu vyāpiṃciyunnadi. svapnāvasthalōnunna taijasuḍu ōṃkāramulōni reṃḍavamātra ayina ‘u’ kāramu. ‘a’ tarvāta ukāramu vaccunu kanuka akāramu kanna ukāramu goppadi, utkṛṣṭamainadi. vaiśyānarunikanna taijasuḍu ekkuva śaktivaṃtamainadi, sūkṣmamainadi. ā prakāramugānē vaiśyānaruniki, prājñuniki madhyanu taijasuḍunnāḍu; akāramunaku makāramunaku madhyanunnavāḍu taijasuḍu. suṣuptyavasthalōnunna prājñuḍu ōṃkāramulōni mūḍavamātra ayina makāramu - ōṃkāramunaku nālugavapādamu kēvalamātmayē - adi advayuḍaina śivuḍu).

9. ṛgvēdō, jāgradavasthā, bhūrlōkō, brahmaca iti catuṣṭayaṃ akārārthaḥ. tathā yajurvēdaḥ, svapnāvasthā, bhuvarlōkō viṣṇuśca iti, catuṣṭayaṃ ukārārthaḥ. tathā sāmavēdaḥ, suṣuptyavasthā, svarlōkō mahēśvaraśca iti catuṣṭayaṃ makārārthaḥ ēvaṃ māṃḍūkyanṛsimhatāpinyadharvaśikhādāvāsyuktaṃ gurūpadēśāt jñātavyaṃ.

(ṛgvēdamu, jāgradavastha, bhūlōkamu, caturmukha brahma anu ī nālugu ōṃkāramulōni akāramuna karthamu - yajurvēdamu, svapnāvastha, bhuvarlōkamu viṣṇuvu anu ī nālugu ukāramunakarthamu. sāmavēdamu, suṣuptyavastha, svarlōkamu, mahēśvaruḍu anu ī nālugu makāramunaku arthamu - ī prakāramu māṃḍūkyōpaniṣattulōnu, atharvaśikhilōnu ceppabaḍinavidhamu gurūpadēśamudvārā telusukōtaginadi).

10. “ślō||. trayō lōkāstrayō vēdāḥ tisraḥ sarvāḥ trayōgniyaśca triguṇāḥ sthitāḥ sarvē trya yakṣarē |

trayāṇāṃ cākṣarāṇāṃ yō adhītēsyarthamakṣaraṃ tē na sarvamidaṃ prōtaṃ tatsatyaṃ tatparaṃ padaṃ ||“.

(yōgatatvōpaniṣat)

(bhūlōkamu, bhuvarlōkamu. svarlōkamu anu mūḍulōkamulu, ṛgvēdamu, yajurvēdamu, sāmavēdamu anu mūḍu vēdamulu, gārhapatyamu, dakṣiṇāgni, āhavanīyāgni anu mūḍu agnulu, satvarajastamamulanu mūḍu guṇamulu, ī mūḍu akṣaramulugala ōṃkāramulō imiḍiyunnavi. ī ōṃkāramu ī sarva prapaṃcamunu vyāpiṃciyunnadi. idiyē satyamu - satpadārthamu. idiyē paramapadamu - utkṛṣṭamaina gamyasthānamu).

11. “sōhaṃ” iti mahāvākyamōṃkāraḥ. sakārahakārayōrlēpē tadutpattēḥ - tasya akārādayastrayō avayavāḥ aṃśāḥ tatra virāṭ, jāgarita, viśvākhya trayamakāraḥ. sūtrātmā svapnaḥ taijasaścētitrayamukāraḥ - avyakṛtaṃ, suṣuptyaṃ prājñaścēti trayaṃ makāraḥ. tēṣāṃ pūrva pūrvasya uttarōttarasmin upasaṃharē makārasya pratīcyavasānaṃ saca nityaśuddhabuddha muktasvabhāvaṃ brahma iti ōṃkāravācyatvēna dhyātaṃphalati”.

(‘sōhaṃ’ anu mahāvākyamu ōṃkāramu. ‘sōhaṃ’ lōni sakāramu. hakāramu lōpiṃcagā migilinadi ō + 0 = ōṃ.

(cūḍumu -1 - 11).

ī ōṃkāramunaku mūḍu avayavamulu - a, u, ma. ī mūḍu avayavamulalō ‘a’ kāramu anunadi virāṭ, jāgradavastha, viśvuḍu - ī mūḍiṃṭinī teliyacēyunu - sūtrātma, svapnāvastha, taijasuḍu anu mūḍunu ukārārthamu. avyākṛtamu, suṣuptyavastha, prājñuḍu anunavi mūḍunu makārārthamu - ī mūḍiṃṭilōnu muṃduceppinavi venukadānilō layiṃcunu. appuḍu akāramu migulunu. adiyē nitya śuddha, buddha muktasvabhāvuḍaina brahmamē. ā brahmamē ōṃkāramani dhyāniṃcinayaḍala phalamu nosagunu).

12. “vyaktātu prathamā mātrā dvitīyā avyakta saṃjñikā mātrā tṛtīyā cicchaktiḥ arthamātrā paramaṃpadaṃ ||”.

(mārkaṃḍēyapurāṇamu)

(ōṃkāramunaku mātralu - pādamulu - nālugu - vyaktamagu - kanupiṃcucunna - prapaṃcamaṃtayu modaṭi mātra. sūkṣmarūpamulō imiḍiyunna prapaṃcamu avyaktamani ceppabaḍu prakṛti reṃḍavapādamu. paramātmayokka cicchakti - caitanyaśakti - mūḍavapādamu, paramapadamu, sarvamunaku gamyasthānamu ayina parabrahma nālugavapādamu - arthamātra).

13. “ślō|| akārē rēcitaṃ padma mukārēṇaiva vidyatē |

makārērē labhatēnādamarthamātrānu niścalā ||

śuddha sphaṭika saṃkāśaṃ niṣkalaṃ pāpanāśanaṃ |

labhatē yōgayuktātmā puruṣasta tparaṃ padaṃ ||“. (yōgatatvōpaniṣat)

(akāramaṃdu rēciṃcabaḍina padmamu ukāramucēta teliyabaḍunu, makāramaṃdu nādamu kalugunu - arthamātra ayina nālugavapādamaṃdu niścalamainaṭuvaṃṭinnī, śuddha sphaṭikamutō samānamainadinnī, niṣkalamu, pāpanāśanamu ayina parapapadamunu yōgiyaguvāḍu poṃdunu).

14. “tripuṃḍradhāraṇavidhaṃ prastutya -” yā asya prathamā rēkhā sāgarhapatyāgnirakāraḥ | yā asya dvi tīyārēkhānā dakṣiṇāgnirukāraḥ yā (a) sya tṛtīyārēkhā sā āvahanīyōmakāraḥ. (kālāgni rudrōpaniṣat)

(‘ōṃ’ anu dāniki mūḍurēkhalu - akāramu, ukāramu, makāramu, vīṭilō gārhapatyāgni akāramu, dakṣiṇāgni ukāramu, āvahanīyāgni makāramu).

5. “yadā yadā vēdasya āraṃbhāṃ samāpti śca tadā tadā praṇavaṃ kuryāt pūrvaṃ ōṃkāra sāhityēna anuccharitō vēdaḥ vistṛta tayā saṃgrahēṇa paramātātparya viṣaya bhūta prathā nārtha bhūtaṃ najanayati. praṇava sāhityēna asamāpitō vēdaḥ prathānārthabōdhanaṃ vinā anaṃtānupa yukta vākyārtha bōdhakō bhavati”.

(eppuḍeppuḍu vēdamu prāraṃbhamu cēyabaḍucunnadō, eppuḍu samāpti cēyabaḍucunnadō appuḍu praṇavamu nuccariṃcavalenu - muṃdu ōṃkāramu nuccariṃcaka vaduvabaḍinavēdamu, vistṛtamainadaguṭacēta dāni paramārtha viṣayamunu - dāni mukhyārthamunu, teliyacēyadu. ‘ōṃ’ ani uccariṃcuṭacēta, adi parabrahmayokka vācakamaguṭacēta, dānilō enni dōṣamulunnanu, avipōyi ā vēdōktakarmalu paripūrṇa phalamunosagunu - idi vēdamu guṟiṃci telisinavāri abhiprāyamu. aṃducēta, vēdapaṭhanāraṃbhamuna, aṃtamaṃdu ōṃkāramu nuccariṃcavalenu).

6. “ōṃkāraścādhi śabdaśca dvāvētau brahmaṇaḥ purā |

kaṃṭhaḥ bhitvā viniryātau tasmānmāṃgaḷikā vubhau ||“. (iti smṛtiḥ)

(‘ōṃ’ kāramu,‘atha’ śabdamu - ī reṃḍunu pūrvamu brahmayokka kaṃṭhamu bhēdiṃcukoni vaccinavi. aṃducēta avi maṃgaḷakaramulu - śubhamunu kaligiṃcunavi).

7. “bhagavaddhyāna ślōkādau ōṃkāra sāhityaṃ maṃgaḷārthakatvēna bahuṣu mūla graṃdhēṣu śiṣṭa janaiḥ aṃgīkṛtaṃ”.

(bhagavaṃtunu dhyāniṃcu ślōkamulaku muṃdu ‘ōṃ’ kāramunuccariṃcuṭa maṃgaḷārthakamu, śubhamu kalugacēyunadi. kanuka anēkamūlagraṃdhamulaṃdu śiṣṭulainavāru dāninaṃgīkariṃci vāḍiri).