← Back to ఓ · Booklets 11–20 (digitized file 2)

ఓం ōṃ

Original — తెలుగు
  1. ఓం అనుదానికి ఈ క్రింద విధముగా ఉత్పత్యర్థము చెప్పబడినది -

    1. “సకృదుచ్చరితమాత్ర ఊర్థ్వమున్న మ యతీత్యోం కారః” (అధర్వశిఖోపనిషత్)

(బాగుగా నుచ్చరించినంతమాత్రమున ఊర్థ్వ గతిని - శ్రేష్టమైన గతియగు పరమ పదమును, మోక్షమును - పొందింప చేయునది కనుక ఓం కారమని చెప్పబడినది).

  1. “యస్మాత్ ఉచ్చార్య మాణ ఏవ సర్వం శరీరం ఊర్థ్వం ఉన్నామయతి, తస్మాదుచ్యతే ఓంకారః”.

(ఓం అని ఉచ్చరించినమాత్రమున శరీరమునంతటినీ మీదికి లేవతీయునదికనుక ఓంకారమని చెప్పబడినది).

  1. “సకృమ్లతోచ్చారణతః మూలాధారాది బ్రహ్మ రంధ్రాంతమూర్థ్వం ఉన్నామయతి, ఉద్గచ్చతీతి ఓంకారః”

(బాగా - ప్రాణామయ పద్దతిని అవలంభించి - ఉచ్చరించుటచేత శరీరములోని మాలాధారము మొదలు - మూలాధారచక్రము మొదలు - బ్రహ్మ రంధ్రమువరకు, అనగా శిరస్సులోనున్న, సహస్రారచక్రమువరకు మీది మీదికి తీసుకొనిపోవునది, వెళ్ళునది. కనుక ‘ఓం’ కారమని చెప్పబడినది).

  1. “అనతి, రక్షతీతి ఓం” (రక్షించునది కనుక ఓం అని చెప్పబడినది).

  2. “తస్మాదోంకారః సర్వమాప్నో తీత్యర్థః”. (గోపధి బ్రాహ్మణము)

(సమస్త వస్తువులను పొందుచున్నది, సమస్త వస్తువులలోను ప్రవేశించుచున్నది కనుక ఓం కారము).

  1. “అవతి ప్రవిశతి పరమాత్మా పూర్ణత్వా దోంకారః”.

(ప్రపంచమంతటిలోను - ప్రపంచములోనున్న సమస్త వస్తువులలోను - ప్రవేశించి, వాటిలో - లోపల, పైన - పూర్తిగా వ్యాపించి యుండువాడు కనుక ఓంకారము, పరమాత్మ).

“తత్ సృష్ట్వా తదేవాను ప్రావిసత్”

(దానిని - లోకమును - సృష్టించి దానిలోనే ప్రవేశించెను).

“అంతర్బహిశ్చ తత్సర్వం వ్యాప్య నారాయణస్థితః”.

(సృష్టించబడిన ప్రపంచము ఎంత ఉన్నదో దాని లోపల, బైట, పూర్తిగా వ్యాపించి నారాయణుడున్నాడు).

  1. “ఓంకారః ప్రణవో (అ) నంతః సర్వవ్యాపీచ తారకం”.

(ఓంకారమైన ప్రణవము సమస్త వస్తువులందు వ్యాపించి ఉండునది, అందుచేత పరబ్రహ్మవలె అనంతమైనది. ఇంతేకాక తారకమైనది - సంసారమునుండి తరింప చేయునది కనుక తారకము).

  1. ఓతం జగదస్మిన్నితి వ్యుత్పత్యా ఓమిత్యుక్తం, యద్బ్రహ్మ తదక్షరం సత్యం, ఇదం శబ్దవాచ్యస్య సర్వస్యచిద చిదాత్మక ప్రపంచస్యాక్షరే ఓతత్వాత్ సర్వం కేన నిమిత్తేన ఓంకారవాచ్యం బ్రహ్మాక్షరముచ్యతే ఇత్యతః నక్షరతీత్యక్షరమితి వ్యుత్పత్యా కాలత్రమేప్యేక ప్రకారతయా నిత్యత్వేన ఇతి.

(దీనియందు జగత్తు ఓతమై యున్నది, బట్టలోని దారమువలె అల్లబడియున్నది. అందుచేత ఓం అని చెప్పబడుచున్నది. ఇదియే పరబ్రహ్మ, క్షీణించంది - మూడుకాలములందు ఉందునది. ‘ఇదం’ - ఇది - అని చెప్పబడుచున్న చిదచిదాత్మకమైన ప్రపంచమంతయు అక్షరుడైన - నాశరహితుడైన - పరబ్రహ్మమందే ఓతమై యుండుటవలన ఓంకారమునకు వాచ్యమైనది - ఓంకారముచేత చెప్పబడుచున్నది - అక్షరుడైన పరబ్రహ్మమే. క్షీణించుట నశించుట లేదుకనుక అక్షరమని చెప్పబడుచున్న పరబ్రహ్మవలనే ఓంకారము కూడా దానికి వాచకమగుటవలన మూడుకాలములందు ఒకే ఆకారముగ నుండునది).

  1. ‘ఓ’ ఇతి పరమాత్మ వాచకః, ‘మి’ తి (= మ్ + ఇతి) ప్రత్యగాత్మ వాచకః, సమానాధికరణ్యేన చ తయోరైక్య ప్రతి పత్తిరితి.

(‘ఓ’ అనునది పరమాత్మ వాచకము - పరమాత్మను చెప్పునది. ‘మ్’ ప్రత్యగాత్మ వాచకము, సమానాధి కరణ్య న్యాయముచేత ఈ రెండింటియొక్క ఐక్యము ‘ఓం’ అయినది. ‘ఓం’ అనునది జీవాత్మ పరమాత్మ ఒకటేయని చెప్పుచున్నవి).

  1. “ఇత్థం నామాయం ప్రణవో మహా ప్రభావః అజపామంత్రస్యావయవ భూతం హమితి - ‘హం’ ఇతి - ‘స’ ఇతి చ అక్షరద్వయం అత్ర ఏకాకారతా మాపన్నం. లీలయా పరిగృహీతార్థనారీశ్వరావతారస్య పరశివశ్య పుంభాగః అహం; ఇత్యుచ్యతే, ప్రకృతి భాగః ‘స’ ఇతి. సాచ ప్రకృతిః పుం సా అహమా తాదాత్మ్యనో యథా అను సందత్తే తదా అజపాతః ‘సోహం’ ఇతి పరమాత్మ మంత్రో జాతః; తత్ర సకారహకారయోః లేపే, సంధౌచ కృతే ప్రణవో ‘ఓం’ జాతః”-” ‘హ’ కారశ్చ ప్రమాన్ ప్రోక్త ‘స్స’ ఇతి ప్రకృతిర్మతా“. (ప్రపంచసారే).

(ఈ ప్రకారముగా పుట్టిన ప్రణవము గొప్ప ప్రభావము కలది. ఇది అజపామంత్రముయొక్క అవయవము - భాగము - ‘హం’ అను, ‘స’ అను ఈ రెండు అక్షరములు ఒకటిగా కలిసి ‘హంసః’ అయిన హంసమంత్రమే అజపామంత్రము. అర్థనారీశ్వరుడగు శివునిలోని పుంభాగమే - పురుషభాగమే - ‘అహం’ అని చెప్పబడుచున్నది, ‘స’ అనునది ప్రకృతి భాగము - ఆ ప్రకృతి భాగమైన ‘స’ పురుషభాగమైన ‘అహం’ అను శబ్దముతో తాదాత్మ్యమును పొందుటవలన ‘సోహం’ - స్ + ఓ + హం = సః అహం (ఆ పరమాత్మ నేనే) - అను పరమాత్మ మంత్రము అకలిగినది. ఈ మంత్రములోని ‘సో’ (స్ + ఓ) అను దానినుండి ‘స’ కారమున్నూ,‘హం’ అనుదానిలోని ‘హ’ అను అక్షరమున్నూ - హకారమున్నూ - తీసివేసినయడల మిగిలినది ‘సో’ లోని ‘ఓ’ కారము (స్ + ఓ = సో), ‘హం’ లోని అనుస్వార ‘o’ కలిపినయడల ఓ + ఒ = ‘ఓం’ కారము కలిగినది - హంసమంత్రములోని ‘హం’ పురుషుడు, ‘స’ అనునది ప్రకృతి - ప్రకృతి పురుషుల సం యోగమే హంస మంత్రము. (ప్రకృతి పురుషుల సం యోగమువలననే సృష్టి జరుగుచున్నది).

‘హ’ కారస్స పుమాన్ ప్రోక్త స్స ఇతి ప్రకృతిర్మతా |

- - - పుంస్ప్రకృత్యాత్మకో ‘హంసః’ తదాత్మకమిదం జగత్ ||“.

“సకారంచ హకారంచ లోపయిత్వా ప్రయోజయేత్ |

సంధించ పూర్వ రూపాఖ్యంత తో(అ)సౌ ప్రణవో భవేత్ ||“.

(ఇతి ప్రపంచ సారే).

ఈ ‘హంస’ మంత్రము (అహం సః) - ‘నేనే ఆ పరబ్రహ్మను’ - అనునది ‘అహం బ్రహ్మస్మి’ అను మహావాక్యార్థమునిచ్చును).

  1. అకార, ఉకార, మకారములు కలిసి ఓం అయినను ఇది ఒకే అక్షరముగా భావించవలెను -

    1. “అకారశ్చ ఉకారశ్చ మకారశ్చేతి సుప్రతాః |

తానేకథా సమ భరదజ ఓమిత్యయం ప్రభుః ||“. (సూత సమ్హిత)

(ప్రజాపతియైన చతుర్ముఖ బ్రహ్మ అకారమును, ఉకారమును, మకారమును కలిపి ‘ఓం’ అను ప్రణవముగా చేసెను).

  1. “తే. భూరినాదంబకారంబు పుణ్య పురుష

విమలబిందువు లసదుకారము గవీంద్ర

కళ మకా రమీ మూడును గలియగూర్ప

ఘనతరోంకారమగు సదాగతి కుమార”. (శ్రీ సీతారామంజనేయ సంవాదము - 1 - 13)

(’అ’కారము నాదము, ఉకారము బిందువు, మకారము కళ - ఈ మూడు అక్షరములు కలిసి ఓంకారమైనది - ఓంకారమను ఒకే అక్షరమైనది).

  1. “అకార ఉకార మకారంబులనియెడు మూడు బీజాక్షరంబులు. అకారంబు రజోగుణాత్మకబ్రహ్మ. ఉకారంబు సత్వగుణాత్వకంబగు విష్ణువు. మకారము తమోగుణాత్మకంబగు రుద్రుడు. మఱియు నా అకారంబు వామ నాసా పుట, ఇడయను చంద్రుండు; మకారంబు తన్మధ్య సుషుమ్నయనియెడి అగ్ని. మరియు నా యక్షరత్రయంబు నొకటిగాకూడి సకలదేవతా మంత్రాత్మకంబగు ఓంకారంబయ్యె”. (వివేక చింతామణి - 3)

  2. “ప్రజాపతి రకామయత ప్రజాయేయ భూయాన్ స్వామితి సతపో (అ) తప్యత స తపస్తప్త్యా ఇమాన్ లోకాన సృజత - పృధివీ మంతరిక్షం దివం. తాన్ లోకానభ్యతపత్. తేభ్యో (అ) భితప్తేభ్య స్త్రయో వేదా అజాయంత. తాన్ వేదాన్ అభ్యతపత్. తేభ్యో (అ) భితప్తే భ్య స్త్రీణి శుక్రాణ్య జాయంత - భూర్భువస్సువరతి తాని శుక్రాణ్యభ్య తపత్. భూయపత్. తేభ్యో అభితప్తేభ్య స్త్రైయో వర్ణా అజాయంత - అకార, ఉకార, మకార ఇతి. తానేకథా సమ భరత్; తదే తదోమితి”. (బహృచ బ్రాహ్మణే)

(ప్రజాపతికి కోరిక పుట్టెను - “నేనే అనేక వస్తువులుగా అగుదును” అని. అందుకొఱకు అతను తపస్సుచేసి దివమును, అంతరిక్షమును, పృధ్వి అను లోకములను సృష్టించెను. వాటిని తపింప చేసెను.(వాటిలో తాను ప్రవేశించి తన చిచ్ఛక్తిచే వాటినుండి మూడు వేదములు సృష్టింపబడినట్లు చేసెను. వాటిని కూడ తపింపచేసెను. అందువలన వాటినుండి మూడు శుక్రములను - భూః, భువః, సువః అనువాటిని - పుట్టునట్లు చేసెను. ఈ మూడు శుక్రములను తపింప చేయగా వాటినుండి మూడువర్ణములు - వర్ణములు - పుట్టెను - అ, ఉ, మ అనునవి. ఈ మూడు వర్ణములను ప్రజాపతి కలిపెను - అట్లు కలుపగా అవి ఒకే అక్షరమైన ఓం కారమాయెను).

  1. “ప్రజాపతిర్లోకా నభ్య తపత్. తేభ్యో అభితప్తేభ్య స్త్రయీ విద్యా సంప్రాస్రవత్; తామభ్య తవత్. తస్యా అభితప్తాయాః ఏ తాన్యక్షరాణి సంప్రాస్రవంత - భూర్భువస్సువరితి. తానభ్య తపత్ తేభ్యోఅభితప్తే భ్యో ఓంకారస్సంప్రాస్రవత్” ఇతి ఛాందోగ్యే.

(ప్రజాపతి లోకములను తపింప చేసెను - అందువల్ల వాటినుండి మూడువేదములు పుట్టినవి. ప్రజాపతి ఆ వేదములను తపింపచేసెను. అందువల్ల వాటినుండి భూః, భువః, సువః అను అక్ల్షరములు పుట్టినవి (లోకములు పుట్టినవి). ప్రజాపతి వాటిని తపింపచేయగా వాటినుండి ‘ఓం’ కారము పుట్టెను).

  1. “పురా ప్రజాపతిస్సాక్ల్షాచ్ఛద్రయా పరయాసహ |

తతాప పరమం ఘోరం తపస్సంవత్సరం త్రయం |

స పునశ్శంకరస్యాస్య ప్రసాదాదంబికా పతేః |

పృధివీమంతరిక్షంచ దివం చా సృజదాస్తికాః |

సతా నభ్య తపన్లోకాన్ తేభ్యో వేదవిదాం వరాః |

త్రీణి జ్యోతీమ్ష్య జాయంత పృధివ్యా ఏతత్త్రయం |

- - - త్రయో వేదా అజాయంతవేదనాం ప్రధమో (అ)నలాత్ |

వేదానభ్యత పత్తాంశ్చ బ్రహ్మ తేభ్యో మహాద్విజాః |

త్రీణి శుక్రాణ్య జాయంత తత్ర బ్రహ్మ విదాం వరాః |

- - - తథా తేభ్యో (అ)భితప్తే భ్యస్త్ర |

యో వర్ణాః ద్విజోత్తామాః |

అజాయంత కోటి సూర్య సమ ప్రభాః |

అకారశ్చ తదోకారో మకారశ్చేతి సువ్రతాః |

తానే కథా సమభదజ, ఓమిత్యతి ప్రభం ||“. (ప్రణవాధ్యేయే)

(పూర్వము ప్రజాపతి అయిన చతుర్ముఖ బ్రహ్మ సాంబశివుని గుఱించి ధ్యానముచేయుచు మూడు సంవత్సరములు ఘోరమైన తపస్సు చేసెను. ఆ తపస్సు మూలముగా శివుని దయవలన, పృధివిని, అంతరిక్షమును, ఆకాశమును సృజించెను - వాటిని తపింప చేసెను. వాటిని తపింప చేయగా వాటినుండి మూడు వేదములు పుట్టెను - వాటిని తపింప చేయగా భూః, భువః, సువః అను లోకములు పుట్టెను - అకారము - ఈ లోకములను తపింపచేయగా మూడు అక్షరములు - అకారము, ఉకారము, మకారము - పుట్టినవి. వాటిని కలిపి ప్రజాపతి ఒకే అక్షరముగా - ‘ఓం’ అను అక్షరముగా చేసెను).

  1. “ఆదియందు చతుర్ముఖుని హృదయంబున నొకనాదంబు వినిపించె, నది వృత్తినిరోధంబువలన మూర్తీభవించి వ్యక్తముగా గనుపట్టె - - - అందులో నోకారంబు జనియించె, నదియె సర్వమంత్రోపనిషణ్మూలమగు వేదమాతయని చెప్పంబడు, నా యోంకారంబు త్రిగుణాత్మకంబయి యకారోకారమకారంబులనియెడు త్రివర్ణరూపంబయి ప్రకాశించుచుండె, నంత భగవంతుడగు నజుండా ప్రణవంబువలన స్వర, స్పర్శాంతస్థోష్మాది లక్షణ లక్షితంబగు నక్షరసమామ్నాయంబు కల్పించి తత్సహాయంబునం దన వదన చతుష్టయంబువలన వేద చతుష్టయంబు కలుగంజేసె ||”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 12 - 30)
  1. ఈ ఓంకారమే పరబ్రహ్మ అని భావించవలను అని చెప్పబడినది: -

    1. “ఓమిత్యేకాక్షరం బ్రహ్మ” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 13)

    2. “ఓ మిత్యేదక్షరముద్గధ ముపాసీత” (ఛాందోగ్యోపనిషత్ - 1 - 1 - 1)

(‘ఓం’ అను ఒకే అక్షరమును ఉపాసించవలెను).

  1. “ఓమిత్యేవం ధ్యాయధ ఆత్మానమితి” (ముండకోపనిషత్)

  2. “ఓమితి త్వవృద్బ్రహ్మ - - ఓమితి బ్రహ్మ, ఓమితి దం సర్వం” (తైత్తిరీయోపనిషత్)

(అ, ఉ, మ అను మూడు అక్షరములు కలిసిన ‘ఓం’ అనునది బ్రహ్మ. ఇదంతయు ‘ఓం’).

  1. “ప్రణవరూపస్య ఓంకారాక్షరస్య పరబ్రహ్మణస్య అభేదో వేదేకథితః నతు తస్య వేదస్య వాచ్య వాచకయోః అభేదే తాత్పర్యం తస్య గూఢం తాత్పర్యాంతరమస్తి యత్ర యత్ర ‘ఓం’ ఇత్యక్షరం బ్రహ్మ” ఇతి కథ్యతే. తత్ర తత్ర ఓం ఇత్యక్షరం పరబ్రహ్మరూపేణ ఉపాస్యం ఇత్యర్థే వాక్యస్య తాత్పర్యం, నతు, పరబ్రహ్మణః, ఓం ఇత్యక్షరస్య భేదా భావే.

“సర్వేషాం నామరూపాణాం బ్రహ్మణి కల్పితత్వాత్ బ్రహ్మ సర్వాధిష్ఠానం భవతి. ఓంకారోపి బ్రహ్మణః నామ, తస్మాత్ బ్రహ్మణి ఓంకారః కల్పితః. కలిప్తం వస్తు అధిష్ఠాన వ్యతిరిక్తం అధిష్టానాత్మకమేవ భవతి. తస్మాత్ ‘ఓం’ ఇత్యక్ల్షరం బ్రహ్మైవ. ఘటాది శబ్దాః బ్రహ్మణో కల్పితాః తస్మాత్ బ్రహ్మైవ ఘటాది పదానాం అధిష్ఠానం.తస్మాత్ సర్వకారణత్వేన సర్వాధిష్ఠానత్వాత్ సర్వ పదానాం బ్రహ్మ భేదో యుజ్యతే”.

“మాండూక్యాది వేదవాక్యేషు ఓం ఇత్యే తదక్షరం బ్రహ్మ. ఇత్యుచ్యతే తత్ర వ్యాకరణరీత్యా ప్రకాశ స్వరూపః సర్వ సం రక్షకః ఇతి ఓం ఇత్యక్షరస్య అర్థః. బ్రహ్మా చ ఈ దృశమేవ. తస్మాత్ ఓం ఇత్యక్షరం బ్రహ్మణః వాచకం, బ్రహ్మ వాచ్యం. వాచ్య వాచకయోః యది అత్యంత భేదః స్యాత్, తదా వాచకస్య ఓంకార రూపాక్షరస్య వాచ్య భూత బ్రహ్మణశ్చ మాండూక్యాది ఉపనిషత్సు అభేదో న ఉచ్యతే - శ్రూయతే చ - ‘ఓం ఇతి బ్రహ్మ’ ఇత్య భేదః. తస్మాత్ వాచ్య వాచకయోః అభేదే వేదవాక్యమేవ ప్రమాణం”.

(ప్రణవరూపమైన ఓంకారమునకు పరబ్రహ్మకు భేదము లేదని వేదములో చెప్పబడినది. ఈ వేదవాక్యము యొక్క తాత్పర్యము వాచ్యవాచకములకు భేదము లేదనికాదు. గూఢమైన దాని తాత్పర్యము ఇంకొకటి. ‘ఓం’ అను అక్షరము ఎక్కడెక్కడ చేప్పబడుచున్నదో అక్కడ ‘ఓం’ అను అక్షరము పరబ్రహ్మరూపమని ఉపాసించవలెను అని ఆ వాక్యార్థము. అంతేగాని పరబ్రహ్మకు, ఓం అను అక్షరమునకు భేదము లేదనికాదు –

(సమస్తమైన నామరూపములు బ్రహ్మయని కల్పించబడినందున బ్రహ్మ అన్నింటికి అధిష్ఠానమైయున్నాడు - ఓంకారము బ్రహ్మయొక్క నామము - అందుచేత ఓంకారము బ్రహ్మయందు కల్పితము. కల్పితమైన వస్తువు అధిష్ఠానమునకు వ్యతిరిక్తమైనదైనను అధిష్ఠానమే యగును. అందుచేత ‘ఓం’ అను అక్షరము బ్రహ్మమే - ఘటము మొదలగు శబ్దములు బ్రహ్మయందు కల్పితములు. అందుచేత ఘటము మొదలగువాటికి బ్రహ్మ అధిష్ఠానము. అందుచేత అన్నింటికీ కారణమగుటవలనను, అన్నింటికి అధిష్ఠానమగుటవలనను బ్రహ్మకు అన్ని వస్తువులకు భేదము లేదు.

(మాండూక్యోపనిషత్తు మొదలగు వేదవాక్యములలో ‘ఓం’ అను అక్షరము బ్రహ్మ అని చెప్పబడినది. అక్కడ ప్రకాశ స్వరూపుడు సర్వ సం రక్షకుడు ‘ఓం’ అను అక్షరమునకు అర్థము - బ్రహ్మకూడ ఇటువంటువాడే. అందుచేత ‘ఓం’ అను అక్షరము బ్రహ్మకు వాచకము, బ్రహ్మవాచ్యము - వాచ్యమునకు, వాచకమునకు అత్యంత భేదమున్నచో అప్పుడు వాచకమైన అక్షరరూపమైన ఓంకారమునకు, వాచ్యమైన బ్రహ్మకును మాండూక్యముమొదలగు ఉపనిషత్తులలో భేదము లేదని చెప్పబడినది - ‘ఓం’ బ్రహ్మమే యని, రెండింటికి భేదము లేదని చెప్పబడినది - అందుచేత వాచ్యమునకు వాచకమునకు భేదములేదనుటకు వేదవాక్యమే – ఉపనిషద్వాక్యమే ప్రమాణము -.

  1. “పురా ప్రజాపతిస్సాక్షాత్ సాంబధ్యాన పరాయణః |

తతాప పరమం ఘోరం తపః - - |

స పునశ్శంకరస్యాస్య ప్రసాదాత్ - - - |

పృధివీమంతరిక్షంచ దివంచా సృజత్ |

- - - శుక్రాణ్య భ్య తపత్ ప్రభుః |

తథా తేభ్యో అభితప్తేభ్యస్త్రయో వర్ణాః ద్విజోత్తమాః |

ఆకారశ్చ తదోకారో మకారశ్చేతి సువ్రతాః |

తామేకథా సమ భరదజ ఓమిత్యతి ప్రభం |

తస్మిన్నేవ శివస్సాంబ సర్వ వస్త్వవ భాసకః |

ప్రతిబింబిత నాం స్తేన ప్రణవస్తస్య వాచకః |

తప్తలోహాది వచ్ఛం బోరభేదాత్ ప్రణవోదా సః |

సర్వావ భాసకో నిత్యమ భవత్ పండితోత్తమాః |

- - - అకాశాది పదార్థానాం వాచకః ప్రణవః స్మృతః |

సర్వావ భాసకత్వేన బ్రహ్మణా సదృశః స్మృతః ||“. (ప్రణవాధ్యాయే)

పైదానికి వ్యాఖ్యానము: -

తస్మిన్నేవ ప్రణవమంత్రే ఆదర్శే ముఖమివ స్వప్రకాశ చిద్రూపః పరశివః ప్రతిబింబితయా భాసతే |

అతః తస్య స ఏవ ప్రణవః వాచకో జాతః |-

“తస్య వాచకం ప్రణవః” ఇతి సూత్రం. తస్యాయః పిండవత్ ప్రతిబింబిత స్వ్వప్రకాశ పరచైతన్య జ్యోతిషా సహైకీ భావాత్ ప్రణవోపి తద్వత్ సర్వ వస్త్వ భాసకో జాతః |

యస్మాదో మిత్యేవ ప్రతిభూతే తస్మాత్ జ్ఞాతా జ్ఞాతాది పదివ దయమపి తత్త దర్థస్య పర్యాయతయా వాచకః“.

(పూర్వము ప్రజాపతి శివుని ధ్యానించుచు ఘోరమైన గొప్ప తపస్సు చేసెను. అతను శివుని దయవలన పృధివి, అంతరిక్షము దివి అను మూడింటిని సృష్టించెను. అట్లు వాటిని తపింపచేయగా వాటిలోనుండి ఇంకొకటి పుట్టెను - వాటిని తపింప చేయగా వాటినుండి అకారము, ఉకారము,మకారము అను మూడు వర్ణములు సృష్టించెను - ఆ మూడింటిని ‘ఓం’ అగునట్లు కలిపెను - దానిలో సమస్త వస్తువులను తపింప చేయు సాంబశివుడు ప్రతిబింబించెను - అందుచేత ‘ఓం’ అను ప్రణవము శివునికి చాచకమైనది. తప్త లోహమువలె ఉండునది, శివునికంటె భేదమైనదికానందున అన్నింటినీ ప్రకాశింపచేయునది ఆయెను - అందుచేత అది బ్రహ్మతో సదృశమైనది).

(అద్దములో ముఖము కనబడినట్లు ఆ ఓంకారములో స్వయంప్రకాశము, చిద్రూపుడు అయిన శివుడు ప్రతిబింబించుటవలన అది శివుని వాచకమైనది. అందుచేత ఓం అనునది బ్రహ్మవాచకము అని సూత్రము - (పంతం జలి యోగసూత్రము). అట్లు అయః పిండమువలె ప్రతిబింబించి శివునితో ఏకీ భావమగుటవలన అతనివలె అది సమస్తవస్తువులను ప్రకాశింపచేయున దాయెను - అందుచేత అది శివునికి వాచకము).

  1. “సర్వే వేదాః యత్పదమామ నంతి, తపాం సి సర్వాణి చయ ద్వదంతి |

యదిచ్ఛంతో బ్రహ్మచర్యం చరంతి, తత్తే పదం సంగ్రహేణ బ్రవీమి - ఓమిత్యేత్ |

ఏతద్థ్యేవాక్షరం బ్రహ్మ ఏ తద్ధ్యేవాక్షరం పరం ||“. (ఇతి కాఠకే - 1 - 2 - 15)

(వేదములన్నియు అత్యుత్కృష్టమైన ఏ పరమపదమును - పరమ గమ్యస్థానమును - (పరమాత్మయే పరమపదము, పరమ పదమే పరమాత్మ) వర్ణించుచున్నదో, తపస్సులన్నియు ఏ పరమపదముగుఱించి చేయబడుచున్నవో, ఏ పదమును పొందుటకు యోగులు బ్రహ్మచర్యము నభ్యసించుచున్నారో, ఆ పదమునుగుఱించి సంగ్రహముగా చెప్పుచున్నాను - అదియే ‘ఓం’. ఓం అను అక్షరమే పరబ్రహ్మ - నాశరహితమైన పరబ్రహ్మ. నాశరహితమైన పరబ్రహ్మరూపమైన ఓం అను అక్షరమును తెలుసుకొని స్మరించునో వాడు కోరినది సిద్ధించును). (చూడుము - శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 11)

  1. “బ్రహ్మ ప్రతీకత్వాత్ తద్ధ్యానసాధనత్వా చ ప్రణవో బ్రహ్మైవ”.

(బ్రహ్మకు ప్రతీకము అగుటచేత - బ్రహ్మకు బదులుగా వాడబడుచుండుట చేత - బ్రహ్మగుఱించి ధ్యానము చేయుటకు సాధనమగుటచేత ‘ఓం’ అను ప్రణవము బ్రహ్మమే).

  1. “ప్రణవం పరమం బ్రహ్మ, ప్రణవః పరమశ్శివః |

ప్రణవం పరమో విష్ణుః ప్రణవస్సర్వదేవతాః |

ప్రణవ స్సర్వతీర్థాని ప్రణవః స్ర్వ విష్టపాః |

ప్రణవః సర్వకర్మాణి తతః ప్రణవమభ్యసేత్” (స్కాందపురాణే)

(ప్రణవము పరబ్రహ్మ, పరమశివుడు, విష్ణువు, సమస్త దేవతలు, సమస్త తీర్థములు, సమస్త కర్మలు. అందుచేత ప్రణవమును అభ్యసించవలెను).

  1. “ప్రణవే బ్రహ్మ దృష్టిం కృత్వా ప్రణవమాత్రాసు ఆకారాదిషు చతుర్షుచ అనిరుద్ధాది చతుష్టయ దృష్టిః కర్తవ్యా |”

(శ్రీరంగ రామానుజః)

(ప్రణవమందు బ్రహ్మ దృష్టి నిలిపి - అదియే బ్రహ్మ అని భావించి - ప్రణవ మాత్రలు అయిన అకారము మొదలయిన వాటియందు, వాసుదేవ అనిరుద్ధ,సంకర్షణ, ప్రద్యుమ్నవ్యూహములను అభిప్రాయము కలిగియుండవలెను).

  1. “ఓం తద్బ్రహ్మ, ఓం తద్వాయుః - - -” (నాద బిందూపనిషత్)

(“తత్వమసి” - ఆ పరబ్రహ్మము నీవే - అను మహావాక్యములోని తత్ అను పదముచే చెప్పబడు పరబ్రహ్మమే ఓంకారము -).

  1. ‘ఓం’ లో నున్న మూడు అక్షరములు ఒకొక్కటి దేనిని సూచించునో ఈ క్రింద చెప్పడమైనది: -

    1. “అకారో విష్ణు రుద్ధిష్టః ఉకారస్తు మహేశ్వరః |

మకారస్తు స్మృతో బ్రహ్మ ప్రణవస్తు త్రయాత్మకః ||“.

(ఓం అను అక్షరములో ఇమిడి యున్న మూడక్షరములలో ‘అ’ కారము విష్ణువును నిర్దేశించును, ‘ఉ’ కారము ఈశ్వరుని నిర్దేశించును, ‘మ’ కారము బ్రహ్మను నిర్దేశించును. ఈ మూడు కలిసినది ఓంకారము. ఓంకారము త్రిమూర్త్యాత్మకము - త్రిమూర్తులు తానే అయిన పరబ్రహ్మను నిర్దేశించును).

  1. “అకారేణోచ్యతే విష్ణుః సర్వలోకేశ్వరో హరిః |

ఉద్ధఋతా విష్ణునా లక్ష్మీ రుకారేణోచ్యతే తథా |

మకారస్తు తయోర్దాసః ఏతత్ప్రణవ లక్షణం |

అకారార్ధోహి విష్ణుః స్యాత్ అవ్యయః పురుషః ప్రభుః |

ఉకారార్థః శ్రియైవస్యాత్ లోకమాతా సదారమా |

జీవ ఏవ మకారార్థః పీతాభాస్యాత్తనుపమా”

ఇత్యాది ప్రణవవ్రివరణ ర్రూపస్మృతి శ్రుతి నిద్ధో విష్ణుః స మహేశ్వరః |

స ఏవ సర్వేశ్వరః ఇతి మంత్రార్ధో గ్రాహ్యః.

(అకారము అనగా సమస్త లోకములకు ఈశ్వరుడైన విష్ణువు - ఉకారమనగా శ్రీమహావిష్ణువుచేత ఉద్ధరించబడిన శ్రీమహాలక్ష్మి మకారమనగా వారిద్దరికీ దాసుడైన - భక్తుడైన జీవుడు ఇది ప్రణవముయొక్క - ఓంకారముయొక్క లక్షణము. అకారార్థము అవ్యయుడు - నాశరహితుడు, పురుషుడు అయిన శ్రీమహావిష్ణువు. లోకమాత అయిన శ్రీమహాలక్ష్మి ఉకారమునకర్థము - మకారము జీవుని నిర్దేశించును - ఇట్లు ఓం అను ప్రణవముయొక్క నిరూపణము శ్రుతులలోను, స్మృతులలోను చెప్పబడినందువలన అది శ్రీమహావిష్ణువేయని, అతనే మహేశ్వరుడు, సర్వేశ్వరుడు అని ఈ మంత్రముయొక్క అర్థమని గ్రహించవలెను).

(శ్రీమహావిష్ణువు పురుషుడు, శ్రీమహాలక్ష్మి ప్రకృతి. ఈ ప్రకౄతి పురుష సం యోగము వలననే సృష్టి జరుగుచున్నది. ప్రకృతియొక్క అనేకరూపములలో - ప్రతిదానిలోను - పురుషుని చైతన్యశక్తికలదు. అదియే జీవుడు - సృష్టి అంతటిలోను ఈ మూడు తత్వములు - పురుషుడు, ప్రకృతి, జీవుడు - ఉన్నవి, ఈ మూడు తప్ప మరేదియు లేదు - ఇదియే తత్వ త్రయము - ఈ తత్వ త్రయమును ఒక్క అక్షరములో చెప్పునది ఓంకారము).

  1. “శ్లో||. అకారార్థో విష్ణుః జగదుదయ రక్షా ప్రళయకృత్ |

మకారార్థో జీవస్త దుపకరణం వైష్ణవమిదం |

ఉకారో అసన్యార్హం నియమయతి సంబంధ మనయోః |

త్రయీసారః త్ర్యాత్మా ప్రణవః ఇమ మర్థం సమదిశత్ ||“. (అష్ట శ్లోకే)

(అకార ఉకార మకారములు కలిసి ఓంకారమైనది. ఈ మూడు అక్షరములలోను జగత్తుయొక్క సృష్టిని, పాలించుటను, లయింపచేయుటను చేయు శ్రీమహవిష్ణువు అకారముచే నిర్దేశింపబడినాడు, మకారము జీవునుద్దేశించును. ఈ జీవబ్రహ్మల ఐక్యమును తెలియచేయునది ‘ఉ’ కారము. ఇది “అహం బ్రహ్మస్మి” (నేను బ్రహ్మను) అను మహావాక్యార్థము - ఇది వేదార్థస్దారము - ఉపనిషత్తులు జీవబ్రహ్మల ఐక్యమును బోధించునవి).

  1. “అకారః స్థూలోపాధి విశిష్ట ‘త్వం’ పదార్థవాచకః, ఉకారస్సూక్ష్మోపాధి విశిష్ట ‘త్వం’ పదార్థ వాచకః - ఉభావపి సాక్షిణం లక్షయతః మకారః కారణోపాధి విశిష్టస్సన్ పరమాత్మానం లక్షయతి. త్రయాణాం సమానాధికరణ్యాత్ జీవ బ్రహ్మైక్య ప్రతిపత్తిః” -

(“తత్వమసి” - (ఆ పరబ్రహ్మవు నీవే) - అను మహావాక్యములోని ‘త్వం’ (నీవు) జీవాత్మపదమునకర్థమై స్థూలోపాధితో కూడిన చైతన్యమును - జీవ చైతన్యమును - గుఱించి చెప్పునది అకారము. సూక్ష్మోపాధిలో కూడిన ‘త్వం’ పదార్థమును సూచించునది ఉకారము. ఈ రెండును సాక్షియగు దానినే లక్ష్యముచేసి చెప్పునది ‘మ’ కారము కారణోపాధితో కూడిన పరమాత్మను సూచించునది. సమానాధి కరణ్య న్యాయమున ఈ మూడును - ఈ మూడు అక్షరములు జీవ బ్రహ్మలు ఒకటే యని మహావాక్యమువలె సూచించునవి).

  1. “స్థూల ప్రపంచోహిత చైతన్యం అకారార్థః. తత్ర సూక్ష్మ ప్రపంచాంశ త్యాగేన ఉకారేణ కేవల చైతన్యం ఉపలక్ష్యతే. తథా స్థూల సూక్ష్మ ప్రపంచ ద్వయ కారణీ భూత మాయోపహిత చైతన్యం మకారార్థః. తాదృశమాయాం శ పరిత్యాగేన మకారేణ చైతన్య మాత్రం లక్ష్యతే. ఏవం తురీయత్వ పరానుగత త్వోపహిత చైతన్యం అర్థమాత్రార్థః. తదుపాధి పరిత్యాగేన అర్థమాత్రయా చైతన్య మాత్రం లక్ష్యతే. ఏవం చతుర్ణాం సామానాధికరణ్యాత్ అభేద భోదే పరిపూర్ణం అద్వితీయ చైతన్య మాత్రమేవ సర్వ ద్వైతోపమర్థేన సిద్ధం భవతి.

(స్థూల ప్రపంచములో ఉన్న చైతన్యము - భగవదంశ - ‘ఓం’ లోని అకారమునకర్థము - సూక్ష్మ ప్రపంచాంశ విడిచినది ‘ఉ’ కారము కేవల చైతన్యమునకు అర్థము. స్థూల, సూక్ష్మ ప్రపంచమునకు కారణమైన మాయోపహిత చైతన్యము మకారము - అట్టి మాయాంశ లేనిది - ప్రకృతితో కలియనిది - చైతన్యమాత్రము,అన్నింటిలోను ఉండు చైతన్యము - తురీయము - అర్థమాత్రకు అర్థము - ఉపాధిలేని చైతన్యము అర్థమాత్రము. ఇట్లు ఈ నాలుగింటికి, సమానాధికరణ్య న్యాయమువలన పరిపూర్ణుడు - అంతటను పూర్తిగా నిండియుండువాడు, అద్వయుడు అయిన పరబ్రహ్మకు భేదములేదని తెలియుచున్నది. అకార ఉకార మకారములను మూడు అక్షరములవలన కలుగు శబ్దము - నాదము, రవము - నాలుగవమాత్రయని గ్రహింపబడినది. ఆ నాదము ఇతర స్వరములతో సం యోగము లేనిదగుటచేత అది అర్థమాత్రయనబడినది).

  1. “అకార ఉకార మకారార్థమా త్రాత్మకపాద చతుష్టయ వత్యోంకారే అనిరుద్ధ, ప్రద్యుమ్న, సంకర్షణవాసుదేవ పరపర్యాయ విశ్వతైజస ప్రాజ్ఞ తురీయాఖ్యపాద చతుష్టయ యుక్త బ్రహ్మ దృష్టి ర్విధీయతే”. (శ్రీరంగరామానుజః)

(అకారము, ఉకారము, మకారము, అర్థమాత్ర - ఈ నాలుగు నాలుగు పాదములుగాగల ఓంకారమందు అనిరుద్ధ, ప్రద్యుమ్న, సంకర్షణ వాసుదేవులని, విశ్వుడు, తైజసుడు, ప్రాజ్ఞుడు, తురీయుడు అను నాలుగు పాదములుగ్ఫల పరబ్రహ్మయను దృష్టి నుంచవలెను - అని భావించవలెను అని విధింపబడినది).

  1. “యతో బ్రహ్మణః పాద భూతః ఉక్తాః అనిరుద్ధ, ప్రద్యుమ్న, సంకర్షణ, వాసుదేవాః మాత్రాః ప్రణవమాత్రభూతా, కారణవాచ్యాః, అతో అస్య ఓంకారస్య యా మాత్రాః అకార, ఉకార, మకారాత్మకాం. తా ఏవ బ్రహ్మణః పాదభూతాః ఇత్యర్థః. సమస్త ప్రణయే బ్రహ్మదృష్టిం కృత్వా ప్రణవమాత్రాసు అకారాదిషు చతుర్షుచ అనిరుద్ధాః చతుష్టయ దృష్టిః కర్తవ్యా ఇత్యర్థః” (శ్రీరంగ రామానుజః)

(పరబ్రహ్మకు - ఆత్మకు - నాలుగు మాత్రలు (పాదములు) - చెప్పబడినవి - అవి అనిరుద్ధ, ప్రద్యుమ్న, సంకర్షణ, వాసుదేవులు. ఇవియే ప్రణవమునకు మాత్రలు అయిన అకార, ఉకార మకార అనుస్వారములు. అందుచేత ఓంకారమునకు మాత్రలైన అకార ఉకారమకారములే పరబ్రహ్మయొక్క పాదములు - ప్రణవమంతటిలోను - అన్ని మాత్రలు కలిపిన ఓంకారములో - బ్రహ్మ అను దృష్టి పెట్టుకుని - అదియే బ్రహ్మ అను భావము కలిగియుండి అకారము మొదలగు నాలుగు మాత్రలందు అనిరుద్ధుడు మొదలగునవియును కలిగియుండవలెను - ‘ఓం’ కారములోని అకారాదిమాత్రలు పరబ్రహ్మయొక్క అనిరుద్ధాది మాత్రలుగా ధ్యానించవలెను).

  1. “సాయమాత్మా అధ్యక్షరం ఓంకారో అధిమాత్రం, పాదామాత్రాః, మాత్రాశ్చపాదాః, అకార, ఉకార, మకార ఇతి” - జాగరితస్థాణో వైశ్యానరో అకారః ప్రధమః మాత్రా. ఆప్తేరాః మత్వాద్వా ఆప్నోతి హ వై సర్వాన్ కామాన్, ఆదిశ్చ భవతి ‘-’ స్వప్నావస్థాన స్తైజస ఉకారో ద్వితీయా మాత్రా - ఉత్కర్షాత్ ఉభయత్వాద్వా ఉత్కర్షతి హ వైజ్ఞాన సంతతిః సమానశ్చ భవతి ‘-’ సుషుప్త్యవస్థానః ప్రాజ్ఞో మకారస్తృతీయామాత్రా - మితేరపి తేర్వామినోతీహ వ ఇదం సర్వ మపీతశ్చ భవతి. య ఏవం వేద “- అమాత్రశ్చతుర్ధో వ్యవహార్యః, ప్రపంచోపశమః శివో అద్వైత ఏవ మోంకార ఆత్మైవ సందిశ్త్యాత్మనా త్మానం య ఏవం వేద” - (మాండూక్యోపనిషత్).

(ఆత్మయే ఓంకారము, అకార, ఉకార, మకారములు అను మాత్రలుగలది. మాత్రలే పాదములు, పాదములే మాత్రలు. విశ్వుడు లేక వైశ్యానరుడు ఓంకారముయొక్క మొదటి మాత్ర - అకారము. శబ్దములన్నింటిలోను మొదటిది - అక్షరములన్నింటిలోను మొదటి అక్షరము, అన్నింటిలోను వ్యాపించియున్నది. స్వప్నావస్థలోనున్న తైజసుడు ఓంకారములోని రెండవమాత్ర అయిన ‘ఉ’ కారము. ‘అ’ తర్వాత ఉకారము వచ్చును కనుక అకారము కన్న ఉకారము గొప్పది, ఉత్కృష్టమైనది. వైశ్యానరునికన్న తైజసుడు ఎక్కువ శక్తివంతమైనది, సూక్ష్మమైనది. ఆ ప్రకారముగానే వైశ్యానరునికి, ప్రాజ్ఞునికి మధ్యను తైజసుడున్నాడు; అకారమునకు మకారమునకు మధ్యనున్నవాడు తైజసుడు. సుషుప్త్యవస్థలోనున్న ప్రాజ్ఞుడు ఓంకారములోని మూడవమాత్ర అయిన మకారము - ఓంకారమునకు నాలుగవపాదము కేవలమాత్మయే - అది అద్వయుడైన శివుడు).

  1. ఋగ్వేదో, జాగ్రదవస్థా, భూర్లోకో, బ్రహ్మచ ఇతి చతుష్టయం అకారార్థః. తథా యజుర్వేదః, స్వప్నావస్థా, భువర్లోకో విష్ణుశ్చ ఇతి, చతుష్టయం ఉకారార్థః. తథా సామవేదః, సుషుప్త్యవస్థా, స్వర్లోకో మహేశ్వరశ్చ ఇతి చతుష్టయం మకారార్థః ఏవం మాండూక్యనృసిమ్హతాపిన్యధర్వశిఖాదావాస్యుక్తం గురూపదేశాత్ జ్ఞాతవ్యం.

(ఋగ్వేదము, జాగ్రదవస్థ, భూలోకము, చతుర్ముఖ బ్రహ్మ అను ఈ నాలుగు ఓంకారములోని అకారమున కర్థము - యజుర్వేదము, స్వప్నావస్థ, భువర్లోకము విష్ణువు అను ఈ నాలుగు ఉకారమునకర్థము. సామవేదము, సుషుప్త్యవస్థ, స్వర్లోకము, మహేశ్వరుడు అను ఈ నాలుగు మకారమునకు అర్థము - ఈ ప్రకారము మాండూక్యోపనిషత్తులోను, అథర్వశిఖిలోను చెప్పబడినవిధము గురూపదేశముద్వారా తెలుసుకోతగినది).

  1. “శ్లో||. త్రయో లోకాస్త్రయో వేదాః తిస్రః సర్వాః త్రయోగ్నియశ్చ త్రిగుణాః స్థితాః సర్వే త్ర్య యక్షరే |

త్రయాణాం చాక్షరాణాం యో అధీతేస్యర్థమక్షరం తే న సర్వమిదం ప్రోతం తత్సత్యం తత్పరం పదం ||“.

(యోగతత్వోపనిషత్)

(భూలోకము, భువర్లోకము. స్వర్లోకము అను మూడులోకములు, ఋగ్వేదము, యజుర్వేదము, సామవేదము అను మూడు వేదములు, గార్హపత్యము, దక్షిణాగ్ని, ఆహవనీయాగ్ని అను మూడు అగ్నులు, సత్వరజస్తమములను మూడు గుణములు, ఈ మూడు అక్షరములుగల ఓంకారములో ఇమిడియున్నవి. ఈ ఓంకారము ఈ సర్వ ప్రపంచమును వ్యాపించియున్నది. ఇదియే సత్యము - సత్పదార్థము. ఇదియే పరమపదము - ఉత్కృష్టమైన గమ్యస్థానము).

  1. “సోహం” ఇతి మహావాక్యమోంకారః. సకారహకారయోర్లేపే తదుత్పత్తేః - తస్య అకారాదయస్త్రయో అవయవాః అంశాః తత్ర విరాట్, జాగరిత, విశ్వాఖ్య త్రయమకారః. సూత్రాత్మా స్వప్నః తైజసశ్చేతిత్రయముకారః - అవ్యకృతం, సుషుప్త్యం ప్రాజ్ఞశ్చేతి త్రయం మకారః. తేషాం పూర్వ పూర్వస్య ఉత్తరోత్తరస్మిన్ ఉపసంహరే మకారస్య ప్రతీచ్యవసానం సచ నిత్యశుద్ధబుద్ధ ముక్తస్వభావం బ్రహ్మ ఇతి ఓంకారవాచ్యత్వేన ధ్యాతంఫలతి“.

(‘సోహం’ అను మహావాక్యము ఓంకారము. ‘సోహం’ లోని సకారము. హకారము లోపించగా మిగిలినది ఓ + ౦ = ఓం.

(చూడుము -1 - 11).

ఈ ఓంకారమునకు మూడు అవయవములు - అ, ఉ, మ. ఈ మూడు అవయవములలో ‘అ’ కారము అనునది విరాట్, జాగ్రదవస్థ, విశ్వుడు - ఈ మూడింటినీ తెలియచేయును - సూత్రాత్మ, స్వప్నావస్థ, తైజసుడు అను మూడును ఉకారార్థము. అవ్యాకృతము, సుషుప్త్యవస్థ, ప్రాజ్ఞుడు అనునవి మూడును మకారార్థము - ఈ మూడింటిలోను ముందుచెప్పినవి వెనుకదానిలో లయించును. అప్పుడు అకారము మిగులును. అదియే నిత్య శుద్ధ, బుద్ధ ముక్తస్వభావుడైన బ్రహ్మమే. ఆ బ్రహ్మమే ఓంకారమని ధ్యానించినయడల ఫలము నొసగును).

  1. “వ్యక్తాతు ప్రథమా మాత్రా ద్వితీయా అవ్యక్త సంజ్ఞికా మాత్రా తృతీయా చిచ్ఛక్తిః అర్థమాత్రా పరమంపదం ||”.

(మార్కండేయపురాణము)

(ఓంకారమునకు మాత్రలు - పాదములు - నాలుగు - వ్యక్తమగు - కనుపించుచున్న - ప్రపంచమంతయు మొదటి మాత్ర. సూక్ష్మరూపములో ఇమిడియున్న ప్రపంచము అవ్యక్తమని చెప్పబడు ప్రకృతి రెండవపాదము. పరమాత్మయొక్క చిచ్ఛక్తి - చైతన్యశక్తి - మూడవపాదము, పరమపదము, సర్వమునకు గమ్యస్థానము అయిన పరబ్రహ్మ నాలుగవపాదము - అర్థమాత్ర).

  1. “శ్లో|| అకారే రేచితం పద్మ ముకారేణైవ విద్యతే |

మకారేరే లభతేనాదమర్థమాత్రాను నిశ్చలా ||

శుద్ధ స్ఫటిక సంకాశం నిష్కలం పాపనాశనం |

లభతే యోగయుక్తాత్మా పురుషస్త త్పరం పదం ||“. (యోగతత్వోపనిషత్)

(అకారమందు రేచించబడిన పద్మము ఉకారముచేత తెలియబడును, మకారమందు నాదము కలుగును - అర్థమాత్ర అయిన నాలుగవపాదమందు నిశ్చలమైనటువంటిన్నీ, శుద్ధ స్ఫటికముతో సమానమైనదిన్నీ, నిష్కలము, పాపనాశనము అయిన పరపపదమును యోగియగువాడు పొందును).

  1. “త్రిపుండ్రధారణవిధం ప్రస్తుత్య -” యా అస్య ప్రథమా రేఖా సాగర్హపత్యాగ్నిరకారః | యా అస్య ద్వి తీయారేఖానా దక్షిణాగ్నిరుకారః యా (అ) స్య తృతీయారేఖా సా ఆవహనీయోమకారః. (కాలాగ్ని రుద్రోపనిషత్)

(‘ఓం’ అను దానికి మూడురేఖలు - అకారము, ఉకారము, మకారము, వీటిలో గార్హపత్యాగ్ని అకారము, దక్షిణాగ్ని ఉకారము, ఆవహనీయాగ్ని మకారము).

  1. “యదా యదా వేదస్య ఆరంభాం సమాప్తి శ్చ తదా తదా ప్రణవం కుర్యాత్ పూర్వం ఓంకార సాహిత్యేన అనుచ్ఛరితో వేదః విస్తృత తయా సంగ్రహేణ పరమాతాత్పర్య విషయ భూత ప్రథా నార్థ భూతం నజనయతి. ప్రణవ సాహిత్యేన అసమాపితో వేదః ప్రథానార్థబోధనం వినా అనంతానుప యుక్త వాక్యార్థ బోధకో భవతి”.

(ఎప్పుడెప్పుడు వేదము ప్రారంభము చేయబడుచున్నదో, ఎప్పుడు సమాప్తి చేయబడుచున్నదో అప్పుడు ప్రణవము నుచ్చరించవలెను - ముందు ఓంకారము నుచ్చరించక వదువబడినవేదము, విస్తృతమైనదగుటచేత దాని పరమార్థ విషయమును - దాని ముఖ్యార్థమును, తెలియచేయదు. ‘ఓం’ అని ఉచ్చరించుటచేత, అది పరబ్రహ్మయొక్క వాచకమగుటచేత, దానిలో ఎన్ని దోషములున్నను, అవిపోయి ఆ వేదోక్తకర్మలు పరిపూర్ణ ఫలమునొసగును - ఇది వేదము గుఱించి తెలిసినవారి అభిప్రాయము. అందుచేత, వేదపఠనారంభమున, అంతమందు ఓంకారము నుచ్చరించవలెను).

  1. “ఓంకారశ్చాధి శబ్దశ్చ ద్వావేతౌ బ్రహ్మణః పురా |

కంఠః భిత్వా వినిర్యాతౌ తస్మాన్మాంగళికా వుభౌ ||“. (ఇతి స్మృతిః)

(‘ఓం’ కారము,‘అథ’ శబ్దము - ఈ రెండును పూర్వము బ్రహ్మయొక్క కంఠము భేదించుకొని వచ్చినవి. అందుచేత అవి మంగళకరములు - శుభమును కలిగించునవి).

  1. “భగవద్ధ్యాన శ్లోకాదౌ ఓంకార సాహిత్యం మంగళార్థకత్వేన బహుషు మూల గ్రంధేషు శిష్ట జనైః అంగీకృతం”.

(భగవంతును ధ్యానించు శ్లోకములకు ముందు ‘ఓం’ కారమునుచ్చరించుట మంగళార్థకము, శుభము కలుగచేయునది. కనుక అనేకమూలగ్రంధములందు శిష్టులైనవారు దానినంగీకరించి వాడిరి).

Transliteration
  1. ōṃ anudāniki ī kriṃda vidhamugā utpatyarthamu ceppabaḍinadi -

    1. “sakṛduccaritamātra ūrthvamunna ma yatītyōṃ kāraḥ” (adharvaśikhōpaniṣat)

(bāgugā nuccariṃcinaṃtamātramuna ūrthva gatini - śrēṣṭamaina gatiyagu parama padamunu, mōkṣamunu - poṃdiṃpa cēyunadi kanuka ōṃ kāramani ceppabaḍinadi).

  1. “yasmāt uccārya māṇa ēva sarvaṃ śarīraṃ ūrthvaṃ unnāmayati, tasmāducyatē ōṃkāraḥ”.

(ōṃ ani uccariṃcinamātramuna śarīramunaṃtaṭinī mīdiki lēvatīyunadikanuka ōṃkāramani ceppabaḍinadi).

  1. “sakṛmlatōccāraṇataḥ mūlādhārādi brahma raṃdhrāṃtamūrthvaṃ unnāmayati, udgaccatīti ōṃkāraḥ”

(bāgā - prāṇāmaya paddatini avalaṃbhiṃci - uccariṃcuṭacēta śarīramulōni mālādhāramu modalu - mūlādhāracakramu modalu - brahma raṃdhramuvaraku, anagā śirassulōnunna, sahasrāracakramuvaraku mīdi mīdiki tīsukonipōvunadi, veḷḷunadi. kanuka ‘ōṃ’ kāramani ceppabaḍinadi).

  1. “anati, rakṣatīti ōṃ” (rakṣiṃcunadi kanuka ōṃ ani ceppabaḍinadi).

  2. “tasmādōṃkāraḥ sarvamāpnō tītyarthaḥ”. (gōpadhi brāhmaṇamu)

(samasta vastuvulanu poṃducunnadi, samasta vastuvulalōnu pravēśiṃcucunnadi kanuka ōṃ kāramu).

  1. “avati praviśati paramātmā pūrṇatvā dōṃkāraḥ”.

(prapaṃcamaṃtaṭilōnu - prapaṃcamulōnunna samasta vastuvulalōnu - pravēśiṃci, vāṭilō - lōpala, paina - pūrtigā vyāpiṃci yuṃḍuvāḍu kanuka ōṃkāramu, paramātma).

“tat sṛṣṭvā tadēvānu prāvisat”

(dānini - lōkamunu - sṛṣṭiṃci dānilōnē pravēśiṃcenu).

“aṃtarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇasthitaḥ”.

(sṛṣṭiṃcabaḍina prapaṃcamu eṃta unnadō dāni lōpala, baiṭa, pūrtigā vyāpiṃci nārāyaṇuḍunnāḍu).

  1. “ōṃkāraḥ praṇavō (a) naṃtaḥ sarvavyāpīca tārakaṃ”.

(ōṃkāramaina praṇavamu samasta vastuvulaṃdu vyāpiṃci uṃḍunadi, aṃducēta parabrahmavale anaṃtamainadi. iṃtēkāka tārakamainadi - saṃsāramunuṃḍi tariṃpa cēyunadi kanuka tārakamu).

  1. ōtaṃ jagadasminniti vyutpatyā ōmityuktaṃ, yadbrahma tadakṣaraṃ satyaṃ, idaṃ śabdavācyasya sarvasyacida cidātmaka prapaṃcasyākṣarē ōtatvāt sarvaṃ kēna nimittēna ōṃkāravācyaṃ brahmākṣaramucyatē ityataḥ nakṣaratītyakṣaramiti vyutpatyā kālatramēpyēka prakāratayā nityatvēna iti.

(dīniyaṃdu jagattu ōtamai yunnadi, baṭṭalōni dāramuvale allabaḍiyunnadi. aṃducēta ōṃ ani ceppabaḍucunnadi. idiyē parabrahma, kṣīṇiṃcaṃdi - mūḍukālamulaṃdu uṃdunadi. ‘idaṃ’ - idi - ani ceppabaḍucunna cidacidātmakamaina prapaṃcamaṃtayu akṣaruḍaina - nāśarahituḍaina - parabrahmamaṃdē ōtamai yuṃḍuṭavalana ōṃkāramunaku vācyamainadi - ōṃkāramucēta ceppabaḍucunnadi - akṣaruḍaina parabrahmamē. kṣīṇiṃcuṭa naśiṃcuṭa lēdukanuka akṣaramani ceppabaḍucunna parabrahmavalanē ōṃkāramu kūḍā dāniki vācakamaguṭavalana mūḍukālamulaṃdu okē ākāramuga nuṃḍunadi).

  1. ‘ō’ iti paramātma vācakaḥ, ‘mi’ ti (= m + iti) pratyagātma vācakaḥ, samānādhikaraṇyēna ca tayōraikya prati pattiriti.

(‘ō’ anunadi paramātma vācakamu - paramātmanu ceppunadi. ‘m’ pratyagātma vācakamu, samānādhi karaṇya nyāyamucēta ī reṃḍiṃṭiyokka aikyamu ‘ōṃ’ ayinadi. ‘ōṃ’ anunadi jīvātma paramātma okaṭēyani ceppucunnavi).

  1. “itthaṃ nāmāyaṃ praṇavō mahā prabhāvaḥ ajapāmaṃtrasyāvayava bhūtaṃ hamiti - ‘haṃ’ iti - ‘sa’ iti ca akṣaradvayaṃ atra ēkākāratā māpannaṃ. līlayā parigṛhītārthanārīśvarāvatārasya paraśivaśya puṃbhāgaḥ ahaṃ; ityucyatē, prakṛti bhāgaḥ ‘sa’ iti. sāca prakṛtiḥ puṃ sā ahamā tādātmyanō yathā anu saṃdattē tadā ajapātaḥ ‘sōhaṃ’ iti paramātma maṃtrō jātaḥ; tatra sakārahakārayōḥ lēpē, saṃdhauca kṛtē praṇavō ‘ōṃ’ jātaḥ”-” ‘ha’ kāraśca pramān prōkta ‘ssa’ iti prakṛtirmatā”. (prapaṃcasārē).

(ī prakāramugā puṭṭina praṇavamu goppa prabhāvamu kaladi. idi ajapāmaṃtramuyokka avayavamu - bhāgamu - ‘haṃ’ anu, ‘sa’ anu ī reṃḍu akṣaramulu okaṭigā kalisi ‘haṃsaḥ’ ayina haṃsamaṃtramē ajapāmaṃtramu. arthanārīśvaruḍagu śivunilōni puṃbhāgamē - puruṣabhāgamē - ‘ahaṃ’ ani ceppabaḍucunnadi, ‘sa’ anunadi prakṛti bhāgamu - ā prakṛti bhāgamaina ‘sa’ puruṣabhāgamaina ‘ahaṃ’ anu śabdamutō tādātmyamunu poṃduṭavalana ‘sōhaṃ’ - s + ō + haṃ = saḥ ahaṃ (ā paramātma nēnē) - anu paramātma maṃtramu akaliginadi. ī maṃtramulōni ‘sō’ (s + ō) anu dāninuṃḍi ‘sa’ kāramunnū,‘haṃ’ anudānilōni ‘ha’ anu akṣaramunnū - hakāramunnū - tīsivēsinayaḍala migilinadi ‘sō’ lōni ‘ō’ kāramu (s + ō = sō), ‘haṃ’ lōni anusvāra ‘o’ kalipinayaḍala ō + o = ‘ōṃ’ kāramu kaliginadi - haṃsamaṃtramulōni ‘haṃ’ puruṣuḍu, ‘sa’ anunadi prakṛti - prakṛti puruṣula saṃ yōgamē haṃsa maṃtramu. (prakṛti puruṣula saṃ yōgamuvalananē sṛṣṭi jarugucunnadi).

‘ha’ kārassa pumān prōkta ssa iti prakṛtirmatā |

- - - puṃsprakṛtyātmakō ‘haṃsaḥ’ tadātmakamidaṃ jagat ||“.

“sakāraṃca hakāraṃca lōpayitvā prayōjayēt |

saṃdhiṃca pūrva rūpākhyaṃta tō(a)sau praṇavō bhavēt ||“.

(iti prapaṃca sārē).

ī ‘haṃsa’ maṃtramu (ahaṃ saḥ) - ‘nēnē ā parabrahmanu’ - anunadi ‘ahaṃ brahmasmi’ anu mahāvākyārthamuniccunu).

  1. akāra, ukāra, makāramulu kalisi ōṃ ayinanu idi okē akṣaramugā bhāviṃcavalenu -

    1. “akāraśca ukāraśca makāraścēti supratāḥ |

tānēkathā sama bharadaja ōmityayaṃ prabhuḥ ||“. (sūta samhita)

(prajāpatiyaina caturmukha brahma akāramunu, ukāramunu, makāramunu kalipi ‘ōṃ’ anu praṇavamugā cēsenu).

  1. “tē. bhūrinādaṃbakāraṃbu puṇya puruṣa

vimalabiṃduvu lasadukāramu gavīṃdra

kaḷa makā ramī mūḍunu galiyagūrpa

ghanatarōṃkāramagu sadāgati kumāra”. (śrī sītārāmaṃjanēya saṃvādamu - 1 - 13)

(’a’kāramu nādamu, ukāramu biṃduvu, makāramu kaḷa - ī mūḍu akṣaramulu kalisi ōṃkāramainadi - ōṃkāramanu okē akṣaramainadi).

  1. “akāra ukāra makāraṃbulaniyeḍu mūḍu bījākṣaraṃbulu. akāraṃbu rajōguṇātmakabrahma. ukāraṃbu satvaguṇātvakaṃbagu viṣṇuvu. makāramu tamōguṇātmakaṃbagu rudruḍu. maṟiyu nā akāraṃbu vāma nāsā puṭa, iḍayanu caṃdruṃḍu; makāraṃbu tanmadhya suṣumnayaniyeḍi agni. mariyu nā yakṣaratrayaṃbu nokaṭigākūḍi sakaladēvatā maṃtrātmakaṃbagu ōṃkāraṃbayye”. (vivēka ciṃtāmaṇi - 3)

  2. “prajāpati rakāmayata prajāyēya bhūyān svāmiti satapō (a) tapyata sa tapastaptyā imān lōkāna sṛjata - pṛdhivī maṃtarikṣaṃ divaṃ. tān lōkānabhyatapat. tēbhyō (a) bhitaptēbhya strayō vēdā ajāyaṃta. tān vēdān abhyatapat. tēbhyō (a) bhitaptē bhya strīṇi śukrāṇya jāyaṃta - bhūrbhuvassuvarati tāni śukrāṇyabhya tapat. bhūyapat. tēbhyō abhitaptēbhya straiyō varṇā ajāyaṃta - akāra, ukāra, makāra iti. tānēkathā sama bharat; tadē tadōmiti”. (bahṛca brāhmaṇē)

(prajāpatiki kōrika puṭṭenu - “nēnē anēka vastuvulugā agudunu” ani. aṃdukoṟaku atanu tapassucēsi divamunu, aṃtarikṣamunu, pṛdhvi anu lōkamulanu sṛṣṭiṃcenu. vāṭini tapiṃpa cēsenu.(vāṭilō tānu pravēśiṃci tana cicchakticē vāṭinuṃḍi mūḍu vēdamulu sṛṣṭiṃpabaḍinaṭlu cēsenu. vāṭini kūḍa tapiṃpacēsenu. aṃduvalana vāṭinuṃḍi mūḍu śukramulanu - bhūḥ, bhuvaḥ, suvaḥ anuvāṭini - puṭṭunaṭlu cēsenu. ī mūḍu śukramulanu tapiṃpa cēyagā vāṭinuṃḍi mūḍuvarṇamulu - varṇamulu - puṭṭenu - a, u, ma anunavi. ī mūḍu varṇamulanu prajāpati kalipenu - aṭlu kalupagā avi okē akṣaramaina ōṃ kāramāyenu).

  1. “prajāpatirlōkā nabhya tapat. tēbhyō abhitaptēbhya strayī vidyā saṃprāsravat; tāmabhya tavat. tasyā abhitaptāyāḥ ē tānyakṣarāṇi saṃprāsravaṃta - bhūrbhuvassuvariti. tānabhya tapat tēbhyōabhitaptē bhyō ōṃkārassaṃprāsravat” iti chāṃdōgyē.

(prajāpati lōkamulanu tapiṃpa cēsenu - aṃduvalla vāṭinuṃḍi mūḍuvēdamulu puṭṭinavi. prajāpati ā vēdamulanu tapiṃpacēsenu. aṃduvalla vāṭinuṃḍi bhūḥ, bhuvaḥ, suvaḥ anu aklṣaramulu puṭṭinavi (lōkamulu puṭṭinavi). prajāpati vāṭini tapiṃpacēyagā vāṭinuṃḍi ‘ōṃ’ kāramu puṭṭenu).

  1. “purā prajāpatissāklṣācchadrayā parayāsaha |

tatāpa paramaṃ ghōraṃ tapassaṃvatsaraṃ trayaṃ |

sa punaśśaṃkarasyāsya prasādādaṃbikā patēḥ |

pṛdhivīmaṃtarikṣaṃca divaṃ cā sṛjadāstikāḥ |

satā nabhya tapanlōkān tēbhyō vēdavidāṃ varāḥ |

trīṇi jyōtīmṣya jāyaṃta pṛdhivyā ētattrayaṃ |

- - - trayō vēdā ajāyaṃtavēdanāṃ pradhamō (a)nalāt |

vēdānabhyata pattāṃśca brahma tēbhyō mahādvijāḥ |

trīṇi śukrāṇya jāyaṃta tatra brahma vidāṃ varāḥ |

- - - tathā tēbhyō (a)bhitaptē bhyastra |

yō varṇāḥ dvijōttāmāḥ |

ajāyaṃta kōṭi sūrya sama prabhāḥ |

akāraśca tadōkārō makāraścēti suvratāḥ |

tānē kathā samabhadaja, ōmityati prabhaṃ ||“. (praṇavādhyēyē)

(pūrvamu prajāpati ayina caturmukha brahma sāṃbaśivuni guṟiṃci dhyānamucēyucu mūḍu saṃvatsaramulu ghōramaina tapassu cēsenu. ā tapassu mūlamugā śivuni dayavalana, pṛdhivini, aṃtarikṣamunu, ākāśamunu sṛjiṃcenu - vāṭini tapiṃpa cēsenu. vāṭini tapiṃpa cēyagā vāṭinuṃḍi mūḍu vēdamulu puṭṭenu - vāṭini tapiṃpa cēyagā bhūḥ, bhuvaḥ, suvaḥ anu lōkamulu puṭṭenu - akāramu - ī lōkamulanu tapiṃpacēyagā mūḍu akṣaramulu - akāramu, ukāramu, makāramu - puṭṭinavi. vāṭini kalipi prajāpati okē akṣaramugā - ‘ōṃ’ anu akṣaramugā cēsenu).

  1. “ādiyaṃdu caturmukhuni hṛdayaṃbuna nokanādaṃbu vinipiṃce, nadi vṛttinirōdhaṃbuvalana mūrtībhaviṃci vyaktamugā ganupaṭṭe - - - aṃdulō nōkāraṃbu janiyiṃce, nadiye sarvamaṃtrōpaniṣaṇmūlamagu vēdamātayani ceppaṃbaḍu, nā yōṃkāraṃbu triguṇātmakaṃbayi yakārōkāramakāraṃbulaniyeḍu trivarṇarūpaṃbayi prakāśiṃcucuṃḍe, naṃta bhagavaṃtuḍagu najuṃḍā praṇavaṃbuvalana svara, sparśāṃtasthōṣmādi lakṣaṇa lakṣitaṃbagu nakṣarasamāmnāyaṃbu kalpiṃci tatsahāyaṃbunaṃ dana vadana catuṣṭayaṃbuvalana vēda catuṣṭayaṃbu kalugaṃjēse ||”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 30)
  1. ī ōṃkāramē parabrahma ani bhāviṃcavalanu ani ceppabaḍinadi: -

    1. “ōmityēkākṣaraṃ brahma” (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 13)

    2. “ō mityēdakṣaramudgadha mupāsīta” (chāṃdōgyōpaniṣat - 1 - 1 - 1)

(‘ōṃ’ anu okē akṣaramunu upāsiṃcavalenu).

  1. “ōmityēvaṃ dhyāyadha ātmānamiti” (muṃḍakōpaniṣat)

  2. “ōmiti tvavṛdbrahma - - ōmiti brahma, ōmiti daṃ sarvaṃ” (taittirīyōpaniṣat)

(a, u, ma anu mūḍu akṣaramulu kalisina ‘ōṃ’ anunadi brahma. idaṃtayu ‘ōṃ’).

  1. “praṇavarūpasya ōṃkārākṣarasya parabrahmaṇasya abhēdō vēdēkathitaḥ natu tasya vēdasya vācya vācakayōḥ abhēdē tātparyaṃ tasya gūḍhaṃ tātparyāṃtaramasti yatra yatra ‘ōṃ’ ityakṣaraṃ brahma” iti kathyatē. tatra tatra ōṃ ityakṣaraṃ parabrahmarūpēṇa upāsyaṃ ityarthē vākyasya tātparyaṃ, natu, parabrahmaṇaḥ, ōṃ ityakṣarasya bhēdā bhāvē.

“sarvēṣāṃ nāmarūpāṇāṃ brahmaṇi kalpitatvāt brahma sarvādhiṣṭhānaṃ bhavati. ōṃkārōpi brahmaṇaḥ nāma, tasmāt brahmaṇi ōṃkāraḥ kalpitaḥ. kaliptaṃ vastu adhiṣṭhāna vyatiriktaṃ adhiṣṭānātmakamēva bhavati. tasmāt ‘ōṃ’ ityaklṣaraṃ brahmaiva. ghaṭādi śabdāḥ brahmaṇō kalpitāḥ tasmāt brahmaiva ghaṭādi padānāṃ adhiṣṭhānaṃ.tasmāt sarvakāraṇatvēna sarvādhiṣṭhānatvāt sarva padānāṃ brahma bhēdō yujyatē”.

“māṃḍūkyādi vēdavākyēṣu ōṃ ityē tadakṣaraṃ brahma. ityucyatē tatra vyākaraṇarītyā prakāśa svarūpaḥ sarva saṃ rakṣakaḥ iti ōṃ ityakṣarasya arthaḥ. brahmā ca ī dṛśamēva. tasmāt ōṃ ityakṣaraṃ brahmaṇaḥ vācakaṃ, brahma vācyaṃ. vācya vācakayōḥ yadi atyaṃta bhēdaḥ syāt, tadā vācakasya ōṃkāra rūpākṣarasya vācya bhūta brahmaṇaśca māṃḍūkyādi upaniṣatsu abhēdō na ucyatē - śrūyatē ca - ‘ōṃ iti brahma’ itya bhēdaḥ. tasmāt vācya vācakayōḥ abhēdē vēdavākyamēva pramāṇaṃ”.

(praṇavarūpamaina ōṃkāramunaku parabrahmaku bhēdamu lēdani vēdamulō ceppabaḍinadi. ī vēdavākyamu yokka tātparyamu vācyavācakamulaku bhēdamu lēdanikādu. gūḍhamaina dāni tātparyamu iṃkokaṭi. ‘ōṃ’ anu akṣaramu ekkaḍekkaḍa cēppabaḍucunnadō akkaḍa ‘ōṃ’ anu akṣaramu parabrahmarūpamani upāsiṃcavalenu ani ā vākyārthamu. aṃtēgāni parabrahmaku, ōṃ anu akṣaramunaku bhēdamu lēdanikādu –

(samastamaina nāmarūpamulu brahmayani kalpiṃcabaḍinaṃduna brahma anniṃṭiki adhiṣṭhānamaiyunnāḍu - ōṃkāramu brahmayokka nāmamu - aṃducēta ōṃkāramu brahmayaṃdu kalpitamu. kalpitamaina vastuvu adhiṣṭhānamunaku vyatiriktamainadainanu adhiṣṭhānamē yagunu. aṃducēta ‘ōṃ’ anu akṣaramu brahmamē - ghaṭamu modalagu śabdamulu brahmayaṃdu kalpitamulu. aṃducēta ghaṭamu modalaguvāṭiki brahma adhiṣṭhānamu. aṃducēta anniṃṭikī kāraṇamaguṭavalananu, anniṃṭiki adhiṣṭhānamaguṭavalananu brahmaku anni vastuvulaku bhēdamu lēdu.

(māṃḍūkyōpaniṣattu modalagu vēdavākyamulalō ‘ōṃ’ anu akṣaramu brahma ani ceppabaḍinadi. akkaḍa prakāśa svarūpuḍu sarva saṃ rakṣakuḍu ‘ōṃ’ anu akṣaramunaku arthamu - brahmakūḍa iṭuvaṃṭuvāḍē. aṃducēta ‘ōṃ’ anu akṣaramu brahmaku vācakamu, brahmavācyamu - vācyamunaku, vācakamunaku atyaṃta bhēdamunnacō appuḍu vācakamaina akṣararūpamaina ōṃkāramunaku, vācyamaina brahmakunu māṃḍūkyamumodalagu upaniṣattulalō bhēdamu lēdani ceppabaḍinadi - ‘ōṃ’ brahmamē yani, reṃḍiṃṭiki bhēdamu lēdani ceppabaḍinadi - aṃducēta vācyamunaku vācakamunaku bhēdamulēdanuṭaku vēdavākyamē – upaniṣadvākyamē pramāṇamu -.

  1. “purā prajāpatissākṣāt sāṃbadhyāna parāyaṇaḥ |

tatāpa paramaṃ ghōraṃ tapaḥ - - |

sa punaśśaṃkarasyāsya prasādāt - - - |

pṛdhivīmaṃtarikṣaṃca divaṃcā sṛjat |

- - - śukrāṇya bhya tapat prabhuḥ |

tathā tēbhyō abhitaptēbhyastrayō varṇāḥ dvijōttamāḥ |

ākāraśca tadōkārō makāraścēti suvratāḥ |

tāmēkathā sama bharadaja ōmityati prabhaṃ |

tasminnēva śivassāṃba sarva vastvava bhāsakaḥ |

pratibiṃbita nāṃ stēna praṇavastasya vācakaḥ |

taptalōhādi vacchaṃ bōrabhēdāt praṇavōdā saḥ |

sarvāva bhāsakō nityama bhavat paṃḍitōttamāḥ |

- - - akāśādi padārthānāṃ vācakaḥ praṇavaḥ smṛtaḥ |

sarvāva bhāsakatvēna brahmaṇā sadṛśaḥ smṛtaḥ ||“. (praṇavādhyāyē)

paidāniki vyākhyānamu: -

tasminnēva praṇavamaṃtrē ādarśē mukhamiva svaprakāśa cidrūpaḥ paraśivaḥ pratibiṃbitayā bhāsatē |

ataḥ tasya sa ēva praṇavaḥ vācakō jātaḥ |-

“tasya vācakaṃ praṇavaḥ” iti sūtraṃ. tasyāyaḥ piṃḍavat pratibiṃbita svvaprakāśa paracaitanya jyōtiṣā sahaikī bhāvāt praṇavōpi tadvat sarva vastva bhāsakō jātaḥ |

yasmādō mityēva pratibhūtē tasmāt jñātā jñātādi padiva dayamapi tatta darthasya paryāyatayā vācakaḥ”.

(pūrvamu prajāpati śivuni dhyāniṃcucu ghōramaina goppa tapassu cēsenu. atanu śivuni dayavalana pṛdhivi, aṃtarikṣamu divi anu mūḍiṃṭini sṛṣṭiṃcenu. aṭlu vāṭini tapiṃpacēyagā vāṭilōnuṃḍi iṃkokaṭi puṭṭenu - vāṭini tapiṃpa cēyagā vāṭinuṃḍi akāramu, ukāramu,makāramu anu mūḍu varṇamulu sṛṣṭiṃcenu - ā mūḍiṃṭini ‘ōṃ’ agunaṭlu kalipenu - dānilō samasta vastuvulanu tapiṃpa cēyu sāṃbaśivuḍu pratibiṃbiṃcenu - aṃducēta ‘ōṃ’ anu praṇavamu śivuniki cācakamainadi. tapta lōhamuvale uṃḍunadi, śivunikaṃṭe bhēdamainadikānaṃduna anniṃṭinī prakāśiṃpacēyunadi āyenu - aṃducēta adi brahmatō sadṛśamainadi).

(addamulō mukhamu kanabaḍinaṭlu ā ōṃkāramulō svayaṃprakāśamu, cidrūpuḍu ayina śivuḍu pratibiṃbiṃcuṭavalana adi śivuni vācakamainadi. aṃducēta ōṃ anunadi brahmavācakamu ani sūtramu - (paṃtaṃ jali yōgasūtramu). aṭlu ayaḥ piṃḍamuvale pratibiṃbiṃci śivunitō ēkī bhāvamaguṭavalana atanivale adi samastavastuvulanu prakāśiṃpacēyuna dāyenu - aṃducēta adi śivuniki vācakamu).

  1. “sarvē vēdāḥ yatpadamāma naṃti, tapāṃ si sarvāṇi caya dvadaṃti |

yadicchaṃtō brahmacaryaṃ caraṃti, tattē padaṃ saṃgrahēṇa bravīmi - ōmityēt |

ētadthyēvākṣaraṃ brahma ē taddhyēvākṣaraṃ paraṃ ||“. (iti kāṭhakē - 1 - 2 - 15)

(vēdamulanniyu atyutkṛṣṭamaina ē paramapadamunu - parama gamyasthānamunu - (paramātmayē paramapadamu, parama padamē paramātma) varṇiṃcucunnadō, tapassulanniyu ē paramapadamuguṟiṃci cēyabaḍucunnavō, ē padamunu poṃduṭaku yōgulu brahmacaryamu nabhyasiṃcucunnārō, ā padamunuguṟiṃci saṃgrahamugā ceppucunnānu - adiyē ‘ōṃ’. ōṃ anu akṣaramē parabrahma - nāśarahitamaina parabrahma. nāśarahitamaina parabrahmarūpamaina ōṃ anu akṣaramunu telusukoni smariṃcunō vāḍu kōrinadi siddhiṃcunu). (cūḍumu - śrīmadbhagavadgīta - 8 - 11)

  1. “brahma pratīkatvāt taddhyānasādhanatvā ca praṇavō brahmaiva”.

(brahmaku pratīkamu aguṭacēta - brahmaku badulugā vāḍabaḍucuṃḍuṭa cēta - brahmaguṟiṃci dhyānamu cēyuṭaku sādhanamaguṭacēta ‘ōṃ’ anu praṇavamu brahmamē).

  1. “praṇavaṃ paramaṃ brahma, praṇavaḥ paramaśśivaḥ |

praṇavaṃ paramō viṣṇuḥ praṇavassarvadēvatāḥ |

praṇava ssarvatīrthāni praṇavaḥ srva viṣṭapāḥ |

praṇavaḥ sarvakarmāṇi tataḥ praṇavamabhyasēt” (skāṃdapurāṇē)

(praṇavamu parabrahma, paramaśivuḍu, viṣṇuvu, samasta dēvatalu, samasta tīrthamulu, samasta karmalu. aṃducēta praṇavamunu abhyasiṃcavalenu).

  1. “praṇavē brahma dṛṣṭiṃ kṛtvā praṇavamātrāsu ākārādiṣu caturṣuca aniruddhādi catuṣṭaya dṛṣṭiḥ kartavyā |”

(śrīraṃga rāmānujaḥ)

(praṇavamaṃdu brahma dṛṣṭi nilipi - adiyē brahma ani bhāviṃci - praṇava mātralu ayina akāramu modalayina vāṭiyaṃdu, vāsudēva aniruddha,saṃkarṣaṇa, pradyumnavyūhamulanu abhiprāyamu kaligiyuṃḍavalenu).

  1. “ōṃ tadbrahma, ōṃ tadvāyuḥ - - -” (nāda biṃdūpaniṣat)

(“tatvamasi” - ā parabrahmamu nīvē - anu mahāvākyamulōni tat anu padamucē ceppabaḍu parabrahmamē ōṃkāramu -).

  1. ‘ōṃ’ lō nunna mūḍu akṣaramulu okokkaṭi dēnini sūciṃcunō ī kriṃda ceppaḍamainadi: -

    1. “akārō viṣṇu ruddhiṣṭaḥ ukārastu mahēśvaraḥ |

makārastu smṛtō brahma praṇavastu trayātmakaḥ ||“.

(ōṃ anu akṣaramulō imiḍi yunna mūḍakṣaramulalō ‘a’ kāramu viṣṇuvunu nirdēśiṃcunu, ‘u’ kāramu īśvaruni nirdēśiṃcunu, ‘ma’ kāramu brahmanu nirdēśiṃcunu. ī mūḍu kalisinadi ōṃkāramu. ōṃkāramu trimūrtyātmakamu - trimūrtulu tānē ayina parabrahmanu nirdēśiṃcunu).

  1. “akārēṇōcyatē viṣṇuḥ sarvalōkēśvarō hariḥ |

uddhaṛtā viṣṇunā lakṣmī rukārēṇōcyatē tathā |

makārastu tayōrdāsaḥ ētatpraṇava lakṣaṇaṃ |

akārārdhōhi viṣṇuḥ syāt avyayaḥ puruṣaḥ prabhuḥ |

ukārārthaḥ śriyaivasyāt lōkamātā sadāramā |

jīva ēva makārārthaḥ pītābhāsyāttanupamā”

ityādi praṇavavrivaraṇa rrūpasmṛti śruti niddhō viṣṇuḥ sa mahēśvaraḥ |

sa ēva sarvēśvaraḥ iti maṃtrārdhō grāhyaḥ.

(akāramu anagā samasta lōkamulaku īśvaruḍaina viṣṇuvu - ukāramanagā śrīmahāviṣṇuvucēta uddhariṃcabaḍina śrīmahālakṣmi makāramanagā vāriddarikī dāsuḍaina - bhaktuḍaina jīvuḍu idi praṇavamuyokka - ōṃkāramuyokka lakṣaṇamu. akārārthamu avyayuḍu - nāśarahituḍu, puruṣuḍu ayina śrīmahāviṣṇuvu. lōkamāta ayina śrīmahālakṣmi ukāramunakarthamu - makāramu jīvuni nirdēśiṃcunu - iṭlu ōṃ anu praṇavamuyokka nirūpaṇamu śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppabaḍinaṃduvalana adi śrīmahāviṣṇuvēyani, atanē mahēśvaruḍu, sarvēśvaruḍu ani ī maṃtramuyokka arthamani grahiṃcavalenu).

(śrīmahāviṣṇuvu puruṣuḍu, śrīmahālakṣmi prakṛti. ī prakṝti puruṣa saṃ yōgamu valananē sṛṣṭi jarugucunnadi. prakṛtiyokka anēkarūpamulalō - pratidānilōnu - puruṣuni caitanyaśaktikaladu. adiyē jīvuḍu - sṛṣṭi aṃtaṭilōnu ī mūḍu tatvamulu - puruṣuḍu, prakṛti, jīvuḍu - unnavi, ī mūḍu tappa marēdiyu lēdu - idiyē tatva trayamu - ī tatva trayamunu okka akṣaramulō ceppunadi ōṃkāramu).

  1. “ślō||. akārārthō viṣṇuḥ jagadudaya rakṣā praḷayakṛt |

makārārthō jīvasta dupakaraṇaṃ vaiṣṇavamidaṃ |

ukārō asanyārhaṃ niyamayati saṃbaṃdha manayōḥ |

trayīsāraḥ tryātmā praṇavaḥ ima marthaṃ samadiśat ||“. (aṣṭa ślōkē)

(akāra ukāra makāramulu kalisi ōṃkāramainadi. ī mūḍu akṣaramulalōnu jagattuyokka sṛṣṭini, pāliṃcuṭanu, layiṃpacēyuṭanu cēyu śrīmahaviṣṇuvu akāramucē nirdēśiṃpabaḍināḍu, makāramu jīvunuddēśiṃcunu. ī jīvabrahmala aikyamunu teliyacēyunadi ‘u’ kāramu. idi “ahaṃ brahmasmi” (nēnu brahmanu) anu mahāvākyārthamu - idi vēdārthasdāramu - upaniṣattulu jīvabrahmala aikyamunu bōdhiṃcunavi).

  1. “akāraḥ sthūlōpādhi viśiṣṭa ‘tvaṃ’ padārthavācakaḥ, ukārassūkṣmōpādhi viśiṣṭa ‘tvaṃ’ padārtha vācakaḥ - ubhāvapi sākṣiṇaṃ lakṣayataḥ makāraḥ kāraṇōpādhi viśiṣṭassan paramātmānaṃ lakṣayati. trayāṇāṃ samānādhikaraṇyāt jīva brahmaikya pratipattiḥ” -

(“tatvamasi” - (ā parabrahmavu nīvē) - anu mahāvākyamulōni ‘tvaṃ’ (nīvu) jīvātmapadamunakarthamai sthūlōpādhitō kūḍina caitanyamunu - jīva caitanyamunu - guṟiṃci ceppunadi akāramu. sūkṣmōpādhilō kūḍina ‘tvaṃ’ padārthamunu sūciṃcunadi ukāramu. ī reṃḍunu sākṣiyagu dāninē lakṣyamucēsi ceppunadi ‘ma’ kāramu kāraṇōpādhitō kūḍina paramātmanu sūciṃcunadi. samānādhi karaṇya nyāyamuna ī mūḍunu - ī mūḍu akṣaramulu jīva brahmalu okaṭē yani mahāvākyamuvale sūciṃcunavi).

  1. “sthūla prapaṃcōhita caitanyaṃ akārārthaḥ. tatra sūkṣma prapaṃcāṃśa tyāgēna ukārēṇa kēvala caitanyaṃ upalakṣyatē. tathā sthūla sūkṣma prapaṃca dvaya kāraṇī bhūta māyōpahita caitanyaṃ makārārthaḥ. tādṛśamāyāṃ śa parityāgēna makārēṇa caitanya mātraṃ lakṣyatē. ēvaṃ turīyatva parānugata tvōpahita caitanyaṃ arthamātrārthaḥ. tadupādhi parityāgēna arthamātrayā caitanya mātraṃ lakṣyatē. ēvaṃ caturṇāṃ sāmānādhikaraṇyāt abhēda bhōdē paripūrṇaṃ advitīya caitanya mātramēva sarva dvaitōpamarthēna siddhaṃ bhavati.

(sthūla prapaṃcamulō unna caitanyamu - bhagavadaṃśa - ‘ōṃ’ lōni akāramunakarthamu - sūkṣma prapaṃcāṃśa viḍicinadi ‘u’ kāramu kēvala caitanyamunaku arthamu. sthūla, sūkṣma prapaṃcamunaku kāraṇamaina māyōpahita caitanyamu makāramu - aṭṭi māyāṃśa lēnidi - prakṛtitō kaliyanidi - caitanyamātramu,anniṃṭilōnu uṃḍu caitanyamu - turīyamu - arthamātraku arthamu - upādhilēni caitanyamu arthamātramu. iṭlu ī nālugiṃṭiki, samānādhikaraṇya nyāyamuvalana paripūrṇuḍu - aṃtaṭanu pūrtigā niṃḍiyuṃḍuvāḍu, advayuḍu ayina parabrahmaku bhēdamulēdani teliyucunnadi. akāra ukāra makāramulanu mūḍu akṣaramulavalana kalugu śabdamu - nādamu, ravamu - nālugavamātrayani grahiṃpabaḍinadi. ā nādamu itara svaramulatō saṃ yōgamu lēnidaguṭacēta adi arthamātrayanabaḍinadi).

  1. “akāra ukāra makārārthamā trātmakapāda catuṣṭaya vatyōṃkārē aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇavāsudēva paraparyāya viśvataijasa prājña turīyākhyapāda catuṣṭaya yukta brahma dṛṣṭi rvidhīyatē”. (śrīraṃgarāmānujaḥ)

(akāramu, ukāramu, makāramu, arthamātra - ī nālugu nālugu pādamulugāgala ōṃkāramaṃdu aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇa vāsudēvulani, viśvuḍu, taijasuḍu, prājñuḍu, turīyuḍu anu nālugu pādamulugphala parabrahmayanu dṛṣṭi nuṃcavalenu - ani bhāviṃcavalenu ani vidhiṃpabaḍinadi).

  1. “yatō brahmaṇaḥ pāda bhūtaḥ uktāḥ aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇa, vāsudēvāḥ mātrāḥ praṇavamātrabhūtā, kāraṇavācyāḥ, atō asya ōṃkārasya yā mātrāḥ akāra, ukāra, makārātmakāṃ. tā ēva brahmaṇaḥ pādabhūtāḥ ityarthaḥ. samasta praṇayē brahmadṛṣṭiṃ kṛtvā praṇavamātrāsu akārādiṣu caturṣuca aniruddhāḥ catuṣṭaya dṛṣṭiḥ kartavyā ityarthaḥ” (śrīraṃga rāmānujaḥ)

(parabrahmaku - ātmaku - nālugu mātralu (pādamulu) - ceppabaḍinavi - avi aniruddha, pradyumna, saṃkarṣaṇa, vāsudēvulu. iviyē praṇavamunaku mātralu ayina akāra, ukāra makāra anusvāramulu. aṃducēta ōṃkāramunaku mātralaina akāra ukāramakāramulē parabrahmayokka pādamulu - praṇavamaṃtaṭilōnu - anni mātralu kalipina ōṃkāramulō - brahma anu dṛṣṭi peṭṭukuni - adiyē brahma anu bhāvamu kaligiyuṃḍi akāramu modalagu nālugu mātralaṃdu aniruddhuḍu modalagunaviyunu kaligiyuṃḍavalenu - ‘ōṃ’ kāramulōni akārādimātralu parabrahmayokka aniruddhādi mātralugā dhyāniṃcavalenu).

  1. “sāyamātmā adhyakṣaraṃ ōṃkārō adhimātraṃ, pādāmātrāḥ, mātrāścapādāḥ, akāra, ukāra, makāra iti” - jāgaritasthāṇō vaiśyānarō akāraḥ pradhamaḥ mātrā. āptērāḥ matvādvā āpnōti ha vai sarvān kāmān, ādiśca bhavati ‘-’ svapnāvasthāna staijasa ukārō dvitīyā mātrā - utkarṣāt ubhayatvādvā utkarṣati ha vaijñāna saṃtatiḥ samānaśca bhavati ‘-’ suṣuptyavasthānaḥ prājñō makārastṛtīyāmātrā - mitērapi tērvāminōtīha va idaṃ sarva mapītaśca bhavati. ya ēvaṃ vēda “- amātraścaturdhō vyavahāryaḥ, prapaṃcōpaśamaḥ śivō advaita ēva mōṃkāra ātmaiva saṃdiśtyātmanā tmānaṃ ya ēvaṃ vēda” - (māṃḍūkyōpaniṣat).

(ātmayē ōṃkāramu, akāra, ukāra, makāramulu anu mātralugaladi. mātralē pādamulu, pādamulē mātralu. viśvuḍu lēka vaiśyānaruḍu ōṃkāramuyokka modaṭi mātra - akāramu. śabdamulanniṃṭilōnu modaṭidi - akṣaramulanniṃṭilōnu modaṭi akṣaramu, anniṃṭilōnu vyāpiṃciyunnadi. svapnāvasthalōnunna taijasuḍu ōṃkāramulōni reṃḍavamātra ayina ‘u’ kāramu. ‘a’ tarvāta ukāramu vaccunu kanuka akāramu kanna ukāramu goppadi, utkṛṣṭamainadi. vaiśyānarunikanna taijasuḍu ekkuva śaktivaṃtamainadi, sūkṣmamainadi. ā prakāramugānē vaiśyānaruniki, prājñuniki madhyanu taijasuḍunnāḍu; akāramunaku makāramunaku madhyanunnavāḍu taijasuḍu. suṣuptyavasthalōnunna prājñuḍu ōṃkāramulōni mūḍavamātra ayina makāramu - ōṃkāramunaku nālugavapādamu kēvalamātmayē - adi advayuḍaina śivuḍu).

  1. ṛgvēdō, jāgradavasthā, bhūrlōkō, brahmaca iti catuṣṭayaṃ akārārthaḥ. tathā yajurvēdaḥ, svapnāvasthā, bhuvarlōkō viṣṇuśca iti, catuṣṭayaṃ ukārārthaḥ. tathā sāmavēdaḥ, suṣuptyavasthā, svarlōkō mahēśvaraśca iti catuṣṭayaṃ makārārthaḥ ēvaṃ māṃḍūkyanṛsimhatāpinyadharvaśikhādāvāsyuktaṃ gurūpadēśāt jñātavyaṃ.

(ṛgvēdamu, jāgradavastha, bhūlōkamu, caturmukha brahma anu ī nālugu ōṃkāramulōni akāramuna karthamu - yajurvēdamu, svapnāvastha, bhuvarlōkamu viṣṇuvu anu ī nālugu ukāramunakarthamu. sāmavēdamu, suṣuptyavastha, svarlōkamu, mahēśvaruḍu anu ī nālugu makāramunaku arthamu - ī prakāramu māṃḍūkyōpaniṣattulōnu, atharvaśikhilōnu ceppabaḍinavidhamu gurūpadēśamudvārā telusukōtaginadi).

  1. “ślō||. trayō lōkāstrayō vēdāḥ tisraḥ sarvāḥ trayōgniyaśca triguṇāḥ sthitāḥ sarvē trya yakṣarē |

trayāṇāṃ cākṣarāṇāṃ yō adhītēsyarthamakṣaraṃ tē na sarvamidaṃ prōtaṃ tatsatyaṃ tatparaṃ padaṃ ||“.

(yōgatatvōpaniṣat)

(bhūlōkamu, bhuvarlōkamu. svarlōkamu anu mūḍulōkamulu, ṛgvēdamu, yajurvēdamu, sāmavēdamu anu mūḍu vēdamulu, gārhapatyamu, dakṣiṇāgni, āhavanīyāgni anu mūḍu agnulu, satvarajastamamulanu mūḍu guṇamulu, ī mūḍu akṣaramulugala ōṃkāramulō imiḍiyunnavi. ī ōṃkāramu ī sarva prapaṃcamunu vyāpiṃciyunnadi. idiyē satyamu - satpadārthamu. idiyē paramapadamu - utkṛṣṭamaina gamyasthānamu).

  1. “sōhaṃ” iti mahāvākyamōṃkāraḥ. sakārahakārayōrlēpē tadutpattēḥ - tasya akārādayastrayō avayavāḥ aṃśāḥ tatra virāṭ, jāgarita, viśvākhya trayamakāraḥ. sūtrātmā svapnaḥ taijasaścētitrayamukāraḥ - avyakṛtaṃ, suṣuptyaṃ prājñaścēti trayaṃ makāraḥ. tēṣāṃ pūrva pūrvasya uttarōttarasmin upasaṃharē makārasya pratīcyavasānaṃ saca nityaśuddhabuddha muktasvabhāvaṃ brahma iti ōṃkāravācyatvēna dhyātaṃphalati”.

(‘sōhaṃ’ anu mahāvākyamu ōṃkāramu. ‘sōhaṃ’ lōni sakāramu. hakāramu lōpiṃcagā migilinadi ō + 0 = ōṃ.

(cūḍumu -1 - 11).

ī ōṃkāramunaku mūḍu avayavamulu - a, u, ma. ī mūḍu avayavamulalō ‘a’ kāramu anunadi virāṭ, jāgradavastha, viśvuḍu - ī mūḍiṃṭinī teliyacēyunu - sūtrātma, svapnāvastha, taijasuḍu anu mūḍunu ukārārthamu. avyākṛtamu, suṣuptyavastha, prājñuḍu anunavi mūḍunu makārārthamu - ī mūḍiṃṭilōnu muṃduceppinavi venukadānilō layiṃcunu. appuḍu akāramu migulunu. adiyē nitya śuddha, buddha muktasvabhāvuḍaina brahmamē. ā brahmamē ōṃkāramani dhyāniṃcinayaḍala phalamu nosagunu).

  1. “vyaktātu prathamā mātrā dvitīyā avyakta saṃjñikā mātrā tṛtīyā cicchaktiḥ arthamātrā paramaṃpadaṃ ||”.

(mārkaṃḍēyapurāṇamu)

(ōṃkāramunaku mātralu - pādamulu - nālugu - vyaktamagu - kanupiṃcucunna - prapaṃcamaṃtayu modaṭi mātra. sūkṣmarūpamulō imiḍiyunna prapaṃcamu avyaktamani ceppabaḍu prakṛti reṃḍavapādamu. paramātmayokka cicchakti - caitanyaśakti - mūḍavapādamu, paramapadamu, sarvamunaku gamyasthānamu ayina parabrahma nālugavapādamu - arthamātra).

  1. “ślō|| akārē rēcitaṃ padma mukārēṇaiva vidyatē |

makārērē labhatēnādamarthamātrānu niścalā ||

śuddha sphaṭika saṃkāśaṃ niṣkalaṃ pāpanāśanaṃ |

labhatē yōgayuktātmā puruṣasta tparaṃ padaṃ ||“. (yōgatatvōpaniṣat)

(akāramaṃdu rēciṃcabaḍina padmamu ukāramucēta teliyabaḍunu, makāramaṃdu nādamu kalugunu - arthamātra ayina nālugavapādamaṃdu niścalamainaṭuvaṃṭinnī, śuddha sphaṭikamutō samānamainadinnī, niṣkalamu, pāpanāśanamu ayina parapapadamunu yōgiyaguvāḍu poṃdunu).

  1. “tripuṃḍradhāraṇavidhaṃ prastutya -” yā asya prathamā rēkhā sāgarhapatyāgnirakāraḥ | yā asya dvi tīyārēkhānā dakṣiṇāgnirukāraḥ yā (a) sya tṛtīyārēkhā sā āvahanīyōmakāraḥ. (kālāgni rudrōpaniṣat)

(‘ōṃ’ anu dāniki mūḍurēkhalu - akāramu, ukāramu, makāramu, vīṭilō gārhapatyāgni akāramu, dakṣiṇāgni ukāramu, āvahanīyāgni makāramu).

  1. “yadā yadā vēdasya āraṃbhāṃ samāpti śca tadā tadā praṇavaṃ kuryāt pūrvaṃ ōṃkāra sāhityēna anuccharitō vēdaḥ vistṛta tayā saṃgrahēṇa paramātātparya viṣaya bhūta prathā nārtha bhūtaṃ najanayati. praṇava sāhityēna asamāpitō vēdaḥ prathānārthabōdhanaṃ vinā anaṃtānupa yukta vākyārtha bōdhakō bhavati”.

(eppuḍeppuḍu vēdamu prāraṃbhamu cēyabaḍucunnadō, eppuḍu samāpti cēyabaḍucunnadō appuḍu praṇavamu nuccariṃcavalenu - muṃdu ōṃkāramu nuccariṃcaka vaduvabaḍinavēdamu, vistṛtamainadaguṭacēta dāni paramārtha viṣayamunu - dāni mukhyārthamunu, teliyacēyadu. ‘ōṃ’ ani uccariṃcuṭacēta, adi parabrahmayokka vācakamaguṭacēta, dānilō enni dōṣamulunnanu, avipōyi ā vēdōktakarmalu paripūrṇa phalamunosagunu - idi vēdamu guṟiṃci telisinavāri abhiprāyamu. aṃducēta, vēdapaṭhanāraṃbhamuna, aṃtamaṃdu ōṃkāramu nuccariṃcavalenu).

  1. “ōṃkāraścādhi śabdaśca dvāvētau brahmaṇaḥ purā |

kaṃṭhaḥ bhitvā viniryātau tasmānmāṃgaḷikā vubhau ||“. (iti smṛtiḥ)

(‘ōṃ’ kāramu,‘atha’ śabdamu - ī reṃḍunu pūrvamu brahmayokka kaṃṭhamu bhēdiṃcukoni vaccinavi. aṃducēta avi maṃgaḷakaramulu - śubhamunu kaligiṃcunavi).

  1. “bhagavaddhyāna ślōkādau ōṃkāra sāhityaṃ maṃgaḷārthakatvēna bahuṣu mūla graṃdhēṣu śiṣṭa janaiḥ aṃgīkṛtaṃ”.

(bhagavaṃtunu dhyāniṃcu ślōkamulaku muṃdu ‘ōṃ’ kāramunuccariṃcuṭa maṃgaḷārthakamu, śubhamu kalugacēyunadi. kanuka anēkamūlagraṃdhamulaṃdu śiṣṭulainavāru dāninaṃgīkariṃci vāḍiri).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.