1. ananyamanasā ciṃtanaṃ. (okē viṣayamunu guṟiṃci manassulō ālōciṃcuṭa).

2. tailadhāravada vicchinnasmṛti saṃtāna rūpaṃ. (nūne dhāra tegakuṃḍunuṃḍunaṭlu smaraṇa cēyuṭa).

3. manasaḥ dhyēyaika rūpatā - (manasulō okē dhyāyamu kaligiyuṃḍiṭa).

4. mānasikavidhamaina arcana - manasulō iṣṭadaivamunu arciṃcuṭa).

5. cāṃcalyamulēka bhagavaṃtuni manasulō dhyāniṃcuṭa. dhyāniṃpatagina vastuvunaṃdu buddhi nilipi dānini maruvakuṃḍuṭa.

6. ” tatra pratyaika tānatā dhyānaṃ” (pataṃjali yōgasūtramulu)

(dhāraṇakoṟaku niyamiṃcukonina vastuvunē, lēka, bhagavaṃtuni suguṇarūpamunē tailadhāravale eḍategakuṃḍunaṭlu cittamulō nuṃcukonuṭa).

7. śravaṇadarśanādi janita mānasa vasanā mayasya vastunaḥ manasā avalōkanaṃ dhyānaṃ.

(śravaṇamu bhagavaṃtuni darśanamu modalaguvāṭi valana kaligina vāsanā mayamaina vastuvunu manasulō cūcuṭa dhyānamu).

8. ātma svarūpacitanaṃ - (paramātmayokka yadārtharūpamaguṟiṃci ciṃtiṃcuṭa).

9. nirālaṃba brahmabhāvanaṃ. (iṃkokadāniyaṃdu ālaṃbanamu lēka brahmamaṃdē bhāvana kaligiyuṃḍuṭa).

10. niraṃtara bhagavacciṃtanaṃ. (ellapuḍu teripi lēkuṃḍā bhagavaṃtuni ciṃtiṃcuṭa).

11. ēkārtha gōcarātma dhāraṇaṃ dhyānaṃ.

12. okē viṣayamugā ātmanuguṟiṃci ayina dhāraṇa dhyānamu -

13. svarūpa pratyaya tayā cittasyaika tānatā. (bhagavaṃtuni svasvarūpamutō cittamunu aikyamucēyuṭa).

14. “sarva śarīrēṣu caitasyaika tānatā dhyānaṃ” (maṃḍala brāhmaṇōpaniṣat)

(anniśarīramulaṃdunu - anni vastuvulaṃdunu - unna caitanyaśakti okkaṭēyani dhyāniṃcuṭa).

15. “ahaṃ brahmāsmi, brahmai vāhamasmi” iti dṛḍhabhāvanā dhyānaṃ.

(nēnu brahmanu ayitini anu dhṛḍhamaina bhāvana dhyānamu).

16. “brahmaivāsmiti nadhṛtyā nirālaṃbatayā sthitiḥ |

dhyāna śabdēna vikhyātā paramānaṃda dāyinī ||“.

(nēnu brahmamē ayitini ani dhṛḍhamugā itarālaṃbanamu lēka yuṃḍusthiti).

17. tatra advitīya vastuni vicchidya vicchidya aṃtariṃdriya pravāhō dhyānaṃ.

(advitīyamaina - tanukāka reṃḍava vastuvu lēnivāḍaina - brahma vastuvunaṃdu appuḍappuḍu tegipōvucuṃḍu cittavṛttini pravāharūpamugā nuṃcuṭa).

18. anēka śara ghaṭāvādiṣu bhidyamānēṣvapi yathā tadavacchinna vyōmni ēkatvaṃ tathā ityarthaḥ-

(anēka mūkuḷḷu, kuṃḍalu modalagu vāṭilō vēru vērugānunnappaṭikī ākāśamu mukkalugā lēka aṃtā okaṭē ayi yunnaṭlu bhagavaṃtuḍu anni vastuvulalōnunnappaṭikī, avi mukkalu mukkalugā kāka aṃtā ēkamē ani dṛḍhamaina bhāvana kaligiyuṃḍuṭa).

19. dhyānaṃ nāma śabdādibhyō viṣayēbhyō śrōtrādīni karaṇāni manasi upasamhṛtya manaśca pratyakcētari ēkāgratayā yat ciṃtanaṃ tat dhyānaṃ - tathā - “dhyāyatīvabakaḥ”, ” dhyāṃtīva pṛdhivī”, ” dhyāyaṃtīva parvatāḥ”,

(śabdamu modalagu viṣayamulanuṃḍi śrōtramu modalagu niṃdriyamulanu manassu lōniki lāgikoni uṃci manassunu pratyakcaitanyamu naṃdu ēkāgrata - adi okaṭē lakṣyamugā - kaligiṃcukoni ciṃtiṃcuṭa dhyānamu - oka dhyānamu cēsinaṭlu kadalaka medalakayuṃḍuṭa, bhūmadhyānamu cēyucunnaṭlu kadalika lēkayuṃḍinaṭluṃḍuṭa parvatamulu kadalaka medalaka dhyānamu cēsinaṭluṃḍuṭa).

20. aṃtaḥkaraṇaṃ caitanyāṃ tarvarti dhyānēna kṝtvā tasminnātmani abhīṣṭadēvānāṃ yaddhyānaṃ tat dhyānaṃ ucyatē - aṃtaḥkaraṇamunu caitanyānaṃtarvarti dhyānamulōnuṃci ā ātmayaṃdu iṣṭadēvatayani bhāvamuṃci dhyānamu cēyuṭa dhyānamanabaḍunu.

21. nigṛhī tēṃdriya syaiva prasādaḥ, prasādavataḥ ēvayuktaḥ yuktimataḥ ēva śravaṇamananābhyāṃ tatvajñānaṃ, tatvajñānataḥ ēva aparōkṣa jñānasādhana adhyānaṃ, nānyathā.

(iṃdriyamulanu nigrahiṃcina vānikē citta prasādamu (cittaśāṃti) kalugunu. cittaprasādamu kalavānikē yōgamu kudurunu - yōgayuktunaku śravaṇamananamulavalana tatvajñānamu kalugunu - tatvajñānamu kaliginanē aparōkṣa jñānasādhanamaina dhyānamu kalugunu - iṃkokarītigā dhyānamu kudaradu)..

22. “ma. vimalaṃbai pariśuddhamai tagu manō vijñāna tatva prabō

dhamatin nilpi tadīyamūrti vibhava dhyānaṃbu gāviṃci ci

ttamu sarvāṃga vimarśana kriyalakun dārkolpi pratyaṃgamun

sumavādhyānamu sēyagā valayucō śuddhāṃtaraṃgaṃbunan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 28 - 925)

23. “upāsyasya arthasya manasā viṣayī karaṇēna tatsāmīpyamupagamya satata tailadhāravat avicchinnēna mārgēṇa sajātīya pratyaya pravāhēṇa vijātīya pratyayānaṃtaritēna dīrghakālaṃ yacciṃtanaṃ taddhyānaṃ”.

(tānu ē mūrtini dhyāniṃcavalenani kōrunō ā mūrtiyokka rūpamunu śāstramulalō ceppina prakāramu manasā ciṃtiṃci manassutō ā rūpamunu kaṭṭi, ā rūpamuyokka guṇakarmalanu śravaṇamu cēsiyu nnaṃduna anukūlamulaina talaṃpulanu mātramu talaṃcucu, taditaramulaina talaṃpulanu manassulō pravēsiṃcanīyaka, oka pātralōnuṃḍimaṟiyoka pātralōniki vaṃcabaḍina nūneyokka dhāra ē vidhamugā neḍategaka yuṃḍunō ā vidhamuga neḍategani talaṃpulatō dīrghakālamu ciṃtiṃcu cuṃḍuṭa dhyānamu).

24. bhramarakīṭanyāyamu anagā purugu, tummedalu - ī reṃḍiṃṭiguṟiṃci ceppukoneḍi nyāyamu - kīṭamu - purugu - bhramaramunaku bhayapaḍi vāninē talacucu ā niraṃtaradhyānamucēta kīṭamu bhramarākāramugā mārunu - anunadi lōkōkti. iṭlē śuddhamaina manasunaṃdu bhagavaṃtuni rūpamunuṃcu koni niraṃtaramu bhagavaṃtuni dhyāniṃcuṭavalana tānu bhagavadākāramugā mārunu - ” brahmavid brahmaiva bhavati” (brahmanu telusukoninavāḍu brahmamē yagunu).

25. ” sālagrāma śilā viṣṇu rūpā iti dhyāyata uttamaṃ phalaṃ bhavati. tatra puruṣaḥ śāstrēṇa viṣṇuṃ caturbhujatvēna śaṃkha cakra gadā padmalakṣmī sahitatvēna ca jānāti. cakṣuṣātu sālagrāmaṃ śilātvē naiva jānāti. tathāpi śāstra vidhau viśvāsēna dhyānaphalē icchayā ca sālagrāmaṃ viṣṇuḥ iti dhyāyati puruṣaḥ. sālagrāma śilāyāṃ viṣṇu buddhi karaṇavat anyasmin anya buddhikaraṇaṃ pratīka dhyānaṃ. vaikuṃṭhavāsinaḥ viṣṇōḥ caturbhujatvādi rūpēṇa dhyānaṃtu nānyasmin anya buddhi karaṇarūpaṃ. kiṃtu taddhyānaṃ dhyēya vastu svarūpānusāri dhyānamēva. vaikuṃṭhavāsinō viṣṇōḥ svarūpaṃ na pratyakṣa gōcaraṃ; kiṃtu śāstraika samadhi gamyaṃ śāstrēca viṣṇōḥ svarūpaṃ caturbhujatvēna śaṃkha cakrādyupēta tvēna ca varṇitaṃ. ataḥ tathā viṣṇōḥ dhyānaṃ dhyēyavastu svarūpānusāri ēva nairaṃtaryēṇa dhyāyākāra cittavṝtti pravāhi dhyānaṃ”.

“vaikuṃṭhavāsi caturbhujaviṣṇu dhyānavat” ahaṃ brahmā “iti dhyānaṃ api dhyēyasva rūpānusāri ēva dhyānaṃ, natu pratīka dhyānaṃ. kiṃtu idaṃ ahaṃ graha dhyānaṃ ucyatē”

(sālagrāmaśila viṣṇuvuyokka rūpamani dhyāniṃcuṭa uttamaphalamuniccunadi. ī sālagrāmamulō nālugu bhujamulugaligi śaṃkhamu, cakramu, gada, padmamu, nālugu cētulu dhariṃci śrī mahālakṣmitō kūḍiyunna śrī mahāviṣṇuvē yunnāḍani telusukonunu. kaṃṭiki yā sālagrāmamu oka ṟāyi yanu abhiprāyamuṃḍadu. śāstramu ceppinadi nammi dhyānaphalamukōri sālagrāmamu viṣṇuvē yani dhyāniṃcavalayunu. sālagrāmamu viṣṇuvēyani nammakamuṃcinaṭlu maṟiyoka vastuvunaṃdu maṟiyoka bhāvamu kaligi dhyāniṃcuṭa pratīkadhyānamu ani ceppabaḍunu - okadāniki badulugā (- pratigā -) niṃkokadānini vāḍuṭa. aṭlainanu aṭuvaṃṭidhyānamu ē daivamunu dhyānamu naṃduṃcukonunō ā daivamu guṟiṃci ayina dhyānamē yagunu. vaikuṃṭhamulōnuṃḍu viṣṇuvuyokka svarūpamu kaṃṭikigōcaramu kādu - kanupiṃcadu. śāstramulō ceppainadānini baṭṭi telusukonavalasinadē, viṣṇuvuyokka svarūpamu nālugu bhujamulu kaligiyuṃḍunani, śaṃkhamu, cakramu galigi yunnadani varṇiṃpabaḍiyunnadi. aṃducēta ā prakāramugānē viṣṇuvunu guṟiṃci - sālagrāmamaṃdu iṭṭi rūpamugala viṣṇuvu unnāḍani - cēsina dhyānamu ē daivamu guṟiṃci cēyavalasina dhyānamō adē yī dhyānamu - niraṃtaramu dhyēyamaina daivamuyokka ākāramunu manasulō pravāha rūpamugā nuṃcuṭē dhyānamu).

(vaikuṃṭhamulō nālugu bhujamulu galigiyuṃḍu viṣṇuvu guṟiṃci ayina dhyānamuvalenē ” ahaṃ brahmāsmi” (nēnē brahmanu ayitini) anumahāvākyamu nanusariṃci cēyu dhyānamukūḍā dhyēyadaivamu yokka dhyānamēyagunu - adi pratakadhyānamukādu. idi ahaṃ graha dhyānamani ceppabaḍunu-

26. “ēkāṃtē vijanē ramyē guhāyāṃ puṇyabhūmikē |

rahitē maśakai rdaṃśai dēvāyatanakēpivā |

siddhakṣētrē mahātīrthē dhyānasiddhi prajāyatē |

tatra siddhāsanaṃ baddhvā ṛjukāyastu kārayēt |

yuktāsanaṃ samāruhya samakāya śirō dharaḥ |

nāsāgradṛṣṭirēkāṃtē japēdōṃkārama vyayaṃ |

āsanēna rajōhaṃti prāṇāyā mēna pātakaṃ |

vikāraṃ mānasaṃ yōgī pratyāhārēṇa muṃcati |

dhāraṇārthaṃ manō dhairyaṃ dhyānaṃ niścalamadbhutaṃ |

samādhērmōkṣamā pnōti tyaktvā karma śubhā śubhaṃ ||”

(ramyamainadinnī itara janulu lēnidinnī, oṃṭarigānuṃḍuṭaku vīlagu sthalamaṃdu - guhayaṃdukāni, puṇyakṣētramaṃdukāni, nallulu dōmalu mogalagunavi lēnicōṭa, dēvālayamaṃdukāni, siddhakṣētramaṃdukāni, tīrthasthalamaṃdukāni cēsina dhyānamu siddhini poṃdunu. aṭṭicōṭa siddhāsanamu vēsukoni śarīramunu tinnagānuṃcukoni - śarīramunu, meḍanu, śirassunu okērītigā niṭṭagā uṃci - nāsikanu cūcucū ōṃkāramunu japiṃcavalenu. iṭlu cēyuṭalō āsanamuvalana rajōguṇamu kṣīṇiṃcunu, prāṇāyāmamuvalana pāpamulanu pōgoṭṭukonunu, pratyāhāramuvalana manōvikāramulu lēkuṃḍa cēsukonunu - dhāraṇavalana manōdhairyamu, dhyānamu kalugunu, samādhivalana pāpapuṇyakarmalanu viḍici vēyuṭavalana mōkṣamu siddhiṃcunu).

27. viṣṇusānnidhyamu navalaṃbiṃcuvāru ī prakāramugā dhyānamu cēyavalenu - ” munnokka yavayamunu manaṃbuna kaṃṭunaṭlugā migula bhāvana yonarci, yadi dṛḍhamugā gurtu tagilinapimmaṭa maṟiyoka aṃgamunu bhāviṃcucu nitteṟaṃguna navayavaṃbulanella dhyāniṃci tānūrakunnanu, lēka gamanā di vyāpāraṃbulu vaḍasiyunnanu, maṟiyu niṭṭi yavasthanoṃdiyunnanu dhyānamu mānakayuṃḍina nāyaṃgamulu manaṃbuviḍici kadalakuṃḍunaṭlu abhyāsapāṭavamonarcenēni aṭṭi sādhakuḍu śrīharisārūpyamunoṃdi muktuḍagunu”.

28. “jñānaṃ dvividhaṃ - saguṇaṃ nirguṇaṃ cēti, saguṇaṃ mūrtidhyānaṃ, nirguṇamātma yadhātmyaṃ”. (śāṃḍilyōpaniṣattu)

(dhyānamu reṃḍuvidhamulu - saguṇadhyānamu, nirguṇadhyānamu - saguṇarūpamugā gāni, nirguṇarūpamugāgāni, - sākārarūpamugā gāni, nirākārarūpamugā gāni parabrahmanu dhyāniṃcuṭa dhyānamu).

29. vidhi puruṣēccha, viśvāsamu, hiṭhamu, - ivi dhyānamunaku āvaśakyamulu. vidhiyanagā ī prakāramugā ī dēvatanu upāsiṃcavalenu - ani śāstramulō vidhiṃcinabaḍina prakāramu dhyānamu cēyavalenu. ā vidhivākyamaṃdu nammakamuṃḍavalenu - dhyānamu cēyuṭaku iccha - kōrika - yuṃḍavalayunu. dhyānamu cēyuṭalō sthiratvamu koṟaku haṭhayōgamu cēyavalayunu).

30. “dēvānāmapi sarvēṣā mātma bhūtōhi śaṃkaraḥ |

ataḥ sarvān parityajya dhyāyē dīśāna ma vyayaṃ |

ayatnē naiva sāpēbhyō mōkṣamicchati cētsumān |

śivamēva sadā dhyāyēt sāṃbaṃ caṃdrārthaśēkharaṃ ||“.

(samastamaina dēvatalaku śivuḍu ātma ayinavāḍu - aṃducēta migilina dēvatalanaṃdaṟanu viḍicipeṭṭi śivuni dhyāniṃcavalenu. ē prayatnamunainanu cēyakanē pāpamulanuṃḍi vimiktikōṟuvāḍu caṃdraśēkharuḍu pārvatitō kūḍiyuṃḍuvāḍu ayina śivuni ellapuḍu dhyāniṃcavalenu).

31. “aṃtakālēca māmēva smaran muktvā kaḷēbaraṃ |

yaḥ prayāti samadbhāvaṃ yāti nāsttyatra saṃśayaḥ |

yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyaṃtē kaḷēbaraṃ |

taṃ tamē vaiti kauṃtēya sadā tadbhāva bhāvitaḥ ||

tasmātsarvēṣu kālēṣu māmanusvara yuddhyaca |

mayyarpita manōbuddhirmamē vaiṣyatya saṃśayaḥ |’. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 5 to 7)

“māvēva vāsudēvaṃ yaḥ saguṇaṃ vādhi nirguṇaṃ |

ciṃtayan saṃtataṃ buddhyā tattatsaṃskāra pāṭavāt|

samasta karaṇagrāma vaiyagrya samayē mṝtau |

smaran kaḷēbaraṃ muktvā (a)haṃ mamēti dhiyaṃ tadhā |

tyaktvā prāṇaviyōgē yaḥ saguṇa dhyāvān yadi |

tadā sadēva yānēna prayāti madupānakaḥ |

madbhāvaṃ nirguṇaṃ brahma brahmalōkē viriṃcinā |

saha bhōgāvasānē (a)sau prāpnōti jñāna lābhataḥ |

nirguṇapakṣētu prayātītyasya dṝṣṭitaḥ |

natasya prāṇā ityatra śrutau brahma vidōmunēḥ |

prāṇasyōtkramaṇā bhāvē gatya bhāva udīritaḥ |

nasākṣā dēva madbhāvaṃ yāti brahmaivasan svayaṃ |

nāsyatra saṃśayaḥ kaścidbrahmai brahma vidyataḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 31 to37)

“yaṃ yaṃ dēva viśēṣaṃ vā yatkiṃci dvastumātrakaṃ |

ciṃtayannaṃtakālē (a)sautya jatīva kaḷēbaraṃ |

taṃ taṃ smaryamāṇaṃ sabhāvamē vaiti nāparaṃ |

pitṛsvasrātmajatvēnānu grāhyō sīti sūcyatē |

pūrvābhyāsārjitā puṃ sāṃ vāsanaṃ smṛti kāraṇaṃ |

sarvadā yēna yō (a)bhyastō bhāvō dēvādi gōcaraḥ |

smaryamāṇa tayā sōṃ tētaṃ tamēvaiti nāparaṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 43 to47)

“yatō (a)ṃtya bhāvanā hētuḥ prāptau dēhāṃtarasyaca |

tasmā dviṣayai kāṃta bhāvanōtpatti siddhayē |

pūrva mēvādarēṇatvaṃ sarva kālēṣu māṃ hariṃ |

saguṇaṃ sarva sauṃdaryasāra sarvasva mīśvaraṃ |

smitāṃkitaṃ mukhaṃ mēghaśyāmaṃ pītāṃbaraṃ vibhuṃ |

śrīvatsāṃkita vakṣastha kaustubhādi śriyōjjvalaṃ |

garuḍadvajamādhāraṃ sarvasya jagataḥ vatiṃ |

ānaṃda sāṃdraṃ śrīkāṃtaṃ śaraṇārdhaṃ niraṃtaraṃ |

śaṃkha cakra gadā padma vana mālā vibhūṣitaṃ |

cinatayāvirataṃ prēmṇā dravī bhūtēna cētasā ||” (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 47 to 52)

(samasta jīvulaṃdu nivasiṃciyunna vāsudēvuḍanaina nā yaṃdu evaḍu maraṇakālamuna tana saṃskārabalamukoladi saguṇabrahmayani kāni, nirguṇabrahmayanigāni cittamu nilupukoni, nēnu nādi anu ahaṃkāramamakāramu vadalipeṭṭi canipōvunō aṭṭi nā bhaktuḍu brahmadhyānamu cēyuṭabaṭṭi brahmalōkamunoṃdi, accaṭi sukhamulananubha viṃci sṛṣṭyaṃtakālamaṃdu jñānamupoṃdinavāḍai caturmukhabrahmatōpāṭu nālōkamunu poṃdi nannu cērunu. aṭlē maraṇakālamaṃdu nirguṇabrahma ayina nāyaṃdu dhyānamu nilipinavāḍu tinnagā nābhāvamunu poṃdunu - eṃducētananagā brahmajñāniki prāṇamulu śarīramunu vadali paiki utkramiṃcuṭa lēdu kanukanū, maṟiyu iṭlu jñānayōgamucē brahmaviduḍainavāḍu brahmamē yagunani ceppabaḍiyuṃḍuṭavalananu).

(maraṇakālamuna ēyē dēva viśēṣamunu bhāviṃcinanu, ē yē vastu mātramunu ciṃtiṃcinanu, aṭlu bhāvicucu ciṃtiṃcucu śarīramunu viḍicinacō āyā viśēṣamunu poṃdunu. aṃtakālamuna bhagavaṃtuni ciṃtiṃcucu dhyāniṃcucu canipōyinayaḍala bhagavadbhāvamunu poṃdunu. ī niyamamu bhagavaṃtuni guṟiṃci ciṃtiṃcuṭayaṃdēkāka anni viṣayamulaku vartiṃcunu. aṃtakālamuna ē viṣayamunu guṟiṃcismariṃcucu prāṇamulu viḍucunō ā viṣayamunu tarvāta janmalō tappaka poṃdunu. eṃducētananagā mānavulaku pūrvābhyāsamucēta ārjiṃcina vāsanayē smṛtikāraṇamagunu - aṃducēta nityamu bhagavaṃtuni guṟiṃci dhyānamu cēyakapōyinanu maraṇakālamunaṃdainanu bhagavaṃtuni dhyāniṃcavalenu - itara viṣayamulaguṟiṃci ciṃtuṃcuṭa mānavalenu).

(aṃtyakālamuna bhagavaṃtuni guṟiṃci dhyānamu kaluguṭaku muṃdunuṃḍi abhyāsamu cēsukonavalenu - aṭlu abhyāsamu cēsukonuṭaku anni vēḷalaṃdu muṃdugānē saguṇarūpuḍaina nannu - (bhagavaṃtuni) - “saguṇaṃ sarva sauṃdarya sāra sarvaśvamīśvaraṃ” modalu “vanamālā vibhūṣitaṃ” anu aṃtamu varaku paina gītābhāvaprakāśamulō ceppabaḍina prakāramu nā saguṇarūpamunu bhaktitō eḍategani manassutō ellapuḍu dhyāniṃcumu - śuddhāṃtaḥkaraṇamu lēkapōvuṭavalla paina ceppina prakāramu ellapuḍuellapuḍu nannu smariṃcuṭaku śakti lēni yaḍala aṃtaḥkaraṇaśuddhikoṟaku niṣkāmacittamutō nī svadharmamunu neṟavērcumu - dānivalana citta śuddhikaligi sarvadēhamulaṃdu nivasiṃciyuṃḍu nāyaṃdu - vāsudēvuḍu, ānaṃdamayuḍu nirguṇaparabrahma ayina nāyaṃdu ellapuḍu dhyānamu nilipina yaḍala nannē poṃdagalavu).