(పాత విషయములు చెప్పున దైనను క్రొత్తగనే నుండునది. కనుక పురాణము)
“ప్రాగ్వృత్తకథనం పురాణం” (శుక్రనీతి). (ప్రాచీన వృత్తము చెప్పునది).
పురా భవమితి పురాణం. (పూర్వము కలిగినది కనుక పురాణము).
“పురా పూర్వస్మిన్ భూతమితి పురాణం” (అమరము).
(పూర్వమందు జరిగినది కనుక పురాణము).
(పురాతనకాలమునాటి విషయములను తెలుపునది).
పురాతనాః నిత్యాః - (చాలాకాలమునాటివి - ఎల్లపుడు ఉండునవి - అన్నికాలములకు వర్తించునవి).
“అస్య మహా భూతస్య నిశ్శ్వసితమే వైతత్ యదృగ్వేదో యజుర్వేద స్సామవేదో (అ)ధర్వాం గిరస ఇతిహాసః పురాణం విద్యా ఉపనిషదః సూత్రాణి”. (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 2 - 4 - 10)
(మహాభూతమైన శ్రీభగవంతుని నుండి నిఃశ్వాసము అనాయాసముగ పైకి వెడలునట్లు ఋగ్వేదము, యజుర్వేదము, సామవేదము, అధర్వణవేదము పుట్టినవి. ఇతిహాసములు, పురాణములు, ఉపనిషత్తులు వాటికిసూత్రములు వేదములలోని రహస్యార్థములను సూత్రప్రాయముగా అందఱికి తెలియునట్లు బోధించునవి - వేదములకు వ్యాఖ్యానములు).
(వ్యాసుడు, పరాశరుడు, వాల్మీకి, వసిష్టుడు,. మార్కండేయుడు మొదలగువారు వ్రాసినవి (స్మృతులు)ఉపనిషత్తులలో ప్రతిపాదించిన అర్థమునే - విషయమునే - విస్తరించి (బోధపడునట్లుగా) చెప్పుచున్నవి).
(శాస్త్రములన్నింటిలోను పురాణము బ్రహ్మచేత మొదట చెప్పబడినది. తర్వాతనే వేదములు అతని ముఖములనుండి బయలు వెడలినవి).
వేదాః ప్రతిష్టితా స్సర్వే పూరాణే నాత్రసంశయః ||“.
(వేదములవలె పురాణములలోని యర్థము శాశ్వతమైనది అని నా అబిప్రాయము - ఈ విషయములో సంశయములేదు).
తధేదం వాఙ్మయం జాతం పురాణేభ్యో న సంశయః ||.
వేదార్ధాధికం మన్యే పురాణార్థం వరాననే ||“. (నారదీయము)
(అద్భుతమైన ఈ జగత్తు పురాణ పురుషుడైన పరబ్రహ్మవలన పుట్టినట్లే ఈ వాఙ్మయమంతా పురాణములనుండియే పుట్టినది. వేదార్థముకంటె పురాణములలోని అర్థమే అధికమైనదని నేను తలంచెదను).
(వేదములన్నింటి సారమే పురాణములు).
(ఇప్పుడు ఈ కనబడుచున్న ప్రపంచకము మెదటిలో - ప్రపంచము పుట్టకముందు - లేదు. ఇట్టి ప్రపంచముయొక్క మొదటి ప్రారంభించి సృష్టి జరుగుటను చెప్పు గ్రంధము పురాణము).
వంశాను చరితం చైవ పురాణం పంచ లక్షణం||”
(సర్గము, ప్రతిసర్గము, వంశము, మన్వంతరములు, వంశాను చరిత్ర అను నీ అయిదున్నూ అన్ని పురాణములకు సామాన్య లక్షణములు).
భిభేత్యల్ప శ్రుతాత్ వేదో మామ యం ప్రతిరిష్యతి ||’.
ఇతి శాస్త్రేణ అర్థస్య ఇతిహాస పురాణాభ్యాం ఉప బృంహణం కార్యమితి విజ్ఞాయతే. ఉప బృంహణం నామ విదిత సకల వేద తదర్థానాం స్వయోగ మహిమ సాక్షత్కృత వేద తత్వార్థానాం వాక్యైః స్వావగత వేద వాక్యార్థ వ్యక్తీకరణం” –
(శ్రీమాన్ రామానుజః). (‘అత్రవేద శబ్దో వేదాంత పరః’).
(“వేదములోని యర్థము ఇతిహాస పురాణములద్వారా విస్తరింపచేసుకొని గ్రహింప వలసినది.” అని చెప్పెఉ శాస్త్రము ప్రకారము వేదములన్నింటియందలి అంతరార్థమును, యోగమహిమచే తెలుసుకొని దానిని వాక్యముల ద్వారా అందఱకు తెలియునట్లు భోధించునవి ఇతిహాస పురాణములు).
“ఇతిహాస పురాణంబులన్నియు పంచమ వేదంబని పల్కె”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 4 -)
(పదునెనిమిది పురాణములను రచించినవాడు సత్యవతి కుమారుడైన వ్యాసుడు).
మయాహి సుమహత్యప్తం తపః పరమ దారుణం |
భూతం భవ్యం భవిష్యం చ జానీయామీతి సత్తమాః |
తస్యమే తప్త తపసో నిగృతేంద్రి యస్య చ |
నారాయణ ప్రసాదేన క్షేఏరో దస్యాను కూలతః |
త్రైకాలికమిదం జ్ఞానం ప్రాదుర్భూతం యథేప్సితం |
యథావృత్తం హికల్పాదౌ దృష్టం మే జ్ఞాన చక్షుషా ||’. (మహాభారతం - శాంతిపర్వము - అధ్యా - 340)
(పరాశరుని కుమారుడైన వ్యాసుడిట్లు పలికెను - నేను గొప్ప దారుణమైన తపస్సు చేసితిని. దానివలననేను భూత భవిష్యద్వర్తమానకాలములను - వాటిలో కలిగిన వ్యవహారములను - తెలుసుకొనగలిగితిని. శ్రీమన్నారాయణుని కరుణవలన ఇంద్రియనిగ్రహము కలిగియుండుటవలన మూడుకాలములందు సంబంధించిన యీ జ్ఞానము నాకు కలిగినది. ఈ తపో ప్రభావమువలన, భగవంతుని కటాక్షమువలన ఈ కల్ప ప్రారంభములో జరిగినదానిని, ఏ ప్రకారము జరిగినదో ఆ ప్రకారము జ్ఞాననేత్రముతో నేను చూచితిని.
అనాపలింగ కూస్కాని పురాణాని ప్రచక్షతే ||“.
(పురాణములు ఈ రీతిగా నున్నవి - ‘భ’ కారముతో మొదలుపెట్టు పేరుగలవి రెండు - భాగవతము, భవిష్యత్పురాణము. మకారముతో మొదలుపెట్టు పేర్లు గలవి రెండు - మత్స్యపురాణము, మార్కండేయ పురాణము - బ్రకారముతో మొదలుపెట్టు పేర్లు గలవిమూడు - బ్రహ్మ పురాణము, బ్రహ్మ వైవర్త పురాణము, బ్రహ్మాండపురాణము, వకారముతో మొదలు పెట్టు పేర్లు గలవి నాలుగు - విష్ణుపురాణము, వరాహపురాణము, వామన పురాణము, వాయుపురాణము. ‘అ’ అను అక్షరముతో మొదలు పెట్టు పేరు గలది అగ్నిపురాణము, ‘నా’ అను అక్షరముతో మొదలుపెట్టు పేరు గలది నారదపురాణము, ‘ప’ అను అక్షరముతో మొదలు పెట్టు పేరు గలది పద్మపురాణము - ‘లిం’ తో మొదలుపెట్టు పేరు గలది లింగపురాణము - ‘గ’ అను అక్షరముతో మొదలు పెట్టు పేరు గలది గరుడ పేరు గలది. ‘కూ’ అను అక్షరముతో మొదలుపెట్టు పేరు గలది కూర్మ పురాణము - ‘స్కా’ అను అక్షరముతో మొదలుపెట్టునది స్కాందపురాణము - ఇవి పదునెనిమిది పురాణములు -).
“బ్రహ్మం, పాద్మం, వైష్ణవంచ, శైవం, భాగవతం, శుభం |
భవిష్యం నారదీయంచ మార్కండేయ మతః పరం |
ఆగ్నేయం బ్రహ్మ కైవర్తం - లైంగం వారాహ ముత్తమం |
స్కాందం చ వామనం కౌర్మం మాత్స్యం గారుడముత్తమం |
బ్రహ్మండాద్యాని పుణ్యాని పురాణాని మునీశ్వరాః |
మహాం త్యష్టా దశోక్తాని చతుర్లక్ష ప్రమాణతః ||“.
(బ్రహ్మ పురాణము, పద్మ పురాణము, విష్ణుపురాణము, శైవ పురాణము, భాగవత పురాణము, భవిష్యోత్తరపురాణము, నారదపురాణము, మార్కండేయపురాణము, ఆగ్నేయపురాణము, బ్రహ్మకైవర్తపురాణము, లింగ పురాణము, వరాహపురాణము, స్కందపురాణము, వామనపురాణము, కూర్మపురాణము, మత్స్యపురాణము, గరుడపురాణము, బ్రహ్మాండ పురాణము - అని పదునాలుగు పురాణములు నాలుగు లక్షల శ్లోకములుగలవి).
న చేత్ పురాణం సం విద్యాత్ నైవ నస్యా ద్వి చక్షణః ||.
(వేదములను, వేదాంగములను, ఉపనిషత్తులను చదివిన వాడైనను పురాణములు తెలియనివాడు విచక్షణుడు కానేరడు).
మూల ప్రమాణముద్దిష్టం మీమాంసా చ తధోత్తరా |
ఏ తేషామ విరోధేతు మానమన్యముదీరితం |
ఏ తేషాం తు విరుద్దం య ద ప్రమాణం విదో విదుః ||“.
(వేదములు, ఇతిహాసములు, భాగవతపురాణము, ఉత్తరమీమాంస - ఇవి మూల ప్రమాణ గ్రంధములు, వీటితో విరోధములేని ఇతర గ్రంధములుకూడా ప్రమాణములే. వీటికి విరుద్ధముగనుండు ఇతర గ్రంధములు అప్రమాణములు - అని పండితులు, జ్ఞానులు తెలియు చున్నారు)
ఆదావం తేచ మధ్యేచ విష్ణుః సర్వత గీయతే ||.
(వేదములందు, రామాయణమునందు, పురాణములందు, భారతమందు - ప్రారంభమందు, మధ్యను, అంతమందు - అంతటను విష్ణువే కీర్తించబడుచున్నాడు).
పురాణములు సాత్వికపురాణములని, రాజసపురాణములని, తామసపురాణములని మూడు విధములుగానున్నవి. (వీటిని వేఱు వేఱుగా చూడుము).
పురాణ శ్రవణమువలన ఫలము ఈ క్రిందవిధముగా చెప్పబడినది : -
శంభోః పురాణ శ్రవణాత్తత్ఫలం నిశ్చితం భవేత్ |
విశేషతః కలౌ, వ్యాస, పురాణ శ్రవణా దృతే |
పరో ధర్మో న పుంసాం హి ముక్తి ధ్యానపరః స్మృతః |
పురాణశ్రవణం శంభోర్నామ సంకీర్తనం తథా |
కల్ప ధ్రుమ ఫలం రమ్యే మనుష్యాణాం న సంశయః
కలౌ దుర్మేధసాం పుం సాం ధర్మాచారోఘ్జితాత్మానాం |
హితాయ విధదౌశంభుః పురాణాభ్యం సుథారసం |
ఏకో(అ)జరా మరస్స్యా ద్వైపిబన్నేవామృతం పుమాన్ |
శంభోః కథామృత పానా త్కులమేవా జరామరం |
పురాణ శ్రవణాత్ జ్ఞానీసంసారం న ప్రపద్యతే |
అత ఏవ పురాణాని శ్రోత వ్యాని ప్రయత్న తః |
ధర్మార్థకామ లాభాయ మోక్షమార్గాప్తయే తథా |
యజ్ఞై ర్దానైస్తపోభిస్తు యత్ఫలం తీర్థ సేవయా |
తత్ఫలం సమవాప్నోతి పురాణ శ్రవణాన్నరః ||“. (శివపురాణము)
(సమస్త దానధర్మములవలనను, సమస్త యజ్ఞములవలనను ఏ పుణ్యము కలుగునో ఆ పుణ్యఫలము శివపురాణ శ్రవణమువలన నిశ్చయముగా కలుగును. విశేషమేమనగా కలికాలమందు ముక్తినిచ్చునట్టి ఇతరధర్మము - ఉత్కృష్టమైన ధర్మము నరులకు లేదు - శివపురాణ శ్రవణము, శివునినామ సంకీర్తనము మనుష్యులకు కల్పతరువు వలె ఫలమునిచ్చును, సంశయములేదు. కలికాలమందు చెడ్డబుద్ధిగలవారును అధర్మమందు సంచరించువారును అయిన మనుజులకు అమృతరసము వంటి పురాణశ్రవణము శివుడు విధించెను - అమృతము త్రాగినవాడొక్కడే ముసలితనము, మరణము లేనివాడగును, కాని, శివపురాణకథలు వినినవాని కులమే జరామరణములు లేనిదగును. పురాణశ్రవణమువలన జ్ఞాని అయినవాడు సంసారములో పడడు - అందుచేత ధర్మార్థకామములను పురుషార్థములు కలుగుటకు, మోక్షము అను పరమ పురుషార్థము లభించుటకు ప్రయత్నించి పురాణములు వినవలెను - యజ్ఞములవలన, దానములవలన, తపస్సులవలన, తీర్థములను సేవించుటవలన, ఏ ఫలము కలుగునో ఆ పుణ్యమును పురాణశ్రవణమువలన నరుడు పొందును).
త్రేతాయాం తపసాలోకం మమప్రాణేశ్వస్యహి |
ద్వాపరే యజ్ఞవిధినా ప్రయాంతి పదమవ్యయం |
కలే యుగే నరశ్రేష్టః పురాణశ్రవణాన్నరః |
ప్రయాతి పరమం స్థానం యత్రగత్వా నశోచతి |
- - - పురాణ శ్రవణాన్మర్త్యః పుత్రదార సమన్వితః |
భుక్త్వా భోగాన్ యథా కామం తదం తే మామువైతి భో ||
కలౌ దేవాః ప్రశంసంతి పురాణశ్రవణం పరం |
పురాణాన్ముక్తి మాప్నోతి సత్యం సత్యం మయోదితం |
ఆత్మార్థం వా పరార్థం వా యోవదే ద్ధర్మ సంహితం |
ప్రయాతి సుఖమార్గేణ దేవలోకం సుభావహం ||“. (శేషధర్మము - 21)
(కృతయుగమందు జ్ఞానముచే నరులు నా లోకమును చెందిరి. త్రేతాయుగములో తపస్సుచేత శివలోకమును చెందిరి. ద్వాపరయుగమందు యజ్ఞములు చేసి అవ్యయపదమును చెందిరి. కలియుగమందు పురాణశ్రవణము వలన ఆ పరమ పదమును చేరుదురు - పురాణ శ్రవణము వలన నరుడు భార్యా పుత్రులతో కానించిన భోగములననుభవించి, అటు పైని నా లోకమును చెందుదురు - పురాణము శ్రవణమువలన ముక్తిని పొందుదురు. ఇది నిజము - ముమ్మాటికి నిజము).
(pāta viṣayamulu ceppuna dainanu krottaganē nuṃḍunadi. kanuka purāṇamu)
“prāgvṛttakathanaṃ purāṇaṃ” (śukranīti). (prācīna vṛttamu ceppunadi).
purā bhavamiti purāṇaṃ. (pūrvamu kaliginadi kanuka purāṇamu).
“purā pūrvasmin bhūtamiti purāṇaṃ” (amaramu).
(pūrvamaṃdu jariginadi kanuka purāṇamu).
(purātanakālamunāṭi viṣayamulanu telupunadi).
purātanāḥ nityāḥ - (cālākālamunāṭivi - ellapuḍu uṃḍunavi - annikālamulaku vartiṃcunavi).
“asya mahā bhūtasya niśśvasitamē vaitat yadṛgvēdō yajurvēda ssāmavēdō (a)dharvāṃ girasa itihāsaḥ purāṇaṃ vidyā upaniṣadaḥ sūtrāṇi”. (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 2 - 4 - 10)
(mahābhūtamaina śrībhagavaṃtuni nuṃḍi niḥśvāsamu anāyāsamuga paiki veḍalunaṭlu ṛgvēdamu, yajurvēdamu, sāmavēdamu, adharvaṇavēdamu puṭṭinavi. itihāsamulu, purāṇamulu, upaniṣattulu vāṭikisūtramulu vēdamulalōni rahasyārthamulanu sūtraprāyamugā aṃdaṟiki teliyunaṭlu bōdhiṃcunavi - vēdamulaku vyākhyānamulu).
(vyāsuḍu, parāśaruḍu, vālmīki, vasiṣṭuḍu,. mārkaṃḍēyuḍu modalaguvāru vrāsinavi (smṛtulu)upaniṣattulalō pratipādiṃcina arthamunē - viṣayamunē - vistariṃci (bōdhapaḍunaṭlugā) ceppucunnavi).
(śāstramulanniṃṭilōnu purāṇamu brahmacēta modaṭa ceppabaḍinadi. tarvātanē vēdamulu atani mukhamulanuṃḍi bayalu veḍalinavi).
vēdāḥ pratiṣṭitā ssarvē pūrāṇē nātrasaṃśayaḥ ||“.
(vēdamulavale purāṇamulalōni yarthamu śāśvatamainadi ani nā abiprāyamu - ī viṣayamulō saṃśayamulēdu).
tadhēdaṃ vāṅmayaṃ jātaṃ purāṇēbhyō na saṃśayaḥ ||.
vēdārdhādhikaṃ manyē purāṇārthaṃ varānanē ||“. (nāradīyamu)
(adbhutamaina ī jagattu purāṇa puruṣuḍaina parabrahmavalana puṭṭinaṭlē ī vāṅmayamaṃtā purāṇamulanuṃḍiyē puṭṭinadi. vēdārthamukaṃṭe purāṇamulalōni arthamē adhikamainadani nēnu talaṃcedanu).
(vēdamulanniṃṭi sāramē purāṇamulu).
(ippuḍu ī kanabaḍucunna prapaṃcakamu medaṭilō - prapaṃcamu puṭṭakamuṃdu - lēdu. iṭṭi prapaṃcamuyokka modaṭi prāraṃbhiṃci sṛṣṭi jaruguṭanu ceppu graṃdhamu purāṇamu).
vaṃśānu caritaṃ caiva purāṇaṃ paṃca lakṣaṇaṃ||”
(sargamu, pratisargamu, vaṃśamu, manvaṃtaramulu, vaṃśānu caritra anu nī ayidunnū anni purāṇamulaku sāmānya lakṣaṇamulu).
bhibhētyalpa śrutāt vēdō māma yaṃ pratiriṣyati ||’.
iti śāstrēṇa arthasya itihāsa purāṇābhyāṃ upa bṛṃhaṇaṃ kāryamiti vijñāyatē. upa bṛṃhaṇaṃ nāma vidita sakala vēda tadarthānāṃ svayōga mahima sākṣatkṛta vēda tatvārthānāṃ vākyaiḥ svāvagata vēda vākyārtha vyaktīkaraṇaṃ” –
(śrīmān rāmānujaḥ). (‘atravēda śabdō vēdāṃta paraḥ’).
(“vēdamulōni yarthamu itihāsa purāṇamuladvārā vistariṃpacēsukoni grahiṃpa valasinadi.” ani ceppeu śāstramu prakāramu vēdamulanniṃṭiyaṃdali aṃtarārthamunu, yōgamahimacē telusukoni dānini vākyamula dvārā aṃdaṟaku teliyunaṭlu bhōdhiṃcunavi itihāsa purāṇamulu).
“itihāsa purāṇaṃbulanniyu paṃcama vēdaṃbani palke”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 4 -)
(padunenimidi purāṇamulanu raciṃcinavāḍu satyavati kumāruḍaina vyāsuḍu).
mayāhi sumahatyaptaṃ tapaḥ parama dāruṇaṃ |
bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaṃ ca jānīyāmīti sattamāḥ |
tasyamē tapta tapasō nigṛtēṃdri yasya ca |
nārāyaṇa prasādēna kṣēērō dasyānu kūlataḥ |
traikālikamidaṃ jñānaṃ prādurbhūtaṃ yathēpsitaṃ |
yathāvṛttaṃ hikalpādau dṛṣṭaṃ mē jñāna cakṣuṣā ||’. (mahābhārataṃ - śāṃtiparvamu - adhyā - 340)
(parāśaruni kumāruḍaina vyāsuḍiṭlu palikenu - nēnu goppa dāruṇamaina tapassu cēsitini. dānivalananēnu bhūta bhaviṣyadvartamānakālamulanu - vāṭilō kaligina vyavahāramulanu - telusukonagaligitini. śrīmannārāyaṇuni karuṇavalana iṃdriyanigrahamu kaligiyuṃḍuṭavalana mūḍukālamulaṃdu saṃbaṃdhiṃcina yī jñānamu nāku kaliginadi. ī tapō prabhāvamuvalana, bhagavaṃtuni kaṭākṣamuvalana ī kalpa prāraṃbhamulō jariginadānini, ē prakāramu jariginadō ā prakāramu jñānanētramutō nēnu cūcitini.
anāpaliṃga kūskāni purāṇāni pracakṣatē ||“.
(purāṇamulu ī rītigā nunnavi - ‘bha’ kāramutō modalupeṭṭu pērugalavi reṃḍu - bhāgavatamu, bhaviṣyatpurāṇamu. makāramutō modalupeṭṭu pērlu galavi reṃḍu - matsyapurāṇamu, mārkaṃḍēya purāṇamu - brakāramutō modalupeṭṭu pērlu galavimūḍu - brahma purāṇamu, brahma vaivarta purāṇamu, brahmāṃḍapurāṇamu, vakāramutō modalu peṭṭu pērlu galavi nālugu - viṣṇupurāṇamu, varāhapurāṇamu, vāmana purāṇamu, vāyupurāṇamu. ‘a’ anu akṣaramutō modalu peṭṭu pēru galadi agnipurāṇamu, ‘nā’ anu akṣaramutō modalupeṭṭu pēru galadi nāradapurāṇamu, ‘pa’ anu akṣaramutō modalu peṭṭu pēru galadi padmapurāṇamu - ‘liṃ’ tō modalupeṭṭu pēru galadi liṃgapurāṇamu - ‘ga’ anu akṣaramutō modalu peṭṭu pēru galadi garuḍa pēru galadi. ‘kū’ anu akṣaramutō modalupeṭṭu pēru galadi kūrma purāṇamu - ‘skā’ anu akṣaramutō modalupeṭṭunadi skāṃdapurāṇamu - ivi padunenimidi purāṇamulu -).
“brahmaṃ, pādmaṃ, vaiṣṇavaṃca, śaivaṃ, bhāgavataṃ, śubhaṃ |
bhaviṣyaṃ nāradīyaṃca mārkaṃḍēya mataḥ paraṃ |
āgnēyaṃ brahma kaivartaṃ - laiṃgaṃ vārāha muttamaṃ |
skāṃdaṃ ca vāmanaṃ kaurmaṃ mātsyaṃ gāruḍamuttamaṃ |
brahmaṃḍādyāni puṇyāni purāṇāni munīśvarāḥ |
mahāṃ tyaṣṭā daśōktāni caturlakṣa pramāṇataḥ ||“.
(brahma purāṇamu, padma purāṇamu, viṣṇupurāṇamu, śaiva purāṇamu, bhāgavata purāṇamu, bhaviṣyōttarapurāṇamu, nāradapurāṇamu, mārkaṃḍēyapurāṇamu, āgnēyapurāṇamu, brahmakaivartapurāṇamu, liṃga purāṇamu, varāhapurāṇamu, skaṃdapurāṇamu, vāmanapurāṇamu, kūrmapurāṇamu, matsyapurāṇamu, garuḍapurāṇamu, brahmāṃḍa purāṇamu - ani padunālugu purāṇamulu nālugu lakṣala ślōkamulugalavi).
na cēt purāṇaṃ saṃ vidyāt naiva nasyā dvi cakṣaṇaḥ ||.
(vēdamulanu, vēdāṃgamulanu, upaniṣattulanu cadivina vāḍainanu purāṇamulu teliyanivāḍu vicakṣaṇuḍu kānēraḍu).
mūla pramāṇamuddiṣṭaṃ mīmāṃsā ca tadhōttarā |
ē tēṣāma virōdhētu mānamanyamudīritaṃ |
ē tēṣāṃ tu viruddaṃ ya da pramāṇaṃ vidō viduḥ ||“.
(vēdamulu, itihāsamulu, bhāgavatapurāṇamu, uttaramīmāṃsa - ivi mūla pramāṇa graṃdhamulu, vīṭitō virōdhamulēni itara graṃdhamulukūḍā pramāṇamulē. vīṭiki viruddhamuganuṃḍu itara graṃdhamulu apramāṇamulu - ani paṃḍitulu, jñānulu teliyu cunnāru)
ādāvaṃ tēca madhyēca viṣṇuḥ sarvata gīyatē ||.
(vēdamulaṃdu, rāmāyaṇamunaṃdu, purāṇamulaṃdu, bhāratamaṃdu - prāraṃbhamaṃdu, madhyanu, aṃtamaṃdu - aṃtaṭanu viṣṇuvē kīrtiṃcabaḍucunnāḍu).
purāṇamulu sātvikapurāṇamulani, rājasapurāṇamulani, tāmasapurāṇamulani mūḍu vidhamulugānunnavi. (vīṭini vēṟu vēṟugā cūḍumu).
purāṇa śravaṇamuvalana phalamu ī kriṃdavidhamugā ceppabaḍinadi : -
śaṃbhōḥ purāṇa śravaṇāttatphalaṃ niścitaṃ bhavēt |
viśēṣataḥ kalau, vyāsa, purāṇa śravaṇā dṛtē |
parō dharmō na puṃsāṃ hi mukti dhyānaparaḥ smṛtaḥ |
purāṇaśravaṇaṃ śaṃbhōrnāma saṃkīrtanaṃ tathā |
kalpa dhruma phalaṃ ramyē manuṣyāṇāṃ na saṃśayaḥ
kalau durmēdhasāṃ puṃ sāṃ dharmācārōghjitātmānāṃ |
hitāya vidhadauśaṃbhuḥ purāṇābhyaṃ suthārasaṃ |
ēkō(a)jarā marassyā dvaipibannēvāmṛtaṃ pumān |
śaṃbhōḥ kathāmṛta pānā tkulamēvā jarāmaraṃ |
purāṇa śravaṇāt jñānīsaṃsāraṃ na prapadyatē |
ata ēva purāṇāni śrōta vyāni prayatna taḥ |
dharmārthakāma lābhāya mōkṣamārgāptayē tathā |
yajñai rdānaistapōbhistu yatphalaṃ tīrtha sēvayā |
tatphalaṃ samavāpnōti purāṇa śravaṇānnaraḥ ||“. (śivapurāṇamu)
(samasta dānadharmamulavalananu, samasta yajñamulavalananu ē puṇyamu kalugunō ā puṇyaphalamu śivapurāṇa śravaṇamuvalana niścayamugā kalugunu. viśēṣamēmanagā kalikālamaṃdu muktiniccunaṭṭi itaradharmamu - utkṛṣṭamaina dharmamu narulaku lēdu - śivapurāṇa śravaṇamu, śivunināma saṃkīrtanamu manuṣyulaku kalpataruvu vale phalamuniccunu, saṃśayamulēdu. kalikālamaṃdu ceḍḍabuddhigalavārunu adharmamaṃdu saṃcariṃcuvārunu ayina manujulaku amṛtarasamu vaṃṭi purāṇaśravaṇamu śivuḍu vidhiṃcenu - amṛtamu trāginavāḍokkaḍē musalitanamu, maraṇamu lēnivāḍagunu, kāni, śivapurāṇakathalu vininavāni kulamē jarāmaraṇamulu lēnidagunu. purāṇaśravaṇamuvalana jñāni ayinavāḍu saṃsāramulō paḍaḍu - aṃducēta dharmārthakāmamulanu puruṣārthamulu kaluguṭaku, mōkṣamu anu parama puruṣārthamu labhiṃcuṭaku prayatniṃci purāṇamulu vinavalenu - yajñamulavalana, dānamulavalana, tapassulavalana, tīrthamulanu sēviṃcuṭavalana, ē phalamu kalugunō ā puṇyamunu purāṇaśravaṇamuvalana naruḍu poṃdunu).
trētāyāṃ tapasālōkaṃ mamaprāṇēśvasyahi |
dvāparē yajñavidhinā prayāṃti padamavyayaṃ |
kalē yugē naraśrēṣṭaḥ purāṇaśravaṇānnaraḥ |
prayāti paramaṃ sthānaṃ yatragatvā naśōcati |
- - - purāṇa śravaṇānmartyaḥ putradāra samanvitaḥ |
bhuktvā bhōgān yathā kāmaṃ tadaṃ tē māmuvaiti bhō ||
kalau dēvāḥ praśaṃsaṃti purāṇaśravaṇaṃ paraṃ |
purāṇānmukti māpnōti satyaṃ satyaṃ mayōditaṃ |
ātmārthaṃ vā parārthaṃ vā yōvadē ddharma saṃhitaṃ |
prayāti sukhamārgēṇa dēvalōkaṃ subhāvahaṃ ||“. (śēṣadharmamu - 21)
(kṛtayugamaṃdu jñānamucē narulu nā lōkamunu ceṃdiri. trētāyugamulō tapassucēta śivalōkamunu ceṃdiri. dvāparayugamaṃdu yajñamulu cēsi avyayapadamunu ceṃdiri. kaliyugamaṃdu purāṇaśravaṇamu valana ā parama padamunu cēruduru - purāṇa śravaṇamu valana naruḍu bhāryā putrulatō kāniṃcina bhōgamulananubhaviṃci, aṭu paini nā lōkamunu ceṃduduru - purāṇamu śravaṇamuvalana muktini poṃduduru. idi nijamu - mummāṭiki nijamu).
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.