← Back to మ · Booklets 31–40 (digitized file 4)

మహా భోక్తా mahā bhōktā

Original — తెలుగు
  1. “న కించిన ద్వేష్టి, తథాన కించిదపి వాంఛతి, భుంక్తే చ ప్రకృతం సర్వం మహాభోక్తా స ఉచ్యతే ||”

(ప్రకృతం = ప్రాకృతకర్మణాకృతం; సర్వం = ఇష్టమనిష్టంచ)

(దేనిని ద్వేషించక, దేనిని కోరక, ప్రారబ్దకర్మఫలముగా వచ్చు కష్టసుఖములనన్నింటిని అనుభవించువాడు మహాభోక్త)

  1. “సుఖైర్దుఃఖైః క్రియా యోగైర్యోగా యోగై భావాభావై ర్భ్రమ ప్రదైః | భుక్తైర్న సంక్షుభ్యతి యో మహాభోక్తా స ఉచ్యతే”.

(“భ్రమప్రదైః = భ్రాంతి హేతుభిః; సుఖదుఃఖాదిభిః భుక్తైరపి యో న సంక్షుభ్యతి, సంక్షుభ్యతి స మహాభోక్తా. తత్ర క్రియా యోగాః శయ నాసనాది క్రియా స్వాసంగాః; భావా భావాః = వస్తూనాం సదసద్భావాః).

(సుఖదుఃఖములచేతను, శయనాసనములు మొదలగు క్రియలచేతను, సదసద్వస్తువులచేతను, మఱియు భ్రాంతిని కలుగచేయు వాటిచేతను సంక్షోభమును పొందనివాడు మహాభోక్త).

  1. “జరామరణమాపచ్చ రాజ్యం దారిద్రమేవచ |

రమ్య మిత్యేవ యో భుంక్తే మహా భోక్తా స ఉచ్యతే ||“.

(రమ్య మిత్యేవ = సమమిత్యేవ ఇత్యర్థః).

(ముసలితనము, మరణము, ఆపద, రాజ్యము (సంపద) దారిద్ర్యము - వీటిని ఒక్కరీతిగనే అనుభవించువాడు మహా భోక్తయని చెప్పబడుచున్నాడు).

  1. “కట్వమ్ల లవణం, తిక్తమమృష్టం మృష్టమేవచ | సమ మేవతు యో భుంక్తే మహా భోక్తా స ఉచ్యతే||”.

(మృష్టం = నిష్కలంకతయా రమ్యం).

(చేదు, వగరు, పులుపు, ఉప్పు అగు రసములను, మృష్టాన్నమును - కళంకము లేక, దోషములేక, రమ్యముగానుండు భోజ్య వస్తువును - అమృష్టాన్నమును సమముగానే భుజించువాడు మహా భోక్త).

  1. “క్షారేఖండ ప్రకారేచ శుభేవా (అ)ప్య శుభేతథా | సమతాను స్థితా యస్య మహా భోక్తా స ఉచ్యతే ||”.

(భస్మమును, చక్కెరను, శుభమును, అశుభమును సమముగా చూచువాడు మహా భోక్తా).

Transliteration
  1. “na kiṃcina dvēṣṭi, tathāna kiṃcidapi vāṃchati, bhuṃktē ca prakṛtaṃ sarvaṃ mahābhōktā sa ucyatē ||”

(prakṛtaṃ = prākṛtakarmaṇākṛtaṃ; sarvaṃ = iṣṭamaniṣṭaṃca)

(dēnini dvēṣiṃcaka, dēnini kōraka, prārabdakarmaphalamugā vaccu kaṣṭasukhamulananniṃṭini anubhaviṃcuvāḍu mahābhōkta)

  1. “sukhairduḥkhaiḥ kriyā yōgairyōgā yōgai bhāvābhāvai rbhrama pradaiḥ | bhuktairna saṃkṣubhyati yō mahābhōktā sa ucyatē”.

(“bhramapradaiḥ = bhrāṃti hētubhiḥ; sukhaduḥkhādibhiḥ bhuktairapi yō na saṃkṣubhyati, saṃkṣubhyati sa mahābhōktā. tatra kriyā yōgāḥ śaya nāsanādi kriyā svāsaṃgāḥ; bhāvā bhāvāḥ = vastūnāṃ sadasadbhāvāḥ).

(sukhaduḥkhamulacētanu, śayanāsanamulu modalagu kriyalacētanu, sadasadvastuvulacētanu, maṟiyu bhrāṃtini kalugacēyu vāṭicētanu saṃkṣōbhamunu poṃdanivāḍu mahābhōkta).

  1. “jarāmaraṇamāpacca rājyaṃ dāridramēvaca |

ramya mityēva yō bhuṃktē mahā bhōktā sa ucyatē ||“.

(ramya mityēva = samamityēva ityarthaḥ).

(musalitanamu, maraṇamu, āpada, rājyamu (saṃpada) dāridryamu - vīṭini okkarītiganē anubhaviṃcuvāḍu mahā bhōktayani ceppabaḍucunnāḍu).

  1. “kaṭvamla lavaṇaṃ, tiktamamṛṣṭaṃ mṛṣṭamēvaca | sama mēvatu yō bhuṃktē mahā bhōktā sa ucyatē||”.

(mṛṣṭaṃ = niṣkalaṃkatayā ramyaṃ).

(cēdu, vagaru, pulupu, uppu agu rasamulanu, mṛṣṭānnamunu - kaḷaṃkamu lēka, dōṣamulēka, ramyamugānuṃḍu bhōjya vastuvunu - amṛṣṭānnamunu samamugānē bhujiṃcuvāḍu mahā bhōkta).

  1. “kṣārēkhaṃḍa prakārēca śubhēvā (a)pya śubhētathā | samatānu sthitā yasya mahā bhōktā sa ucyatē ||”.

(bhasmamunu, cakkeranu, śubhamunu, aśubhamunu samamugā cūcuvāḍu mahā bhōktā).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.