← Back to మ · Booklets 31–40 (digitized file 4)

మనీషీ manīṣī

Original — తెలుగు
  1. “మనసః ఈశిత్రీ బుద్ధిః మనీషా, తద్వాన్ మనీషీ

అభ్యాస వైరాగ్యాభ్యాం నిగృహీ తాంతః కరణః ఇత్యర్థః” - (శ్రీవేదాంత దేశికః)

(మనస్సును శాసించు బుద్ధి మనీష, అది కలవాడు మనీషీ - అభ్యాసముచేత, వైరాగ్యముచేత అంతఃకరణమును నిగ్రహించినవాడు, జయించినవాడు - తనవశములో నుంచుకొనినవాడు).

  1. మనసః ఈశిత్రీ బుద్ధిః మనీషా, తద్వాన్ మనీషీ - - సౌందర్య సైశీల్యాది భగవద్గుణానాం స్మృత్యభ్యాసేన అన్యవిషయ వైరాగ్యేణ చ నిగృహతాంతః కరణః ఇత్యర్థః నిరతిశయ సుఖరూప స్వాత్మ సాక్షాత్కారాయ స్వాత్మని మనః ప్రణిధా క్రియా రూప యోగాభ్యాసపరః ఇతి భావః -

(మనస్సును శాసించునది మనీష, అనగా బుద్ధి. బుద్ధిగలవాడు మనీషీ. సౌందర్యము, సౌశీల్యము మొదలగు భగవంతుని గుణములను స్మరించు అభ్యాసము వలనను, ఇతర విషయములందు అనురాగము లేకుండుటవలనను అంతఃకరణమును స్వాధీనము చేసుకొనినవాడు - అనగా, అత్యంత సుఖరూపమైన (మోక్షరూపమైన) స్వాత్మ సాక్షాత్కారము కొఱకు మనఃప్రణిధానమను యోగాభ్యాసమందు నిమగ్నుడై యుండువాడు).

  1. జ్ఞానీ; పండితః; విద్వాంసః; వివేకినః -

(జ్ఞానముకలవాడు, బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు - విద్వాంసుడు, వివేకము కలవాడు).

  1. జ్ఞానాతిశయ వంతః (అతిశయించిన జ్ఞానము కలవాడు).

  2. “మనన శీలాః - మననం ఉపాసనం, యావజ్జీవం ఉపాసనం కుర్వతాం” (శ్రీమాన్ రామానుజః)

(మననము అనగా ఉపాసన - బ్రతికి యున్నంతకాలము ఉపాసన చేయువాడు).

  1. సంతః; పూజ్యాః (సత్పురుషులు; పూజ్యులైనవారు - పూజించతగినవారు).

  2. మనీషా అస్యాస్తీ తి మనీషీ, విద్వాన్, బుద్ధిమాన్.

(మనీషగలవాడు, మనస్సు మంచిమార్గములో ప్రవర్తింపచేయగల శక్తి గలవాడు) (విద్వాంసుడు - బుద్ధిమంతుడు).

  1. మనసః ఈషిణః (మనస్సును వశము చేసుకొనినవాడు).

  2. “మనో నిగ్రహ సమర్థాః” (శ్రీనీలకంఠవ్యాఖ్య)

(మనస్సును తమ వశములో నుంచుకొన సమర్థులు).

  1. “మనః ఈశితా, సర్వజ్ఞః, ఈశ్వరః ఇత్యర్థః -”

(మనస్సును శాసించువాడు; సర్వజ్ఞుడు, (అన్నియు తెలిసినవాడు), ఈశ్వరుడు - మనస్సును ప్రవర్తింపచేయువాడు).

  1. “మనః ప్రభృతీనాం జీవ కరణానాం నియంతా” - (శ్రీకూరనారాయణః)

(మనస్సు మొదలగు ఇంద్రియములను వాటి వృత్తులలో నియమించువాడు)

Transliteration
  1. “manasaḥ īśitrī buddhiḥ manīṣā, tadvān manīṣī

abhyāsa vairāgyābhyāṃ nigṛhī tāṃtaḥ karaṇaḥ ityarthaḥ” - (śrīvēdāṃta dēśikaḥ)

(manassunu śāsiṃcu buddhi manīṣa, adi kalavāḍu manīṣī - abhyāsamucēta, vairāgyamucēta aṃtaḥkaraṇamunu nigrahiṃcinavāḍu, jayiṃcinavāḍu - tanavaśamulō nuṃcukoninavāḍu).

  1. manasaḥ īśitrī buddhiḥ manīṣā, tadvān manīṣī - - sauṃdarya saiśīlyādi bhagavadguṇānāṃ smṛtyabhyāsēna anyaviṣaya vairāgyēṇa ca nigṛhatāṃtaḥ karaṇaḥ ityarthaḥ niratiśaya sukharūpa svātma sākṣātkārāya svātmani manaḥ praṇidhā kriyā rūpa yōgābhyāsaparaḥ iti bhāvaḥ -

(manassunu śāsiṃcunadi manīṣa, anagā buddhi. buddhigalavāḍu manīṣī. sauṃdaryamu, sauśīlyamu modalagu bhagavaṃtuni guṇamulanu smariṃcu abhyāsamu valananu, itara viṣayamulaṃdu anurāgamu lēkuṃḍuṭavalananu aṃtaḥkaraṇamunu svādhīnamu cēsukoninavāḍu - anagā, atyaṃta sukharūpamaina (mōkṣarūpamaina) svātma sākṣātkāramu koṟaku manaḥpraṇidhānamanu yōgābhyāsamaṃdu nimagnuḍai yuṃḍuvāḍu).

  1. jñānī; paṃḍitaḥ; vidvāṃsaḥ; vivēkinaḥ -

(jñānamukalavāḍu, brahmajñānamu kalavāḍu - vidvāṃsuḍu, vivēkamu kalavāḍu).

  1. jñānātiśaya vaṃtaḥ (atiśayiṃcina jñānamu kalavāḍu).

  2. “manana śīlāḥ - mananaṃ upāsanaṃ, yāvajjīvaṃ upāsanaṃ kurvatāṃ” (śrīmān rāmānujaḥ)

(mananamu anagā upāsana - bratiki yunnaṃtakālamu upāsana cēyuvāḍu).

  1. saṃtaḥ; pūjyāḥ (satpuruṣulu; pūjyulainavāru - pūjiṃcataginavāru).

  2. manīṣā asyāstī ti manīṣī, vidvān, buddhimān.

(manīṣagalavāḍu, manassu maṃcimārgamulō pravartiṃpacēyagala śakti galavāḍu) (vidvāṃsuḍu - buddhimaṃtuḍu).

  1. manasaḥ īṣiṇaḥ (manassunu vaśamu cēsukoninavāḍu).

  2. “manō nigraha samarthāḥ” (śrīnīlakaṃṭhavyākhya)

(manassunu tama vaśamulō nuṃcukona samarthulu).

  1. “manaḥ īśitā, sarvajñaḥ, īśvaraḥ ityarthaḥ -”

(manassunu śāsiṃcuvāḍu; sarvajñuḍu, (anniyu telisinavāḍu), īśvaruḍu - manassunu pravartiṃpacēyuvāḍu).

  1. “manaḥ prabhṛtīnāṃ jīva karaṇānāṃ niyaṃtā” - (śrīkūranārāyaṇaḥ)

(manassu modalagu iṃdriyamulanu vāṭi vṛttulalō niyamiṃcuvāḍu)

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.