జ్ఞానమువలన మోక్షము _
జ్ఞానం వేదశిరోద్భూతమితిమే నిశ్చితామతిః ||".
"అనేక జన్మ సిద్ధానాం శ్రౌతస్మార్తనివర్తినాం |
జాయతే తస్య విజ్ఞానం ప్రసాద దేవమే, హరే ||". (సూతసంహితాయాం)
(ఓ మహా విష్ణూ ! జ్ఞానమే మోక్షసాధనమని చెప్పబడుచున్నది. జ్ఞానమనగా, ఉపనిషత్తులద్వారా కలిగినదని నా అభిప్రాయము - అట్టిజ్ఞానము శ్రుతి స్మౄతులలో చెప్పబడిన ప్రకారము అనేక జన్మలలో ఆచరించినవారికి భగవంతుడనైన నా యొక్క ప్రసాదము (దయ) వలననే కలుగుచున్నది).
జ్ఞానం వేదాంత వాక్యానాం మహా తాత్పర్య నిర్ణయాత్ |
ఉత్పన్నాయాం మనోవృత్తౌ మహిత్యాయంబుజేక్షణా |
అభివ్యక్తం భవత్యేతత్ బ్రహ్మైవాత్మ విచారతః |
అనే నైవాత్మనో(అ)జ్ఞాన మాత్మన్యేవ విలీయతే |
విలీనౌ స్వాత్మనో(అ)జ్ఞాన ద్వైతం వస్తు వినశ్యతి |
ద్వైతవస్తు వినాశేతు శోభనా శోభనామతిః |
లీయతే మతి నాశేన రాగద్వేషౌ వినశ్యతః |
ధర్మాధర్మ క్షయాద్దేహోజ్ఞాత్వా దేవమితి శ్రుతిః |
ఘటజ్ఞానాత్ ఘటాజ్ఞానం యధాలోకే వినశ్యతి |
తథా ఆత్మజ్ఞానమాత్రేణ నశ్యత్యజ్ఞానమాత్మనః |
రజ్జ్వజ్ఞాన వినా రజ్జు సర్పో వినశ్యతి |
తధాత్మాజ్ఞాన నాశేన సంసారశ్చ వినశ్యతి |
తస్మా దజ్ఞాన మూలస్య సంసారస్యక్షయో, హరే |
ఆత్మనస్తత్వ విజ్ఞానాత్ తత్వం బ్రహ్మైవ కేవలం ||" (సూతసంహితాయాం)
(ఆత్మకి జ్ఞానమువలన ముక్తి, కర్మవలనకాదు. ఇట్టి జ్ఞానము ఉపనిషత్తుల బోధవలన - వాటి తాత్పర్యనిర్ణయమువలన కలుగును -("వేదాంత విజ్ఞాన వినిశ్చితార్థాః"). దీనియందు మనస్సు కలిగినయడల - ఆత్మతత్వ విచారమువలన పరబ్రహ్మ వ్యక్తమగును - ఇందువలన తనయొక్క అజ్ఞానము ఆత్మలోనే లీనమగును - అజ్ఞానము ఆత్మలో విలీనమైన ద్వైత వస్తువు (బ్రహ్మము కాక ఇతరమైన వస్తువు) రెండవ వస్తువు ఉన్నదను భావము నశించును. ద్వైతవస్తువు నశించగా మనసు నశించును. మనసు నశించిన రాగద్వేషములు రెండునూ నశించును. ఇవి నశించిన దేహము నశించును - (మరల జన్మ కలుగదు). లోకములో ఘటము మట్టియను జ్ఞానము కలుగగనే అది ఘటము అను జ్ఞానము అను జ్ఞానము నశించును - ఆ ప్రకారముగానే ఆత్మజ్ఞానము (బ్రహ్మజ్ఞానము) కలుగగానే ఆత్మగుఱించి అయిన అజ్ఞానము నశించును. చీకటిలో త్రాడును చూచి అది పాము అని కలిగెడి అజ్ఞానము అది పాము కాదు, త్రాడు, అను జ్ఞానముకలుగగనే నశించును. ఆ ప్రకారముగానే అజ్ఞానము నశించగానే సంసారము (జననమరణములు) నశించును. అట్లే అజ్ఞానమునకు కారణమైన సంసారము నశించును)
- తత్వమనగా బ్రహ్మమే).
ఇతి నారదీయ వచనాత్. తచ్చ జ్ఞానం అపరోక్షరూపం, తచ్చా పరోక్షజ్ఞానం తత్వమస్యాది వాక్యాదితి కేచిత్, మనన నిధిధ్యాసన సంస్కృతాంతఃకరణాదేవ ఇత్యపరే. (వేదాంతపరిభాషా)
(తత్వమసి - "ఆ పరబ్రహ్మము నీవే అయి యునావు" అను మహావాక్యమువలన కలుగు జ్ఞానము మోక్షమునకు సాధనము అని నారదుని అభిప్రాయము - జ్ఞానమువలన మోక్షము కలుగును అని చెప్పినపుడు అజ్ఞానము అపరోక్షజ్ఞానము. ఆ అపరోక్షజ్ఞానము ఆ బ్రహ్మము నీవే యను మహావాక్యము వలన కలుగునది అని కొందఱి అభిప్రాయము - మననము, నిధిధ్యాసనము మొదలగువాటి వలన, శుద్ధమైన అంతఃకరణము వలననే కలుగునని మఱికొందఱి అభిప్రాయము).
(బ్రహ్మను తెలుసుకొనినవాడు - బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు - పరమపదము (విష్ణుపదమును, వైకుంఠమును) పొందును - మోక్షమును పొందును. "తద్విష్ణోః పరమం పదం" అని శ్రుతి.
(నతు లోకాంతరా వాప్తిః, తజ్జన్య వైషయికానందో వా మోక్షః, తస్య కృతకత్వేన అనిత్యత్వే ముక్తస్య పునరావృత్త్యాపత్తేః" (బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు ఇతర లోకములకు పోడు, ఎందుచేతననగా, అట్లు ఇంకొక లోకమునకు పోవుటవలన కలుగు ఆనందము మోక్షముకాదు, అది కృతకము - చేయబడినది, నిత్యముగానుండనిది, ఆ లోకమునకు వెళ్ళినవారు తిరిగి జన్మించెదరు).
"తమేవ విదిత్వా (అ)తి మృత్యుమేతి, నాన్యః పంథా విద్యతే అయనాయ". (శ్వేతాశ్వతరోపనిషత్ - 3 - 8)
"తమేవం విద్వానమృత ఇహ భవతి, నాన్యః పంథా అయనాయ నిద్యతే" (మంత్రపుష్పము)
"తమేవ ఆత్మానమేవ విదిత్వా మృత్యుం జన్మమరణ లక్షణం సంసృతం అస్యేతి, అతిక్రమతి, అన్యః పంథా కర్మాదిరూపః అయనాయ మోక్షాయ పంథాః మార్గో నవిద్యతే - "హిరణ్యదా అమృతత్వం భజంతే" ఇత్యాది శ్రుతేః కర్మసాధ్య స్వర్గ ఫలస్య ప్రలయపర్యంత స్థాయిత్వాభిప్రాయత్వాదితర వాక్యానామపి పరం పరయా కర్మాదేర్మోక్ష సాధనత్వాభిప్రాయత్వాచ్చేతి భావః".
(శివదత్తః)
(ఆ ఆత్మని తెలుసుకొని మృత్యువును - అనగా, జననమరణములు లక్షణములుగా గల సంసారమును - అతిక్రమించును, దాటును. మోక్షముమకు మఱియొక మార్గము (కర్మమార్గము మొదలగునవి) లేదు - (తెలియదు). హిరణ్యము (బంగారము) దానము చేసినవారు అమృతత్వమును పొందుదురు అని శ్రుతి చెప్పుటవలన కర్మచేత (కర్మయోగముచేత) సాధించబడు స్వర్గఫలము ప్రలయకాలమువఱకే యుండునదగుటచేతను మఱికొన్ని శ్రుతి వాక్యములలో కర్మ (నిష్కామకర్మ) (పరంపరగా) కూడ మోక్షసాధనమని చెప్పబడియుండుటచేతను, ఈ మార్గములు - జ్ఞానమార్గము కాక ఇతర మార్గములు - ఏవియు శాశ్వతమైన మోక్షమును కలుగచేయవు అని అభిప్రాయము).
"అజ్ఞాన నివృత్తేర్ జ్ఞానైక సాధ్యత్వ నియమా చ్చ, తచ్చ బ్రహ్మాత్మైక గోచరం". (జ్ఞానమొక్కదానిచేతనే అజ్ఞానము నివృత్తుయగును. ఆ జ్ఞానమనగా ఎటువంటిది అనగా జీవపరమాత్మలు ఒకటేయని తెలియునది). శ్రుత యశ్చ కర్మణా మనిత్య ఫలత్వేన మోక్ష విరోధిత్వం, జ్ఞానస్వైవ మోక్షసాధనంచ దర్శయంతి-"తద్య దేహ కర్మ చితో లోకః క్షీయతే ఏవ మేవా ముత్ర పుణ్య చితో లోకః క్షీయతే".(శ్రుతులు కత్మఫలములు నిత్యముకావని, అందుచేత శాశ్వతమైన మోక్షమునకు విరోధియని, అందుచేత కర్మలు మోక్షసాధనముకావని చెప్పుచున్నవి. అది ఎట్లంటే - ఈ లోకములో కర్మలచే కలుగు ఫలము అనుభవముచే ఎట్లు క్షీణించునో ఆ ప్రకారముగానే పరలోకములందు కలుగు పుణ్యఫలము - స్వర్గలోకము మొదలగునవి - కూడా క్షీణించును - శాశ్వతముగ నుండవు.కాని మోక్షమనునది శాశ్వతమైనది కనుక కర్మలు దానిని సాధించలేవు).
(కర్మలవలన కలుగు మోక్షము శాశ్వతమైన మోక్షముకాదు - "తస్య తావదేవ చిరం యావన్న మోక్ష్యే అధి సం తేన్యే".
(ఛాందోగ్యోపనిషత్ - 6 - 14 - 2)
ఇతి శరీరపాత మాంత్రాంతరా యో బ్రహ్మ సంపత్తి లక్షణో మోక్షః ఇత్యుపదిశతి". (బ్రహ్మజ్ఞానికి ఎంతవఱకు ప్రాణములు దేహమును విడిచి పెట్టవో అంతవఱకే మోక్షము కలుగుటకు ఆలస్యము - శరీరమును విడిచినంతనే అతనికి ఆలస్యము లేకుండగనే మోక్షము ప్రాప్తించును - ప్రారంభకర్మవలన శరీరము నశించువఱకు ఆలస్యము - అంతవఱకు ప్రారబ్దకర్మఫలము ననుభవించక తీరదు. శరీరము పడిపోయినంతనే ప్రారబ్దఫలము అంతము నొందును. మిగిలిన కర్మలు బ్రహ్మజ్ఞానము కలుగుటచేత ఫలము ననుభవింపచేయకనే నశించును).
తచ్చ జ్ఞానం పాప క్షయాత్, స చ కర్మానుష్ఠానాదితి పరం పరయా కర్మణా వినియోగః, అత ఏవ - "తమేతం వేదానువచనేన బ్రహ్మ వివిధిషంతి, యజ్ఞేన, దానేన, తపసా, (అ)నాశకేన". (బృహదారణ్యకోపనిషత్ - 4 - 4 - 22)
ఇత్యాది శ్రుతిశ్చ సంగచ్ఛతే ||. (వేదాంతపరిభాషా)
"తం పూర్వోక్తం ఏ తం అనంతరోక్తం పరమాత్మానం బ్రాహ్మణాః వేదాను వచనాది భిః వేది తుమిచ్చంతి వేదాను వచనం వేదాధ్యయనం, అనాశకం అనశనం హిత మిత్య మేధ్యాశనం పరంపరయా తత్వజ్ఞానే కర్మణాం వినియోగః".
(ఆ మోక్షము కర్మ సాధ్యమా (కర్మచేత పొందతగినదా? లేక ఉపాసనచేత సాధించతగినదా?లేక, జ్ఞానము, కర్మ, ఉపాసన అను నీ మూడింటి సముదాయముచేత సాధ్యమా? లేక, కేవలము జ్ఞానముచేతనే సాధ్యమా ? అను విషయము ఆలోచించగా తేలినదేమనగా ఆ మోక్షము బ్రహ్మజ్ఞానము చేతనే సాధ్యమైనది).
(బ్రహ్మజ్ఞానము పాపము క్షీణించుటవలన కలుగును - పాపక్షయము కర్మలు చేయుటవలన కలుగును - ఇట్లు మోక్షమునకు కర్మ పరంపరయా సాధనము. అనగా, కర్మ ద్వారా పాపక్షయము, పాప క్షయము ద్వారా మోక్షము. అంతేగాని సాక్షాత్సాధనముకాదు - అనగా, మిగిలిన సాధనముల అవసరము లేకనే కర్మయే మోక్షమునకు సాధనముకాదు. శ్రుతి ఇట్లు చెప్పచున్నది - ఆ పరబ్రహ్మను, బ్రాహ్మణులు (పండితులు) వేదాధ్యయనము చేయుటవలన తెలుసుకొనుటకు కోరుచున్నారు. మఱియు కర్మచేతను, యజ్ఞముచేతను, దానముచేతను, తపస్సుచేతను - ఈ కర్మలద్వారా బ్రహ్మజ్ఞానము కలిగి, బ్రహ్మజ్ఞానముద్వారా మోక్షము పొందుదురు, అందుచేత ఈ కర్మలు మోక్షమునకు పరంపరా సాధనము. మోక్షమొక్కటే సాక్షాత్సాధనము).
దతివ! జ్ఞానంబనంగ వేదాంత వాక్య
సంభవంబైనదదియ పో జ్ఞానమండ్రు" (శ్రీనాధుడు - కాశీఖండము)
దానేన వివిధాన్ భోగాన్, జ్ఞానాన్మోక్షమవాప్ను యాత్||".
(యజ్ఞములు చేయుటవలన దేవలోకమును పొందుదురు. తపస్సుచేత బ్రహ్మపదమును పొందెదరు. దానముచేత అనేకవిధములైన భోగములననుభవించెదరు - జ్ఞానమువలన మోక్షమును పొందుదురు - యజ్ఞము, దానము, తపస్సు మోక్షమునకు సాధనములుకావు - జ్ఞానమే మోక్షమునకు సాధనము).
జ్ఞానాత్ ప్రజాయతే ముక్తిః ఇతి శాస్త్రార్థ సంగ్రహః ||".
(కర్మలు చేయుటవలన భక్తి కుదురును, భక్తివలన జ్ఞానము కలుగును - జ్ఞానమువలన మోక్షము కలుగును - అని శాస్త్రములు చెప్పుచున్నవి).
(ధర్మమువలన సుఖము, జ్ఞానము కలుగును - జ్ఞానమువలన మోక్షము కలుగును).
(ఫలము కోరక చేయు కర్మలవలన చిత్త శుద్ధి కలిగి, దానివలన జ్ఞానము, దానివలన మోక్షము కలుగును).
(కర్మ నాలుగు విధములు - ఉత్పత్తి, ప్రాప్తి, వికృతి, సంస్కారము - ఈ నాలుగు గుణములు ఆత్మకు లేవు. అందుచేత కర్మవలన ఆత్మను పొందుట కుదరదు - అందుచేత కర్మ మోక్షసాధనముకాదు).
(మోక్షసాధనముల క్రమ పద్ధతి ఈ విధముగా నున్నది -)
(కోరికలు లేక, ఫలము కోరక, భగవంతుని ప్రీతికొఱకు చేయు కర్మలచేత పాపములు నశించి ఆత్మశుద్ధి - చిత్తశుద్ధి కలుగును, తర్వాత విషయములందు వైరాగ్యము కలుగును - అనురాగము లేకుండుట కలుగును - అటు తర్వాత శ్రవణము మననము మొదలగువాటియందు ప్రవృత్తి కలుగును - దానివలన తత్వజ్ఞానము కలుగును - దానివలన మోక్షము కలుగును).
(నిత్యకర్మలననుష్ఠించుటవలన, ధర్మోత్పత్తి కలుగును. ధర్మోత్పత్తివలన పాపము నశించును, దానివలన చిత్తశుద్ధికలుగును. తర్వాత సంసారముయొక్క యదార్థస్థితిని తెలుసుకొనుట, తరువాత వైరాగ్యము, తర్వాత మోక్షము కావలెనను కోరిక జనించును, తర్వాత ఆ మోక్షము సిద్ధించు ఉపాయమును అన్వేషించుట, తర్వాత సమస్త కర్మలను సన్యసించుట, అటుపిమ్మట యోగాభ్యాసము, పిదప మనస్సునకు భగవంతునియందు ఆసక్తి కలిగియుండుట, పిమ్మట "నీవే బ్రహ్మవు" అను మహావాక్యార్థ జ్ఞానము, పిదప అవిద్యానాశనము, అవిద్య నశించగానే తన స్వస్వరూపములోనే లీనమగుట. దీనివలన పైన చెప్పినవన్నియు మోక్షమునకు పరంపరా సాధనములు, జ్ఞానమొక్కటే సాక్షాత్సాధనమని తెలియుచున్నది).
(తర్కసంగ్రహ దీపికాయాం)
(ఆత్మ సాక్షాత్కారము పొందవలెను, ఆత్మ గుఱించి వినవలెను, మననము చేయవలెను, నిధిధ్యాసనము చేయవలెను అని శ్రుతి చెప్పుటవలన శ్రవణము మొదలగునవి బ్రహ్మ సాక్షాత్కారమునకు హేతువులు - సాధనములు - (బృహదారణ్యకోపనిషత్). అసంభావనా నివృత్తి మననమువలన కలుగును, మననము వలన యోగము, తర్వాత ఉపదేశింపబడిన నిధిధ్యాసనము కలుగును. నిధిధ్యాసనమువలన దేహము మొదలగువాటి కంటె విలక్షణమైన ఆత్మ సాక్షాత్కారము కలుగును - దానివలన దేహము మొదలగు వాటియందు "నేను" అను అభిమానరూపమైన మిథ్యాజ్ఞానము నశించును - రోషము లేకపోవుటవలన ప్రవృత్తి ఉండదు - పాపపుణ్యములు లేకపోవుటవలన దుఃఖమును నశింపచేయు మోక్షము కలుగును).
(జ్ఞానము వలననే మోక్షము కలుగును - కైవల్యము అనగా కేవలుని యొక్క భావము - భగవంతుడు సృష్టికిముందు తానొక్కడే యుండెను - దేనితోను కలిసిలేడు - సృష్టి ప్రారంభించిన తర్వాత ప్రతి వస్తువులోను తాను కలిసి దానిలో పూర్తిగా వ్యాపించియున్నాడు - అప్పుడు అతను ప్రకృతితోను, దాని వికారములతోను కలిసియున్నాడు - తానొక్కడే - ప్రకృతితో కలియకుండ - ఎక్కడ లేడు - సృష్టి నశించిన తర్వాత మరల అతనొక్కడే యుండును - దేనితోను కలియక కేవలుడై యుండు - కేవలమాత్మతత్వమై యుండు. అప్పుడు అతను కేవలుడు - ఆ స్థితిలో పరబ్రహ్మయుండుట కైవల్యము - (ఆది శేషువు). అట్టి స్థితిలో అతనిలో కలియుట కైవల్యమోక్షము).
నాస్తీతి మత్వా జ్ఞానాత్ మోక్ష ఇత్యుపదిశ్యతే".
కర్మమనేది మోక్షానకు పరంపరయా సాధనమైంది. ఆ కర్మ మోక్షానకు సద్యస్సాధనం గారాదా అంటేను బ్రహ్మం సిద్ధమైంది కాబట్టి పర్ఫిజ్ఞానమాత్రమంతేకాని - క్రియా సాధనం కాదు; గనుక "జ్ఞానా దేవతు కైవల్యం" అని ఏవ సార విశిష్టంగాను శ్రుతి చెప్పుచున్నది. కర్మ భక్తులవల్ల చిత్తశుద్ధిద్వారా జ్ఞానం వల్ల నిరతిశయమోక్షమైనందువల్ల క్రియను నిరతిశయ మోక్షమందు పరంపరయా సాధనమని చెప్పవలసి యుండును - (బ్రహ్మవిద్యా సుధార్ణవము -4)
(ఉపనిషత్తులద్వారా తత్పదార్థమైన భగవంతుని విషయమైన జ్ఞానమువలన పురుషార్థమైన - పరమ పురుషార్థమైన మోక్షము లభించును అని బాదరాయణియగు వ్యాసమహర్షి అభిప్రాయము).
(భగవంతుడు ఎల్లపుడు ఉండువాడైనను అజ్ఞానముచేత ఆవరించబడినవాడై కనబడడు - జ్ఞానమువలన అజ్ఞానము నివృత్తికాగా కనబడును - తానే పరబ్రహ్మ అని జీవుడు తెలుసుకొనును - అందుచేత కర్మలు మోక్షమునకు కారణముకావు - సాధనముకావు. సంశయ విపర్యానములు లేని నిష్ప్రపంచ బ్రహ్మసాక్షాత్కార రూపమైన సమ్యక్ జ్ఞానముచేతనే పరబ్రహ్మ ఆవిర్భవించును. కర్మవలననే జనకుడు మొదలగువారు సిద్ధిని పొందిరి అని చెప్పబడియుండుటచేత కర్మలు కూడ మోక్షమునకు సాధనము అనిన్నీ, ఈ సంస్కారములు బ్రహ్మసాయుజ్యము, బ్రహ్మసాలోక్యము అను మోక్షమును పొందచేయును అనిన్నీ చెప్పియుండుట సమ్మతముకాదు. ఎందుచేతననగా, ఆ కర్మలు కార్యబ్రహ్మ ప్రాప్తినే కలుగచేయునవి. (సగుణబ్రహ్మ, లేక, సాకారబ్రహ్మ, మూర్తివంతములైన బ్రహ్మ, విష్ణు మహేశ్వరులను పొందింపచేయునవేకాని నిర్గుణపరబ్రహ్మను (నిరాకారపరబ్రహ్మను) పొందింపవు).
ఏవం విదిత్వా పరమాత్మరూపం మహాశయం నిష్కల మద్వితీయం |
సమస్త సాక్షిం సదసద్విహీనం ప్రయాతి శుద్ధం పరమాత్మ రూపం ||". (కైవల్యోపనిషత్)
(నాకు - నా దృష్టిలో - భూమి అనునది లేదు, జలము లేదు, అగ్ని లేదు, వాయువు లేదు,. ఆకాశము లేదు - పంచభూతములు లేవు - ఇదంతయు పరమాత్ముని రూపము - ఇట్లు పరమాత్మరూపమును తెలుసుకొని, బ్రహ్మజ్ఞానము కలిగి, నిష్కలము, అద్వితీయము, సదసద్విహీనము, శుద్ధము, సర్వసాక్షి అయిన ఆ పరమాత్మరూపమును - కైవల్యమును, మోక్షమును - పొందును).,
(ఆకలిగొన్నవానికి ఆ ఆకలిపోయి తృప్తి కలిగించుటకు పక్వాన్నము సాక్షాత్సాధనమగుచున్నది, కృషి సస్యము - (వ్యవసాయము, పంట) పరంపరా సాధనము - అట్లే అజ్ఞాన నివృత్తిద్వారా ఆత్మానిభవరూప తృప్తిని కలుగచేయుటకు కొన్ని గ్రంధములలో జ్ఞానోత్పత్తి సాక్షాత్సాధనమనిన్నీ, మఱికొన్ని గ్రంధములలో నిష్కామకర్మ పరంపరా సాధనమనిన్నీ చెప్పబడినది).
"వ. - - - ఈశ్వరుండు స్వభజనంబు ముక్తిసాధన జ్ఞానార్థంబు కల్పితంబని ఆనతిచ్చె".
(శ్రీమద్ఫాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 9 - 224)
(అవిద్య నశించుటచేత కలుగునది కనుక మోక్షము కర్మవలన కలుగదు. అవిద్యా నాశము బ్రహ్మసాక్షాత్కారము వలననే - బ్రహ్మజ్ఞానము కలుగుటవలననే - అగును. కనుక, త్రాడును చూచి అది పాము అనుకొను అజ్ఞానము కర్మచేత పోవునదికాదు. అందుచేత కర్మచేత సంసార నివృత్తి కానేరదు. అందుచేతనే "కర్మచేతగాని, ధనముచేతగాని, త్యాగముచేతగాని మోక్షము కలుగదు" అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. కర్మలకు మోక్షఫలము లేదు - స్వర్గమందు సుధాపానమే (అమృతము) త్రాగుటయే ఫలము. ఆ ఫలము మోక్షముతో పోల్చి చూచిన మిక్కిలి నిందింపతగినది. భాగవతమును చెవులార వినుటచేత కలుగు ఆత్మజ్ఞానమువలన అవిద్య నశించగా ఆ అవిద్యవలన కలిగిన సంసారమునుండి ముక్తుడగును, మోక్షమును పొందును. అందుచేత జ్ఞానమే ఉత్కృష్టమైనది, కర్మకాదు. ఈ విషయము శ్రుతి యీ విధముగా చెప్పుచున్నది - "జ్ఞానమువలననే కైవల్యము - మోక్షము - కలుగును" అని).
జ్ఞానాత్తస్య నివృత్తిస్యాత్ ప్రకాశాత్తమసో యథా ||"
తస్మాత్ జ్ఞానేన ముక్తిస్వా దజ్ఞానస్య పరిక్షయాత్ ||.
(అజ్ఞానము - భగవత్ జ్ఞానము లేకుండుట - అను పాశము (త్రాడు) చేత పురుషుడు బంధింపబడియుండుటచేత అముక్తుడు అని చెప్పబడుచున్నాడు. ప్రకాశము - కాంతి, వెలుగు - వలన చీకటి పోవునట్లు జ్ఞానము వలన (బ్రహ్మజ్ఞానము వలన) అజ్ఞానము నివృత్తియగును - పాశము అనునది విడిపోవును - అజ్ఞానము నశించుటచేతను, జ్ఞానము కలుగుటచేతను మోక్షము కలుగును).
విద్యయా తన్నిరాసేన జ్ఞానం మోక్షా యేషతే ||".
(అవిద్యవలన అహంకారరూపము దాల్చిన జ్ఞానము బంధమును కలిగించును. విద్యవలన అవిద్యను తొలగచేయు (బ్రహ్మ)జ్ఞానము మోక్షమునకు కారణమగును).
భక్తి మోక్షసాధనము -
(జనార్దనునివలన - విష్ణువు వలన మోక్షమును కోరవలెను - మోక్షమును పొందుటకు విష్ణువును ఉపాసించవలయును - విష్ణువునకు ముకుందుడు అను పేరు గలదు - ముకుం = మోక్షం, దదాతి ఇతి ముకుందః - మోక్షమునిచ్చు వాడు కనుక ముకుందుడు అను పేరు కలిగినది - శ్రీమహావిష్ణువే మోక్ష స్వరూపుడు - వైకుంఠుడే వైకుంఠము, వైకుంఠమే వైకుంఠుడు).
"మోక్షంబు నపేక్షించువారు విధి చోదితమార్గంబున హరి బూజింపవలయు". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 11 - 60)
"యది భవతి ముకుందే భక్తిరానంద సాంద్రా విలిఠతి చరణాగ్రే మోక్షసామ్రాజ్యలక్ష్మీః" (శ్రీమద్భాగవతం - 10 - 7 -)
"యస్య శ్రీముకుంద చరణయోః పరమానందరూపా భక్తిర్భవతి మోక్ష సామ్రాజ్యశ్రీః తస్య చరణయోర్లురతి".
(మోక్షమునిచ్చువాడైన ముకుందునియందు ఎవనికి పరమానందరూపమైన భక్తిగలదో అతని కాళ్ళ దగ్గర మోక్షరూపమైన లక్ష్మి తాండవమాడును).
మామే వైష్యసి సత్యం తే ప్రతి జానే ప్రియోనిమే ||
సర్వ ధర్మాన్ పరిత్యజ్య మామేకం శరణం వ్రజ |
అహం త్వా సర్వపాపేభ్యో మోక్ష యిష్యామి మా శుచః ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 18 -65,66)
(నా యందే మనస్సు నిలిపియుండుము - నా భక్తుడవగుము, నా గుఱించియే కార్యములను చేయుము - నన్ను గుఱించి నమస్కారము చేయుము - నీవు నాకు ప్రియుడవు - భక్తుడగుటవలన నా కిష్టమైనవాడవు. సమస్త ధర్మములను - మోక్షసాధనములను - విడిచిపెట్టి నన్నొక్కడినే - ఒక్కడినే అయిన నన్ను శరణుపొందుము - సృష్టిలోనున్నదంతా నేనొక్కడినే - అట్టి నన్ను నీవు శరణు పొందిన అన్నివిధమైన పాపములనుండి విముక్తినిచ్చెదను - వాటి ఫలము నీవు అనుభవింపవలసిన అవసరము లేకుండ చేసెదను - మరల జన్మించనవసరము లేకుండ చేసెదను - అదియే మోక్షము).
నిర్వైరః సర్వభూతేషు యః సమామేతి పాండవ" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 11 - 55)
(నా గుఱించియే కర్మలు చేయువాడు - నేనే పరమపదము - మోక్షస్థానము - అని నమ్మువాడు, నా భక్తుడైనవాడు, దేనియందు అభిలాష లేనివాడు, సమస్త భూతములందును వైరము లేనివాడును - ఇటువంటి నన్ను పొందును - మోక్షరూపమైన భగవంతుని పొందును - మోక్షమును పొందును).
సుగుణాన్ సమతీత్యతాన్ బ్రహ్మభూయాయ కల్పతే ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 14 - 26)
(చలింపని భక్తియోగముచేత నన్ను సేవించినవాడు త్రిగుణములకతీతుడై బ్రహ్మభావమునొందును - మోక్షమును పొందును).
త్యక్త్వా దేహం పునర్జన్మనైతి, మామేతి పాండవ ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 4 - 9)
"జన్మైవం నిత్య సిద్ధస్య చిదానంద ఘనస్యమే |
లీలయా (అ)మోఘయా శక్త్యా తథానుకరణం క్షితౌ |
ధర్మసంస్థాపనేనైవ జగతః పరిపాలనం |
కర్మమే వాసుదేవస్య నిత్య సిద్ధేశ్వరస్యచ |
అక్రియ స్యాతి శుద్ధస్య దివ్యమ ప్రాకృతం పరం |
అన్యైః కర్తుమశక్యం యద సాధారణమైశ్వరం |
యోవేత్తి తత్వతో భ్రాంతిం త్యక్త్వెవం మూఢ ధీగతాం |
సహ్చిదానందరూపస్యా జస్యాపి స్వాత్మ మాయయా |
జన్మానుకరణం చైవ మకర్తుమపి సర్వదా |
కర్మానుకరణం లోకాను గహయేతి వేత్తియః |
స ఆత్మ తత్వ విజ్ఞానాత్ త్యక్త్వాదేహమమం బుధః |
ప్రాప్నోతిన పునర్జన్మ మామేవైతి చిదిద్వయం |
జీవన్ముక్తో మునిర్భూత్వా సంసారాన్ముచ్యతే (అ)ర్జునా ||". (గీతాభావప్రకాశము - 4 - 58 to 64)
(నిత్యసిద్ధుడు - అనగా, ఎల్లపుడు అవసరమైనపుడెల్లను ఉద్భవించుటకు - అవతారమెత్తుటకు - సిద్ధమైన స్థితిలో ఉన్నటువంటివాడు, చిదానంద ఘనుడు అయిన నా జన్మ - (ఈ ప్రకారముగా శ్రీకృష్ణభగవానుడు గా అవతారమెత్తుట) లీలామాత్రమున్నూ, నా అమోఘశక్తిచేత భూమిమీద మిగతా ప్రాణులవలె అనుకరించడమే - వాటిలో ఒకడుగా మెలగడమే. నేను సృష్టించిన యీ జగత్తుయొక్క పరిపాలన - స్థితి - ధర్మసంస్థాపనవలననే జరుగును. వాసుదేవుడు, నిత్యసిద్ధుడు, ఈశ్వరుడు, అతిశుద్ధుడు, అక్రియుడు (మార్పు లేనివాడు) అయిన నా యీ అవతారములలోని కర్మ దివ్యమైనటువంటిది, ప్రకృతికి సంబంధించినది, ఉత్కృష్టమైన నా ఈశ్వరశక్తివలన కలుగునది, ఇతరులకు అశక్యమైనది; స్వతః జన్మలేనటువంటిన్నీ, సచ్చిదానందరూపుడైనటువంటిన్నీ, నేను ఈ ప్రకారము నా మాయచేత జన్మించినట్లుగా అగుటయు, ఏ కర్మకు నేను కర్తను కానప్పటికిన్నీ ఈ నా అవతారములలో నేను చేసిన కర్మ లోకానుగ్రహముకొఱకే అనియు ఎవడు మూఢబుద్ధివలన కలిగిన భ్రాంతివలన తత్వమును (యదార్థమును) తెలుసుకొనునో, అట్టి విద్వాంసుడు ఆత్మతత్వమును తెలుసుకొనియుండుటవలన యీ దేహమును విడిచిపెట్టి తిరిగి జన్మ పొందడు - చిద్రూపుడను అద్వయుడను అయిన నన్నే పొందును. ఇట్టి ముని జీవన్ముక్తుడై సంసారమును - (అనగా, మరల మరల జన్మించుటను) పొందడు - మోక్షమును పొందును).
యత్తపస్యసి కౌంతేయ తత్కురుష్వ మదర్పణం |
శుభా శుభ ఫలైరేవం మోక్ష్యసే కర్మబంధనైః |
సన్యాసయోగయుక్తాత్మా విముక్తో మాముపైష్యసి ||. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 27,28)
(ఏ పని చేసినను, ఏది తినినను, ఏది హోమము చేసినను, ఏది ఎవరికిచ్చినను - దానము చేసినను - ఏ తపస్సు చేసినను వాటి నన్నింటిని భగవంతునికి అర్పణము చేయుము. ఇట్లు చేసినయడల వీటివలన కలుగు (ఈ పుణ్యపాపరూపములైన కర్మలవలన కలుగు - భక్తితో యిట్లు చేయుటవలన) ఆ కర్మలు కలుగచేయు ఫలములనుండి నీవు విముక్తి నొందెదవు - ఇట్లు కర్మఫల సన్యాసముచేసిన ముక్తుడవై నన్ను పొందెదవు). (కర్మబంధమునుండి విడివడుటయే మోక్షము).
పురుషార్థ శ్రేయ మాత్మ పొందెద ననినన్
ధర తత్ప్రాప్తికి హేతువు
హరిపదయుగళంబు దక్క నన్యము గలదే ||". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 8 - 244)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 4 - 8 - 256)
స్వకర్మణా తమ భర్చ్య సిద్ధిం విందతి మానవః.
(ఎవనివలన భూతములకు కర్మలయందు ప్రవృత్తి కలుగుచున్నదో - చైతన్యము కలుగుచున్నదో -, ఎవడు ఈ ప్రపంచమంతటను - లోపల, పైన - పూర్తిగా వ్యాపించియున్నాడో, అట్టివానిని (భగవంతుని) తనకు విహితమైన కర్మలచేత అర్చన (పూజ) చేసిన మానవుడు సిద్ధిని పొందును).
వధి నేప్రొద్దు దదీయ రూపగుణ దివ్యధ్యాన పారీణధీ
నిధి యేటన్ శిశుపాల భూవిభుడు దా నిర్దూత సర్వాఘడై
విధి రుద్రాదులకందరాని పదివిన్ వేపొందె, నుర్వీశ్వరా". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - ఉ.భా - 799)
ధ్యానంబునగాని శాస్త్రతత్వంబులచే
గానరు శ్రుతి సంవేద్యం
బైన భవత్పదము, జిన్మయాకార, హరీ". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - ఉ.భా. - 1150)
శాస్త్రార్థఃఇతి నిర్ధిష్టః సర్వ శాస్త్రార్థ నిర్ణయాత్ ||" (పద్మపురాణము)
(విష్ణువే సర్వోత్తముడు - అతనియందు గల భక్తిచేతనే మోక్షము అని శాస్త్రములన్నింటిలోను నిర్దేశింపబడినది).
భ్రామయన్ సర్వభూతాని యంత్రా రూఢాని మాయయా |
తమేవ శరణం గచ్ఛ సర్వభావేన భారత |
తత్ప్రసాదాత్ పరాం శాంతిం స్థానం ప్రాప్స్యసి శాశ్వతం ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 18 - 61, 62)
(అర్జున! సమస్త భూతముల హృదయమందు ఈశ్వరున్నాడు - వాటిని తన మాయచేత యంత్రముమీదనున్న బొమ్మలవలె భ్రమింపచేయుచుండును. అన్ని భావములచేత అతనిని శరణు పొందుము - అతని ప్రసాదమువలన - దయవలన - శాశ్వతమైనది, ఉత్కృష్టమైనది అయిన పరమపదమును - పరమ శాంతి స్థానమును - మోక్షమును - వైకుంఠమును పొందెదవు).
మ్మనమందుం దలపోసి యెంతయు బరామర్శించి మోక్షంబు ద
క్కినమార్గంబున లేదటంచు హరి భక్తిం జింత సేసెన్ జనా
ర్దను నాత్మాకృతి నిర్వికారుడగుచున్ తన్మార్గ నిర్ణేతయై". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 2 - 35)
సంసార ప్రవిష్టుండైనవానికి తపో యోగాదులైన మోక్షమార్గంబులు పెక్కులు గలవు. అందు భక్తియోగంబుకంటె సులభంబులేదు. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 2 - 35)
"యధా అద్రేః సకాశాత్ సర్వతః ప్రభవంతి యాః నద్యః తాః పునః పర్జన్యేనా పూరితాః బహుశ్రోతసః సత్యః సర్వతః సిందుమేవ విశంతి తద్వత్ సర్వభక్తిమార్గాః సర్వగతయః అంతతః భగవంతమేవ విశంతి".
(కొండనుండి పుట్టిన నదులు వర్షమువలన నిండినవై అనేక మార్గములుగా ప్రవహించి అన్నియు సముద్రమునే కలియుచున్నవి. అట్లే భక్తిమార్గములన్నియు ఆఖరున భగవంతునే కలియుచున్నవి).
శక్య ఏవం విధో ధ్రష్టుం దృష్టవా నసి మాం యధా |
భక్త్యా త్వనన్యయా శక్య అహమేవం విధో(అ)ర్జున |
జ్ఞాతుం ద్రష్టుంచ తత్వేన ప్రవేష్టుంచ, పరం తప ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 11 - 53, 54)
(వేదాధ్యయనముచేతగాని, తపస్సుచేతగాని, దానముచేతగాని, యజ్ఞముచేతగాని నన్ను విశ్వరూపునిగా (విశ్వమే నా రూపము అయిన వానినిగా) చూడలేరు. నీవు నన్నీవిధముగ చూచినట్లు నాయందు అనన్యభక్తిగలవారే నన్ను చూడగలుగుదురు - నన్ను తెలుసుకొనుటకుగాని, నా తత్వమును తెలుసుకొనుటకుగాని అనన్య భక్తిచేతనే వీలగును).
జప దానాధ్యయనాది కర్మముల మోక్షప్రాప్తి సేకూర ద
చ్చపు భక్తిన్ హరి, పుండరీక నయనున్ సర్వాతి శాయిన్, రమా
దిపి, చాపఘ్న, బరేశు, నచ్యుతుని నర్థిం గొల్వ లేకుండినన్". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 214)
కర్మలవల్ల మోక్షము కలుగునని కూడ చెప్పబడినది.
(జనకుడు మొదలగువారు కర్మలవలననే మోక్షము పొందిరి).
దేవ మనుష్య తిర్యగాదులకు వేరేవేరే సంచితాగామి కర్మలయందు మానుష శరీరమందలి కర్మఫలమే స్వర్గనరక మోక్షాలకు కారణమై యుండును).
ఇంద్రియములు ఇంద్రియార్థములవైపు వర్తించుచున్నవి. నాకు వాటితో పనిలేదు. నేను చేయు కర్మలన్నియు ఫలము కోరక చేయుచున్నాను - వాటిని భగవంతునికొఱకే అతని బంటుగా, అతని ఆజ్ఞప్రకారమే చేయుచున్నాను, వాటనన్నింటిని అతనికొఱకే అర్పించుచున్నాను - : అని ఈ ప్రకారము చేయు కర్మయోగమువలన మోక్షము కలుగునని కూడ చెప్పబడినది. కాని ఈ కర్మయోగములో భక్తియోగము జ్ఞానయోగము కూడ ఇమిడియే యున్నది).
కేవలము కర్మయోగమువలన మోక్షము కలుగదు అని చెప్పబడినది.
(శ్రీమద్భగవద్గీతలో కేవలము తత్వజ్ఞానము చేతనే మోక్షము చేకూరునని, కర్మవలన కాదని నిశ్చయించి చెప్పబడినది).
తధైవ జ్ఞాన కర్మాభ్యాం జాయతే పరమం పదం |
కేవలాత్ కర్మణో జ్ఞానాన్నహి మోక్షో(అ)భిజాయతే ||
కింతూభాభ్యాం భవేన్మోక్షం సాధనం తూ భయం విదుః ||". (యోగవాశిష్టము - 1 - 7 - 8)
(ఆకశములో పక్షి రెండు రెక్కలు గలదియగుటచేత ఎగురుచున్నది. అట్లే పరమపదము - మోక్షము - జ్ఞానము చేతను, కర్మచేతను కలుగుచున్నది. కేవలము కర్మచేతగాని, కేవలము జ్ఞానమువలనకాని మోక్షము కలుగదు - ఈ రెండింటివలన మోక్షము కలుగును. రెండునూ మోక్షమునకు సాధనములే).
" శుద్ధ్యమానంతు తచ్చిత్తం ఈశ్వరార్పిత కర్మభిః |
వైరాగ్యం బ్రహ్మలోకాదౌ వ్యనక్త్యధ సునిర్మలా ||".
(నిత్య నైమిత్తిక కర్మల నాచరించి వాని యొక్క ఫలమును పరమేశ్వరునికొఱకు సమర్పించునట్టి పురుషునియొక్క చిత్తమును ఆ కర్మలు మిక్కిలి నిర్మలముగా చేయును. అట్లు నిర్మలమైన ఆ చిత్తము ఇహలోకసుఖములందు వలె బ్రహ్మలోకాది సుఖంబులందును వైరాగ్యము కలదైయుండును. కావున నిత్యకర్మలు వైరాగ్యోత్పత్తిద్వారా మోక్షమునకుపకరించును - "యస్మాత్ రజస్తమో మలోప సంసృష్టమేవ చిత్తం కామ బడిశేనాకృష్య విషయ దురంత సూనాస్థానేషు నిక్షిప్యతే, తస్మాన్ నిత్యనైమిత్తిక కర్మానుష్ఠాన పరిమార్జనేన అపనిద్ధరజస్తమో మలం ప్రసన్నమనానులం సమ్మార్జిత స్ఫటిక శిలాకల్పం బాహ్య విషయహేతుకేన, అతిగ్రహ బడిశేన అనాకృష్యమాణం, విధూతా శేష కల్మషం ప్రత్యఙ్మాత్ర ప్రవణం చిత్త దర్పణమివ శిష్యతే.
(రజోగుణ తమోగుణములను మాలిన్యముచేత సర్వదా సం యుక్తమైయున్న చిత్తము విషయాసక్తిచేత నాకర్షింపబడి నిత్యనైమిత్తిక కర్మలచేత రజోగుణ తమోగుణములయొక్క మాలిన్యము వదలినదై శుద్ధమై నిశ్చలమై ఆత్మస్వరూపమునందాసక్తి కలదై యుండును).
"ప్రత్యక్ ప్రవణతాం బుద్ధేః కర్మణ్యుపాద్య శుద్ధితః కృతార్థాన్యస్త మాయాంతి ప్రావృఢంతే ఘనా ఇవ ||".
(నిత్య నైమిత్తిక కర్మలు బుద్ధికి పారిశుద్ధ్యమును సంపాదించి చిదాత్మయం దాసక్తి కలుగచేసి, చేయవలసిన పనులు చేసినదై వర్షాకాలము యొక్క అంతమందు మేఘములవలె అస్తమించును.)
"తస్మాన్ముముక్షుభిః కార్య మాత్మాభిలాషిభిః |
నిత్యం నైమిత్తికం కర్మ సదైవాత్మ శుద్ధయే ||".
(అందుచేత,మోక్షము కోరువారు చిత్తశుద్ధి కొఱకు నిత్యకర్మలు, నైమిత్తిక కర్మలు ఎల్లపుడు చేయుచుండవలెను) - (దీనిని బట్టి కర్మలు చిత్తశుద్ధి కలిగించును, చిత్తశుద్ధివలన జ్ఞానోత్పత్తి, దానివలన మోక్షము కలుగును అని తెలియుచున్నది - అనగా కర్మలు మోక్షమునకు పరంపరా సాధనములేకాని, సాక్షాత్సాధనములుకావు).
స్వనుష్టితైర్ముక్తి న స్యాత్, జ్ఞానాదేవతు సాయతః ||".
(బ్రహ్మచర్యము, గౄహస్థాశ్రమము, వానప్రస్థము, సన్యాసము అను నీ నాలుగు ఆశ్రమములవారును వాఙ్మనః కాయములచేత చేయుకర్మలు - అనగా జపము మొదలగు వాచిక కర్మలు, ఉపాసన మొదలగు మానసిక కర్మలు, యోగము మొదలగు కాయకర్మలు చేయుటచేత్ర మోక్షమును పొందరు - ఎందుచేతననగా మోక్షము జ్ఞానము వలననే పొందతగినదికనుక).
"ముక్తేః సాధనం న కర్మ, నాపి ధ్యానం, (ఉపాసనం), కింతు జ్ఞానమేవ. ఆత్మని బంధోయది సత్యః స్యాత్, తథా తన్నివృత్తిరూపో మోక్షో జ్ఞానేన న భవతి. కింతు, కర్మణోపాసనేనవా భవేత్. బంధశ్చ ఆత్మని న సత్యః - కింతు, రజ్జు సర్పవన్మిధ్యా. తస్య మిథ్యా బంధస్య నివృత్తిః అధిష్ఠాన జ్ఞానేనైవ భవేత్, కర్మణా ఉపాసనేనవా న నివర్తేత - యథా రజ్జౌ సర్పః కయాపి క్రియయా న దూరీ భవతి. కింతు, రజ్జు జ్ఞానేనైవ దూరీ భవతి. తథా, ఆత్మాజ్ఞానాత్ ప్రతీయమానో బంధిః తత్కారణభూతం అజ్ఞానం చ ఆత్మనః జ్ఞానే నైవ నివర్తేయతాం".
(మోక్షమునకు సాధనము కర్మకాదు, ధ్యానము (ఉపాసన) కాదు, జ్ఞానమే సాధనము - ఆత్మకి బంధమే నిజమైనయడల దానికి నివృత్తి రూపమగు మోక్షము జ్ఞానమువలన కలుగదు; కర్మవలన కాని, ఉపాసనవలనకాని కలుగును - కాని, ఆత్మకు బంధము అనునది నిజముకాదు - చీకటిలో త్రాడును చూచి అది పాము అనుకొనినట్లు అది మిథ్య. అట్లే మిథా బంధమునుండి విమిక్తి అధిష్ఠాన జ్ఞానము వలననే కలుగును. పాము కాదు, త్రాడే అను జ్ఞానమువలన మిథ్యాపాము పోయినట్లే - ఇది మిథ్యా బంధము - కర్మచేత గాని, ఉపాసనచేతగాని పోదు. ఆ ప్రకారముగానే ఆత్మకు బంధమువలె కనబడునది, దానికి కారణమైన అజ్ఞానమున్నూ ఆత్మజ్ఞానము వలననే నివర్తించును.
యజ్ఞాది కర్మణాం ఫలం స్వర్గాదికం అపి అనిత్యం. శ్రుతిభిః కర్మ ఫలస్య అనిత్యత్వం వర్ణితం. మోక్షస్య కర్మఫలత్వాంగీకారే సో అనిత్యో భవేత్. తస్మాత్ మోక్షో నకర్మణః ఫలం".
"మోక్షః ఉపాసనఫలం ఇత్యంగీకారే అపి సో అనిత్యః ఏవస్యాత్ ఉపాసనమపి మానసం కర్మైవ. ఫలస్య అనిత్యత్వ నియమాత్ మోక్షః ఉపాసన రూప కరంఅణః అపి న ఫలం".
"వేదాంతశ్రవణమపి న మోక్షోత్పత్తియే శ్రుతం - నైవాస్తి కించిత్ కర్తవ్యం నిత్యముక్త చిదాత్మనః" ఇత్యేతదర్థ జ్ఞానాయ ఏవ శ్రవణం.
(మోక్షము కర్మయొక్క ఫలమే అయినచో మోక్షము అనిత్యమగును - అశాశ్వతమగును - కృషి (వ్యవసాయకర్మ) మొదలగు కర్మలఫలము అగు అన్నము మొదలగునవి అనిత్యమగుచున్నది. యజ్ఞము మొదలగువాటివలనకలుగు స్వర్గము మొదలగు ఫలము కూడ అనిత్యమే. శ్రుతులు కర్మఫలమనిత్యమని చెప్పుచున్నది. అందుచేత మోక్షము కర్మఫలమేయని అంగీకరించిన అది అనిత్యమే యగును. అందుచేత మోక్షము కర్మయొక్క ఫలము కాదు).
(మోక్షము ఉపాసనయొక్క ఫలమని అంగీకరించిన యడల అప్పుడు అదికూడ అనిత్యమే యగును - ఉపాసనకూడ మనస్సుయిక్క కర్మయే. కర్మవలన కలుగుఫలము అనిత్యమను నియమమువలన మోక్షము ఉపాసనయను కర్మయొక్క ఫలముకాదు).
(సగుణబ్రహ్మఓపాసకులకు అర్చిరాది మార్గము మీదుగా వెళ్ళినవారికి బ్రహ్మసాక్షాత్కారము కలుగును. నిర్గుణబ్రహ్మోపాసకులకు లోకాంతరగమనము లేదు - సగుణోపాసకులవలె చతుర్ముఖ బ్రహ్మలోకమునకు వెళ్ళి ఆ బ్రహ్మ జీవితానంతరం (సగుణబ్రహ్మ జీవితానంతరము) బ్రహ్మతో కూడ మోక్షము నొందుదురు).
(కర్మోపాసనవలన కలుగనవని చెప్పబడు అర్చిరాదిమార్గము, ధూమాది మార్గములలో నుండు లోకములు అనిత్యములని చెప్పబడినవి - ఈ విషయము గుఱించి శ్రుతి స్మృతులు ఈ క్రింద ప్రకారముగా చెప్పుచున్నవి : -
(1). ఈ లోకములో కర్మల్;అవలన పొందిన ఫలము ఎట్లు అనుభవమువలన క్షీణించునో ఆ ప్రకారముగానే పరలోకములందు - స్వర్గలోకమందు - పుణ్యకర్మఫలము అనుభవమువలన క్షీణించును –
(2) ఈ యజ్ఞరూపములైన కర్మలు ధృఢమైనవికావు
(3) యజ్ఞ యాగాది కర్మలు చేసినవారు స్వర్గలోకములోని భోగములను అనుభవించి తిరిగి భూలోకమునకు వచ్చెదరు –
(4) కోరికలు గలవారు ఆ కోరికలు ఫలించుటకు కర్మలు చేయుదురు
(5) చతుర్ముఖ బ్రహ్మలోకము (సత్యలోకము) మొదలు సమస్త లోకములు తిరిగి ఉద్భవించవలసినవే. అందుచేత కర్మచేత పొందబడు ఫలములన్నియు క్షీణించవలసినవే. శాశ్వతమైన మోక్షమును సాధించలేవు. జ్ఞానమొక్కటే శాస్వతానందముగల మోక్షము నివ్వగలదు).
(కర్మఫలమందపేక్ష లేకుండా ఈశ్వరుని నిమిత్తము కర్మచేసినయడల మొదట అది అంతఃకరణశుద్ధికి సాధనమగును, అంతఃకరణశుద్ధి జ్ఞానమునకు సాధనమగును, జ్ఞానము మోక్షమునకు సాధనమగును - ఈ విధముగా నిష్కామకర్మ ఈశ్వరుని గుఱించి చేసిన అది పరంపరగా మోక్షసాధనమగుచున్నది, కాని మోక్షమునకు సాక్షాత్సాధనము కానేరదు - జ్ఞానమే మోక్షమునకు సాక్షాత్సాధనము)
యోగహీనం కథం జ్ఞానం మోక్షదం భవతి హభోః |
యోగోపి జ్ఞాన హీనస్తు న క్షమో మోక్షకర్మణి |
తస్మాత్ జ్ఞానం చ యోగంచ ముముక్షోర్ధృడమభ్యసేత్ ||". (యోగశిఖోపనిషత్)
(మోక్షము కొఱకు కేవలము జ్ఞానమొక్కటే సాధనముకాదు అని కొందఱి అభిప్రాయము, యోగములేని జ్ఞానము మోక్షము నీయలేదు - అట్లే జ్ఞానములేని యోగము కూడా మోక్షమునీయలేదు - అందుచేత ం,ఓక్షము కోరువాడు జ్ఞానమును, మోక్షమును రెండింటిని అభ్యసించవలెను).
సదుఃఖ దేవాప్తుమస్తి బుద్ధి శుద్ధేర భావతః |
జ్ఞానస్యా సంభవాత్మర్మత్యాగా ద్భ్రష్టో (అ)భితో భవేత్ |
కర్మానుష్ఠాన యుక్తస్తు శుద్ధ బుద్ధితయా మునిః |
సత్యం జ్ఞానమనంతం ఖ్య మాత్మానం బ్రహ్మ హృద్గతిం |
శ్రీఘ్రమప్రతిబంధేన సమ్యక్సాక్షాత్కరోత్యసౌ ||. (గీతాభావప్రకాశము - 5 - 61 to 63)
(చిత్తశుద్ధి లేనిదే కర్మ సన్యాసము హఠాత్తుగా (ఒక్కమారుగా) చేసినచో అట్టివాడు చిత్తశుద్ధి లేకపోవుటవలన దుఃఖమును పొందును - బ్రహ్మజ్ఞానము లేనందువలనను, చిత్తశుద్ధి లేకపోవుటవలనను రెండింటికి చెడినవాడగును (ఉభయ భ్రష్టుడగును). చిత్తశుద్ధి కలిగి నిష్కామకర్మ యోగము చేయువాడు సత్యం జ్ఞానమనతం అను పేరు గలిగి హృదయమందేయుండు పరబ్రహ్మను ఏ విధమైన అవరోధము - అడ్డు - లేకుండగనే సాక్షాత్కరించుకొనును).
అన్యే సాంఖ్యేన యోగేన కర్మయోగేన చాపరే |
అన్యే త్యేవ మజానంతః శ్రుత్వా(అ)న్యేభ్యః ఉపాసతే |
తేపి చాతి తరంత్యేవ మృత్యుం శ్రుతి పరాయణాః |" (శ్రీమద్భగవద్గీత - 13 - 24,25)
(కొందఱు ధ్యానముచేసి వారి మనస్సులో ఆత్మసాక్షాత్కారమును పొందుదురు. కొందఱు సాంఖ్యయోగముచేత (జ్ఞానయోగముచేత) పొందుదురు. మఱికొందఱు కర్మయోగముచేత పొందుదురు - ఈ మూడు విధములు తెలియని మఱికొందఱు తెలిసినవారివలన విని మృత్యువును తరించుచున్నారు - వీరందఱు మోక్షమును పొందుచున్నారు).
ఏకం సాంఖ్యం చ యోగం చ యఃపశ్యతి స పశ్యతి ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 5 - 4)
(శ్రుణు; సన్యాసిభిః పుణ్యైః పూర్వ జన్మ సృనుష్టితైః |
శుద్ధాంతః కరణైః సమ్యగ్వేదాంత శ్రవణాదిభిః |
అనాప్తా త్మావ బోధైః యన్మోక్షాఖ్యం ప్రాప్యతే ఫలం |
ఈశార్పణధియా యోగాః శాస్త్రీయాణి కృతానిచ |
కర్మాణి సంతి యేషాం తే యోగాస్తైరపి యోగిభిః |
సత్వశుద్ధ్యాచ సన్యాస పూర్వయా జ్ఞాన నిష్టయా |
తత్స్థానం వర్తమానే భాగినివా భవే |
అత ఏక ఫల తాద్యః పశ్యత్యేకం విశుద్ధధీః |
సాంఖ్యం యోగం స ఏదేహ సమ్యక్ పశ్యతి, నాపరః ||. (గీతాభావప్రకాశము - 5 - 50 to 54)
(పూర్వజన్మలో పుణ్యములు చేసినవారున్నూ, చిత్తశుద్ధిగలవారున్నూ, ఉపనిషద్వాక్యములద్వారా ఆత్మ జ్ఞానముకలవారున్నూ అయిన సన్యాసులు మోక్షమనుపేరుగల ఏ ఫలమును పొందుదురో, శాస్త్రములో విధింపబడిన కర్మలను ఈశ్వరార్పణబుద్ధితో చేయు కర్మయోగాలను సత్వశుద్ధిద్వారా సన్యాసమును అవలంభించి జ్ఞానయోగము నభ్యసించు వారుకూడ యీ జన్మలోకాని ముందు జన్మలోకాని ఆస్థానమునే పొందుదురు - వీరందఱు వారివారి సాధనలవలన ఒకే ఫలమైన మోక్షమును పొందుదురు - అందుచేత జ్ఞానయోగము, నిష్కామకర్మయోగము - ఇవి రెండునూ ఒకటేయని తెలుసుకొనినవాడు జ్ఞాని. జ్ఞానము ద్వారాకాని, నిష్కామకర్మయోగము ద్వారాకాని, భక్తియోగము ద్వారాకాని మోక్షము పొందవచ్చునని శ్రీకృష్ణభగవానుని సిద్ధాంతము).
కిం యాగ గంగాది విశేష తీర్థైః |
కిం బ్రహ్మచర్యాశ్రయ సంచరేణ |
భక్తిర్నచేత్తే రఘువంశకీర్త్యాం ||". (శ్రీరామకర్ణామృతం - 4 - 81)
(రఘువన్శమునకు కీర్తి తెచ్చినట్టి శ్రీరామునియందు భక్తిలేనియడల యోగములు, శాస్త్రములు, విద్యలు (జ్ఞానము), యాగములు, తీర్థములు, బ్రహ్మచర్యము ఇవి వేటివలనను ఫలములేదు - యోగాభ్యాసము, శాస్త్రపఠనము, జ్ఞానము, యాగములు, తీర్థాటనము, బ్రహ్మచర్యము అవలంభించినను భగవంతునియందు భక్తిలేనియడల, ఇవన్నియు వృధా).
మరికొన్ని జ్ఞానసాధనములీక్రింద వివరింపబడినవి : -
(ఇవన్నియు మోక్షమునకు పరంపరా సాధనములు, జ్ఞానమొక్కటే సాక్షాత్సాధనము).
- - - మోహం జహి మహామృత్యుం దేహదారసుతాదిషు |
యంజిత్వా మునయో యాంతి తద్విష్ణోః పరమంపదం ||". (శ్రీశంకరః - వివేకచూడామణి)
(మోహమును విడిచిపెట్టినవాడు మోక్షపదమునకర్హుడగును. దేహము, భార్య, పుత్రులు మొదలగువాటియందు మహామృత్యురూపమైన మోహమును త్యజించిన మునులు విష్ణువుయొక్క పరమపదమను వైకుంఠరూపముగు మోక్షమును పొందుదురు).
"అనేక ఉపనిషత్తులున్నూ పరమకల్యాణావాప్తికి వైరాగ్యనిష్ఠే పరమసాధనమని చెప్పుచున్నవి".
"ముక్తి మిచ్ఛసి చేత్తాత విషయాన్ విషవత్త్వజ |
క్షమార్జవ దయా తోష సత్యం పీయూషనద్భజ ||". (అష్టావక్రగీత - 1 - 2)
(మోక్షము కోరినట్లైన విషయములను విషమువలె వదలివేయుము. క్షమ, ఆర్జవము, దయ, సంతోషము, సత్యము - వీటిని అమృతమువలె సేవింపుము).
సామగ్రిన్ శిశుపాల ముఖ్య నృపతుల్, సంబంధులై వృష్ణులున్
బ్రేమన్ మీరలు, భక్తినేము, నిదె చక్రిం గంటి మెట్లైన ను
ద్దామ ధ్యాన గరిష్టుడైన హరి చెందన్ వచ్చు ధాత్రీశ్వరా.
వ. మఱియు బెక్కండ్రు కామద్వేష, భయ, స్నేహ సేవాతిరేకంబుల చిత్తంబు హరి పరాయత్తంబుగా జేసి తద్గతిం జెందిరి.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - )
జేరిన చందమున విష్ణు జిరతర భక్తిం జేరగరాదని తోచును - (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము -)
గమునన్ సన్యస్త సకలకర్ముడవై, మో
హము బాసి భక్తిచే మో
క్షముకై భజియింపు నను, వికారరహితుడవై".
"వ. అట్లేని - కంత నలిన మోక్షము నిందెద| వని పలికిన - - - ||". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 24 - 858, 862)
"వ. నీ కృపావలోకనంబు గలవారికి మోక్షంబు కరస్థితంబై యుండు". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - ఉ.భా. - 1220)
"క. అమ్మా! నిను జూచిన నరు
బొమ్మాయని ముక్తికడకు బుత్తువట కృపన్
లెమ్మా! నీ రూపముతో
రమ్మా నాకెదూర, గంగ! రమ్య తరంగా". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 19 - 469)
యత్ర సంలభ్యతే మోక్షః సమం చండాల పండితైః ||". (భోజరాజు చరిత్ర)
(చవిటి నేలలో సస్యములు మొలవవు. కర్మలను సస్యములకు వారణాసీ క్షేత్రము (కాశి) ఊషరభూమి. అచట పండితులకును, చండాలరకును సమముగానే మోక్షము కలుగును - వీడు పండితుడు, వీడు చండాలుడు అని విచక్షణ లేకుండ అక్కడ ఎవరు చనిపోయినను వారి కర్మలు నశించి (మొలకెత్తక) మోక్షమును పొందుదురు).
ఆ. మోక్షకామునకును మోక్షంబు సిద్ధించు
భవభయంబులెల్ల బాసిపోవు
- - - ". (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - 7)
మున కుంజనియందు మౌనమున నిస్సంగుం
డును, విహ్ని రహితుడనికే
తనుడై యాత్మైక శరణ తత్పరుడగుచున్
వ. పరబ్రహ్మంబు జిత్తంబున నిల్పి, యహంకారంబు విడిచి, మమత్వంబు నిరసించి, దయాగుణంబునం జేసి సకల భూతంబులయందు సమత్వంబు భజియించి, శాంత శేముషీ గరిష్టుండగుచు నిస్తరంగంబగు వార్థిచందంబున ధీరుండై| నిఖిల ప్రపంచంబును వాసుదేవ మయంబుగా దలంచుచు భక్తియోగంబున భాగవత గతిం బొందె".
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 24 - 863, 864)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 5 - 1 - 5 - 68)
యః ప్రయాతి సమద్భావం యాతి నాస్త్యత్ర సంశయః |
యం యం వాపి స్మరన్ భావం త్యజత్యంతే కళేబరం |
తం తమేవైతి కౌంతేయ సదా తద్భావ భావితః |
తస్మాత్ సర్వేషు కాలేషు మామనుస్మర యుద్ధ్య చ |
మయ్యర్పితమనోబుద్ధిర్మామేవైష్యస్య సంశయః ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 5 to 7)
(మరణకాలమందు నన్నే స్మరించుచు చనిపోవువాడు నన్నే పొందు - మోక్షరూపుడనైన నన్నే పొందును, మోక్షమును పొందును - ఇందుకు సంశయములేదు - ఎందుచేతననగా మరణకాలమందు ఏ భావమును తలచుకొనుచు - చింతించుచూ చనిపోవునో, చనిపోయినతర్వాత ఆ భావమునే పొందును - మరణకాలమెప్పుడు వచ్చునో తెలియదుకనుక ఎల్లపుడు నన్నే స్మరించుచుండవలెను - అట్లుచేయువాడు నన్నే పొందును - ఇందుకు సందేహములేదు) (ఇది భక్తియోగము క్రిందనే వచ్చును).
"ప్రయాణకాలే మనసా చలేన భక్త్యా యుక్తో యోగబలేన చైవ |
భ్రువోర్మధ్యే ప్రాణమావేశ్య సమ్యక్ సతం సరం పురుషముపైతి దివ్యం ||". (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 10)
(మరణకాలమున అచంచలమైన మనస్సు కలిగి, భక్తితో, యోగాభ్యాసముకలవాడు, నన్ను చింతించిన ఆ పరమ పురుషుని పొందును).
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - )
కర్మయోగముకాని, జ్ఞానయోగముకాని, భక్తియోగముకాని యదార్థముగ మోక్షము నీయజాలవు. అవి భగవంతుని అనుగ్రహము మనవైపు ప్రసరింపచేయుటకు ఉపకరించునవి మాత్రమే - భగవానుడే ఉపాయము, సాధనము. "అన్ని పనులు అతనికొఱకే, అతని ఆజ్ఞవలననే చేయుచున్నాను - అతనే నా చేత నీ పనులు చేయించుచున్నాడు - అని భగవంతుని నమ్మి అతనినే శరణుపొందవలెను - గజేంద్రునివలె".
జీవులకు అనాదియగు అవిద్య (అజ్ఞానము) చేత సంచితకర్మసంబంధమువలన స్వాభావిక స్వరూపం ఆచ్ఛాదింపబడుతుంది (కప్పనడుతుంది). కర్మసంబంధం తొలగిన పిమ్మటే స్వాభావిక సంబంధం మరల ఆవిర్భవిస్తుంది. జీవుడు ప్రకృతి మండలం దాటి ఆ ప్రాకృత పరమపదాన్ని చేరుకున్నపుడే స్వాభావిక స్వస్వరూపం ఆవిర్భవించును - అపుడే పరబ్రహ్మానుభవం కలుగుతుంది. ఇట్లు కలుగుటయే మోక్షము).
jñānamuvalana mōkṣamu _
jñānaṃ vēdaśirōdbhūtamitimē niścitāmatiḥ ||".
"anēka janma siddhānāṃ śrautasmārtanivartināṃ |
jāyatē tasya vijñānaṃ prasāda dēvamē, harē ||". (sūtasaṃhitāyāṃ)
(ō mahā viṣṇū ! jñānamē mōkṣasādhanamani ceppabaḍucunnadi. jñānamanagā, upaniṣattuladvārā kaliginadani nā abhiprāyamu - aṭṭijñānamu śruti smṝtulalō ceppabaḍina prakāramu anēka janmalalō ācariṃcinavāriki bhagavaṃtuḍanaina nā yokka prasādamu (daya) valananē kalugucunnadi).
jñānaṃ vēdāṃta vākyānāṃ mahā tātparya nirṇayāt |
utpannāyāṃ manōvṛttau mahityāyaṃbujēkṣaṇā |
abhivyaktaṃ bhavatyētat brahmaivātma vicārataḥ |
anē naivātmanō(a)jñāna mātmanyēva vilīyatē |
vilīnau svātmanō(a)jñāna dvaitaṃ vastu vinaśyati |
dvaitavastu vināśētu śōbhanā śōbhanāmatiḥ |
līyatē mati nāśēna rāgadvēṣau vinaśyataḥ |
dharmādharma kṣayāddēhōjñātvā dēvamiti śrutiḥ |
ghaṭajñānāt ghaṭājñānaṃ yadhālōkē vinaśyati |
tathā ātmajñānamātrēṇa naśyatyajñānamātmanaḥ |
rajjvajñāna vinā rajju sarpō vinaśyati |
tadhātmājñāna nāśēna saṃsāraśca vinaśyati |
tasmā dajñāna mūlasya saṃsārasyakṣayō, harē |
ātmanastatva vijñānāt tatvaṃ brahmaiva kēvalaṃ ||" (sūtasaṃhitāyāṃ)
(ātmaki jñānamuvalana mukti, karmavalanakādu. iṭṭi jñānamu upaniṣattula bōdhavalana - vāṭi tātparyanirṇayamuvalana kalugunu -("vēdāṃta vijñāna viniścitārthāḥ"). dīniyaṃdu manassu kaliginayaḍala - ātmatatva vicāramuvalana parabrahma vyaktamagunu - iṃduvalana tanayokka ajñānamu ātmalōnē līnamagunu - ajñānamu ātmalō vilīnamaina dvaita vastuvu (brahmamu kāka itaramaina vastuvu) reṃḍava vastuvu unnadanu bhāvamu naśiṃcunu. dvaitavastuvu naśiṃcagā manasu naśiṃcunu. manasu naśiṃcina rāgadvēṣamulu reṃḍunū naśiṃcunu. ivi naśiṃcina dēhamu naśiṃcunu - (marala janma kalugadu). lōkamulō ghaṭamu maṭṭiyanu jñānamu kalugaganē adi ghaṭamu anu jñānamu anu jñānamu naśiṃcunu - ā prakāramugānē ātmajñānamu (brahmajñānamu) kalugagānē ātmaguṟiṃci ayina ajñānamu naśiṃcunu. cīkaṭilō trāḍunu cūci adi pāmu ani kaligeḍi ajñānamu adi pāmu kādu, trāḍu, anu jñānamukalugaganē naśiṃcunu. ā prakāramugānē ajñānamu naśiṃcagānē saṃsāramu (jananamaraṇamulu) naśiṃcunu. aṭlē ajñānamunaku kāraṇamaina saṃsāramu naśiṃcunu)
- tatvamanagā brahmamē).
iti nāradīya vacanāt. tacca jñānaṃ aparōkṣarūpaṃ, taccā parōkṣajñānaṃ tatvamasyādi vākyāditi kēcit, manana nidhidhyāsana saṃskṛtāṃtaḥkaraṇādēva ityaparē. (vēdāṃtaparibhāṣā)
(tatvamasi - "ā parabrahmamu nīvē ayi yunāvu" anu mahāvākyamuvalana kalugu jñānamu mōkṣamunaku sādhanamu ani nāraduni abhiprāyamu - jñānamuvalana mōkṣamu kalugunu ani ceppinapuḍu ajñānamu aparōkṣajñānamu. ā aparōkṣajñānamu ā brahmamu nīvē yanu mahāvākyamu valana kalugunadi ani koṃdaṟi abhiprāyamu - mananamu, nidhidhyāsanamu modalaguvāṭi valana, śuddhamaina aṃtaḥkaraṇamu valananē kalugunani maṟikoṃdaṟi abhiprāyamu).
(brahmanu telusukoninavāḍu - brahmajñānamu kalavāḍu - paramapadamu (viṣṇupadamunu, vaikuṃṭhamunu) poṃdunu - mōkṣamunu poṃdunu. "tadviṣṇōḥ paramaṃ padaṃ" ani śruti.
(natu lōkāṃtarā vāptiḥ, tajjanya vaiṣayikānaṃdō vā mōkṣaḥ, tasya kṛtakatvēna anityatvē muktasya punarāvṛttyāpattēḥ" (brahmajñānamu kalavāḍu itara lōkamulaku pōḍu, eṃducētananagā, aṭlu iṃkoka lōkamunaku pōvuṭavalana kalugu ānaṃdamu mōkṣamukādu, adi kṛtakamu - cēyabaḍinadi, nityamugānuṃḍanidi, ā lōkamunaku veḷḷinavāru tirigi janmiṃcedaru).
"tamēva viditvā (a)ti mṛtyumēti, nānyaḥ paṃthā vidyatē ayanāya". (śvētāśvatarōpaniṣat - 3 - 8)
"tamēvaṃ vidvānamṛta iha bhavati, nānyaḥ paṃthā ayanāya nidyatē" (maṃtrapuṣpamu)
"tamēva ātmānamēva viditvā mṛtyuṃ janmamaraṇa lakṣaṇaṃ saṃsṛtaṃ asyēti, atikramati, anyaḥ paṃthā karmādirūpaḥ ayanāya mōkṣāya paṃthāḥ mārgō navidyatē - "hiraṇyadā amṛtatvaṃ bhajaṃtē" ityādi śrutēḥ karmasādhya svarga phalasya pralayaparyaṃta sthāyitvābhiprāyatvāditara vākyānāmapi paraṃ parayā karmādērmōkṣa sādhanatvābhiprāyatvāccēti bhāvaḥ".
(śivadattaḥ)
(ā ātmani telusukoni mṛtyuvunu - anagā, jananamaraṇamulu lakṣaṇamulugā gala saṃsāramunu - atikramiṃcunu, dāṭunu. mōkṣamumaku maṟiyoka mārgamu (karmamārgamu modalagunavi) lēdu - (teliyadu). hiraṇyamu (baṃgāramu) dānamu cēsinavāru amṛtatvamunu poṃduduru ani śruti ceppuṭavalana karmacēta (karmayōgamucēta) sādhiṃcabaḍu svargaphalamu pralayakālamuvaṟakē yuṃḍunadaguṭacētanu maṟikonni śruti vākyamulalō karma (niṣkāmakarma) (paraṃparagā) kūḍa mōkṣasādhanamani ceppabaḍiyuṃḍuṭacētanu, ī mārgamulu - jñānamārgamu kāka itara mārgamulu - ēviyu śāśvatamaina mōkṣamunu kalugacēyavu ani abhiprāyamu).
"ajñāna nivṛttēr jñānaika sādhyatva niyamā cca, tacca brahmātmaika gōcaraṃ". (jñānamokkadānicētanē ajñānamu nivṛttuyagunu. ā jñānamanagā eṭuvaṃṭidi anagā jīvaparamātmalu okaṭēyani teliyunadi). śruta yaśca karmaṇā manitya phalatvēna mōkṣa virōdhitvaṃ, jñānasvaiva mōkṣasādhanaṃca darśayaṃti-"tadya dēha karma citō lōkaḥ kṣīyatē ēva mēvā mutra puṇya citō lōkaḥ kṣīyatē".(śrutulu katmaphalamulu nityamukāvani, aṃducēta śāśvatamaina mōkṣamunaku virōdhiyani, aṃducēta karmalu mōkṣasādhanamukāvani ceppucunnavi. adi eṭlaṃṭē - ī lōkamulō karmalacē kalugu phalamu anubhavamucē eṭlu kṣīṇiṃcunō ā prakāramugānē paralōkamulaṃdu kalugu puṇyaphalamu - svargalōkamu modalagunavi - kūḍā kṣīṇiṃcunu - śāśvatamuga nuṃḍavu.kāni mōkṣamanunadi śāśvatamainadi kanuka karmalu dānini sādhiṃcalēvu).
(karmalavalana kalugu mōkṣamu śāśvatamaina mōkṣamukādu - "tasya tāvadēva ciraṃ yāvanna mōkṣyē adhi saṃ tēnyē".
(chāṃdōgyōpaniṣat - 6 - 14 - 2)
iti śarīrapāta māṃtrāṃtarā yō brahma saṃpatti lakṣaṇō mōkṣaḥ ityupadiśati". (brahmajñāniki eṃtavaṟaku prāṇamulu dēhamunu viḍici peṭṭavō aṃtavaṟakē mōkṣamu kaluguṭaku ālasyamu - śarīramunu viḍicinaṃtanē ataniki ālasyamu lēkuṃḍaganē mōkṣamu prāptiṃcunu - prāraṃbhakarmavalana śarīramu naśiṃcuvaṟaku ālasyamu - aṃtavaṟaku prārabdakarmaphalamu nanubhaviṃcaka tīradu. śarīramu paḍipōyinaṃtanē prārabdaphalamu aṃtamu noṃdunu. migilina karmalu brahmajñānamu kaluguṭacēta phalamu nanubhaviṃpacēyakanē naśiṃcunu).
tacca jñānaṃ pāpa kṣayāt, sa ca karmānuṣṭhānāditi paraṃ parayā karmaṇā viniyōgaḥ, ata ēva - "tamētaṃ vēdānuvacanēna brahma vividhiṣaṃti, yajñēna, dānēna, tapasā, (a)nāśakēna". (bṛhadāraṇyakōpaniṣat - 4 - 4 - 22)
ityādi śrutiśca saṃgacchatē ||. (vēdāṃtaparibhāṣā)
"taṃ pūrvōktaṃ ē taṃ anaṃtarōktaṃ paramātmānaṃ brāhmaṇāḥ vēdānu vacanādi bhiḥ vēdi tumiccaṃti vēdānu vacanaṃ vēdādhyayanaṃ, anāśakaṃ anaśanaṃ hita mitya mēdhyāśanaṃ paraṃparayā tatvajñānē karmaṇāṃ viniyōgaḥ".
(ā mōkṣamu karma sādhyamā (karmacēta poṃdataginadā? lēka upāsanacēta sādhiṃcataginadā?lēka, jñānamu, karma, upāsana anu nī mūḍiṃṭi samudāyamucēta sādhyamā? lēka, kēvalamu jñānamucētanē sādhyamā ? anu viṣayamu ālōciṃcagā tēlinadēmanagā ā mōkṣamu brahmajñānamu cētanē sādhyamainadi).
(brahmajñānamu pāpamu kṣīṇiṃcuṭavalana kalugunu - pāpakṣayamu karmalu cēyuṭavalana kalugunu - iṭlu mōkṣamunaku karma paraṃparayā sādhanamu. anagā, karma dvārā pāpakṣayamu, pāpa kṣayamu dvārā mōkṣamu. aṃtēgāni sākṣātsādhanamukādu - anagā, migilina sādhanamula avasaramu lēkanē karmayē mōkṣamunaku sādhanamukādu. śruti iṭlu ceppacunnadi - ā parabrahmanu, brāhmaṇulu (paṃḍitulu) vēdādhyayanamu cēyuṭavalana telusukonuṭaku kōrucunnāru. maṟiyu karmacētanu, yajñamucētanu, dānamucētanu, tapassucētanu - ī karmaladvārā brahmajñānamu kaligi, brahmajñānamudvārā mōkṣamu poṃduduru, aṃducēta ī karmalu mōkṣamunaku paraṃparā sādhanamu. mōkṣamokkaṭē sākṣātsādhanamu).
dativa! jñānaṃbanaṃga vēdāṃta vākya
saṃbhavaṃbainadadiya pō jñānamaṃḍru" (śrīnādhuḍu - kāśīkhaṃḍamu)
dānēna vividhān bhōgān, jñānānmōkṣamavāpnu yāt||".
(yajñamulu cēyuṭavalana dēvalōkamunu poṃduduru. tapassucēta brahmapadamunu poṃdedaru. dānamucēta anēkavidhamulaina bhōgamulananubhaviṃcedaru - jñānamuvalana mōkṣamunu poṃduduru - yajñamu, dānamu, tapassu mōkṣamunaku sādhanamulukāvu - jñānamē mōkṣamunaku sādhanamu).
jñānāt prajāyatē muktiḥ iti śāstrārtha saṃgrahaḥ ||".
(karmalu cēyuṭavalana bhakti kudurunu, bhaktivalana jñānamu kalugunu - jñānamuvalana mōkṣamu kalugunu - ani śāstramulu ceppucunnavi).
(dharmamuvalana sukhamu, jñānamu kalugunu - jñānamuvalana mōkṣamu kalugunu).
(phalamu kōraka cēyu karmalavalana citta śuddhi kaligi, dānivalana jñānamu, dānivalana mōkṣamu kalugunu).
(karma nālugu vidhamulu - utpatti, prāpti, vikṛti, saṃskāramu - ī nālugu guṇamulu ātmaku lēvu. aṃducēta karmavalana ātmanu poṃduṭa kudaradu - aṃducēta karma mōkṣasādhanamukādu).
(mōkṣasādhanamula krama paddhati ī vidhamugā nunnadi -)
(kōrikalu lēka, phalamu kōraka, bhagavaṃtuni prītikoṟaku cēyu karmalacēta pāpamulu naśiṃci ātmaśuddhi - cittaśuddhi kalugunu, tarvāta viṣayamulaṃdu vairāgyamu kalugunu - anurāgamu lēkuṃḍuṭa kalugunu - aṭu tarvāta śravaṇamu mananamu modalaguvāṭiyaṃdu pravṛtti kalugunu - dānivalana tatvajñānamu kalugunu - dānivalana mōkṣamu kalugunu).
(nityakarmalananuṣṭhiṃcuṭavalana, dharmōtpatti kalugunu. dharmōtpattivalana pāpamu naśiṃcunu, dānivalana cittaśuddhikalugunu. tarvāta saṃsāramuyokka yadārthasthitini telusukonuṭa, taruvāta vairāgyamu, tarvāta mōkṣamu kāvalenanu kōrika janiṃcunu, tarvāta ā mōkṣamu siddhiṃcu upāyamunu anvēṣiṃcuṭa, tarvāta samasta karmalanu sanyasiṃcuṭa, aṭupimmaṭa yōgābhyāsamu, pidapa manassunaku bhagavaṃtuniyaṃdu āsakti kaligiyuṃḍuṭa, pimmaṭa "nīvē brahmavu" anu mahāvākyārtha jñānamu, pidapa avidyānāśanamu, avidya naśiṃcagānē tana svasvarūpamulōnē līnamaguṭa. dīnivalana paina ceppinavanniyu mōkṣamunaku paraṃparā sādhanamulu, jñānamokkaṭē sākṣātsādhanamani teliyucunnadi).
(tarkasaṃgraha dīpikāyāṃ)
(ātma sākṣātkāramu poṃdavalenu, ātma guṟiṃci vinavalenu, mananamu cēyavalenu, nidhidhyāsanamu cēyavalenu ani śruti ceppuṭavalana śravaṇamu modalagunavi brahma sākṣātkāramunaku hētuvulu - sādhanamulu - (bṛhadāraṇyakōpaniṣat). asaṃbhāvanā nivṛtti mananamuvalana kalugunu, mananamu valana yōgamu, tarvāta upadēśiṃpabaḍina nidhidhyāsanamu kalugunu. nidhidhyāsanamuvalana dēhamu modalaguvāṭi kaṃṭe vilakṣaṇamaina ātma sākṣātkāramu kalugunu - dānivalana dēhamu modalagu vāṭiyaṃdu "nēnu" anu abhimānarūpamaina mithyājñānamu naśiṃcunu - rōṣamu lēkapōvuṭavalana pravṛtti uṃḍadu - pāpapuṇyamulu lēkapōvuṭavalana duḥkhamunu naśiṃpacēyu mōkṣamu kalugunu).
(jñānamu valananē mōkṣamu kalugunu - kaivalyamu anagā kēvaluni yokka bhāvamu - bhagavaṃtuḍu sṛṣṭikimuṃdu tānokkaḍē yuṃḍenu - dēnitōnu kalisilēḍu - sṛṣṭi prāraṃbhiṃcina tarvāta prati vastuvulōnu tānu kalisi dānilō pūrtigā vyāpiṃciyunnāḍu - appuḍu atanu prakṛtitōnu, dāni vikāramulatōnu kalisiyunnāḍu - tānokkaḍē - prakṛtitō kaliyakuṃḍa - ekkaḍa lēḍu - sṛṣṭi naśiṃcina tarvāta marala atanokkaḍē yuṃḍunu - dēnitōnu kaliyaka kēvaluḍai yuṃḍu - kēvalamātmatatvamai yuṃḍu. appuḍu atanu kēvaluḍu - ā sthitilō parabrahmayuṃḍuṭa kaivalyamu - (ādi śēṣuvu). aṭṭi sthitilō atanilō kaliyuṭa kaivalyamōkṣamu).
nāstīti matvā jñānāt mōkṣa ityupadiśyatē".
karmamanēdi mōkṣānaku paraṃparayā sādhanamaiṃdi. ā karma mōkṣānaku sadyassādhanaṃ gārādā aṃṭēnu brahmaṃ siddhamaiṃdi kābaṭṭi parphijñānamātramaṃtēkāni - kriyā sādhanaṃ kādu; ganuka "jñānā dēvatu kaivalyaṃ" ani ēva sāra viśiṣṭaṃgānu śruti ceppucunnadi. karma bhaktulavalla cittaśuddhidvārā jñānaṃ valla niratiśayamōkṣamainaṃduvalla kriyanu niratiśaya mōkṣamaṃdu paraṃparayā sādhanamani ceppavalasi yuṃḍunu - (brahmavidyā sudhārṇavamu -4)
(upaniṣattuladvārā tatpadārthamaina bhagavaṃtuni viṣayamaina jñānamuvalana puruṣārthamaina - parama puruṣārthamaina mōkṣamu labhiṃcunu ani bādarāyaṇiyagu vyāsamaharṣi abhiprāyamu).
(bhagavaṃtuḍu ellapuḍu uṃḍuvāḍainanu ajñānamucēta āvariṃcabaḍinavāḍai kanabaḍaḍu - jñānamuvalana ajñānamu nivṛttikāgā kanabaḍunu - tānē parabrahma ani jīvuḍu telusukonunu - aṃducēta karmalu mōkṣamunaku kāraṇamukāvu - sādhanamukāvu. saṃśaya viparyānamulu lēni niṣprapaṃca brahmasākṣātkāra rūpamaina samyak jñānamucētanē parabrahma āvirbhaviṃcunu. karmavalananē janakuḍu modalaguvāru siddhini poṃdiri ani ceppabaḍiyuṃḍuṭacēta karmalu kūḍa mōkṣamunaku sādhanamu aninnī, ī saṃskāramulu brahmasāyujyamu, brahmasālōkyamu anu mōkṣamunu poṃdacēyunu aninnī ceppiyuṃḍuṭa sammatamukādu. eṃducētananagā, ā karmalu kāryabrahma prāptinē kalugacēyunavi. (saguṇabrahma, lēka, sākārabrahma, mūrtivaṃtamulaina brahma, viṣṇu mahēśvarulanu poṃdiṃpacēyunavēkāni nirguṇaparabrahmanu (nirākāraparabrahmanu) poṃdiṃpavu).
ēvaṃ viditvā paramātmarūpaṃ mahāśayaṃ niṣkala madvitīyaṃ |
samasta sākṣiṃ sadasadvihīnaṃ prayāti śuddhaṃ paramātma rūpaṃ ||". (kaivalyōpaniṣat)
(nāku - nā dṛṣṭilō - bhūmi anunadi lēdu, jalamu lēdu, agni lēdu, vāyuvu lēdu,. ākāśamu lēdu - paṃcabhūtamulu lēvu - idaṃtayu paramātmuni rūpamu - iṭlu paramātmarūpamunu telusukoni, brahmajñānamu kaligi, niṣkalamu, advitīyamu, sadasadvihīnamu, śuddhamu, sarvasākṣi ayina ā paramātmarūpamunu - kaivalyamunu, mōkṣamunu - poṃdunu).,
(ākaligonnavāniki ā ākalipōyi tṛpti kaligiṃcuṭaku pakvānnamu sākṣātsādhanamagucunnadi, kṛṣi sasyamu - (vyavasāyamu, paṃṭa) paraṃparā sādhanamu - aṭlē ajñāna nivṛttidvārā ātmānibhavarūpa tṛptini kalugacēyuṭaku konni graṃdhamulalō jñānōtpatti sākṣātsādhanamaninnī, maṟikonni graṃdhamulalō niṣkāmakarma paraṃparā sādhanamaninnī ceppabaḍinadi).
"va. - - - īśvaruṃḍu svabhajanaṃbu muktisādhana jñānārthaṃbu kalpitaṃbani ānaticce".
(śrīmadphāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 9 - 224)
(avidya naśiṃcuṭacēta kalugunadi kanuka mōkṣamu karmavalana kalugadu. avidyā nāśamu brahmasākṣātkāramu valananē - brahmajñānamu kaluguṭavalananē - agunu. kanuka, trāḍunu cūci adi pāmu anukonu ajñānamu karmacēta pōvunadikādu. aṃducēta karmacēta saṃsāra nivṛtti kānēradu. aṃducētanē "karmacētagāni, dhanamucētagāni, tyāgamucētagāni mōkṣamu kalugadu" ani śruti ceppucunnadi. karmalaku mōkṣaphalamu lēdu - svargamaṃdu sudhāpānamē (amṛtamu) trāguṭayē phalamu. ā phalamu mōkṣamutō pōlci cūcina mikkili niṃdiṃpataginadi. bhāgavatamunu cevulāra vinuṭacēta kalugu ātmajñānamuvalana avidya naśiṃcagā ā avidyavalana kaligina saṃsāramunuṃḍi muktuḍagunu, mōkṣamunu poṃdunu. aṃducēta jñānamē utkṛṣṭamainadi, karmakādu. ī viṣayamu śruti yī vidhamugā ceppucunnadi - "jñānamuvalananē kaivalyamu - mōkṣamu - kalugunu" ani).
jñānāttasya nivṛttisyāt prakāśāttamasō yathā ||"
tasmāt jñānēna muktisvā dajñānasya parikṣayāt ||.
(ajñānamu - bhagavat jñānamu lēkuṃḍuṭa - anu pāśamu (trāḍu) cēta puruṣuḍu baṃdhiṃpabaḍiyuṃḍuṭacēta amuktuḍu ani ceppabaḍucunnāḍu. prakāśamu - kāṃti, velugu - valana cīkaṭi pōvunaṭlu jñānamu valana (brahmajñānamu valana) ajñānamu nivṛttiyagunu - pāśamu anunadi viḍipōvunu - ajñānamu naśiṃcuṭacētanu, jñānamu kaluguṭacētanu mōkṣamu kalugunu).
vidyayā tannirāsēna jñānaṃ mōkṣā yēṣatē ||".
(avidyavalana ahaṃkārarūpamu dālcina jñānamu baṃdhamunu kaligiṃcunu. vidyavalana avidyanu tolagacēyu (brahma)jñānamu mōkṣamunaku kāraṇamagunu).
bhakti mōkṣasādhanamu -
(janārdanunivalana - viṣṇuvu valana mōkṣamunu kōravalenu - mōkṣamunu poṃduṭaku viṣṇuvunu upāsiṃcavalayunu - viṣṇuvunaku mukuṃduḍu anu pēru galadu - mukuṃ = mōkṣaṃ, dadāti iti mukuṃdaḥ - mōkṣamuniccu vāḍu kanuka mukuṃduḍu anu pēru kaliginadi - śrīmahāviṣṇuvē mōkṣa svarūpuḍu - vaikuṃṭhuḍē vaikuṃṭhamu, vaikuṃṭhamē vaikuṃṭhuḍu).
"mōkṣaṃbu napēkṣiṃcuvāru vidhi cōditamārgaṃbuna hari būjiṃpavalayu". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 11 - 60)
"yadi bhavati mukuṃdē bhaktirānaṃda sāṃdrā viliṭhati caraṇāgrē mōkṣasāmrājyalakṣmīḥ" (śrīmadbhāgavataṃ - 10 - 7 -)
"yasya śrīmukuṃda caraṇayōḥ paramānaṃdarūpā bhaktirbhavati mōkṣa sāmrājyaśrīḥ tasya caraṇayōrlurati".
(mōkṣamuniccuvāḍaina mukuṃduniyaṃdu evaniki paramānaṃdarūpamaina bhaktigaladō atani kāḷḷa daggara mōkṣarūpamaina lakṣmi tāṃḍavamāḍunu).
māmē vaiṣyasi satyaṃ tē prati jānē priyōnimē ||
sarva dharmān parityajya māmēkaṃ śaraṇaṃ vraja |
ahaṃ tvā sarvapāpēbhyō mōkṣa yiṣyāmi mā śucaḥ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 18 -65,66)
(nā yaṃdē manassu nilipiyuṃḍumu - nā bhaktuḍavagumu, nā guṟiṃciyē kāryamulanu cēyumu - nannu guṟiṃci namaskāramu cēyumu - nīvu nāku priyuḍavu - bhaktuḍaguṭavalana nā kiṣṭamainavāḍavu. samasta dharmamulanu - mōkṣasādhanamulanu - viḍicipeṭṭi nannokkaḍinē - okkaḍinē ayina nannu śaraṇupoṃdumu - sṛṣṭilōnunnadaṃtā nēnokkaḍinē - aṭṭi nannu nīvu śaraṇu poṃdina annividhamaina pāpamulanuṃḍi vimuktiniccedanu - vāṭi phalamu nīvu anubhaviṃpavalasina avasaramu lēkuṃḍa cēsedanu - marala janmiṃcanavasaramu lēkuṃḍa cēsedanu - adiyē mōkṣamu).
nirvairaḥ sarvabhūtēṣu yaḥ samāmēti pāṃḍava" (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 55)
(nā guṟiṃciyē karmalu cēyuvāḍu - nēnē paramapadamu - mōkṣasthānamu - ani nammuvāḍu, nā bhaktuḍainavāḍu, dēniyaṃdu abhilāṣa lēnivāḍu, samasta bhūtamulaṃdunu vairamu lēnivāḍunu - iṭuvaṃṭi nannu poṃdunu - mōkṣarūpamaina bhagavaṃtuni poṃdunu - mōkṣamunu poṃdunu).
suguṇān samatītyatān brahmabhūyāya kalpatē ||". (śrīmadbhagavadgīta - 14 - 26)
(caliṃpani bhaktiyōgamucēta nannu sēviṃcinavāḍu triguṇamulakatītuḍai brahmabhāvamunoṃdunu - mōkṣamunu poṃdunu).
tyaktvā dēhaṃ punarjanmanaiti, māmēti pāṃḍava ||". (śrīmadbhagavadgīta - 4 - 9)
"janmaivaṃ nitya siddhasya cidānaṃda ghanasyamē |
līlayā (a)mōghayā śaktyā tathānukaraṇaṃ kṣitau |
dharmasaṃsthāpanēnaiva jagataḥ paripālanaṃ |
karmamē vāsudēvasya nitya siddhēśvarasyaca |
akriya syāti śuddhasya divyama prākṛtaṃ paraṃ |
anyaiḥ kartumaśakyaṃ yada sādhāraṇamaiśvaraṃ |
yōvētti tatvatō bhrāṃtiṃ tyaktvevaṃ mūḍha dhīgatāṃ |
sahcidānaṃdarūpasyā jasyāpi svātma māyayā |
janmānukaraṇaṃ caiva makartumapi sarvadā |
karmānukaraṇaṃ lōkānu gahayēti vēttiyaḥ |
sa ātma tatva vijñānāt tyaktvādēhamamaṃ budhaḥ |
prāpnōtina punarjanma māmēvaiti cididvayaṃ |
jīvanmuktō munirbhūtvā saṃsārānmucyatē (a)rjunā ||". (gītābhāvaprakāśamu - 4 - 58 to 64)
(nityasiddhuḍu - anagā, ellapuḍu avasaramainapuḍellanu udbhaviṃcuṭaku - avatāramettuṭaku - siddhamaina sthitilō unnaṭuvaṃṭivāḍu, cidānaṃda ghanuḍu ayina nā janma - (ī prakāramugā śrīkṛṣṇabhagavānuḍu gā avatāramettuṭa) līlāmātramunnū, nā amōghaśakticēta bhūmimīda migatā prāṇulavale anukariṃcaḍamē - vāṭilō okaḍugā melagaḍamē. nēnu sṛṣṭiṃcina yī jagattuyokka paripālana - sthiti - dharmasaṃsthāpanavalananē jarugunu. vāsudēvuḍu, nityasiddhuḍu, īśvaruḍu, atiśuddhuḍu, akriyuḍu (mārpu lēnivāḍu) ayina nā yī avatāramulalōni karma divyamainaṭuvaṃṭidi, prakṛtiki saṃbaṃdhiṃcinadi, utkṛṣṭamaina nā īśvaraśaktivalana kalugunadi, itarulaku aśakyamainadi; svataḥ janmalēnaṭuvaṃṭinnī, saccidānaṃdarūpuḍainaṭuvaṃṭinnī, nēnu ī prakāramu nā māyacēta janmiṃcinaṭlugā aguṭayu, ē karmaku nēnu kartanu kānappaṭikinnī ī nā avatāramulalō nēnu cēsina karma lōkānugrahamukoṟakē aniyu evaḍu mūḍhabuddhivalana kaligina bhrāṃtivalana tatvamunu (yadārthamunu) telusukonunō, aṭṭi vidvāṃsuḍu ātmatatvamunu telusukoniyuṃḍuṭavalana yī dēhamunu viḍicipeṭṭi tirigi janma poṃdaḍu - cidrūpuḍanu advayuḍanu ayina nannē poṃdunu. iṭṭi muni jīvanmuktuḍai saṃsāramunu - (anagā, marala marala janmiṃcuṭanu) poṃdaḍu - mōkṣamunu poṃdunu).
yattapasyasi kauṃtēya tatkuruṣva madarpaṇaṃ |
śubhā śubha phalairēvaṃ mōkṣyasē karmabaṃdhanaiḥ |
sanyāsayōgayuktātmā vimuktō māmupaiṣyasi ||. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 27,28)
(ē pani cēsinanu, ēdi tininanu, ēdi hōmamu cēsinanu, ēdi evarikiccinanu - dānamu cēsinanu - ē tapassu cēsinanu vāṭi nanniṃṭini bhagavaṃtuniki arpaṇamu cēyumu. iṭlu cēsinayaḍala vīṭivalana kalugu (ī puṇyapāparūpamulaina karmalavalana kalugu - bhaktitō yiṭlu cēyuṭavalana) ā karmalu kalugacēyu phalamulanuṃḍi nīvu vimukti noṃdedavu - iṭlu karmaphala sanyāsamucēsina muktuḍavai nannu poṃdedavu). (karmabaṃdhamunuṃḍi viḍivaḍuṭayē mōkṣamu).
puruṣārtha śrēya mātma poṃdeda naninan
dhara tatprāptiki hētuvu
haripadayugaḷaṃbu dakka nanyamu galadē ||". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 8 - 244)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 4 - 8 - 256)
svakarmaṇā tama bharcya siddhiṃ viṃdati mānavaḥ.
(evanivalana bhūtamulaku karmalayaṃdu pravṛtti kalugucunnadō - caitanyamu kalugucunnadō -, evaḍu ī prapaṃcamaṃtaṭanu - lōpala, paina - pūrtigā vyāpiṃciyunnāḍō, aṭṭivānini (bhagavaṃtuni) tanaku vihitamaina karmalacēta arcana (pūja) cēsina mānavuḍu siddhini poṃdunu).
vadhi nēproddu dadīya rūpaguṇa divyadhyāna pārīṇadhī
nidhi yēṭan śiśupāla bhūvibhuḍu dā nirdūta sarvāghaḍai
vidhi rudrādulakaṃdarāni padivin vēpoṃde, nurvīśvarā". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u.bhā - 799)
dhyānaṃbunagāni śāstratatvaṃbulacē
gānaru śruti saṃvēdyaṃ
baina bhavatpadamu, jinmayākāra, harī". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - u.bhā. - 1150)
śāstrārthaḥiti nirdhiṣṭaḥ sarva śāstrārtha nirṇayāt ||" (padmapurāṇamu)
(viṣṇuvē sarvōttamuḍu - ataniyaṃdu gala bhakticētanē mōkṣamu ani śāstramulanniṃṭilōnu nirdēśiṃpabaḍinadi).
bhrāmayan sarvabhūtāni yaṃtrā rūḍhāni māyayā |
tamēva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvēna bhārata |
tatprasādāt parāṃ śāṃtiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvataṃ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 18 - 61, 62)
(arjuna! samasta bhūtamula hṛdayamaṃdu īśvarunnāḍu - vāṭini tana māyacēta yaṃtramumīdanunna bommalavale bhramiṃpacēyucuṃḍunu. anni bhāvamulacēta atanini śaraṇu poṃdumu - atani prasādamuvalana - dayavalana - śāśvatamainadi, utkṛṣṭamainadi ayina paramapadamunu - parama śāṃti sthānamunu - mōkṣamunu - vaikuṃṭhamunu poṃdedavu).
mmanamaṃduṃ dalapōsi yeṃtayu barāmarśiṃci mōkṣaṃbu da
kkinamārgaṃbuna lēdaṭaṃcu hari bhaktiṃ jiṃta sēsen janā
rdanu nātmākṛti nirvikāruḍagucun tanmārga nirṇētayai". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 2 - 35)
saṃsāra praviṣṭuṃḍainavāniki tapō yōgādulaina mōkṣamārgaṃbulu pekkulu galavu. aṃdu bhaktiyōgaṃbukaṃṭe sulabhaṃbulēdu. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 2 - 35)
"yadhā adrēḥ sakāśāt sarvataḥ prabhavaṃti yāḥ nadyaḥ tāḥ punaḥ parjanyēnā pūritāḥ bahuśrōtasaḥ satyaḥ sarvataḥ siṃdumēva viśaṃti tadvat sarvabhaktimārgāḥ sarvagatayaḥ aṃtataḥ bhagavaṃtamēva viśaṃti".
(koṃḍanuṃḍi puṭṭina nadulu varṣamuvalana niṃḍinavai anēka mārgamulugā pravahiṃci anniyu samudramunē kaliyucunnavi. aṭlē bhaktimārgamulanniyu ākharuna bhagavaṃtunē kaliyucunnavi).
śakya ēvaṃ vidhō dhraṣṭuṃ dṛṣṭavā nasi māṃ yadhā |
bhaktyā tvananyayā śakya ahamēvaṃ vidhō(a)rjuna |
jñātuṃ draṣṭuṃca tatvēna pravēṣṭuṃca, paraṃ tapa ||". (śrīmadbhagavadgīta - 11 - 53, 54)
(vēdādhyayanamucētagāni, tapassucētagāni, dānamucētagāni, yajñamucētagāni nannu viśvarūpunigā (viśvamē nā rūpamu ayina vāninigā) cūḍalēru. nīvu nannīvidhamuga cūcinaṭlu nāyaṃdu ananyabhaktigalavārē nannu cūḍagaluguduru - nannu telusukonuṭakugāni, nā tatvamunu telusukonuṭakugāni ananya bhakticētanē vīlagunu).
japa dānādhyayanādi karmamula mōkṣaprāpti sēkūra da
ccapu bhaktin hari, puṃḍarīka nayanun sarvāti śāyin, ramā
dipi, cāpaghna, barēśu, nacyutuni narthiṃ golva lēkuṃḍinan". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 214)
karmalavalla mōkṣamu kalugunani kūḍa ceppabaḍinadi.
(janakuḍu modalaguvāru karmalavalananē mōkṣamu poṃdiri).
dēva manuṣya tiryagādulaku vērēvērē saṃcitāgāmi karmalayaṃdu mānuṣa śarīramaṃdali karmaphalamē svarganaraka mōkṣālaku kāraṇamai yuṃḍunu).
iṃdriyamulu iṃdriyārthamulavaipu vartiṃcucunnavi. nāku vāṭitō panilēdu. nēnu cēyu karmalanniyu phalamu kōraka cēyucunnānu - vāṭini bhagavaṃtunikoṟakē atani baṃṭugā, atani ājñaprakāramē cēyucunnānu, vāṭananniṃṭini atanikoṟakē arpiṃcucunnānu - : ani ī prakāramu cēyu karmayōgamuvalana mōkṣamu kalugunani kūḍa ceppabaḍinadi. kāni ī karmayōgamulō bhaktiyōgamu jñānayōgamu kūḍa imiḍiyē yunnadi).
kēvalamu karmayōgamuvalana mōkṣamu kalugadu ani ceppabaḍinadi.
(śrīmadbhagavadgītalō kēvalamu tatvajñānamu cētanē mōkṣamu cēkūrunani, karmavalana kādani niścayiṃci ceppabaḍinadi).
tadhaiva jñāna karmābhyāṃ jāyatē paramaṃ padaṃ |
kēvalāt karmaṇō jñānānnahi mōkṣō(a)bhijāyatē ||
kiṃtūbhābhyāṃ bhavēnmōkṣaṃ sādhanaṃ tū bhayaṃ viduḥ ||". (yōgavāśiṣṭamu - 1 - 7 - 8)
(ākaśamulō pakṣi reṃḍu rekkalu galadiyaguṭacēta egurucunnadi. aṭlē paramapadamu - mōkṣamu - jñānamu cētanu, karmacētanu kalugucunnadi. kēvalamu karmacētagāni, kēvalamu jñānamuvalanakāni mōkṣamu kalugadu - ī reṃḍiṃṭivalana mōkṣamu kalugunu. reṃḍunū mōkṣamunaku sādhanamulē).
" śuddhyamānaṃtu taccittaṃ īśvarārpita karmabhiḥ |
vairāgyaṃ brahmalōkādau vyanaktyadha sunirmalā ||".
(nitya naimittika karmala nācariṃci vāni yokka phalamunu paramēśvarunikoṟaku samarpiṃcunaṭṭi puruṣuniyokka cittamunu ā karmalu mikkili nirmalamugā cēyunu. aṭlu nirmalamaina ā cittamu ihalōkasukhamulaṃdu vale brahmalōkādi sukhaṃbulaṃdunu vairāgyamu kaladaiyuṃḍunu. kāvuna nityakarmalu vairāgyōtpattidvārā mōkṣamunakupakariṃcunu - "yasmāt rajastamō malōpa saṃsṛṣṭamēva cittaṃ kāma baḍiśēnākṛṣya viṣaya duraṃta sūnāsthānēṣu nikṣipyatē, tasmān nityanaimittika karmānuṣṭhāna parimārjanēna apaniddharajastamō malaṃ prasannamanānulaṃ sammārjita sphaṭika śilākalpaṃ bāhya viṣayahētukēna, atigraha baḍiśēna anākṛṣyamāṇaṃ, vidhūtā śēṣa kalmaṣaṃ pratyaṅmātra pravaṇaṃ citta darpaṇamiva śiṣyatē.
(rajōguṇa tamōguṇamulanu mālinyamucēta sarvadā saṃ yuktamaiyunna cittamu viṣayāsakticēta nākarṣiṃpabaḍi nityanaimittika karmalacēta rajōguṇa tamōguṇamulayokka mālinyamu vadalinadai śuddhamai niścalamai ātmasvarūpamunaṃdāsakti kaladai yuṃḍunu).
"pratyak pravaṇatāṃ buddhēḥ karmaṇyupādya śuddhitaḥ kṛtārthānyasta māyāṃti prāvṛḍhaṃtē ghanā iva ||".
(nitya naimittika karmalu buddhiki pāriśuddhyamunu saṃpādiṃci cidātmayaṃ dāsakti kalugacēsi, cēyavalasina panulu cēsinadai varṣākālamu yokka aṃtamaṃdu mēghamulavale astamiṃcunu.)
"tasmānmumukṣubhiḥ kārya mātmābhilāṣibhiḥ |
nityaṃ naimittikaṃ karma sadaivātma śuddhayē ||".
(aṃducēta,mōkṣamu kōruvāru cittaśuddhi koṟaku nityakarmalu, naimittika karmalu ellapuḍu cēyucuṃḍavalenu) - (dīnini baṭṭi karmalu cittaśuddhi kaligiṃcunu, cittaśuddhivalana jñānōtpatti, dānivalana mōkṣamu kalugunu ani teliyucunnadi - anagā karmalu mōkṣamunaku paraṃparā sādhanamulēkāni, sākṣātsādhanamulukāvu).
svanuṣṭitairmukti na syāt, jñānādēvatu sāyataḥ ||".
(brahmacaryamu, gṝhasthāśramamu, vānaprasthamu, sanyāsamu anu nī nālugu āśramamulavārunu vāṅmanaḥ kāyamulacēta cēyukarmalu - anagā japamu modalagu vācika karmalu, upāsana modalagu mānasika karmalu, yōgamu modalagu kāyakarmalu cēyuṭacētra mōkṣamunu poṃdaru - eṃducētananagā mōkṣamu jñānamu valananē poṃdataginadikanuka).
"muktēḥ sādhanaṃ na karma, nāpi dhyānaṃ, (upāsanaṃ), kiṃtu jñānamēva. ātmani baṃdhōyadi satyaḥ syāt, tathā tannivṛttirūpō mōkṣō jñānēna na bhavati. kiṃtu, karmaṇōpāsanēnavā bhavēt. baṃdhaśca ātmani na satyaḥ - kiṃtu, rajju sarpavanmidhyā. tasya mithyā baṃdhasya nivṛttiḥ adhiṣṭhāna jñānēnaiva bhavēt, karmaṇā upāsanēnavā na nivartēta - yathā rajjau sarpaḥ kayāpi kriyayā na dūrī bhavati. kiṃtu, rajju jñānēnaiva dūrī bhavati. tathā, ātmājñānāt pratīyamānō baṃdhiḥ tatkāraṇabhūtaṃ ajñānaṃ ca ātmanaḥ jñānē naiva nivartēyatāṃ".
(mōkṣamunaku sādhanamu karmakādu, dhyānamu (upāsana) kādu, jñānamē sādhanamu - ātmaki baṃdhamē nijamainayaḍala dāniki nivṛtti rūpamagu mōkṣamu jñānamuvalana kalugadu; karmavalana kāni, upāsanavalanakāni kalugunu - kāni, ātmaku baṃdhamu anunadi nijamukādu - cīkaṭilō trāḍunu cūci adi pāmu anukoninaṭlu adi mithya. aṭlē mithā baṃdhamunuṃḍi vimikti adhiṣṭhāna jñānamu valananē kalugunu. pāmu kādu, trāḍē anu jñānamuvalana mithyāpāmu pōyinaṭlē - idi mithyā baṃdhamu - karmacēta gāni, upāsanacētagāni pōdu. ā prakāramugānē ātmaku baṃdhamuvale kanabaḍunadi, dāniki kāraṇamaina ajñānamunnū ātmajñānamu valananē nivartiṃcunu.
yajñādi karmaṇāṃ phalaṃ svargādikaṃ api anityaṃ. śrutibhiḥ karma phalasya anityatvaṃ varṇitaṃ. mōkṣasya karmaphalatvāṃgīkārē sō anityō bhavēt. tasmāt mōkṣō nakarmaṇaḥ phalaṃ".
"mōkṣaḥ upāsanaphalaṃ ityaṃgīkārē api sō anityaḥ ēvasyāt upāsanamapi mānasaṃ karmaiva. phalasya anityatva niyamāt mōkṣaḥ upāsana rūpa karaṃaṇaḥ api na phalaṃ".
"vēdāṃtaśravaṇamapi na mōkṣōtpattiyē śrutaṃ - naivāsti kiṃcit kartavyaṃ nityamukta cidātmanaḥ" ityētadartha jñānāya ēva śravaṇaṃ.
(mōkṣamu karmayokka phalamē ayinacō mōkṣamu anityamagunu - aśāśvatamagunu - kṛṣi (vyavasāyakarma) modalagu karmalaphalamu agu annamu modalagunavi anityamagucunnadi. yajñamu modalaguvāṭivalanakalugu svargamu modalagu phalamu kūḍa anityamē. śrutulu karmaphalamanityamani ceppucunnadi. aṃducēta mōkṣamu karmaphalamēyani aṃgīkariṃcina adi anityamē yagunu. aṃducēta mōkṣamu karmayokka phalamu kādu).
(mōkṣamu upāsanayokka phalamani aṃgīkariṃcina yaḍala appuḍu adikūḍa anityamē yagunu - upāsanakūḍa manassuyikka karmayē. karmavalana kaluguphalamu anityamanu niyamamuvalana mōkṣamu upāsanayanu karmayokka phalamukādu).
(saguṇabrahmaōpāsakulaku arcirādi mārgamu mīdugā veḷḷinavāriki brahmasākṣātkāramu kalugunu. nirguṇabrahmōpāsakulaku lōkāṃtaragamanamu lēdu - saguṇōpāsakulavale caturmukha brahmalōkamunaku veḷḷi ā brahma jīvitānaṃtaraṃ (saguṇabrahma jīvitānaṃtaramu) brahmatō kūḍa mōkṣamu noṃduduru).
(karmōpāsanavalana kaluganavani ceppabaḍu arcirādimārgamu, dhūmādi mārgamulalō nuṃḍu lōkamulu anityamulani ceppabaḍinavi - ī viṣayamu guṟiṃci śruti smṛtulu ī kriṃda prakāramugā ceppucunnavi : -
(1). ī lōkamulō karmal;avalana poṃdina phalamu eṭlu anubhavamuvalana kṣīṇiṃcunō ā prakāramugānē paralōkamulaṃdu - svargalōkamaṃdu - puṇyakarmaphalamu anubhavamuvalana kṣīṇiṃcunu –
(2) ī yajñarūpamulaina karmalu dhṛḍhamainavikāvu
(3) yajña yāgādi karmalu cēsinavāru svargalōkamulōni bhōgamulanu anubhaviṃci tirigi bhūlōkamunaku vaccedaru –
(4) kōrikalu galavāru ā kōrikalu phaliṃcuṭaku karmalu cēyuduru
(5) caturmukha brahmalōkamu (satyalōkamu) modalu samasta lōkamulu tirigi udbhaviṃcavalasinavē. aṃducēta karmacēta poṃdabaḍu phalamulanniyu kṣīṇiṃcavalasinavē. śāśvatamaina mōkṣamunu sādhiṃcalēvu. jñānamokkaṭē śāsvatānaṃdamugala mōkṣamu nivvagaladu).
(karmaphalamaṃdapēkṣa lēkuṃḍā īśvaruni nimittamu karmacēsinayaḍala modaṭa adi aṃtaḥkaraṇaśuddhiki sādhanamagunu, aṃtaḥkaraṇaśuddhi jñānamunaku sādhanamagunu, jñānamu mōkṣamunaku sādhanamagunu - ī vidhamugā niṣkāmakarma īśvaruni guṟiṃci cēsina adi paraṃparagā mōkṣasādhanamagucunnadi, kāni mōkṣamunaku sākṣātsādhanamu kānēradu - jñānamē mōkṣamunaku sākṣātsādhanamu)
yōgahīnaṃ kathaṃ jñānaṃ mōkṣadaṃ bhavati habhōḥ |
yōgōpi jñāna hīnastu na kṣamō mōkṣakarmaṇi |
tasmāt jñānaṃ ca yōgaṃca mumukṣōrdhṛḍamabhyasēt ||". (yōgaśikhōpaniṣat)
(mōkṣamu koṟaku kēvalamu jñānamokkaṭē sādhanamukādu ani koṃdaṟi abhiprāyamu, yōgamulēni jñānamu mōkṣamu nīyalēdu - aṭlē jñānamulēni yōgamu kūḍā mōkṣamunīyalēdu - aṃducēta ṃ,ōkṣamu kōruvāḍu jñānamunu, mōkṣamunu reṃḍiṃṭini abhyasiṃcavalenu).
saduḥkha dēvāptumasti buddhi śuddhēra bhāvataḥ |
jñānasyā saṃbhavātmarmatyāgā dbhraṣṭō (a)bhitō bhavēt |
karmānuṣṭhāna yuktastu śuddha buddhitayā muniḥ |
satyaṃ jñānamanaṃtaṃ khya mātmānaṃ brahma hṛdgatiṃ |
śrīghramapratibaṃdhēna samyaksākṣātkarōtyasau ||. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 61 to 63)
(cittaśuddhi lēnidē karma sanyāsamu haṭhāttugā (okkamārugā) cēsinacō aṭṭivāḍu cittaśuddhi lēkapōvuṭavalana duḥkhamunu poṃdunu - brahmajñānamu lēnaṃduvalananu, cittaśuddhi lēkapōvuṭavalananu reṃḍiṃṭiki ceḍinavāḍagunu (ubhaya bhraṣṭuḍagunu). cittaśuddhi kaligi niṣkāmakarma yōgamu cēyuvāḍu satyaṃ jñānamanataṃ anu pēru galigi hṛdayamaṃdēyuṃḍu parabrahmanu ē vidhamaina avarōdhamu - aḍḍu - lēkuṃḍaganē sākṣātkariṃcukonunu).
anyē sāṃkhyēna yōgēna karmayōgēna cāparē |
anyē tyēva majānaṃtaḥ śrutvā(a)nyēbhyaḥ upāsatē |
tēpi cāti taraṃtyēva mṛtyuṃ śruti parāyaṇāḥ |" (śrīmadbhagavadgīta - 13 - 24,25)
(koṃdaṟu dhyānamucēsi vāri manassulō ātmasākṣātkāramunu poṃduduru. koṃdaṟu sāṃkhyayōgamucēta (jñānayōgamucēta) poṃduduru. maṟikoṃdaṟu karmayōgamucēta poṃduduru - ī mūḍu vidhamulu teliyani maṟikoṃdaṟu telisinavārivalana vini mṛtyuvunu tariṃcucunnāru - vīraṃdaṟu mōkṣamunu poṃducunnāru).
ēkaṃ sāṃkhyaṃ ca yōgaṃ ca yaḥpaśyati sa paśyati ||". (śrīmadbhagavadgīta - 5 - 4)
(śruṇu; sanyāsibhiḥ puṇyaiḥ pūrva janma sṛnuṣṭitaiḥ |
śuddhāṃtaḥ karaṇaiḥ samyagvēdāṃta śravaṇādibhiḥ |
anāptā tmāva bōdhaiḥ yanmōkṣākhyaṃ prāpyatē phalaṃ |
īśārpaṇadhiyā yōgāḥ śāstrīyāṇi kṛtānica |
karmāṇi saṃti yēṣāṃ tē yōgāstairapi yōgibhiḥ |
satvaśuddhyāca sanyāsa pūrvayā jñāna niṣṭayā |
tatsthānaṃ vartamānē bhāginivā bhavē |
ata ēka phala tādyaḥ paśyatyēkaṃ viśuddhadhīḥ |
sāṃkhyaṃ yōgaṃ sa ēdēha samyak paśyati, nāparaḥ ||. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 50 to 54)
(pūrvajanmalō puṇyamulu cēsinavārunnū, cittaśuddhigalavārunnū, upaniṣadvākyamuladvārā ātma jñānamukalavārunnū ayina sanyāsulu mōkṣamanupērugala ē phalamunu poṃdudurō, śāstramulō vidhiṃpabaḍina karmalanu īśvarārpaṇabuddhitō cēyu karmayōgālanu satvaśuddhidvārā sanyāsamunu avalaṃbhiṃci jñānayōgamu nabhyasiṃcu vārukūḍa yī janmalōkāni muṃdu janmalōkāni āsthānamunē poṃduduru - vīraṃdaṟu vārivāri sādhanalavalana okē phalamaina mōkṣamunu poṃduduru - aṃducēta jñānayōgamu, niṣkāmakarmayōgamu - ivi reṃḍunū okaṭēyani telusukoninavāḍu jñāni. jñānamu dvārākāni, niṣkāmakarmayōgamu dvārākāni, bhaktiyōgamu dvārākāni mōkṣamu poṃdavaccunani śrīkṛṣṇabhagavānuni siddhāṃtamu).
kiṃ yāga gaṃgādi viśēṣa tīrthaiḥ |
kiṃ brahmacaryāśraya saṃcarēṇa |
bhaktirnacēttē raghuvaṃśakīrtyāṃ ||". (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 4 - 81)
(raghuvanśamunaku kīrti teccinaṭṭi śrīrāmuniyaṃdu bhaktilēniyaḍala yōgamulu, śāstramulu, vidyalu (jñānamu), yāgamulu, tīrthamulu, brahmacaryamu ivi vēṭivalananu phalamulēdu - yōgābhyāsamu, śāstrapaṭhanamu, jñānamu, yāgamulu, tīrthāṭanamu, brahmacaryamu avalaṃbhiṃcinanu bhagavaṃtuniyaṃdu bhaktilēniyaḍala, ivanniyu vṛdhā).
marikonni jñānasādhanamulīkriṃda vivariṃpabaḍinavi : -
(ivanniyu mōkṣamunaku paraṃparā sādhanamulu, jñānamokkaṭē sākṣātsādhanamu).
- - - mōhaṃ jahi mahāmṛtyuṃ dēhadārasutādiṣu |
yaṃjitvā munayō yāṃti tadviṣṇōḥ paramaṃpadaṃ ||". (śrīśaṃkaraḥ - vivēkacūḍāmaṇi)
(mōhamunu viḍicipeṭṭinavāḍu mōkṣapadamunakarhuḍagunu. dēhamu, bhārya, putrulu modalaguvāṭiyaṃdu mahāmṛtyurūpamaina mōhamunu tyajiṃcina munulu viṣṇuvuyokka paramapadamanu vaikuṃṭharūpamugu mōkṣamunu poṃduduru).
"anēka upaniṣattulunnū paramakalyāṇāvāptiki vairāgyaniṣṭhē paramasādhanamani ceppucunnavi".
"mukti micchasi cēttāta viṣayān viṣavattvaja |
kṣamārjava dayā tōṣa satyaṃ pīyūṣanadbhaja ||". (aṣṭāvakragīta - 1 - 2)
(mōkṣamu kōrinaṭlaina viṣayamulanu viṣamuvale vadalivēyumu. kṣama, ārjavamu, daya, saṃtōṣamu, satyamu - vīṭini amṛtamuvale sēviṃpumu).
sāmagrin śiśupāla mukhya nṛpatul, saṃbaṃdhulai vṛṣṇulun
brēman mīralu, bhaktinēmu, nide cakriṃ gaṃṭi meṭlaina nu
ddāma dhyāna gariṣṭuḍaina hari ceṃdan vaccu dhātrīśvarā.
va. maṟiyu bekkaṃḍru kāmadvēṣa, bhaya, snēha sēvātirēkaṃbula cittaṃbu hari parāyattaṃbugā jēsi tadgatiṃ jeṃdiri.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - )
jērina caṃdamuna viṣṇu jiratara bhaktiṃ jēragarādani tōcunu - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -)
gamunan sanyasta sakalakarmuḍavai, mō
hamu bāsi bhakticē mō
kṣamukai bhajiyiṃpu nanu, vikārarahituḍavai".
"va. aṭlēni - kaṃta nalina mōkṣamu niṃdeda| vani palikina - - - ||". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 24 - 858, 862)
"va. nī kṛpāvalōkanaṃbu galavāriki mōkṣaṃbu karasthitaṃbai yuṃḍu". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u.bhā. - 1220)
"ka. ammā! ninu jūcina naru
bommāyani muktikaḍaku buttuvaṭa kṛpan
lemmā! nī rūpamutō
rammā nākedūra, gaṃga! ramya taraṃgā". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 19 - 469)
yatra saṃlabhyatē mōkṣaḥ samaṃ caṃḍāla paṃḍitaiḥ ||". (bhōjarāju caritra)
(caviṭi nēlalō sasyamulu molavavu. karmalanu sasyamulaku vāraṇāsī kṣētramu (kāśi) ūṣarabhūmi. acaṭa paṃḍitulakunu, caṃḍālarakunu samamugānē mōkṣamu kalugunu - vīḍu paṃḍituḍu, vīḍu caṃḍāluḍu ani vicakṣaṇa lēkuṃḍa akkaḍa evaru canipōyinanu vāri karmalu naśiṃci (molakettaka) mōkṣamunu poṃduduru).
ā. mōkṣakāmunakunu mōkṣaṃbu siddhiṃcu
bhavabhayaṃbulella bāsipōvu
- - - ". (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 7)
muna kuṃjaniyaṃdu maunamuna nissaṃguṃ
ḍunu, vihni rahituḍanikē
tanuḍai yātmaika śaraṇa tatparuḍagucun
va. parabrahmaṃbu jittaṃbuna nilpi, yahaṃkāraṃbu viḍici, mamatvaṃbu nirasiṃci, dayāguṇaṃbunaṃ jēsi sakala bhūtaṃbulayaṃdu samatvaṃbu bhajiyiṃci, śāṃta śēmuṣī gariṣṭuṃḍagucu nistaraṃgaṃbagu vārthicaṃdaṃbuna dhīruṃḍai| nikhila prapaṃcaṃbunu vāsudēva mayaṃbugā dalaṃcucu bhaktiyōgaṃbuna bhāgavata gatiṃ boṃde".
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 24 - 863, 864)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 1 - 5 - 68)
yaḥ prayāti samadbhāvaṃ yāti nāstyatra saṃśayaḥ |
yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyaṃtē kaḷēbaraṃ |
taṃ tamēvaiti kauṃtēya sadā tadbhāva bhāvitaḥ |
tasmāt sarvēṣu kālēṣu māmanusmara yuddhya ca |
mayyarpitamanōbuddhirmāmēvaiṣyasya saṃśayaḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 5 to 7)
(maraṇakālamaṃdu nannē smariṃcucu canipōvuvāḍu nannē poṃdu - mōkṣarūpuḍanaina nannē poṃdunu, mōkṣamunu poṃdunu - iṃduku saṃśayamulēdu - eṃducētananagā maraṇakālamaṃdu ē bhāvamunu talacukonucu - ciṃtiṃcucū canipōvunō, canipōyinatarvāta ā bhāvamunē poṃdunu - maraṇakālameppuḍu vaccunō teliyadukanuka ellapuḍu nannē smariṃcucuṃḍavalenu - aṭlucēyuvāḍu nannē poṃdunu - iṃduku saṃdēhamulēdu) (idi bhaktiyōgamu kriṃdanē vaccunu).
"prayāṇakālē manasā calēna bhaktyā yuktō yōgabalēna caiva |
bhruvōrmadhyē prāṇamāvēśya samyak sataṃ saraṃ puruṣamupaiti divyaṃ ||". (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 10)
(maraṇakālamuna acaṃcalamaina manassu kaligi, bhaktitō, yōgābhyāsamukalavāḍu, nannu ciṃtiṃcina ā parama puruṣuni poṃdunu).
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - )
karmayōgamukāni, jñānayōgamukāni, bhaktiyōgamukāni yadārthamuga mōkṣamu nīyajālavu. avi bhagavaṃtuni anugrahamu manavaipu prasariṃpacēyuṭaku upakariṃcunavi mātramē - bhagavānuḍē upāyamu, sādhanamu. "anni panulu atanikoṟakē, atani ājñavalananē cēyucunnānu - atanē nā cēta nī panulu cēyiṃcucunnāḍu - ani bhagavaṃtuni nammi ataninē śaraṇupoṃdavalenu - gajēṃdrunivale".
jīvulaku anādiyagu avidya (ajñānamu) cēta saṃcitakarmasaṃbaṃdhamuvalana svābhāvika svarūpaṃ ācchādiṃpabaḍutuṃdi (kappanaḍutuṃdi). karmasaṃbaṃdhaṃ tolagina pimmaṭē svābhāvika saṃbaṃdhaṃ marala āvirbhavistuṃdi. jīvuḍu prakṛti maṃḍalaṃ dāṭi ā prākṛta paramapadānni cērukunnapuḍē svābhāvika svasvarūpaṃ āvirbhaviṃcunu - apuḍē parabrahmānubhavaṃ kalugutuṃdi. iṭlu kaluguṭayē mōkṣamu).
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.