జ్ఞానమువలన ముక్తియని చెప్పబడినది. “ఆత్మనః పరమా ముక్తిర్జ్ఞానాదేవ న కర్మణా” (సూతసంహితాయాం)
(ఆత్మకు జ్ఞానము కలుగుటవలననే - బ్రహ్మజ్ఞానము కలుగుటవలననే - ముక్తి కలుగును - కర్మలవలన కాదు).
“తరతిశోక మాత్మవిద్”
(ఆత్మజ్ఞానము కలవాడు - బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు జననమరణరూప మైన సంసారమువలన కలుగు శోకమును తరించును - మరల జన్మించడు - ముక్తిని పొందును -).
(బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు బ్రహ్మమే యగును - ముక్తిని పొందును).
(బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు పరమపదమును, మోక్షమును పొందును) (చూడుము - మోక్షసాధనములు - 4).
తద్బ్రహ్మ హమితి జ్ఞాత్వా బ్రహ్మ సంపద్యతే ధ్రువం“.
(నిష్కలుడు, నిర్వికల్పుడు, నిరంజనుడు, “తత్” పదార్థము నేనే అను మహావాక్యార్థము ద్వారా బ్రహ్మజ్ఞనము కలవాడు బ్రహ్మమును పొందును - ముక్తిని పొందును - నిశ్చయము).
అప్రమేయమనాదిం చ యత్ జ్ఞాత్వా ముచ్యతే బుధః ||“. (అమృతబిందూపనిషత్)
(నిర్వికల్పుడు, అనంతుడు, అనాది, అప్రమేయుడు, హేతు దృష్టాంతములు లేనివాడు అయిన పరబ్రహ్మను తెలుసుకొనినవాడు - బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడు, విద్వాన్సుడు - ముక్తిని పొందును).
(పరబ్రహ్మను తెలుసుకొనిన ముక్తి కలుగును, ముక్తికి మఱియొకమార్గము లేదు - ముక్తికి జ్ఞానమార్గము తప్ప మఱియొక మార్గము కనబడదు) (చూడుము - ముక్తిసాధనములు - 5).
జ్ఞానం వేదశిరోద్భూతమితి మే నిశ్చితామతిః |
అనేక జన్మసిద్ధానాం శ్రౌతస్మార్తాను వర్తినాం |
జాయతే తచ్చాపి విజ్ఞానం ప్రసాదా దేవ మే హరే ||” (సూతసంహితాయాం)
(బ్రహ్మజ్ఞానము ఉపనిషత్తులవలన కలుగుచున్నది. అనేక జన్మలలో సిద్ధిని పొంది శ్రుతులలోను, స్మృతులలోను చెప్పిన ప్రకారము ఆచరించువారికి అట్టి జ్ఞానము నా ప్రసాదమువలన (భగవంతుని దయవలన) కలుగును - అందుచేత మోక్షమునకు సాధనము జ్ఞానమేయని చెప్పబడినది.)
(విద్వాంసుడైనవాడు - బ్రహ్మజ్ఞానముకలవాడు - నామరూపము లేనివాడై పరాత్పరుడు, దివ్యమైనవాడు అయిన పురుషుని - పరమపురుషుని, భగవంతుని పొందును).
(నదులు అనేక నామములతో అనేకవిధములుగా ప్రవహించుచు తుదకు వాటివాటి నామరూపములులను విడిచిపెట్టి (ఇది గంగ, ఇది గోదావరి, ఇది జమున, ఇది కృష్ణ అను పేర్లు మాసిపోయినట్లు) సముద్రమును పొంది, దానిలో లీనమైపోవు చున్నవి - లీనమైపోయినపుడు అంతా సముద్రమేకాని, ఇది గంగనీరు, ఇది గోదావరి నీరు అని వేరువేరు నామములతో ఏర్పరచుటకు వీలులేక అన్నియు ఒకటే జలమయమగుచున్నవి, ఒకటే జలరాశి యగుచున్నవి. అట్లే విద్వాన్సుడు, బ్రహ్మజ్ఞానముగలవాడు, పుణ్యపాపములను వదలి - వాటి ఫలము ననుభ వించనక్కరలేక - నిరంజనుడైన పరబ్రహ్మతో సమానుడగుచున్నాడు - ముక్తిని పొందుచున్నాడు).
యస్తు వేదయతే సమ్యక్ తథా ధ్యాయతివా పునః |
సంసార చక్ర ముత్సృజ్య ముక్త వచన బంధనః |
అచలం నిర్గుణం స్థానం శివం ప్రాప్నోత్య సంశయః|“.
(ఓంకారసంజ్ఞకల అక్షర పరబ్రహ్మను ఎవడు బాగుగా తెలుసుకొనునో - ఎవనికి స్పష్టముగా బ్రహ్మజ్ఞానము కలుగునో, మఱి, ఎవడు అట్టి పరబ్రహ్మను ధ్యానించునో వాడు జననమరణరూపమై చక్రరూపమున నుండు సంసారమును విడిచి అచలము(చలింపనిది - స్థిరముగా నున్నది), నిర్గుణము అయిన స్థానము అయిన శివుని పొందును - ఇందుకు సందేహములేదు).
జ్ఞానాదజ్ఞాన నివృత్తౌ స్వయమేవావిర్భవతి. తస్మాన్న కర్మణాం మోక్షహేతుత్వం, కింతు సంశయ విపర్యా సంహిత నిష్ప్రపంచ బ్రహ్మాత్మత్వ సాక్షాత్కార రూప సమ్యక్ జ్ఞానేనైవ ఆవిర్భావః. “కర్మణైవ హి సంసిద్ది మాస్థి మాస్థితా జనకాదయః” ఇత్యాది వాక్య పర్యాలోచనయా కర్మణామపి మోక్షహేతుత్వం సంభవతీతి మోక్షస్య కర్మసాధ్యత్వే స్వర్గాదివదనిత్యత్వా పాతత్, నవిజ్ఞాన సముచ్చితస్య తస్య కార్య బ్రహ్మప్రాప్తి సాధనత్వాత్ –
“తత్ర సాయుజ్య రూపాయాముక్తే స్సాక్షాత్తు సాధనం |
సమ్యక్ జ్ఞానం న కర్మోక్తం న తయోశ్చ సముచ్చయః ||” (సూతసంహితాయాం)
భగవంతుడు నిత్యప్రాప్తుడు - పొందుటకు ఎల్లపుడు సిద్ధముగానే యుండువాడు - అన్నింటిలోను, అందఱిలోను ఉండువాడు కనుక - అయినను అజ్ఞానముచేత ఆవరించబడినవాడగుటచేత ఏదో యొక ఉపాధిలోనుండి దానిచే కప్పబడియుండుటచేత, అట్లు సూక్ష్మరూపములోనుండి కంటికి కనుపించడు, బ్రహ్మజ్ఞానము కలుగగానే ఈ అజ్ఞానము నివృత్తికాగా భగవంతుడు కనుపించును - సాక్షాత్కరించును. అందుచేత ముక్తికి కర్మలు కారణముకాదు, సాధనముకాదు - సంశయము, విపర్యాసము లేనటువంటి బ్రహ్మసాక్షాత్కారమును కలుగచేయు సమ్యక్ జ్ఞానము చేతనే భగవంతుడు ఆవిర్భవించును, కనబడును - “జనకమహారాజు మొదలగువారు కర్మవలననే, కర్మయోగమువలననే సిద్ధిని (ముక్తిని) పొందిరి” అని శ్రీమద్భగవద్గీతలో చెప్పబడినదానిని బాగుగా ఆలోచించగా కర్మద్వారాకూడా ముక్తిని సాధించవచ్చును - కర్మకూడా ముక్తికి సాధనమే - యని తోచునుకాని కర్మలవలన సాధించగలిగినది స్వర్గము మొదలగు అనిత్య పదములవలె మోక్షముకూడ అనిత్యమైనదయిన సాధించవచ్చును - మోక్షము అటువంటిది కాదు. కనుక అది జ్ఞానముచేతనే సాధ్యము - సాయుజ్యరూపమైన ముక్తికి సమ్యక్ జ్ఞానమే సాక్షాత్సాధనము - కర్మకాదు, కర్మజ్ఞానములు కలిసికాదు).
జ్ఞానం వేదాంతవాక్యానాం మహాతాత్పర్య నిర్ణయాత్ |
- - - ఘటజ్ఞానాత్ ఘటాజ్ఞానం యథాలోకే వినశ్యతి |
తధాత్మజ్ఞానమాత్రేణ నశ్యత్యజ్ఞానమాత్మనః |
రజ్జు జ్ఞాన వినాశేన రజ్జు సర్పో వివశ్యతి |
తథాత్మాజ్ఞాన నాశేన సంసారశ్చ వినశ్యతి |
తస్మాదజ్ఞాన మూలస్య సంసారస్య క్షయే హరే |
ఆత్మనస్తత్వ విజ్ఞానాత్ తత్పరబ్రహ్మైవ కేవలం ||“.
(ఆత్మకు ముక్తి జ్ఞానమువలననే కలుగును - కర్మవలనకాదు. ఉపనిషత్తులలో భగవంతుని గుఱించి చెప్పిన వాక్యముల తాత్పర్యమును (నిశ్చితార్థమును) అవగాహన చేసుకొనుటవలననే జ్ఞానము కలుగును -ఘటమును చూచి ఇది ఘటము అను అజ్ఞానము ఇది ఘటముకాదు మట్టియే యని జ్ఞానము కలుగగనే పోవును - ఆ ప్రకారముగనే ఆత్మజ్ఞానము - బ్రహ్మజ్ఞానము - కలుగగనే ఆత్మ గుఱించి యిదివరకు ఉన్న అజ్ఞానము నశించును - చీకటిలో త్రాడును చూచి పాము అనుకొనుటలో కలిగిన అజ్ఞానము, ఇది పాము కాదు త్రాడు అని త్రాడు యొక్క నిజస్వరూపము తెలియగనే - జ్ఞానము కలుగగనే - నశించును. ఆ ప్రకారముగానే ఆత్మజ్ఞానము కలుగగానే సంసారము నశించును. అందుచేత అజ్ఞానమునకు మూలమైన - కారణమైన - సంసారమును ఆత్మతత్వజ్ఞానమువలన నశించును, ముక్తి కలుగును).
(బ్రహ్మ, ఆత్మ - ఈ రెండును (జీవబ్రహ్మలు) ఒకటేయను జ్ఞానము కలుగుటవలననే ముక్తి కలుగును).
(అవిద్యచేత మృత్యువును తరించి విద్యచేత - బ్రహ్మజ్ఞానముచేత ముక్తిని పొందును).
స్వనుష్ఠితైర్న ముక్తిస్స్యాత్, జ్ఞానాదేవ తు సాయతః ||“. (నైష్కర్మ్యసిద్ధి)
(అని ఆశ్రమములలో నున్నవారికి మనస్సుతోను, వాక్కుతోను, శరీరముతోను, కర్మలతోను వారి ధర్మములను ఎంత శాస్త్రోక్తముగా అనుష్ఠించినను ముక్తి కలుగదు - ఎందుచేతననగా జ్ఞానము వలననే ముక్తి యని చెప్పబడినది కనుక).
ఆత్మైక్య బోధేన వినా విముక్తిర్న సిద్ధ్యతే బ్రహ్మ శతాంతరేపి ||“.
(శాస్త్రములను చెప్పినను - చదివినను, దేవతులగుఱించి యజ్ఞములు - ఉపాసన - చేసినను, కర్మలు చేసినను, దేవతా భజన చేసినను, ఆత్మ ఒక్కటే, ఉన్నదంతా ఒకే ఆత్మ యను జ్ఞానములేనిదే బ్రహ్మాంతరములెన్ని గడపినను ముక్తి సిద్ధించదు).
(ఎవడు అనుబంధ చతుష్టయమును బాగుగా తెలుసుకొని, ఉపనిషత్తులద్వారా కలిగిన జ్ఞానమువలన నిశ్చితమైన అర్థమును తెలిసినటువంటిన్నీ, స్థిత ప్రజ్ఞుడైనటువంటిన్నీ, శ్రుతులను బాగుగా అవగాహన చేసుకొనినటు వంటిన్నీ, శ్రేష్టుడైనటువంటిన్నీ, శ్రుతులలో విహతమైన ప్రకారము ఆచరించు శ్రోత్రియుడైనటువంటిన్నీ, సద్గురువు నాశ్రయించి అతని ప్రసాదమువలన - దయవలన - ఉపనిషత్తులను మిక్కిలి ఆదరముతోను, శ్రద్ధతోను, భక్తితోను, పఠించునో, వినునో, అట్టివాడే మోక్షసాధనమైన జ్ఞానము పొందును. అనగా, ఈ ప్రకారముగా కలిగిన బ్రహ్మజ్ఞానమే మోక్షసాధనము).
(ఓంకారోపాసకుడగు బ్రహ్మ నిష్టుడు - మృతిలేని స్థితిని - మోక్షమును పొందును).
జ్ఞానమేవ తత్సాధనం, నతు కర్మాకరణం ఇత్యర్థః. కుతః ?.
- సర్వదా స్థూలేన సూక్ష్మేణ వా పురేణ యుక్తో నను జీవః; యది కర్మా కరణేన ముక్తిః స్యాత్ స్థావరాణాం న చ అకరణే కర్మాభావాత్ ముక్తిర్భవతి. ప్రతి జన్మ కృతానాం అనంత కర్మణాం భావాత్ న చ సర్వాణి భక్తాని ఏకస్మిన్ శరీరే బహూని హి కర్మాణి కరోతి. తానిచ ఏకైకాని బహుజన్మ ఫలాని కానిచిత్ తత్రచ ఏకైకాని కర్మాణి భుంజన్ ప్రాప్నోత్యేవ శేషేణ మానుష్యం, తతశ్చ బహు శరీర ఫలకర్మాణి ఇత్య సమాప్తిః“.
(కామ్యకర్మ చేయక వదలివేయుటచేత ముక్తి కలుగదు. అనగా, జ్ఞానమే - బ్రహ్మజ్ఞానమే - మోక్షమునకు సాధనము. కర్మ చేయకుండుట సాధనముకాదు. ఎందుచేతననగా - ఎల్లపుడు జీవుడు స్థూలదేహముతోనో సూక్ష్మదేహముతోనో కూడియుండును - కర్మ చేయనంతమాత్రమున ముక్తి కలిగినట్లయితే, స్థావరములు కర్మ చేయనందున ముక్తి కలుగుటలేదు - ప్రతి జన్మలోను అనంతమైన కర్మలు చేయుచుండుటవలన ఒక్కొక్క జన్మలోను - - - - -
సుహృదం సర్వభూతానాం జ్ఞాత్వామాం శాంతి మృచ్చతి ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 5 - 29)
“కర్తృరూపేణ సర్వేషాం యజ్ఞానాం తపసాం తథా |
భోక్తారం దేవరూపేణ పాలకం వా జగత్పతిం |
బ్రహ్మ దీనాం సమస్తానాం నియంతారమసంగినం |
అనపేక్ష్యోపకర్తారం ప్రత్యుపకార మీశ్వశం |
సర్వేషాం ప్రాణినాం సర్వబుద్ధ్యైక సాక్షిణం |
సర్వావభాసకం పూర్ణం సచ్చిదానంద విగ్రహం |
నారాయణం హి మాం సమ్యక్ సాక్షాత్కృత్మా రూపతః |
సంసారో పరతిం శాంతం మోక్షాఖ్యం లభతే(అ)ంజసా ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 5 - 229 to 233)
(సమస్త యజ్ఞములకు, తపస్సులకు, కర్తగానుండువాడను నేనే. ఆ యజ్ఞముల భోగముననుభవించు దేవతారూపము అయినవాడను నేనే. జగత్తును పాలించువాడను నేనే (జగత్తునకు ఈశ్వరుడనైనవాడను, శాసించువాడను నేనే. అసంగుడను. ప్రత్యుపకారము నాశించకయే ఉపకారము చేయువాడను. సమస్త భూతములకు - అన్ని ప్రాణులకు బుద్ధి వృత్తులకు - ఒకే సాక్షి అయినవాడను, అన్నింటిని ప్రకాశింపచేయువాడను (అన్నింటినీ చైతన్యవంతముగా చేయువాడను), ప్రపంచమంతటను లోపల పైన పూర్తిగా నిండియుండువాడను; సచ్చిదానందరూపుడను; అట్టి నారాయణుడనైన నన్ను(ఈ ప్రకారముగా) తెలుసుకొని, ఆత్మరూపముగా నెఱిగి, సమ్యక్ జ్ఞానము కలిగినవాడు సంసారమునకు ఉపరతియైన - సమసారము కలుగచేయనటువంటి - మోక్షము (ముక్తి) యను పేరుగల శాంతిని పొందును).
తం దృష్ట్వా ప్రీయసే విష్ణో తతః సత్కర్మ సంగ్రహః |
కర్మణా జ్ఞాన సిద్ధిశ్చ తేన ప్రీతిస్తవాద్భుతా |
అపరోక్ష మ గర్భశ్చ ముక్తిరానంద వర్థనం ||“. (శ్రీ వేంకటేశమాహత్మ్యం - 4 - 55, 56)
(భగవన్నామ స్మరణచేత గొప్ప పాపములు నశించును. అందుచేత దేహశుద్ధి, మనశ్శుద్ధి కలుగును. అందువలన భగవంతునికి ప్రీతి కలిగి సత్కర్మలను చేయించును. సత్కర్మలవలన పరోక్షజ్ఞానము కలుగును. దానివలన గర్భవాసాది దుఃఖములుండవు - అటుపైని అపరోక్షజ్ఞానము కలిగి, దాని ద్వారా ముక్తి కలుగును).
భక్తివలన ముక్తి కలుగునని యీ క్రింద చెప్పబడినది : -
కలౌ భక్తిః కలౌ భక్తిర్భక్త్యా కృష్ణః పురః స్థితః |
అలం వ్రతైరలం తీర్థైరలం యాగై రలం మఖైః |
అలం జ్ఞానకథా లాపైర్భక్తిరేకైవ ముక్తిదా ||”
(పద్మపురాణము - ఉత్తరఖండము - శ్రీమద్భాగవతమహాత్మ్యము - 2 - 19 to 21)
(నరులకు వేయి జన్మల తర్వాత భగవంతుని భక్తిఊందు ప్రీతి కలుగును - కలియుగమందు భక్తిచేత సాక్షాత్కరించును. వ్రతములు, తీర్థములు, యీగములు, యజ్ఞములు, జ్ఞానకథాలాపములు అక్కరలేదు. భక్తియొక్కటే ముక్తినిచ్చునది).
నప్పుడ బంధంబులన్నియు దెగిపోవు బంధమోక్షంబైన ప్రాప్తమగు
సత్సంగమంబు సత్సంగమంబున నీదు భక్తి సిద్ధించు; నీ భక్తివలన
సన్ముక్తియగు - - -“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 10 - పూ.భా. - 1665)
“వ. - - - పరమాత్ముని దన్మయంబును హతౌజస్కంబునైన ప్రపంచంబును జ్ఞాన వైరాగ్య భక్తి యుక్తంబగు మనంబుచే బొడగాంచి, యోగిజనులు పరతత్వసిద్ధి కొఱకు నిఖిలాత్మకుండైన నారాయణునందు నియుజ్యమానంబైన భక్తి భావంబువలన నుదయించిన మార్గంబునకు నితరమార్గంబులు సరిగావండ్రు”. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 32 -)
“వ. - - - సర్వసంగపరిత్యాగంబు సేసి యొండెఱుంగక నన్నె తలంచు మానవునకు భక్తి, ముక్తి ప్రదాయకుండనై యుండుదు -”.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 11 - 105)
కలౌతు కేవలా భక్తిర్బ్రహ్మసాయుజ్య కారిణీ ||“. (పద్మపురాణము - 2 - 4)
(సత్యయుగము, త్రేతాయుగము, ద్వాపరయుగము - ఈ మూడు యుగములలోను బ్రహ్మజ్ఞానము, వైరాగ్యము ముక్తి సాధనములని చెప్పబడినవి. కలియుగములో కేవలము భక్తియే ముక్తికి సాధనము).
వేదోక్తవిధం బెరించు విబుధుడు గృహమం
దాదరమున నారాయణ
పాదంబులు గొలిచి ముక్తి పదమున కేగున్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 -)
“తరలము. - - - సత్యమా హరినామ సం
స్మరణమొక్క ముహూర్తమాత్రము చాలు ముక్తిదమౌ నృపా “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - 8)
మ్మనమందుం దలపోసి యెంతయు బరామర్శించి మోక్షంబు ద
క్కిన మార్గంబున లేదటంచు హరిభక్తిం జింతసేసెన్ జనా
ర్దను నాత్మాకృతి నిర్వికారుడగుచున్ దన్మార్గ నిర్ణేతయై“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 2 - 35)
“శ్రీరఘురామ నామ విమలం నిత్యం స్మరన్ ముచ్యతే ||”. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 3 - 90)
“వ. జీవేశ్వరులకు దేహ సంబంధంబులు గానబడుచుండు, నట్టి దేహధారియైన భగవంతునందలి భక్తింజేసి జీవునకు ముక్తి యెత్తెఱంగున నగునని యడిగితివి. జీవుండు విద్యా మహిమంజేసి కర్మానుగతంబైన మిథ్యారూపదేహ సంబంధుండు. భగవంతుండు నిజయోగమాయా మహిమంబునంజేసి స్వేచ్ఛా పరికల్పిత చిద్ఘన లీలా విగ్రహుండు గావున భగవంతుండైన ఈశ్వరుండు స్వభజనంబు ముక్తిసాధన జ్ఞానార్థంబు కల్పితంబని చతుర్ముఖునకు దదీయ నిష్కపట తపశ్చర్యాది సేవితుండై నిజ జ్ఞానానందఘనంబయిన స్వరూపంబు సూపుచు నానతిచ్చెను - అది గావున జీవునికి భగవద్భక్తి మోక్షప్రదాయకంబగు”.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 9 - 224)
యత్తపస్యసి కౌంతేయ తత్కురుష్వ మదర్పణం |
శుభాశుభఫలైరేవం మోక్ష్యసే కర్మ బంధనైః |
సన్యాస యోగయుక్తాత్మా విముక్తో మాముపైష్యసి ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 27, 28)
“భజనస్యే దృశస్యేశః ఫలమాహ జగద్గురుః |
ఏవంసిద్ధౌ (అ)ప్యనాయాసా న్మద్భజనే సతీష్టదే |
ఇష్టానిష్టే ఫలే యేషాం తైస్త్వం కర్మాఖ్య బంధినైః |
మోక్షసే నతు సంసర్గం ప్రాప్స్యసీ శ సమర్పణాత్ |
సన్యాసోమయి గోవిందే సర్వకర్మ సమర్పణం |
ధీశోధకతయా యోగస్తేన యుక్తః సమాహితః |
శోధితో యోగ్యతాం నీత ఆత్మా యస్యాంతరం మనః |
జీవన్నేవ విముక్తసన్న జ్ఞానావృతి బాధనాత్ |
సాక్షాత్కృతాత్మ తత్వస్సన్మాం కైవల్య పదాబిదం |
పతితే(అ)స్మిన్ శరీరే త్వం క్షయాత్ ప్రారబ్దకర్మణః |
ఉపైష్యస్యధునా బ్రహ్మరూపః సన్నేవ మద్వపుః |
సర్వోపాధి నివృత్త్యా స్వే మహిమ్న్యేవ ప్రతిష్టితః |
భవిష్య సీతి తాత్పర్యం శ్రీమద్భాగవతో హరేః ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 9 - 178 to 190)
(అప్రయత్నముగా నీవు ఏది చేసినను, నీ తృప్తి కొఱకు ఏది తినినను, శ్రుతిలో చెప్పినట్లుగాని, స్మృతులలో చెప్పినదికాని, విధి బలముచేత - చేయక తప్పనిదగుటచేత - యజ్ఞములేమిచేసినను, అతిధులు, బ్రాహ్మణులు మొదలగువారికి బంగారము అన్నము మొదలగు దానములు ఏవి చేసినను, దోష శాంతికొఱకు చాంద్రాయణము మొదలగునవి ఏ వ్రతములుగాని, తపస్సులుగాని చేసినను, ఆత్మ సం యమము కొఱకు చేసినను, లౌకిక కర్మకాని వైదికకర్మగాని, స్వభావమువలన చేసినను, అట్టి కర్మలనన్నింటిని నాకు సమర్పించించుము. ఇట్లు చేసిన కర్మలన్నియు భగవంతుడనైన నాకు సమర్పించినయడల అవి నిత్యము నా భజన చేసినట్లే యగును - ఇటువంటి భజన చేసినందువలన కలుగు ఫలము ఏమనగా ఇష్టానిష్ట కర్మల ఫలములవలన కలుగు బంధనమునుండి ముక్తుడవగుదువు - ముక్తి పొందుదువు, తిరిగి సంసారమును పొందవు. సమస్త కర్మలను నాయందే సమర్పించుటచేత చిత్త శుద్ధి కలిగి జీవన్ముక్తుడవై, అజ్ఞానము అను ఆవరణముచేత విడువబడినవాడై, అత్మసాక్షాత్కారము కలవాడై, ప్రారబ్ద కర్మ క్షీణించగా, మరణానంతరము బ్రహ్మరూపుడై ఏ విధమైన ఉపాధులు లేనటువంటి తన స్వమహిమయందు - స్వస్వరూపమందు - నారూపమందు - ప్రతిష్టితుడై యుండును - ముక్తిని చెందును).
యః ప్రయాతి సమద్భావం యాతి నాస్త్యత్ర సంశయః |
యం యం వాపి స్మరన్ భావం త్యజత్యంతే కళేబరం |
తం తమేవైతి, కౌంతేయ, సదా తద్భావ భావితః |
తస్మాత్సర్వేషు కాలేషు మామనుస్మర యుద్ధ్య చ |
మయ్యర్పిత మనోబుద్ధిర్మామే వైష్యత్య సంశయః ||. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 5 to 7)
(మామేవ వాసుదేవం యః సగుణం వాధి నిర్గుణం |
చింతయున్ సంతతం బుద్ధ్యా తత్తత్సంస్కార సమస్త కరణగ్రామ వైయుగ్ర్యసమయే మృతా |
స్మరన్ కళేబరం ముక్త్వా అహం మమేతి ధియం తథా |
త్యక్త్వా ప్రాణవియోగే యః సగుణ ధ్యానవాన్ యది |
తదా స దేవయానేన ప్రయాతి మదుపానకః |
మద్భావం నిర్గుణం బ్రహ్మ బ్రహ్మలోకే విరించినా |
సహభోగావసానే (అ)సౌ ప్రాప్నోతి జ్ఞాన లాభతః |
నిర్గుణ ధ్యానపేక్షతు ప్రయాతీత్యస్య దృష్టితః |
న తస్య ప్రాణా ఇత్యత్ర శ్రుతౌ బ్రహ్మవిదో మునేః |
ప్రాణస్యో త్క్రమణా భావే గత్యభాద ఉదీరితః |
ససాక్షాదేవ మద్భావం యాతి బ్రహ్మైవ సన్ స్వయం |
నాస్త్యత్ర సంశయః |
కశ్చిద్బ్రహ్మైవ బ్రహ్మ విద్యతః |
- - - న మద్గోచర ఏవాయం నియమః కింతు సర్వతః |
యం యం దేవ విశేషం వా యత్కించిద్వస్తుమాత్రకం |
చింతయన్నంతకాలే (అ)సౌత్య జతీనా కళేబరం |
తం తం సంస్మర్యమాణ నభావమే వైతి నాపరం |
పూర్వా భ్యాసార్జితా పుంసాం వాసనా స్మృతికారణం |
సర్వదా యేనయో (అ)భ్యస్తో భావో దేవాది గోచరః |
స్మర్యమాణతయా సోంతేతం తమేవైతి నాపరం |
యతో అత్యంత భావనా హేతుః ప్రాప్తే దేహాంతరస్య చ |
తస్మాద్విష యైకాంత భావనోత్పత్తి సిద్ధయే పూర్వమేవాదరేణత్వం సర్వకాలేషుమం హరిం |
- - - చింతయావిరతం ప్రేమ్ణా ద్రవీభూతేన చేతసా |
ప్రాప్స్యస్యత్ర న సందేహో విద్యతే భోమనాగపి ||. (గీతాభావప్రకాశము - 8 - 31 to 37, 43 to 48, 55, 56)
(విషయములు వాటి వాటి వృత్తులను చేయలేని సమయమగు మరణకాలమందు, వాసుదేవుడనైన (సమస్త వస్తువులలోను నివసించు దేవుడనైన) నా సగుణరూపము గాని, నిర్గుణపరబ్రహ్మరూపముగాని స్మరించుచు, అహంకార మమకారములు వదలివేసి, శరీరమును విడచువాడు నా సగుణరూపమును ధ్యానించినవాడైన యడల (సగుణబ్రహ్మోపాసనచేసిన వాడైనయడల) దేవయానమార్గమునపోయి బ్రహ్మలోకమందు చతుర్ముఖ బ్రహ్మతోనుండి, భోగముననుభవించినతర్వాత చతుర్ముఖ బ్రహ్మతోకూడ అతని అవసానకాలమందు (బ్రహ్మలోకముకూడ నశించినపుడు) నా నిర్గుణ బ్రహ్మభావమును - ముక్తిని - పొందును - అట్లు మరణకాలమందు నా నిర్గుణ పరబ్రహ్మమును ధ్యానించినవానికి (నిర్గుణోపాసునకు) ప్రాణములు ఉత్క్రమించుట ఉండదు - అని శ్రుతి చెప్పుటచేత, మఱియొకమార్గము లేనందున “బ్రహ్మవిద్ బ్రహ్మైవ భవతి” (బ్రహ్మజ్ఞానముకలవాడు బ్రహ్మమే యగును) అని చెప్పబడియుండుటచేత సాక్షాత్తుగా చతుర్ముఖబ్రహ్మలోకమునకు వెళ్ళనక్కరలేకనే బ్రహ్మభావమును పొందును - ముక్తిని పొందును. ఈ విషయమై ఆవంతయు సంశయములేదు - చనిపోవునపుడు భగవంతుడనైన నన్ను గుఱించి చింతించుటచే భగవంతుని పొందును అను ఈ ఒక్క నియమమే లేదు - మరణకాలమందు మనసులో ఏ భావమునుంచుకొని గాఢముగా చింతించునో, ఆ భావమునే పొందును - మరణకాలమందు ఏ దేవుని గాఢముగా చింతించుచు చనిపోవునో ఆ దేవునే పొందును. అందుచేత మరణకాలమందు భగవంతుడనైన నన్నే ధ్యానించుచుండవలెను. మరణకాలము ఎప్పుడు వచ్చునో తెలియదు కనుక నిత్యము భగవంతుని ధ్యానించుచుండవలెను - అట్లు చేసినయడల ముక్తుడగును).
పోతభూతం శరణ్యం యేశ్రితాస్తే మోక్షభాగినః |
సాధనం కర్మయోగాది హరిభక్తి మపేక్ష్య తత్ |
ముక్తేఃకృష్ణాం ఘ్రి భక్తిస్తు నిరసేక్ష్యైక సాధనం |
హరిభక్తిం వినాయద్య త్సాధనం దుష్కరం నృభిః |
క్రియతే తద్వృథా తస్మా ద్ధరిం సర్మాత్మనాశ్రయేత్||“. (గీతాభావప్రకాశము - 6 - 88 to - 91)
(మాయ యను సముద్రమును దాటుటకు పడవరూపమైన భగవంతునియొక్క పాదమే శరణ్యము - దాని నాశ్రయించినవారు మోక్షమును పొందుదురు - కర్మయోగము - నిష్కామకర్మయోగము - మొదలగునవి భక్తిని అపేక్షించి ముక్తి సాధనములగుచున్నవి. (భక్తి లేనియడల అవి ముక్తిసాధనములు కానేరవు). భగవంతినియొక్క పాదపద్మములందలి భక్తి ఇతరమునపేక్షించకయే ముక్తిని కలుగచేయు ఒకే ఒక సాధనము. భక్తిలేని ముక్తి సాధనము నరులకు దుష్కరము - చేయుట కష్టము - అట్టి సాధనమేదైన చేసినను అది వ్యర్థమేగాని ఫలించదు - అందుచేత హరియే సమస్తమైనవారికి ఆశ్రయించవలసినవాడు).
(పరమ పురుషుడైన భగవంతినియందు ఆసక్తమైనచిత్తము ముక్తిని కలుగచేయును).
కలౌ యుగే కల్మష మానుషాణాం మన్యత్ర దర్మే ఖలునాధికారః ||“. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 1 - 93)
(‘రామ’ అను రెండక్షరములను ఎల్లపుడు ఆదరముతో స్మరించుచుండిన నరుడు ముక్తుడగును - కలికాలమందు కల్మషముతో నిండిన మనస్సుగల మనుష్యులకు ఇదియే సులభమైన ముక్తిమార్గము).
(పరస్త్రీని వశము చేసుకొనుటలో కంఠమందు అనర్ఘ్యమైన మణి దాల్చుట ఒక సాధనము - సఖ్యము రెండవ సాధనము, వశీకరణౌషధము మూడవ సాధనము - అట్లే ముక్తి యను కాంతను వశము చేసుకొనుటలో శివలింగమే అనర్ఘ్యమైన మణి, పంచాక్షరీమంత్రమే (ఓం నమశ్శివాయ యను మంత్రమే) సఖ్యము, విభూతియే వశీకరణౌషధము)
అశక్తి తారతమ్యేన విధత్తే సాధన త్రయం |
ప్రతిమాదౌ హరిధ్యానాభ్యాసః స్యాత్ప్రథమం నృణాం |
తదశక్తౌ నృభిఃకార్యో ధర్మో భాగవతః సదా |
సర్వకర్మ ఫలత్యాగః తద శక్తౌచ సాధనం |
అశక్తి తారతమ్యేన సాధనత్రయ ముచ్యతే |
మదుక్తరీత్యా చిత్తం చేన్నత్వం స్థాయితుం క్షమః |
మయీశ్వరే వాసుదేవే నిశ్చలం తర్హి సర్వదా |
ఆహృత్య సర్వతోబాహ్యాదే కస్మిన్నవలంబనే |
చేతసః స్థాపనం భూయోభ్యాసః స ఉచ్యతే |
తత్పూర్వక సమాధిర్యస్తేన మాం ప్రాప్తుమీశ్వరం |
యతస్వ ప్రతిమాదౌ త్వం చిత్తం కురు సమాహితం |
తత్రాపి యద్యశక్తో సి తదా మత్పీతి సాధనం |
మత్కీర్తనం మచ్చ్రవణం మ దర్చేత్యాది కర్మయత్ |
ధర్మో భాగవతః సస్యాత్తస్మిన్నే కరతో భవ |
ఏవం భాగవతాన్ధర్మాన్కుర్వ నిష్కామ చేతసా |
సత్వశుద్ధ్యాత్మ విజ్ఞానోత్పత్తి ద్వారేణ మత్సరాం |
సిద్ధిం ప్రాప్స్యుసి సచ్ఛాంతిం బ్రహ్మభావైక లక్షణాం |
విషయాక్రాంత చిత్తత్వాద్య ద్యశక్తోసి కర్మతత్ |
కర్తుం తర్హ్యఖిలం కర్మ సమర్ప్య జగదీశ్వరే |
మయి మచ్ఛరణో భూత్వా వివేకీ సం యతేంద్రియః |
సర్వకర్మ ఫలాసంగం త్యజ త్వం ముక్తి సిద్ధయే ||“.
(ఈశ్వరుడు, వాసుదేవుడు అయిన నాయందు సమస్త కర్మలను సమర్పించి నాయందు అత్యంతభక్తి (ప్రేమీ భక్తి)కలిగియుండుటవలన నేనే ఉత్కౄష్టుడను అను బుద్ధి కలిగియుండి, నా కంటె ఇతరమైన ఆధారము (ఆలంబనము) లేకుండుటయే భక్తి యోగము. అట్టి భక్తి యోగముతో సదానందమూర్తి, సర్వ సౌందర్యరాశి యగు నన్ను గుఱించి చింతించుచు నా యందే ఏకాగ్ర చిత్తము గలిగి యుండువానికి తత్వజ్ఞానము కలుగచేసి, తద్వారా మిధ్యాజ్ఞానము దాని కార్యము అయిన మృత్యువుకల సంసారసాగరమునుంచి ఉద్ధరించి శుద్ధబ్రహ్మ మందు ఐక్యము చేయుదును - ముక్తినిచ్చెదను - సగుణబ్రహ్మరూపుడగు విష్ణువునందు మనస్సు ఉంచి ఇతరవిషయములను చింతింపక నన్నే చింతించు చుండుము. ఇట్లు చేయుటవలన ఫలమేమనగా బ్రహ్మజ్ఞానము కలవాడవై ఈ వర్తమాన శరీరానంతరము ధ్యేయ వస్తువైన నా యందే నివసించి యుండెదవు - ముక్తిని పొందెదవు. ఇందుకు సందేహము లేదు. సగుణ బ్రహ్మ ధ్యానము చేయుటకు శక్తిలేనివారి తారతమ్యమును బట్టి మూడు ముక్తి సాధనములు శ్రీకృష్ణభగవానుడు చెప్పియున్నాడు - భగవంతుని ప్రతిమ (విగ్రహము) మొదలగువాటియందు అది భగవంతుడే - (భగవంతుని రూపమే) అను అభిప్రాయముతో (నమ్మకముతో) ధ్యానముచేయుట మొదటి సాధనము. ఇట్లు చేయుటకు శక్తిలేనియడల భగవంతుని యడల భక్తికలిగి యుండవలెను - అనగా. భగవంతుని ధర్మము (భగవద్భక్తుని ధర్మము) కలిగియుండవలెను. ఇది రెండవ సాధనము - ఇట్లు చేయుటకు శక్తిలేనియడల తాను చేయుచున్న సమస్త కర్మల ఫలమును వదలివేయవలెను - కర్మఫలమందాసక్తిలేక యుండవలెను - ఈ సాధనము చేయుటకు శక్తిలేనియడల ప్రతిమాదులందు చిత్తమునుంచి నన్ను పొందుటకు యత్నము చేయుము - చిత్తమును బాహ్య విషయములనుండి మరలించి ఒకే దానియందు నిశ్చలముగా నిలుపుటకు ప్రయత్నించుట అభ్యాసయోగమని చెప్పబడును. అభ్యాసయోగము చేయుటకు శక్తిలేనియడల నీవు ఏ కర్మచేసినను దానిని నా కొఱకే యని చేయుచుండుము -నా కీర్తనము చేసినను, నా కథలు వినినను, నన్ను అర్చించినను (పూజ చేసినను) ఇవన్నియు భాగవత ధర్మములే -భగవద్భక్తుడు చేయు ధర్మములే. అట్టి భాగవత ధర్మములందు రతి - అత్యంతాసక్తి కలిగియుండుము. కోరికలు లేని మనస్సుతో ఇట్టి భాగవత ధర్మములు చేయుచుండుటవలన సత్వశుద్ధి, ఆత్మజ్ఞానము (బ్రహ్మజ్ఞానము) కలుగుటవలన పరమసిద్ధి, శాంతి, బ్రహ్మభావము, లేక, ముక్తిని పొందెదవు. విషయములందు మనస్సు చిక్కుకొని యుండుటవలన ఇట్లు చేయుటకు వీలు లేనియడల ఇంద్రియములను స్వాధీనములో నుంచుకొని జగదీశ్వరుడనైన నాయందు అన్ని కర్మలను సమర్పించి, నన్నే శరణుపొంది, సమస్త కర్మల ఫలములను ముక్తిపొందుటకు వదలుకొనుము - ఇట్లు చేసినయడల ముక్తిని పొందెదవు).
ముక్తికి ఇతర సాధనములు కూడ చెప్పబడినవి : -
సుగమంబులుగావు ముక్తిసుభగత్వంబుల్
సగమంబు భాగవతమును
నిగమంబు పఠింప ముక్తి నివసనము బుథా“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 1 - 7 - 141)
వ. - - - ధర్మాధర్మ వాసనా యుక్తంబు విషయానిరక్తంబునైన చిత్తంబు గుణప్రవాహంబులచేత వికారంబునొంది, దేవ, తిర్యఙ్మనుష్య రూపంబులయిన దేహంబులం బుట్టించుచు, గాలప్రాప్తంబులయిన సుఖదుఃఖ తదుభయ ఫలంబుల ననుభవించుచు ననవతరంబు జీవునికిం బ్రత్యక్షంబగుచు స్థూల సూక్ష్మ రూపంబులనుండు స్వాంతంబు గుణరహితంబైన ముక్తి కారణంబగు - (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 5 - 1 -)
“యదా సర్వే ప్రముచ్యంతే కామా యే అస్య హృదిస్థితాః |
అధిమర్త్యో అమృతో భవిత్యత్ర బ్రహ్మ సమశ్నుతే||“.
(ఎప్పుడు మనుజుని - మరణించు స్వభావముగల మనుష్యుని హృదయమందుండు కోరికలు తొలగిపొవునో అప్పుడు అమృతుడగును - మరణములేని వాడగును - ముక్తిని పొందును).
తం భావం భావయన్నిత్యం ముచ్యతే నేతరో యతిః ||“. (ఇతియోగగ్రంధే)
(నిదురపోవుటకు ముందును జాగరావస్థముందును యే భావము - ఆలోచన - కలుగునో ఎల్లపుడు ఆ భావమునే అలోచించుచు ముక్తిని చెందును).
(పద్మపురాణము - ఉత్తరఖండము - శ్రీమద్భాగవతమాహాత్మ్యము)
(శ్రీమద్భాగవతము వల్ల ముక్తి కలుగును - పరీక్షిత్తు ఏడు రోజులు విని ముక్తి పొందెను).
(మోక్షము కోరువారికి మాండూక్యోపనిషత్ ఒకటే చాలును -).
“శృణ్వన్ రామకథానాదం కోనయాతి పరమాంగతిం”.
(శ్రీ శైలమును చూచినంత మాత్రమున ముక్తి పొందును. కాశీక్షేత్రములో చనిపోయిన శ్రీ విశ్వ నాథుడు చనిపోవువారి చెవిలో శ్రీరామ తారకమంత్రము నుచ్చరించుటచే ముక్తి నిచ్చును - కేదారములో తీర్థము సేవించిన ముక్తి కలుగును).
(శ్రీమల్లికార్జునస్వామి వేంచేసియున్నశ్రీశైలశిఖరమును చూచిన తిరిగి జన్మముండదు - ముక్తి కలుగును).
“పర్వతోయం, మహారాజ, దృశ్యతే కిల సర్వతః |
మల్లికార్జునకో, రాజన్, యత్ర తిష్ఠతి నిత్యశః |
తత్త్రైవ శిఖరం రమ్యం పర్వతో పరిశోభితం |
శృంగదర్శన మాత్రేణ ముక్తిరేవ న సంశయః ||“. (పద్మపురాణము)
(శ్రీమల్లికార్జునస్వామి వెలసియున్న శ్రీశైల శిఖరము అన్ని చోట్లనుండియు కనబడును - ఈ పర్వత శృంగమును చూచినంతమాత్రమున ముక్తి కలుగును. ఇందుకు సందేహము లేదు).
“శ్రీశైలేంద్రం ప్రవిష్ఠానాం నరాణాం పాపి నామపి |
నాస్తి నాస్తి పునర్జన్మ నారదేన ప్రభాషితం |
కైలాసే శ్రీగిరౌ దేవః ప్రసన్నః సమతాం గతః |
తత్త్రవైదేవతానాంచ మనుష్యాణా మధాత్రచ |
సదా ప్రసన్నో దేవేశః పార్వతీ రమణః ప్రభుః |
నతానామత్ర వై ముక్తిం దదాతి దదాతి భువనేశ్వరః |
శ్రీశైల శిఖరేదృష్టే మనుః పాపకర్మభిః |
ఛిత్వా సర్వాణి కర్మాణి తేషాం ముక్తిం దదాతి చ |
ఏక యామం ద్వియామం వ త్రియామం వా వసంతి యే |
నాస్తి నాస్తి పునర్జన్మసాక్షాత్ కృష్ణేన భాషితం||“. (శేషధర్మము - 40)
(శ్రీశైలమును ప్రవేశించినవారికి పాపాత్ములైనను పునర్జన్మ లేదు - అని నారదుడు చెప్పియుండెను - శివుడు కైలాసమందు, శ్రీశైలమందు సమానముగా ప్రసన్నుడైయున్నాడు - అక్కడ ఆ మహాదేవుడు దేవతులకు మనుష్యులకు - భక్తులైనవారికి ముక్తిని ప్రసాదించున్నాడు - శ్రీశైల శిఖరమును చూచిన పాపాత్ములైనను మనుష్యులకు వారి కర్మలను నాశము చేసి ముక్తి నిచ్చుచున్నాడు. ఒకరాత్రిగాని, రెండురాత్రులుగాని, మూడురాత్రులుగాని అక్కడనున్న వారికి పునర్జన్మ లేదని శ్రీకృష్ణభగవానుడు చెప్పెను).
(శ్రీశైల శిఖర దర్శనము గుఱించి అంతరార్థము ఈ క్రింద విధముగా చెప్పబడినది : -
వేదాంతుల దృష్టిలో శ్రీశైలమనగ శిరస్సు, శిఖరమనగా శిరస్సునందుండు ఉన్నత ప్రదేశము - “శ్రీశైలశిఖరం దృష్ట్వా” అనగా శిరస్సులోనుండు ఉత్తమప్రదేశమైన బ్రహ్మరంధ్రము - దానిద్వారా, దానిద్వారా జీవుడు శరీరమును విడిచిపోయిన ముక్తిని పొందును - కపాలమోక్షము).
“క. చాకున్న నీదు ముక్తుల
శ్రీకాశీ క్షేత్రమెవ్వరికి నిది నిక్కం
బీకు ధరమిచ్చు శిఖరా
లోకనమాత్రమున ముక్తులు కురంగాక్షీ“. (శ్రీనాధుడు - కాశీఖండము)
“ఉ. వారణాసీ పురంబున నివారణ మేను దొఱంగనేల, కే
దార జలంబు లర్థి మెయి ద్రావి శరీరము కోరవోవగా
నారడి పొందనేల యొక యప్పుడు జన్మము లేక యుంటకై
యారయ శ్రీనగంబు శిఖరాగ్రము చూచిన జాలు నెమ్మదిన్“. (విక్రమార్కచరిత్ర)
మధురయందును, రవిదినమందు నెవడు
పఠన సేయును భాగవతము
వాడు దరియించు సంసారవార్థినపుడ “.
వ. - - - “ఈ పదునెనిమిది పురాణంబుల మధ్యంబున, నదులయందు భాగీరధి విధంబున,
- - - యుగంబులందు గృతయుగంబునోజ దేజరిల్లునట్టి భాగవతపురాణంబు పఠియించి విష్ణు సాయుజ్యంబు జెందుదురు“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 12 - 46, 48)
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 12 - 39)
తే. - - -
- - - నిన్ను గొల్వ నూహించుకొనుచు
వినుచు, దలచుచు, బొగడుచు వెలయువాడు
--- నీపాదభక్తుడగుచు“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము – 10 -పూ.భా. - 97)
జనపాలక సుగతిగోరు సత్పురుషులకుం
దనగన్న తండ్రిసెప్పిన
పనిసేసిన సుగతి గొంగు పసిడియకాదే|“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 9 -)
సిద్ధిమార్గేణ లభతే నాన్యథా, పద్మ సంభవ ||“. (యోగశిఖోపనిషత్)
(కైవల్యమను పరమపదము సిద్ధి మార్గము ద్వారానే పొంద సాధ్యమగునది - ఇతర ప్రకకారముల ముక్తిపొందుట చాలకష్టము - పొందవీలుకానిది).
వించుటకంటె వైరమున వేగమ చేరగవవచ్చు నిన్ను“. (శిశుపాలుడు మొదలగువారివలె).
(శ్రీమదంధ్రమహాభాగవతము - 7 -)
(దైవీ సంపదగలవారుమోక్షమును పొందుదురు).
సామగ్రిన్ శిశుపాలముఖ్య నృపతుల్, సంబంధులై వృష్ణులుం
బ్రేమన్ మీరలు, భక్తినేము, నిదే చక్రింగంటి, మెట్లైనను
ద్దామ గరిష్టుడైన హరిచెందన్ వచ్చు, ధాత్రీశ్వరా “. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 1 - 18)
సాలగ్రామాభిపూజా, పరమపురుష, తధైకాదశీ నామ వర్ణాః |
ఏతాన్యష్టాన్యప్య యత్నాన్యపి కలి సమయే త్వత్ప్రసాద ప్రసిద్ధ్యాక్షిప్రం ముక్తి ప్రదానీత్యభి దధుః బుషయస్తేషు మాం స
సంజయే థాః ||“. (నారాయణీయము)
(గంగ, భగవద్గీత, గాయత్రి, తులసి, గోపీచందనము, సాలగ్రామపూజ, ఏకాదశి, నామ వర్ణనము - ఈ యెనిమిది కలియుగమందు నీకత్యంతము ఇష్టము కూర్చునవి, అందుచేత వెంటనే ముక్తి నిచ్చునవి అని బుధులు చెప్పియున్నారు).
తదా మోక్షో యదా చిత్తమసక్తం సర్వ దృష్టిషు ||“. (అష్టావక్రగీత - 8 - 2, 3)
(కోరికగాని, దుఃఖముకాని లేక, పట్టు విడుపులు లేక - ఎవరికైనను దేనినైనను ఇచ్చుటగాని, పుచ్చుకొనుటకాని, సంతోషముకాని, కోపముకాని లేక, దేనియందును ఆసక్తిలేక మనస్సును నిలుపకలిగిన యడల అనాడే మోక్షము, అదియే మోక్షము).
(మహాత్ములను సేవించుటవలన ముక్తి కలుగును - అది ముక్తికి ద్వారము, స్త్రీసంగమము తమోద్వరము).
కర్మయోగము, భక్తియోగము, రాజయోగము, జ్ఞానయోగము - వీటి అన్నింటికి మూలము భక్తి - భక్తిలేనిదే భగవంతుని తెలుసుకొనవలెనను అభిలాష కలుగదు.
“శ్లో||. యత్పదాంబుజ సంభవా త్రిపథిగా, భాగీరథీ ముక్తిదా |”. (శ్రీరామకర్ణామృతం - 3 - 34)
(శ్రీమహావుష్ణువుయొక్క పాదపద్మములందు పుట్టి మూడు లోకములలోను పారునది యగు గంగ ముక్తినిచ్చునది).
(నూరుకోట్ల జన్మలలో చేసిన పుణ్యములు లేకున్నచో ముక్తి కలుగదు).
అత్యాశ్రమస్థః సకలేంద్రియాణి నిరుధ్య భక్త్యా స్వ గురుం ప్రణమ్య |
హృత్పుండరీకం విరజం విశుద్ధం విచింత్య మధ్యే విశదం విశోకం |
అచింత్యమవ్యక్త మనంతరూపం శివంప్రశాంతమమృతం బ్రహ్మయోనిం |
తథా (ఆ)దిమధ్యాంత విహీన మేకం విభుం చిదానంద మరూపమద్భుతం |
ఉమా సహాయం పరమేశ్వరం ప్రభుం త్రిలోచనం నీలకంఠం ప్రశాంతం |
ధ్యాత్వా మునిర్గచ్ఛతి భూతయోనిం సమస్త సాక్షిం తమసః పరస్తాత్ |
స బ్రహ్మ స శివః సేంద్రః సో(అ)క్షరః పరమః స్వరాట్ |
స ఏవ విష్ణుః స ప్రాణః స కాలో (అ)గ్నిః స చంద్రమాః |
స ఏవ సర్వం యద్భూతం యచ్చ భవ్యం సనాతనం |
జ్ఞాత్వా తం మృత్యునుత్యేతి నాన్యః పం థా విముక్తయే |
సర్వభూతస్థ మాత్మకం సర్వభూతాని చాత్మని |
సంపశ్యన్ బ్రహ్మపరమం యాతి నాన్యేన హేతునా || (కైవల్యోపనిహత్)
(నిర్జనప్రదేశములో సుఖముగానుండు ఆసనమందు కూర్చుని, శుచియై, కంఠము, శిరస్సు, శరీరము సమముగా నుంచుకొని, ఇంద్రియములన్నింటిని నిరోధించి తనవశములో నుంచుకొని అరికట్టి, భక్తితో తన గురువును గుఱించి నమస్కారము చేసి హృదయపద్మ మధ్యమందు శుద్ధమైనటువంటిన్నీ - నిష్కల్మష మైనటువంటిన్నీ - శోకము లేనటువంటిన్నీ, చింతించుటకు శక్యము కానటువంటిన్నీ, వ్యక్తముకానటువంటిన్నీ (కంటికి కనబడనటువంటిన్నీ), అంతము లేనటువంటి రూపము(లు) కలిగినటువంటిన్నీ (అందుచేతనే), అనంతడను పేరు కలిగినటువంటిన్నీ, మంగళరూపమైనటువంటిన్నీ, శాంతస్వరూపుడైనటువంటిన్నీ, శాశ్వతుడినటువంటిన్నీ (అమృతస్వరూపుడైనటువంటిన్నీ, లేక మోక్షరూపుడైనవంటిన్నీ), చతుర్ముఖ బ్రహ్మ పుట్టిన స్థానమైనటువంటిన్నీ, ఆది మధ్యాంతములు లేనటువంటిన్నీ, ఒక్కడే అయినటువంటిన్నీ, (అటువంటివాడు ఇంకొకడు లేనటువంటివాడు, లేక, తాను తప్ప మఱియొక వస్తువు లేనటువంటివాడైనటువంటివాడు), విభుడు (అన్నింటికి భర్త, ఏలిక, పాలించువాడు, శాసించువాడు) అయినటువంటిన్నీ, చిదానందుడు (చైతన్య స్వరూపుడు, ఆనంద స్వరూపుడు, మోక్షరూపుడు) అయినటువంటిన్నీ, రూపము లేనివాడైనటువంటిన్నీ, అద్భుతమైనటువంటిన్నీ, పార్వతీ దేవితో కూడియుండువాడైనటువంటిన్నీ, త్రిలోచనుడు ప్రభువు అయినటువంటిన్నీ, నీలకంఠుడు, ప్రశాంతుడు అయినటువంటిన్నీ, పరమేశ్వరుని ధ్యానము చేసి, అంధకారమున కావలనుండువాడు (తేజోమూర్తి అయినవాడు), సమస్త భూతములు పుట్టు చోటయినవాడు - సమస్త భూతములు పుట్టుటకు కారణమైనవాడున్నూ అన్నింటికి సాక్షి అయిన భగవంతుని ధ్యానించి అతనిని పొందును - ఆ భగవంతుడే బ్రహ్మ, అతనే శివుడు, అతనే ఇంద్రుడు, అక్షరుడు, పరముడు, అతనే స్వరాట్, అతనే విష్ణువు, అతనే ప్రాణము, అతనే కాలము, అతనే అగ్ని, అతనే చంద్రుడు, అతనే సర్వము, అతనే భవిష్యద్వర్తమానములందుండునవన్నియు అతనే, అతనే సనాతనుడు (మొదటినుండి యున్నవాడు), అట్టి విధమైన భగవంతుని తెలుసుకొని - భగవత్ జ్ఞానము కలిగి - మృత్యువు దాటిపోవును - సంసారములో పడక ముక్తి నొందును - మోక్షము పొందుటకు మఱియొకమార్గము లేదు - బ్రహ్మజ్ఞానమనగా సమస్త భూతములందు ఆత్మ యున్నదని, ఆత్మలో (తనలో) సమస్త భూతములున్నవని తెలుసుకొని అట్లు చూచుట, ఆచరించుట).
థ్యానా త్కర్మ ఫలత్యాగస్త్యా గాచ్ఛాంతి రనంతరం“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 12 - 12)
“ఇదానీం సాధనస్యాత్ర వర్యవసాన తః |
కర్మఫలత్యాగమమం స్తౌతి హరిః స్వయం ||
జ్ఞానర్థ శ్రవణాభ్యాసాత్ జ్ఞానం శ్రేష్టతరం భవేత్ |
నిష్పన్నే శ్రుతియుక్తిభ్యాం తతో ధ్యానం విశిష్యతే |
నిధిధ్యాస న సంజ్ఞం యత్ తత్వజ్ఞానైకకారణం |
తతోప్యజ్ఞ కృతః కర్మఫలత్యాగో విశిష్యతే |
ఇత్యేవం స్తూయతే తస్మాత్సహేతో స్సంసృతేః క్షయః |
తక్షణే శాంతిర్న కాలాంతర మపేక్షతే |
యద సర్వే ప్రముచ్యంతే కామా యే (అ)స్యహృది స్థితాః |
అధమర్త్యో (అ)మృతో భవిత్యత్ర బ్రహ్మ సమశ్నుతే |
ప్రజహాతి యదాకామాన్ ఇత్యాదౌ చ శృతౌ స్మృతౌ |
సర్వకామపరిత్యాగో మోక్షహేతుతయా మతః |
సర్వకర్మ ఫలత్యాగః కామత్యాగత్వ సామ్యతః |
స్తూయతే కేవలం యస్మా ద్రోచనార్థ త్వి యం స్తుతిః |
తదేవం దుష్కరత్వే నాక్షరోపాసనతో వరం |
సగుణోపాసనం ప్రోక్తం సుకరత్వాది హేతునా |
అశక్తి తారతమ్యాది వాదేన భగవాన్ స్వయం |
వి దదౌ సాధనా న్యత్ర దృష్ట్వామందాధి కారిణః |
కథం ను నామమద్భక్తా భూత్వా మందాధికారిణః |
విశేయుః ఫలభూతాయాం విద్యయా మక్షరాత్మనః |
ఇత్యభిప్రాయ ఈశస్య తదుక్తం సాంప్రదాయి కైః |
నిర్విశేషం పరం బ్రహ్మ సాక్షాత్కర్తుమనీశ్వరాః |
యే మందాస్తే(అ)ను కంప్యంతే సవిశేష నిరూపణైః |
వశీకృతే మనస్యేషాం సగుణబ్రహ్మ శీలనాత్ |
తదేవావిర్భవేత్ సాక్షాదుపేక్ష్యోపాధి కల్పనం |
అక్షరోపాసకస్త స్మాద్వస్తుతో యోగ విత్తమాః |
ప్రియోహి జ్ఞానినోత్యర్థయహం స చ మమ ప్రియః |
ఉదారాః సర్వ ఏవైతే జ్ఞానీత్వాత్మైవా మేమతం |
ఇత్యదౌ జ్ఞాని ప్రాశస్య మత్యంతం హరిణేరితం |
తేషామేవ త్వయా జ్ఞానం సమాసాధ్యాది కారిణాం |
సదా నుసరిణీయం చేత్యాశయం శ్రీహరేరయం ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 12 - 81 to 103)
(ఇప్పుడు ముక్తి సాధనవిధము పర్యవసనముగా శ్రీకృష్ణభగవానుడు కర్మఫలత్యాగమను సాధనమును తాను స్వయముగనే పొగడుచున్నాడు - ముక్తి సాధనములన్నింటిలోను కర్మఫలత్యాగము గొప్పదనిచెప్పుచున్నాడు. బ్రహ్మజ్ఞానమును పొందుటకుపకరించు శ్రవణముకంటె, అభ్యాసముకంటె జ్ఞానము (జ్ఞానసాధనము) శ్రేష్టమైనది. దానికంటె ధ్యానము శ్రేష్టమైనది. అట్టి ధ్యానముకంటె అజ్ఞాని చేసినటువంటి కర్మఫలత్యాగము గొప్పది. ఈ కర్మఫలత్యాగము వలన సంసారము (దాని కారణముతో కూడ) తక్షణమే నశించును, శాంతి (ముక్తి) కూడ, కొంత కలము తర్వాత కాక, వెంటనే కలుగును. ఎందుచేతననగా –
“యదా సర్వే ప్రముచ్యంతే కామాయే(అ)స్య హృదిస్థితాః |
అధ మర్త్యో (అ)మృతో భవత్యత్ర బ్రహ్మ సమశ్నుతే ||“.
(హృదయములోనున్న కోరికలన్నియు ఎప్పుడు విడిపోవుచున్నవో - - నశించుచున్నవో - అప్పుడు మర్త్యుడు (మరణస్వభావము గల మనుజుడు) అమర్త్యుడగును - (మరణము లేనివాడగును), బ్రహ్మను పొందును - ముక్తిని పొందును) అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. “ప్రజహాతి యదా కామాన్” (కామములను ఎప్పుడు విడిచిపెట్టునో) అని శ్రీమద్భగవద్గీత చెప్పుచున్నది. దీనినిబట్టి కామములను విడిచిపెట్టుట మోక్షమునకు కారణము - సాధనము - అని తెలియవచ్చు చున్నది. సర్వ కర్మల ఫలత్యాగము కామత్యాగముతో సమానమని చెప్పబడినది. అక్షర బ్రహ్మోపాసన దుష్కరమైనది (చేయుటకు కష్టమైనది). దానికంటె సగుణబ్రహ్మోపసన (సాకారబ్రహ్మోపాసన) సుఖకరమైనది (కష్టములేకుండ చేయుటకు వీలగునది). కనుక అక్షర బ్రహ్మోపాసనకంటె (జ్ఞానసాధనకంటె) సగుణబ్రహ్మోపాసన (ప్రతిమాదులను పూజించుట మొదలగు పైన చెప్పబడిన సాధనములు) శ్రేష్టమని మందాధికారులను (బ్రహ్మజ్ఞానము సంపాదింపలేని ముముక్షువులను) దృష్టిలోనుంచుకొని యీ పైన చెప్పిన ముక్తి సాధనములను శ్రీకృష్ణభగవానుడు వారివారి అశక్తి తారతమ్యమునకు వీలగునట్లు చెప్పియున్నాడు). కొందరు నా భక్తులయినవారు మందాధికారులు అగుటచేత అక్షరబ్రహ్మను (నిర్గుణపరబ్రహ్మను)ఎట్లు సాక్షాత్కరింపచేసుకొనగలుగుదురు అని శ్రీకృష్ణభగవానుడు అభిప్రాయపడి సగుణబ్రహ్మోపాసన చెప్పియున్నాడు అని సాంప్రదాయకులు చెప్పుదురు - నిర్విశేష పరబ్రహ్మను (అక్షర పరబ్రహ్మను నిర్గుణ నిరాకార పరబ్రహ్మను) సాక్షాత్కరించుకొనుటకు శక్తిలేని మందాధికారులను అనుగ్రహించుటకు భగవానుడు సగుణోపాసన చెప్పియున్నాడు - సగుణబ్రహ్మోపాసనవలన మనస్సు స్వాధీనములో నుండును - అప్పుడు ఉపాధిలేనటువంటి పరబ్రహ్మను (నిరుపాధిక పరబ్రహ్మను) ఆ మనస్సే ఆవిర్భవింపచేయును –
“చతుర్విధాఃభజం తే మాం జనాః సుకృతినో(అ)ర్జున | ఆర్తో జిజ్ఞాసురర్థార్థీ జ్ఞానీ చ భరతర్షభ |
తేషాం జ్ఞానీ నిత్తయుక్తః ఏక భక్తిర్వి శిష్యతే |
ప్రియోహి జ్ఞానినో (అ)త్యర్థమహం స చ మమ ప్రియః ||” (శ్రీమద్భగవగీత - 7 - 16, 17)
(పుణ్యాత్ములయినవారు నను భజించువారు నాలుగు విధములుగ నున్నారు _ ఆర్తుడు - (ఏదైన బాధలోనున్నవాడు), జ్ఞానమును కోరుచుండువాడు - బ్రహ్మజ్ఞానము కలుగుటకు ఇచ్ఛకలవాడు - జిజ్ఞాసువు; అర్థార్థీ = ఏదైన కోరికగలవాడు - ఏదైన ప్రయోజనము నా వలన ఆశించువాడు - జ్ఞాని (బ్రహ్మజ్ఞానముకలవాడు) - ఈ నలుగురిలో ఎల్లపుడు యోగముచేయువాడు, ఒక్కనాయందే భక్తి కలవాడు అయిన జ్ఞాని శ్రేష్టుడు. జ్ఞానికి నేను ఎక్కున ప్రియమైనవాడను, నాకు జ్ఞాని ప్రియుడు - అనిన్నీ –
“ఉదారాః సర్వ ఏవైతే జ్ఞానీత్వా త్వాత్మైవమే మతం |” (శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 18)
(ఈ నలుగురు - అనగా, ఆర్తుడు, జిజ్ఞాసువు, అర్థార్థీ, జ్ఞాని - పూర్వజన్మలో ఆర్జించిన పుణ్యవిశేషమువలన ఉత్తములే, అట్లు కాకున్నయడల సమస్త పుణ్యకర్మలకు ఫలమునిచ్చువాడనుగ నన్ను భజించరు - కాని, వారిలో జ్ఞాని యగువాడు బ్రహ్మానుభవముకలిగి నన్ను సాక్షాత్కరించుకోకలిగినవాడు - అందుచేత జ్ఞాని ఆత్మయే అయినవాడు - “బ్రహ్మవిద్ బ్రహ్మైవ భవతి” (బ్రహ్మను తెలుసుకొనినవాడు - బ్రహ్మజ్ఞానముకలవాడు - బ్రహ్మమే యగును). అతని జ్ఞానఫలము నేనే యని భావించువాడు అనిన్నీ, శ్రీకృష్ణభగవానుడు చెప్పియుండుటచేత జ్ఞానమే ముక్తికి శ్రేష్టమైన సాధనము. అయినను మందాధికారుల నిమిత్తము సగుణబ్రహ్మోపాసన శ్రేష్టమని భగవంతుడు చెప్పియున్నాడు - అర్జునకు మాత్రము జ్ఞానసాధనము చేయమని చెప్పెను).
jñānamuvalana muktiyani ceppabaḍinadi. “ātmanaḥ paramā muktirjñānādēva na karmaṇā” (sūtasaṃhitāyāṃ)
(ātmaku jñānamu kaluguṭavalananē - brahmajñānamu kaluguṭavalananē - mukti kalugunu - karmalavalana kādu).
“taratiśōka mātmavid”
(ātmajñānamu kalavāḍu - brahmajñānamu kalavāḍu jananamaraṇarūpa maina saṃsāramuvalana kalugu śōkamunu tariṃcunu - marala janmiṃcaḍu - muktini poṃdunu -).
(brahmajñānamu kalavāḍu brahmamē yagunu - muktini poṃdunu).
(brahmajñānamu kalavāḍu paramapadamunu, mōkṣamunu poṃdunu) (cūḍumu - mōkṣasādhanamulu - 4).
tadbrahma hamiti jñātvā brahma saṃpadyatē dhruvaṃ”.
(niṣkaluḍu, nirvikalpuḍu, niraṃjanuḍu, “tat” padārthamu nēnē anu mahāvākyārthamu dvārā brahmajñanamu kalavāḍu brahmamunu poṃdunu - muktini poṃdunu - niścayamu).
apramēyamanādiṃ ca yat jñātvā mucyatē budhaḥ ||“. (amṛtabiṃdūpaniṣat)
(nirvikalpuḍu, anaṃtuḍu, anādi, apramēyuḍu, hētu dṛṣṭāṃtamulu lēnivāḍu ayina parabrahmanu telusukoninavāḍu - brahmajñānamu kalavāḍu, vidvānsuḍu - muktini poṃdunu).
(parabrahmanu telusukonina mukti kalugunu, muktiki maṟiyokamārgamu lēdu - muktiki jñānamārgamu tappa maṟiyoka mārgamu kanabaḍadu) (cūḍumu - muktisādhanamulu - 5).
jñānaṃ vēdaśirōdbhūtamiti mē niścitāmatiḥ |
anēka janmasiddhānāṃ śrautasmārtānu vartināṃ |
jāyatē taccāpi vijñānaṃ prasādā dēva mē harē ||” (sūtasaṃhitāyāṃ)
(brahmajñānamu upaniṣattulavalana kalugucunnadi. anēka janmalalō siddhini poṃdi śrutulalōnu, smṛtulalōnu ceppina prakāramu ācariṃcuvāriki aṭṭi jñānamu nā prasādamuvalana (bhagavaṃtuni dayavalana) kalugunu - aṃducēta mōkṣamunaku sādhanamu jñānamēyani ceppabaḍinadi.)
(vidvāṃsuḍainavāḍu - brahmajñānamukalavāḍu - nāmarūpamu lēnivāḍai parātparuḍu, divyamainavāḍu ayina puruṣuni - paramapuruṣuni, bhagavaṃtuni poṃdunu).
(nadulu anēka nāmamulatō anēkavidhamulugā pravahiṃcucu tudaku vāṭivāṭi nāmarūpamululanu viḍicipeṭṭi (idi gaṃga, idi gōdāvari, idi jamuna, idi kṛṣṇa anu pērlu māsipōyinaṭlu) samudramunu poṃdi, dānilō līnamaipōvu cunnavi - līnamaipōyinapuḍu aṃtā samudramēkāni, idi gaṃganīru, idi gōdāvari nīru ani vēruvēru nāmamulatō ērparacuṭaku vīlulēka anniyu okaṭē jalamayamagucunnavi, okaṭē jalarāśi yagucunnavi. aṭlē vidvānsuḍu, brahmajñānamugalavāḍu, puṇyapāpamulanu vadali - vāṭi phalamu nanubha viṃcanakkaralēka - niraṃjanuḍaina parabrahmatō samānuḍagucunnāḍu - muktini poṃducunnāḍu).
yastu vēdayatē samyak tathā dhyāyativā punaḥ |
saṃsāra cakra mutsṛjya mukta vacana baṃdhanaḥ |
acalaṃ nirguṇaṃ sthānaṃ śivaṃ prāpnōtya saṃśayaḥ|“.
(ōṃkārasaṃjñakala akṣara parabrahmanu evaḍu bāgugā telusukonunō - evaniki spaṣṭamugā brahmajñānamu kalugunō, maṟi, evaḍu aṭṭi parabrahmanu dhyāniṃcunō vāḍu jananamaraṇarūpamai cakrarūpamuna nuṃḍu saṃsāramunu viḍici acalamu(caliṃpanidi - sthiramugā nunnadi), nirguṇamu ayina sthānamu ayina śivuni poṃdunu - iṃduku saṃdēhamulēdu).
jñānādajñāna nivṛttau svayamēvāvirbhavati. tasmānna karmaṇāṃ mōkṣahētutvaṃ, kiṃtu saṃśaya viparyā saṃhita niṣprapaṃca brahmātmatva sākṣātkāra rūpa samyak jñānēnaiva āvirbhāvaḥ. “karmaṇaiva hi saṃsiddi māsthi māsthitā janakādayaḥ” ityādi vākya paryālōcanayā karmaṇāmapi mōkṣahētutvaṃ saṃbhavatīti mōkṣasya karmasādhyatvē svargādivadanityatvā pātat, navijñāna samuccitasya tasya kārya brahmaprāpti sādhanatvāt –
“tatra sāyujya rūpāyāmuktē ssākṣāttu sādhanaṃ |
samyak jñānaṃ na karmōktaṃ na tayōśca samuccayaḥ ||” (sūtasaṃhitāyāṃ)
bhagavaṃtuḍu nityaprāptuḍu - poṃduṭaku ellapuḍu siddhamugānē yuṃḍuvāḍu - anniṃṭilōnu, aṃdaṟilōnu uṃḍuvāḍu kanuka - ayinanu ajñānamucēta āvariṃcabaḍinavāḍaguṭacēta ēdō yoka upādhilōnuṃḍi dānicē kappabaḍiyuṃḍuṭacēta, aṭlu sūkṣmarūpamulōnuṃḍi kaṃṭiki kanupiṃcaḍu, brahmajñānamu kalugagānē ī ajñānamu nivṛttikāgā bhagavaṃtuḍu kanupiṃcunu - sākṣātkariṃcunu. aṃducēta muktiki karmalu kāraṇamukādu, sādhanamukādu - saṃśayamu, viparyāsamu lēnaṭuvaṃṭi brahmasākṣātkāramunu kalugacēyu samyak jñānamu cētanē bhagavaṃtuḍu āvirbhaviṃcunu, kanabaḍunu - “janakamahārāju modalaguvāru karmavalananē, karmayōgamuvalananē siddhini (muktini) poṃdiri” ani śrīmadbhagavadgītalō ceppabaḍinadānini bāgugā ālōciṃcagā karmadvārākūḍā muktini sādhiṃcavaccunu - karmakūḍā muktiki sādhanamē - yani tōcunukāni karmalavalana sādhiṃcagaliginadi svargamu modalagu anitya padamulavale mōkṣamukūḍa anityamainadayina sādhiṃcavaccunu - mōkṣamu aṭuvaṃṭidi kādu. kanuka adi jñānamucētanē sādhyamu - sāyujyarūpamaina muktiki samyak jñānamē sākṣātsādhanamu - karmakādu, karmajñānamulu kalisikādu).
jñānaṃ vēdāṃtavākyānāṃ mahātātparya nirṇayāt |
- - - ghaṭajñānāt ghaṭājñānaṃ yathālōkē vinaśyati |
tadhātmajñānamātrēṇa naśyatyajñānamātmanaḥ |
rajju jñāna vināśēna rajju sarpō vivaśyati |
tathātmājñāna nāśēna saṃsāraśca vinaśyati |
tasmādajñāna mūlasya saṃsārasya kṣayē harē |
ātmanastatva vijñānāt tatparabrahmaiva kēvalaṃ ||“.
(ātmaku mukti jñānamuvalananē kalugunu - karmavalanakādu. upaniṣattulalō bhagavaṃtuni guṟiṃci ceppina vākyamula tātparyamunu (niścitārthamunu) avagāhana cēsukonuṭavalananē jñānamu kalugunu -ghaṭamunu cūci idi ghaṭamu anu ajñānamu idi ghaṭamukādu maṭṭiyē yani jñānamu kalugaganē pōvunu - ā prakāramuganē ātmajñānamu - brahmajñānamu - kalugaganē ātma guṟiṃci yidivaraku unna ajñānamu naśiṃcunu - cīkaṭilō trāḍunu cūci pāmu anukonuṭalō kaligina ajñānamu, idi pāmu kādu trāḍu ani trāḍu yokka nijasvarūpamu teliyaganē - jñānamu kalugaganē - naśiṃcunu. ā prakāramugānē ātmajñānamu kalugagānē saṃsāramu naśiṃcunu. aṃducēta ajñānamunaku mūlamaina - kāraṇamaina - saṃsāramunu ātmatatvajñānamuvalana naśiṃcunu, mukti kalugunu).
(brahma, ātma - ī reṃḍunu (jīvabrahmalu) okaṭēyanu jñānamu kaluguṭavalananē mukti kalugunu).
(avidyacēta mṛtyuvunu tariṃci vidyacēta - brahmajñānamucēta muktini poṃdunu).
svanuṣṭhitairna muktissyāt, jñānādēva tu sāyataḥ ||“. (naiṣkarmyasiddhi)
(ani āśramamulalō nunnavāriki manassutōnu, vākkutōnu, śarīramutōnu, karmalatōnu vāri dharmamulanu eṃta śāstrōktamugā anuṣṭhiṃcinanu mukti kalugadu - eṃducētananagā jñānamu valananē mukti yani ceppabaḍinadi kanuka).
ātmaikya bōdhēna vinā vimuktirna siddhyatē brahma śatāṃtarēpi ||“.
(śāstramulanu ceppinanu - cadivinanu, dēvatulaguṟiṃci yajñamulu - upāsana - cēsinanu, karmalu cēsinanu, dēvatā bhajana cēsinanu, ātma okkaṭē, unnadaṃtā okē ātma yanu jñānamulēnidē brahmāṃtaramulenni gaḍapinanu mukti siddhiṃcadu).
(evaḍu anubaṃdha catuṣṭayamunu bāgugā telusukoni, upaniṣattuladvārā kaligina jñānamuvalana niścitamaina arthamunu telisinaṭuvaṃṭinnī, sthita prajñuḍainaṭuvaṃṭinnī, śrutulanu bāgugā avagāhana cēsukoninaṭu vaṃṭinnī, śrēṣṭuḍainaṭuvaṃṭinnī, śrutulalō vihatamaina prakāramu ācariṃcu śrōtriyuḍainaṭuvaṃṭinnī, sadguruvu nāśrayiṃci atani prasādamuvalana - dayavalana - upaniṣattulanu mikkili ādaramutōnu, śraddhatōnu, bhaktitōnu, paṭhiṃcunō, vinunō, aṭṭivāḍē mōkṣasādhanamaina jñānamu poṃdunu. anagā, ī prakāramugā kaligina brahmajñānamē mōkṣasādhanamu).
(ōṃkārōpāsakuḍagu brahma niṣṭuḍu - mṛtilēni sthitini - mōkṣamunu poṃdunu).
jñānamēva tatsādhanaṃ, natu karmākaraṇaṃ ityarthaḥ. kutaḥ ?.
- sarvadā sthūlēna sūkṣmēṇa vā purēṇa yuktō nanu jīvaḥ; yadi karmā karaṇēna muktiḥ syāt sthāvarāṇāṃ na ca akaraṇē karmābhāvāt muktirbhavati. prati janma kṛtānāṃ anaṃta karmaṇāṃ bhāvāt na ca sarvāṇi bhaktāni ēkasmin śarīrē bahūni hi karmāṇi karōti. tānica ēkaikāni bahujanma phalāni kānicit tatraca ēkaikāni karmāṇi bhuṃjan prāpnōtyēva śēṣēṇa mānuṣyaṃ, tataśca bahu śarīra phalakarmāṇi itya samāptiḥ”.
(kāmyakarma cēyaka vadalivēyuṭacēta mukti kalugadu. anagā, jñānamē - brahmajñānamē - mōkṣamunaku sādhanamu. karma cēyakuṃḍuṭa sādhanamukādu. eṃducētananagā - ellapuḍu jīvuḍu sthūladēhamutōnō sūkṣmadēhamutōnō kūḍiyuṃḍunu - karma cēyanaṃtamātramuna mukti kaliginaṭlayitē, sthāvaramulu karma cēyanaṃduna mukti kaluguṭalēdu - prati janmalōnu anaṃtamaina karmalu cēyucuṃḍuṭavalana okkokka janmalōnu - - - - -
suhṛdaṃ sarvabhūtānāṃ jñātvāmāṃ śāṃti mṛccati ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 5 - 29)
“kartṛrūpēṇa sarvēṣāṃ yajñānāṃ tapasāṃ tathā |
bhōktāraṃ dēvarūpēṇa pālakaṃ vā jagatpatiṃ |
brahma dīnāṃ samastānāṃ niyaṃtāramasaṃginaṃ |
anapēkṣyōpakartāraṃ pratyupakāra mīśvaśaṃ |
sarvēṣāṃ prāṇināṃ sarvabuddhyaika sākṣiṇaṃ |
sarvāvabhāsakaṃ pūrṇaṃ saccidānaṃda vigrahaṃ |
nārāyaṇaṃ hi māṃ samyak sākṣātkṛtmā rūpataḥ |
saṃsārō paratiṃ śāṃtaṃ mōkṣākhyaṃ labhatē(a)ṃjasā ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 5 - 229 to 233)
(samasta yajñamulaku, tapassulaku, kartagānuṃḍuvāḍanu nēnē. ā yajñamula bhōgamunanubhaviṃcu dēvatārūpamu ayinavāḍanu nēnē. jagattunu pāliṃcuvāḍanu nēnē (jagattunaku īśvaruḍanainavāḍanu, śāsiṃcuvāḍanu nēnē. asaṃguḍanu. pratyupakāramu nāśiṃcakayē upakāramu cēyuvāḍanu. samasta bhūtamulaku - anni prāṇulaku buddhi vṛttulaku - okē sākṣi ayinavāḍanu, anniṃṭini prakāśiṃpacēyuvāḍanu (anniṃṭinī caitanyavaṃtamugā cēyuvāḍanu), prapaṃcamaṃtaṭanu lōpala paina pūrtigā niṃḍiyuṃḍuvāḍanu; saccidānaṃdarūpuḍanu; aṭṭi nārāyaṇuḍanaina nannu(ī prakāramugā) telusukoni, ātmarūpamugā neṟigi, samyak jñānamu kaliginavāḍu saṃsāramunaku uparatiyaina - samasāramu kalugacēyanaṭuvaṃṭi - mōkṣamu (mukti) yanu pērugala śāṃtini poṃdunu).
taṃ dṛṣṭvā prīyasē viṣṇō tataḥ satkarma saṃgrahaḥ |
karmaṇā jñāna siddhiśca tēna prītistavādbhutā |
aparōkṣa ma garbhaśca muktirānaṃda varthanaṃ ||“. (śrī vēṃkaṭēśamāhatmyaṃ - 4 - 55, 56)
(bhagavannāma smaraṇacēta goppa pāpamulu naśiṃcunu. aṃducēta dēhaśuddhi, manaśśuddhi kalugunu. aṃduvalana bhagavaṃtuniki prīti kaligi satkarmalanu cēyiṃcunu. satkarmalavalana parōkṣajñānamu kalugunu. dānivalana garbhavāsādi duḥkhamuluṃḍavu - aṭupaini aparōkṣajñānamu kaligi, dāni dvārā mukti kalugunu).
bhaktivalana mukti kalugunani yī kriṃda ceppabaḍinadi : -
kalau bhaktiḥ kalau bhaktirbhaktyā kṛṣṇaḥ puraḥ sthitaḥ |
alaṃ vratairalaṃ tīrthairalaṃ yāgai ralaṃ makhaiḥ |
alaṃ jñānakathā lāpairbhaktirēkaiva muktidā ||”
(padmapurāṇamu - uttarakhaṃḍamu - śrīmadbhāgavatamahātmyamu - 2 - 19 to 21)
(narulaku vēyi janmala tarvāta bhagavaṃtuni bhaktiūṃdu prīti kalugunu - kaliyugamaṃdu bhakticēta sākṣātkariṃcunu. vratamulu, tīrthamulu, yīgamulu, yajñamulu, jñānakathālāpamulu akkaralēdu. bhaktiyokkaṭē muktiniccunadi).
nappuḍa baṃdhaṃbulanniyu degipōvu baṃdhamōkṣaṃbaina prāptamagu
satsaṃgamaṃbu satsaṃgamaṃbuna nīdu bhakti siddhiṃcu; nī bhaktivalana
sanmuktiyagu - - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - pū.bhā. - 1665)
“va. - - - paramātmuni danmayaṃbunu hataujaskaṃbunaina prapaṃcaṃbunu jñāna vairāgya bhakti yuktaṃbagu manaṃbucē boḍagāṃci, yōgijanulu paratatvasiddhi koṟaku nikhilātmakuṃḍaina nārāyaṇunaṃdu niyujyamānaṃbaina bhakti bhāvaṃbuvalana nudayiṃcina mārgaṃbunaku nitaramārgaṃbulu sarigāvaṃḍru”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 32 -)
“va. - - - sarvasaṃgaparityāgaṃbu sēsi yoṃḍeṟuṃgaka nanne talaṃcu mānavunaku bhakti, mukti pradāyakuṃḍanai yuṃḍudu -”.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 11 - 105)
kalautu kēvalā bhaktirbrahmasāyujya kāriṇī ||“. (padmapurāṇamu - 2 - 4)
(satyayugamu, trētāyugamu, dvāparayugamu - ī mūḍu yugamulalōnu brahmajñānamu, vairāgyamu mukti sādhanamulani ceppabaḍinavi. kaliyugamulō kēvalamu bhaktiyē muktiki sādhanamu).
vēdōktavidhaṃ beriṃcu vibudhuḍu gṛhamaṃ
dādaramuna nārāyaṇa
pādaṃbulu golici mukti padamuna kēgun”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 -)
“taralamu. - - - satyamā harināma saṃ
smaraṇamokka muhūrtamātramu cālu muktidamau nṛpā “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 8)
mmanamaṃduṃ dalapōsi yeṃtayu barāmarśiṃci mōkṣaṃbu da
kkina mārgaṃbuna lēdaṭaṃcu haribhaktiṃ jiṃtasēsen janā
rdanu nātmākṛti nirvikāruḍagucun danmārga nirṇētayai”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 2 - 35)
“śrīraghurāma nāma vimalaṃ nityaṃ smaran mucyatē ||”. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 3 - 90)
“va. jīvēśvarulaku dēha saṃbaṃdhaṃbulu gānabaḍucuṃḍu, naṭṭi dēhadhāriyaina bhagavaṃtunaṃdali bhaktiṃjēsi jīvunaku mukti yetteṟaṃguna nagunani yaḍigitivi. jīvuṃḍu vidyā mahimaṃjēsi karmānugataṃbaina mithyārūpadēha saṃbaṃdhuṃḍu. bhagavaṃtuṃḍu nijayōgamāyā mahimaṃbunaṃjēsi svēcchā parikalpita cidghana līlā vigrahuṃḍu gāvuna bhagavaṃtuṃḍaina īśvaruṃḍu svabhajanaṃbu muktisādhana jñānārthaṃbu kalpitaṃbani caturmukhunaku dadīya niṣkapaṭa tapaścaryādi sēvituṃḍai nija jñānānaṃdaghanaṃbayina svarūpaṃbu sūpucu nānaticcenu - adi gāvuna jīvuniki bhagavadbhakti mōkṣapradāyakaṃbagu”.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 9 - 224)
yattapasyasi kauṃtēya tatkuruṣva madarpaṇaṃ |
śubhāśubhaphalairēvaṃ mōkṣyasē karma baṃdhanaiḥ |
sanyāsa yōgayuktātmā vimuktō māmupaiṣyasi ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 27, 28)
“bhajanasyē dṛśasyēśaḥ phalamāha jagadguruḥ |
ēvaṃsiddhau (a)pyanāyāsā nmadbhajanē satīṣṭadē |
iṣṭāniṣṭē phalē yēṣāṃ taistvaṃ karmākhya baṃdhinaiḥ |
mōkṣasē natu saṃsargaṃ prāpsyasī śa samarpaṇāt |
sanyāsōmayi gōviṃdē sarvakarma samarpaṇaṃ |
dhīśōdhakatayā yōgastēna yuktaḥ samāhitaḥ |
śōdhitō yōgyatāṃ nīta ātmā yasyāṃtaraṃ manaḥ |
jīvannēva vimuktasanna jñānāvṛti bādhanāt |
sākṣātkṛtātma tatvassanmāṃ kaivalya padābidaṃ |
patitē(a)smin śarīrē tvaṃ kṣayāt prārabdakarmaṇaḥ |
upaiṣyasyadhunā brahmarūpaḥ sannēva madvapuḥ |
sarvōpādhi nivṛttyā svē mahimnyēva pratiṣṭitaḥ |
bhaviṣya sīti tātparyaṃ śrīmadbhāgavatō harēḥ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 9 - 178 to 190)
(aprayatnamugā nīvu ēdi cēsinanu, nī tṛpti koṟaku ēdi tininanu, śrutilō ceppinaṭlugāni, smṛtulalō ceppinadikāni, vidhi balamucēta - cēyaka tappanidaguṭacēta - yajñamulēmicēsinanu, atidhulu, brāhmaṇulu modalaguvāriki baṃgāramu annamu modalagu dānamulu ēvi cēsinanu, dōṣa śāṃtikoṟaku cāṃdrāyaṇamu modalagunavi ē vratamulugāni, tapassulugāni cēsinanu, ātma saṃ yamamu koṟaku cēsinanu, laukika karmakāni vaidikakarmagāni, svabhāvamuvalana cēsinanu, aṭṭi karmalananniṃṭini nāku samarpiṃciṃcumu. iṭlu cēsina karmalanniyu bhagavaṃtuḍanaina nāku samarpiṃcinayaḍala avi nityamu nā bhajana cēsinaṭlē yagunu - iṭuvaṃṭi bhajana cēsinaṃduvalana kalugu phalamu ēmanagā iṣṭāniṣṭa karmala phalamulavalana kalugu baṃdhanamunuṃḍi muktuḍavaguduvu - mukti poṃduduvu, tirigi saṃsāramunu poṃdavu. samasta karmalanu nāyaṃdē samarpiṃcuṭacēta citta śuddhi kaligi jīvanmuktuḍavai, ajñānamu anu āvaraṇamucēta viḍuvabaḍinavāḍai, atmasākṣātkāramu kalavāḍai, prārabda karma kṣīṇiṃcagā, maraṇānaṃtaramu brahmarūpuḍai ē vidhamaina upādhulu lēnaṭuvaṃṭi tana svamahimayaṃdu - svasvarūpamaṃdu - nārūpamaṃdu - pratiṣṭituḍai yuṃḍunu - muktini ceṃdunu).
yaḥ prayāti samadbhāvaṃ yāti nāstyatra saṃśayaḥ |
yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyaṃtē kaḷēbaraṃ |
taṃ tamēvaiti, kauṃtēya, sadā tadbhāva bhāvitaḥ |
tasmātsarvēṣu kālēṣu māmanusmara yuddhya ca |
mayyarpita manōbuddhirmāmē vaiṣyatya saṃśayaḥ ||. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 5 to 7)
(māmēva vāsudēvaṃ yaḥ saguṇaṃ vādhi nirguṇaṃ |
ciṃtayun saṃtataṃ buddhyā tattatsaṃskāra samasta karaṇagrāma vaiyugryasamayē mṛtā |
smaran kaḷēbaraṃ muktvā ahaṃ mamēti dhiyaṃ tathā |
tyaktvā prāṇaviyōgē yaḥ saguṇa dhyānavān yadi |
tadā sa dēvayānēna prayāti madupānakaḥ |
madbhāvaṃ nirguṇaṃ brahma brahmalōkē viriṃcinā |
sahabhōgāvasānē (a)sau prāpnōti jñāna lābhataḥ |
nirguṇa dhyānapēkṣatu prayātītyasya dṛṣṭitaḥ |
na tasya prāṇā ityatra śrutau brahmavidō munēḥ |
prāṇasyō tkramaṇā bhāvē gatyabhāda udīritaḥ |
sasākṣādēva madbhāvaṃ yāti brahmaiva san svayaṃ |
nāstyatra saṃśayaḥ |
kaścidbrahmaiva brahma vidyataḥ |
- - - na madgōcara ēvāyaṃ niyamaḥ kiṃtu sarvataḥ |
yaṃ yaṃ dēva viśēṣaṃ vā yatkiṃcidvastumātrakaṃ |
ciṃtayannaṃtakālē (a)sautya jatīnā kaḷēbaraṃ |
taṃ taṃ saṃsmaryamāṇa nabhāvamē vaiti nāparaṃ |
pūrvā bhyāsārjitā puṃsāṃ vāsanā smṛtikāraṇaṃ |
sarvadā yēnayō (a)bhyastō bhāvō dēvādi gōcaraḥ |
smaryamāṇatayā sōṃtētaṃ tamēvaiti nāparaṃ |
yatō atyaṃta bhāvanā hētuḥ prāptē dēhāṃtarasya ca |
tasmādviṣa yaikāṃta bhāvanōtpatti siddhayē pūrvamēvādarēṇatvaṃ sarvakālēṣumaṃ hariṃ |
- - - ciṃtayāvirataṃ prēmṇā dravībhūtēna cētasā |
prāpsyasyatra na saṃdēhō vidyatē bhōmanāgapi ||. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 31 to 37, 43 to 48, 55, 56)
(viṣayamulu vāṭi vāṭi vṛttulanu cēyalēni samayamagu maraṇakālamaṃdu, vāsudēvuḍanaina (samasta vastuvulalōnu nivasiṃcu dēvuḍanaina) nā saguṇarūpamu gāni, nirguṇaparabrahmarūpamugāni smariṃcucu, ahaṃkāra mamakāramulu vadalivēsi, śarīramunu viḍacuvāḍu nā saguṇarūpamunu dhyāniṃcinavāḍaina yaḍala (saguṇabrahmōpāsanacēsina vāḍainayaḍala) dēvayānamārgamunapōyi brahmalōkamaṃdu caturmukha brahmatōnuṃḍi, bhōgamunanubhaviṃcinatarvāta caturmukha brahmatōkūḍa atani avasānakālamaṃdu (brahmalōkamukūḍa naśiṃcinapuḍu) nā nirguṇa brahmabhāvamunu - muktini - poṃdunu - aṭlu maraṇakālamaṃdu nā nirguṇa parabrahmamunu dhyāniṃcinavāniki (nirguṇōpāsunaku) prāṇamulu utkramiṃcuṭa uṃḍadu - ani śruti ceppuṭacēta, maṟiyokamārgamu lēnaṃduna “brahmavid brahmaiva bhavati” (brahmajñānamukalavāḍu brahmamē yagunu) ani ceppabaḍiyuṃḍuṭacēta sākṣāttugā caturmukhabrahmalōkamunaku veḷḷanakkaralēkanē brahmabhāvamunu poṃdunu - muktini poṃdunu. ī viṣayamai āvaṃtayu saṃśayamulēdu - canipōvunapuḍu bhagavaṃtuḍanaina nannu guṟiṃci ciṃtiṃcuṭacē bhagavaṃtuni poṃdunu anu ī okka niyamamē lēdu - maraṇakālamaṃdu manasulō ē bhāvamunuṃcukoni gāḍhamugā ciṃtiṃcunō, ā bhāvamunē poṃdunu - maraṇakālamaṃdu ē dēvuni gāḍhamugā ciṃtiṃcucu canipōvunō ā dēvunē poṃdunu. aṃducēta maraṇakālamaṃdu bhagavaṃtuḍanaina nannē dhyāniṃcucuṃḍavalenu. maraṇakālamu eppuḍu vaccunō teliyadu kanuka nityamu bhagavaṃtuni dhyāniṃcucuṃḍavalenu - aṭlu cēsinayaḍala muktuḍagunu).
pōtabhūtaṃ śaraṇyaṃ yēśritāstē mōkṣabhāginaḥ |
sādhanaṃ karmayōgādi haribhakti mapēkṣya tat |
muktēḥkṛṣṇāṃ ghri bhaktistu nirasēkṣyaika sādhanaṃ |
haribhaktiṃ vināyadya tsādhanaṃ duṣkaraṃ nṛbhiḥ |
kriyatē tadvṛthā tasmā ddhariṃ sarmātmanāśrayēt||“. (gītābhāvaprakāśamu - 6 - 88 to - 91)
(māya yanu samudramunu dāṭuṭaku paḍavarūpamaina bhagavaṃtuniyokka pādamē śaraṇyamu - dāni nāśrayiṃcinavāru mōkṣamunu poṃduduru - karmayōgamu - niṣkāmakarmayōgamu - modalagunavi bhaktini apēkṣiṃci mukti sādhanamulagucunnavi. (bhakti lēniyaḍala avi muktisādhanamulu kānēravu). bhagavaṃtiniyokka pādapadmamulaṃdali bhakti itaramunapēkṣiṃcakayē muktini kalugacēyu okē oka sādhanamu. bhaktilēni mukti sādhanamu narulaku duṣkaramu - cēyuṭa kaṣṭamu - aṭṭi sādhanamēdaina cēsinanu adi vyarthamēgāni phaliṃcadu - aṃducēta hariyē samastamainavāriki āśrayiṃcavalasinavāḍu).
(parama puruṣuḍaina bhagavaṃtiniyaṃdu āsaktamainacittamu muktini kalugacēyunu).
kalau yugē kalmaṣa mānuṣāṇāṃ manyatra darmē khalunādhikāraḥ ||“. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 1 - 93)
(‘rāma’ anu reṃḍakṣaramulanu ellapuḍu ādaramutō smariṃcucuṃḍina naruḍu muktuḍagunu - kalikālamaṃdu kalmaṣamutō niṃḍina manassugala manuṣyulaku idiyē sulabhamaina muktimārgamu).
(parastrīni vaśamu cēsukonuṭalō kaṃṭhamaṃdu anarghyamaina maṇi dālcuṭa oka sādhanamu - sakhyamu reṃḍava sādhanamu, vaśīkaraṇauṣadhamu mūḍava sādhanamu - aṭlē mukti yanu kāṃtanu vaśamu cēsukonuṭalō śivaliṃgamē anarghyamaina maṇi, paṃcākṣarīmaṃtramē (ōṃ namaśśivāya yanu maṃtramē) sakhyamu, vibhūtiyē vaśīkaraṇauṣadhamu)
aśakti tāratamyēna vidhattē sādhana trayaṃ |
pratimādau haridhyānābhyāsaḥ syātprathamaṃ nṛṇāṃ |
tadaśaktau nṛbhiḥkāryō dharmō bhāgavataḥ sadā |
sarvakarma phalatyāgaḥ tada śaktauca sādhanaṃ |
aśakti tāratamyēna sādhanatraya mucyatē |
maduktarītyā cittaṃ cēnnatvaṃ sthāyituṃ kṣamaḥ |
mayīśvarē vāsudēvē niścalaṃ tarhi sarvadā |
āhṛtya sarvatōbāhyādē kasminnavalaṃbanē |
cētasaḥ sthāpanaṃ bhūyōbhyāsaḥ sa ucyatē |
tatpūrvaka samādhiryastēna māṃ prāptumīśvaraṃ |
yatasva pratimādau tvaṃ cittaṃ kuru samāhitaṃ |
tatrāpi yadyaśaktō si tadā matpīti sādhanaṃ |
matkīrtanaṃ maccravaṇaṃ ma darcētyādi karmayat |
dharmō bhāgavataḥ sasyāttasminnē karatō bhava |
ēvaṃ bhāgavatāndharmānkurva niṣkāma cētasā |
satvaśuddhyātma vijñānōtpatti dvārēṇa matsarāṃ |
siddhiṃ prāpsyusi sacchāṃtiṃ brahmabhāvaika lakṣaṇāṃ |
viṣayākrāṃta cittatvādya dyaśaktōsi karmatat |
kartuṃ tarhyakhilaṃ karma samarpya jagadīśvarē |
mayi maccharaṇō bhūtvā vivēkī saṃ yatēṃdriyaḥ |
sarvakarma phalāsaṃgaṃ tyaja tvaṃ mukti siddhayē ||“.
(īśvaruḍu, vāsudēvuḍu ayina nāyaṃdu samasta karmalanu samarpiṃci nāyaṃdu atyaṃtabhakti (prēmī bhakti)kaligiyuṃḍuṭavalana nēnē utkṝṣṭuḍanu anu buddhi kaligiyuṃḍi, nā kaṃṭe itaramaina ādhāramu (ālaṃbanamu) lēkuṃḍuṭayē bhakti yōgamu. aṭṭi bhakti yōgamutō sadānaṃdamūrti, sarva sauṃdaryarāśi yagu nannu guṟiṃci ciṃtiṃcucu nā yaṃdē ēkāgra cittamu galigi yuṃḍuvāniki tatvajñānamu kalugacēsi, tadvārā midhyājñānamu dāni kāryamu ayina mṛtyuvukala saṃsārasāgaramunuṃci uddhariṃci śuddhabrahma maṃdu aikyamu cēyudunu - muktiniccedanu - saguṇabrahmarūpuḍagu viṣṇuvunaṃdu manassu uṃci itaraviṣayamulanu ciṃtiṃpaka nannē ciṃtiṃcu cuṃḍumu. iṭlu cēyuṭavalana phalamēmanagā brahmajñānamu kalavāḍavai ī vartamāna śarīrānaṃtaramu dhyēya vastuvaina nā yaṃdē nivasiṃci yuṃḍedavu - muktini poṃdedavu. iṃduku saṃdēhamu lēdu. saguṇa brahma dhyānamu cēyuṭaku śaktilēnivāri tāratamyamunu baṭṭi mūḍu mukti sādhanamulu śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ceppiyunnāḍu - bhagavaṃtuni pratima (vigrahamu) modalaguvāṭiyaṃdu adi bhagavaṃtuḍē - (bhagavaṃtuni rūpamē) anu abhiprāyamutō (nammakamutō) dhyānamucēyuṭa modaṭi sādhanamu. iṭlu cēyuṭaku śaktilēniyaḍala bhagavaṃtuni yaḍala bhaktikaligi yuṃḍavalenu - anagā. bhagavaṃtuni dharmamu (bhagavadbhaktuni dharmamu) kaligiyuṃḍavalenu. idi reṃḍava sādhanamu - iṭlu cēyuṭaku śaktilēniyaḍala tānu cēyucunna samasta karmala phalamunu vadalivēyavalenu - karmaphalamaṃdāsaktilēka yuṃḍavalenu - ī sādhanamu cēyuṭaku śaktilēniyaḍala pratimādulaṃdu cittamunuṃci nannu poṃduṭaku yatnamu cēyumu - cittamunu bāhya viṣayamulanuṃḍi maraliṃci okē dāniyaṃdu niścalamugā nilupuṭaku prayatniṃcuṭa abhyāsayōgamani ceppabaḍunu. abhyāsayōgamu cēyuṭaku śaktilēniyaḍala nīvu ē karmacēsinanu dānini nā koṟakē yani cēyucuṃḍumu -nā kīrtanamu cēsinanu, nā kathalu vininanu, nannu arciṃcinanu (pūja cēsinanu) ivanniyu bhāgavata dharmamulē -bhagavadbhaktuḍu cēyu dharmamulē. aṭṭi bhāgavata dharmamulaṃdu rati - atyaṃtāsakti kaligiyuṃḍumu. kōrikalu lēni manassutō iṭṭi bhāgavata dharmamulu cēyucuṃḍuṭavalana satvaśuddhi, ātmajñānamu (brahmajñānamu) kaluguṭavalana paramasiddhi, śāṃti, brahmabhāvamu, lēka, muktini poṃdedavu. viṣayamulaṃdu manassu cikkukoni yuṃḍuṭavalana iṭlu cēyuṭaku vīlu lēniyaḍala iṃdriyamulanu svādhīnamulō nuṃcukoni jagadīśvaruḍanaina nāyaṃdu anni karmalanu samarpiṃci, nannē śaraṇupoṃdi, samasta karmala phalamulanu muktipoṃduṭaku vadalukonumu - iṭlu cēsinayaḍala muktini poṃdedavu).
muktiki itara sādhanamulu kūḍa ceppabaḍinavi : -
sugamaṃbulugāvu muktisubhagatvaṃbul
sagamaṃbu bhāgavatamunu
nigamaṃbu paṭhiṃpa mukti nivasanamu buthā”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 1 - 7 - 141)
va. - - - dharmādharma vāsanā yuktaṃbu viṣayāniraktaṃbunaina cittaṃbu guṇapravāhaṃbulacēta vikāraṃbunoṃdi, dēva, tiryaṅmanuṣya rūpaṃbulayina dēhaṃbulaṃ buṭṭiṃcucu, gālaprāptaṃbulayina sukhaduḥkha tadubhaya phalaṃbula nanubhaviṃcucu nanavataraṃbu jīvunikiṃ bratyakṣaṃbagucu sthūla sūkṣma rūpaṃbulanuṃḍu svāṃtaṃbu guṇarahitaṃbaina mukti kāraṇaṃbagu - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 1 -)
“yadā sarvē pramucyaṃtē kāmā yē asya hṛdisthitāḥ |
adhimartyō amṛtō bhavityatra brahma samaśnutē||“.
(eppuḍu manujuni - maraṇiṃcu svabhāvamugala manuṣyuni hṛdayamaṃduṃḍu kōrikalu tolagipovunō appuḍu amṛtuḍagunu - maraṇamulēni vāḍagunu - muktini poṃdunu).
taṃ bhāvaṃ bhāvayannityaṃ mucyatē nētarō yatiḥ ||“. (itiyōgagraṃdhē)
(nidurapōvuṭaku muṃdunu jāgarāvasthamuṃdunu yē bhāvamu - ālōcana - kalugunō ellapuḍu ā bhāvamunē alōciṃcucu muktini ceṃdunu).
(padmapurāṇamu - uttarakhaṃḍamu - śrīmadbhāgavatamāhātmyamu)
(śrīmadbhāgavatamu valla mukti kalugunu - parīkṣittu ēḍu rōjulu vini mukti poṃdenu).
(mōkṣamu kōruvāriki māṃḍūkyōpaniṣat okaṭē cālunu -).
“śṛṇvan rāmakathānādaṃ kōnayāti paramāṃgatiṃ”.
(śrī śailamunu cūcinaṃta mātramuna mukti poṃdunu. kāśīkṣētramulō canipōyina śrī viśva nāthuḍu canipōvuvāri cevilō śrīrāma tārakamaṃtramu nuccariṃcuṭacē mukti niccunu - kēdāramulō tīrthamu sēviṃcina mukti kalugunu).
(śrīmallikārjunasvāmi vēṃcēsiyunnaśrīśailaśikharamunu cūcina tirigi janmamuṃḍadu - mukti kalugunu).
“parvatōyaṃ, mahārāja, dṛśyatē kila sarvataḥ |
mallikārjunakō, rājan, yatra tiṣṭhati nityaśaḥ |
tattraiva śikharaṃ ramyaṃ parvatō pariśōbhitaṃ |
śṛṃgadarśana mātrēṇa muktirēva na saṃśayaḥ ||“. (padmapurāṇamu)
(śrīmallikārjunasvāmi velasiyunna śrīśaila śikharamu anni cōṭlanuṃḍiyu kanabaḍunu - ī parvata śṛṃgamunu cūcinaṃtamātramuna mukti kalugunu. iṃduku saṃdēhamu lēdu).
“śrīśailēṃdraṃ praviṣṭhānāṃ narāṇāṃ pāpi nāmapi |
nāsti nāsti punarjanma nāradēna prabhāṣitaṃ |
kailāsē śrīgirau dēvaḥ prasannaḥ samatāṃ gataḥ |
tattravaidēvatānāṃca manuṣyāṇā madhātraca |
sadā prasannō dēvēśaḥ pārvatī ramaṇaḥ prabhuḥ |
natānāmatra vai muktiṃ dadāti dadāti bhuvanēśvaraḥ |
śrīśaila śikharēdṛṣṭē manuḥ pāpakarmabhiḥ |
chitvā sarvāṇi karmāṇi tēṣāṃ muktiṃ dadāti ca |
ēka yāmaṃ dviyāmaṃ va triyāmaṃ vā vasaṃti yē |
nāsti nāsti punarjanmasākṣāt kṛṣṇēna bhāṣitaṃ||“. (śēṣadharmamu - 40)
(śrīśailamunu pravēśiṃcinavāriki pāpātmulainanu punarjanma lēdu - ani nāraduḍu ceppiyuṃḍenu - śivuḍu kailāsamaṃdu, śrīśailamaṃdu samānamugā prasannuḍaiyunnāḍu - akkaḍa ā mahādēvuḍu dēvatulaku manuṣyulaku - bhaktulainavāriki muktini prasādiṃcunnāḍu - śrīśaila śikharamunu cūcina pāpātmulainanu manuṣyulaku vāri karmalanu nāśamu cēsi mukti niccucunnāḍu. okarātrigāni, reṃḍurātrulugāni, mūḍurātrulugāni akkaḍanunna vāriki punarjanma lēdani śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ceppenu).
(śrīśaila śikhara darśanamu guṟiṃci aṃtarārthamu ī kriṃda vidhamugā ceppabaḍinadi : -
vēdāṃtula dṛṣṭilō śrīśailamanaga śirassu, śikharamanagā śirassunaṃduṃḍu unnata pradēśamu - “śrīśailaśikharaṃ dṛṣṭvā” anagā śirassulōnuṃḍu uttamapradēśamaina brahmaraṃdhramu - dānidvārā, dānidvārā jīvuḍu śarīramunu viḍicipōyina muktini poṃdunu - kapālamōkṣamu).
“ka. cākunna nīdu muktula
śrīkāśī kṣētramevvariki nidi nikkaṃ
bīku dharamiccu śikharā
lōkanamātramuna muktulu kuraṃgākṣī”. (śrīnādhuḍu - kāśīkhaṃḍamu)
“u. vāraṇāsī puraṃbuna nivāraṇa mēnu doṟaṃganēla, kē
dāra jalaṃbu larthi meyi drāvi śarīramu kōravōvagā
nāraḍi poṃdanēla yoka yappuḍu janmamu lēka yuṃṭakai
yāraya śrīnagaṃbu śikharāgramu cūcina jālu nemmadin”. (vikramārkacaritra)
madhurayaṃdunu, ravidinamaṃdu nevaḍu
paṭhana sēyunu bhāgavatamu
vāḍu dariyiṃcu saṃsāravārthinapuḍa “.
va. - - - “ī padunenimidi purāṇaṃbula madhyaṃbuna, nadulayaṃdu bhāgīradhi vidhaṃbuna,
- - - yugaṃbulaṃdu gṛtayugaṃbunōja dējarillunaṭṭi bhāgavatapurāṇaṃbu paṭhiyiṃci viṣṇu sāyujyaṃbu jeṃduduru”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 46, 48)
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 12 - 39)
tē. - - -
- - - ninnu golva nūhiṃcukonucu
vinucu, dalacucu, bogaḍucu velayuvāḍu
--- nīpādabhaktuḍagucu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu – 10 -pū.bhā. - 97)
janapālaka sugatigōru satpuruṣulakuṃ
danaganna taṃḍriseppina
panisēsina sugati goṃgu pasiḍiyakādē|“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 9 -)
siddhimārgēṇa labhatē nānyathā, padma saṃbhava ||“. (yōgaśikhōpaniṣat)
(kaivalyamanu paramapadamu siddhi mārgamu dvārānē poṃda sādhyamagunadi - itara prakakāramula muktipoṃduṭa cālakaṣṭamu - poṃdavīlukānidi).
viṃcuṭakaṃṭe vairamuna vēgama cēragavavaccu ninnu”. (śiśupāluḍu modalaguvārivale).
(śrīmadaṃdhramahābhāgavatamu - 7 -)
(daivī saṃpadagalavārumōkṣamunu poṃduduru).
sāmagrin śiśupālamukhya nṛpatul, saṃbaṃdhulai vṛṣṇuluṃ
brēman mīralu, bhaktinēmu, nidē cakriṃgaṃṭi, meṭlainanu
ddāma gariṣṭuḍaina hariceṃdan vaccu, dhātrīśvarā “. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 1 - 18)
sālagrāmābhipūjā, paramapuruṣa, tadhaikādaśī nāma varṇāḥ |
ētānyaṣṭānyapya yatnānyapi kali samayē tvatprasāda prasiddhyākṣipraṃ mukti pradānītyabhi dadhuḥ buṣayastēṣu māṃ sa
saṃjayē thāḥ ||“. (nārāyaṇīyamu)
(gaṃga, bhagavadgīta, gāyatri, tulasi, gōpīcaṃdanamu, sālagrāmapūja, ēkādaśi, nāma varṇanamu - ī yenimidi kaliyugamaṃdu nīkatyaṃtamu iṣṭamu kūrcunavi, aṃducēta veṃṭanē mukti niccunavi ani budhulu ceppiyunnāru).
tadā mōkṣō yadā cittamasaktaṃ sarva dṛṣṭiṣu ||“. (aṣṭāvakragīta - 8 - 2, 3)
(kōrikagāni, duḥkhamukāni lēka, paṭṭu viḍupulu lēka - evarikainanu dēninainanu iccuṭagāni, puccukonuṭakāni, saṃtōṣamukāni, kōpamukāni lēka, dēniyaṃdunu āsaktilēka manassunu nilupakaligina yaḍala anāḍē mōkṣamu, adiyē mōkṣamu).
(mahātmulanu sēviṃcuṭavalana mukti kalugunu - adi muktiki dvāramu, strīsaṃgamamu tamōdvaramu).
karmayōgamu, bhaktiyōgamu, rājayōgamu, jñānayōgamu - vīṭi anniṃṭiki mūlamu bhakti - bhaktilēnidē bhagavaṃtuni telusukonavalenanu abhilāṣa kalugadu.
“ślō||. yatpadāṃbuja saṃbhavā tripathigā, bhāgīrathī muktidā |”. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 3 - 34)
(śrīmahāvuṣṇuvuyokka pādapadmamulaṃdu puṭṭi mūḍu lōkamulalōnu pārunadi yagu gaṃga muktiniccunadi).
(nūrukōṭla janmalalō cēsina puṇyamulu lēkunnacō mukti kalugadu).
atyāśramasthaḥ sakalēṃdriyāṇi nirudhya bhaktyā sva guruṃ praṇamya |
hṛtpuṃḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ viciṃtya madhyē viśadaṃ viśōkaṃ |
aciṃtyamavyakta manaṃtarūpaṃ śivaṃpraśāṃtamamṛtaṃ brahmayōniṃ |
tathā (ā)dimadhyāṃta vihīna mēkaṃ vibhuṃ cidānaṃda marūpamadbhutaṃ |
umā sahāyaṃ paramēśvaraṃ prabhuṃ trilōcanaṃ nīlakaṃṭhaṃ praśāṃtaṃ |
dhyātvā munirgacchati bhūtayōniṃ samasta sākṣiṃ tamasaḥ parastāt |
sa brahma sa śivaḥ sēṃdraḥ sō(a)kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
sa ēva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālō (a)gniḥ sa caṃdramāḥ |
sa ēva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanaṃ |
jñātvā taṃ mṛtyunutyēti nānyaḥ paṃ thā vimuktayē |
sarvabhūtastha mātmakaṃ sarvabhūtāni cātmani |
saṃpaśyan brahmaparamaṃ yāti nānyēna hētunā || (kaivalyōpanihat)
(nirjanapradēśamulō sukhamugānuṃḍu āsanamaṃdu kūrcuni, śuciyai, kaṃṭhamu, śirassu, śarīramu samamugā nuṃcukoni, iṃdriyamulanniṃṭini nirōdhiṃci tanavaśamulō nuṃcukoni arikaṭṭi, bhaktitō tana guruvunu guṟiṃci namaskāramu cēsi hṛdayapadma madhyamaṃdu śuddhamainaṭuvaṃṭinnī - niṣkalmaṣa mainaṭuvaṃṭinnī - śōkamu lēnaṭuvaṃṭinnī, ciṃtiṃcuṭaku śakyamu kānaṭuvaṃṭinnī, vyaktamukānaṭuvaṃṭinnī (kaṃṭiki kanabaḍanaṭuvaṃṭinnī), aṃtamu lēnaṭuvaṃṭi rūpamu(lu) kaliginaṭuvaṃṭinnī (aṃducētanē), anaṃtaḍanu pēru kaliginaṭuvaṃṭinnī, maṃgaḷarūpamainaṭuvaṃṭinnī, śāṃtasvarūpuḍainaṭuvaṃṭinnī, śāśvatuḍinaṭuvaṃṭinnī (amṛtasvarūpuḍainaṭuvaṃṭinnī, lēka mōkṣarūpuḍainavaṃṭinnī), caturmukha brahma puṭṭina sthānamainaṭuvaṃṭinnī, ādi madhyāṃtamulu lēnaṭuvaṃṭinnī, okkaḍē ayinaṭuvaṃṭinnī, (aṭuvaṃṭivāḍu iṃkokaḍu lēnaṭuvaṃṭivāḍu, lēka, tānu tappa maṟiyoka vastuvu lēnaṭuvaṃṭivāḍainaṭuvaṃṭivāḍu), vibhuḍu (anniṃṭiki bharta, ēlika, pāliṃcuvāḍu, śāsiṃcuvāḍu) ayinaṭuvaṃṭinnī, cidānaṃduḍu (caitanya svarūpuḍu, ānaṃda svarūpuḍu, mōkṣarūpuḍu) ayinaṭuvaṃṭinnī, rūpamu lēnivāḍainaṭuvaṃṭinnī, adbhutamainaṭuvaṃṭinnī, pārvatī dēvitō kūḍiyuṃḍuvāḍainaṭuvaṃṭinnī, trilōcanuḍu prabhuvu ayinaṭuvaṃṭinnī, nīlakaṃṭhuḍu, praśāṃtuḍu ayinaṭuvaṃṭinnī, paramēśvaruni dhyānamu cēsi, aṃdhakāramuna kāvalanuṃḍuvāḍu (tējōmūrti ayinavāḍu), samasta bhūtamulu puṭṭu cōṭayinavāḍu - samasta bhūtamulu puṭṭuṭaku kāraṇamainavāḍunnū anniṃṭiki sākṣi ayina bhagavaṃtuni dhyāniṃci atanini poṃdunu - ā bhagavaṃtuḍē brahma, atanē śivuḍu, atanē iṃdruḍu, akṣaruḍu, paramuḍu, atanē svarāṭ, atanē viṣṇuvu, atanē prāṇamu, atanē kālamu, atanē agni, atanē caṃdruḍu, atanē sarvamu, atanē bhaviṣyadvartamānamulaṃduṃḍunavanniyu atanē, atanē sanātanuḍu (modaṭinuṃḍi yunnavāḍu), aṭṭi vidhamaina bhagavaṃtuni telusukoni - bhagavat jñānamu kaligi - mṛtyuvu dāṭipōvunu - saṃsāramulō paḍaka mukti noṃdunu - mōkṣamu poṃduṭaku maṟiyokamārgamu lēdu - brahmajñānamanagā samasta bhūtamulaṃdu ātma yunnadani, ātmalō (tanalō) samasta bhūtamulunnavani telusukoni aṭlu cūcuṭa, ācariṃcuṭa).
thyānā tkarma phalatyāgastyā gācchāṃti ranaṃtaraṃ”. (śrīmadbhagavadgīta - 12 - 12)
“idānīṃ sādhanasyātra varyavasāna taḥ |
karmaphalatyāgamamaṃ stauti hariḥ svayaṃ ||
jñānartha śravaṇābhyāsāt jñānaṃ śrēṣṭataraṃ bhavēt |
niṣpannē śrutiyuktibhyāṃ tatō dhyānaṃ viśiṣyatē |
nidhidhyāsa na saṃjñaṃ yat tatvajñānaikakāraṇaṃ |
tatōpyajña kṛtaḥ karmaphalatyāgō viśiṣyatē |
ityēvaṃ stūyatē tasmātsahētō ssaṃsṛtēḥ kṣayaḥ |
takṣaṇē śāṃtirna kālāṃtara mapēkṣatē |
yada sarvē pramucyaṃtē kāmā yē (a)syahṛdi sthitāḥ |
adhamartyō (a)mṛtō bhavityatra brahma samaśnutē |
prajahāti yadākāmān ityādau ca śṛtau smṛtau |
sarvakāmaparityāgō mōkṣahētutayā mataḥ |
sarvakarma phalatyāgaḥ kāmatyāgatva sāmyataḥ |
stūyatē kēvalaṃ yasmā drōcanārtha tvi yaṃ stutiḥ |
tadēvaṃ duṣkaratvē nākṣarōpāsanatō varaṃ |
saguṇōpāsanaṃ prōktaṃ sukaratvādi hētunā |
aśakti tāratamyādi vādēna bhagavān svayaṃ |
vi dadau sādhanā nyatra dṛṣṭvāmaṃdādhi kāriṇaḥ |
kathaṃ nu nāmamadbhaktā bhūtvā maṃdādhikāriṇaḥ |
viśēyuḥ phalabhūtāyāṃ vidyayā makṣarātmanaḥ |
ityabhiprāya īśasya taduktaṃ sāṃpradāyi kaiḥ |
nirviśēṣaṃ paraṃ brahma sākṣātkartumanīśvarāḥ |
yē maṃdāstē(a)nu kaṃpyaṃtē saviśēṣa nirūpaṇaiḥ |
vaśīkṛtē manasyēṣāṃ saguṇabrahma śīlanāt |
tadēvāvirbhavēt sākṣādupēkṣyōpādhi kalpanaṃ |
akṣarōpāsakasta smādvastutō yōga vittamāḥ |
priyōhi jñāninōtyarthayahaṃ sa ca mama priyaḥ |
udārāḥ sarva ēvaitē jñānītvātmaivā mēmataṃ |
ityadau jñāni prāśasya matyaṃtaṃ hariṇēritaṃ |
tēṣāmēva tvayā jñānaṃ samāsādhyādi kāriṇāṃ |
sadā nusariṇīyaṃ cētyāśayaṃ śrīharērayaṃ ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 12 - 81 to 103)
(ippuḍu mukti sādhanavidhamu paryavasanamugā śrīkṛṣṇabhagavānuḍu karmaphalatyāgamanu sādhanamunu tānu svayamuganē pogaḍucunnāḍu - mukti sādhanamulanniṃṭilōnu karmaphalatyāgamu goppadaniceppucunnāḍu. brahmajñānamunu poṃduṭakupakariṃcu śravaṇamukaṃṭe, abhyāsamukaṃṭe jñānamu (jñānasādhanamu) śrēṣṭamainadi. dānikaṃṭe dhyānamu śrēṣṭamainadi. aṭṭi dhyānamukaṃṭe ajñāni cēsinaṭuvaṃṭi karmaphalatyāgamu goppadi. ī karmaphalatyāgamu valana saṃsāramu (dāni kāraṇamutō kūḍa) takṣaṇamē naśiṃcunu, śāṃti (mukti) kūḍa, koṃta kalamu tarvāta kāka, veṃṭanē kalugunu. eṃducētananagā –
“yadā sarvē pramucyaṃtē kāmāyē(a)sya hṛdisthitāḥ |
adha martyō (a)mṛtō bhavatyatra brahma samaśnutē ||“.
(hṛdayamulōnunna kōrikalanniyu eppuḍu viḍipōvucunnavō - - naśiṃcucunnavō - appuḍu martyuḍu (maraṇasvabhāvamu gala manujuḍu) amartyuḍagunu - (maraṇamu lēnivāḍagunu), brahmanu poṃdunu - muktini poṃdunu) ani śruti ceppucunnadi. “prajahāti yadā kāmān” (kāmamulanu eppuḍu viḍicipeṭṭunō) ani śrīmadbhagavadgīta ceppucunnadi. dīninibaṭṭi kāmamulanu viḍicipeṭṭuṭa mōkṣamunaku kāraṇamu - sādhanamu - ani teliyavaccu cunnadi. sarva karmala phalatyāgamu kāmatyāgamutō samānamani ceppabaḍinadi. akṣara brahmōpāsana duṣkaramainadi (cēyuṭaku kaṣṭamainadi). dānikaṃṭe saguṇabrahmōpasana (sākārabrahmōpāsana) sukhakaramainadi (kaṣṭamulēkuṃḍa cēyuṭaku vīlagunadi). kanuka akṣara brahmōpāsanakaṃṭe (jñānasādhanakaṃṭe) saguṇabrahmōpāsana (pratimādulanu pūjiṃcuṭa modalagu paina ceppabaḍina sādhanamulu) śrēṣṭamani maṃdādhikārulanu (brahmajñānamu saṃpādiṃpalēni mumukṣuvulanu) dṛṣṭilōnuṃcukoni yī paina ceppina mukti sādhanamulanu śrīkṛṣṇabhagavānuḍu vārivāri aśakti tāratamyamunaku vīlagunaṭlu ceppiyunnāḍu). koṃdaru nā bhaktulayinavāru maṃdādhikārulu aguṭacēta akṣarabrahmanu (nirguṇaparabrahmanu)eṭlu sākṣātkariṃpacēsukonagaluguduru ani śrīkṛṣṇabhagavānuḍu abhiprāyapaḍi saguṇabrahmōpāsana ceppiyunnāḍu ani sāṃpradāyakulu ceppuduru - nirviśēṣa parabrahmanu (akṣara parabrahmanu nirguṇa nirākāra parabrahmanu) sākṣātkariṃcukonuṭaku śaktilēni maṃdādhikārulanu anugrahiṃcuṭaku bhagavānuḍu saguṇōpāsana ceppiyunnāḍu - saguṇabrahmōpāsanavalana manassu svādhīnamulō nuṃḍunu - appuḍu upādhilēnaṭuvaṃṭi parabrahmanu (nirupādhika parabrahmanu) ā manassē āvirbhaviṃpacēyunu –
“caturvidhāḥbhajaṃ tē māṃ janāḥ sukṛtinō(a)rjuna | ārtō jijñāsurarthārthī jñānī ca bharatarṣabha |
tēṣāṃ jñānī nittayuktaḥ ēka bhaktirvi śiṣyatē |
priyōhi jñāninō (a)tyarthamahaṃ sa ca mama priyaḥ ||” (śrīmadbhagavagīta - 7 - 16, 17)
(puṇyātmulayinavāru nanu bhajiṃcuvāru nālugu vidhamuluga nunnāru _ ārtuḍu - (ēdaina bādhalōnunnavāḍu), jñānamunu kōrucuṃḍuvāḍu - brahmajñānamu kaluguṭaku icchakalavāḍu - jijñāsuvu; arthārthī = ēdaina kōrikagalavāḍu - ēdaina prayōjanamu nā valana āśiṃcuvāḍu - jñāni (brahmajñānamukalavāḍu) - ī nalugurilō ellapuḍu yōgamucēyuvāḍu, okkanāyaṃdē bhakti kalavāḍu ayina jñāni śrēṣṭuḍu. jñāniki nēnu ekkuna priyamainavāḍanu, nāku jñāni priyuḍu - aninnī –
“udārāḥ sarva ēvaitē jñānītvā tvātmaivamē mataṃ |” (śrīmadbhagavadgīta - 7 - 18)
(ī naluguru - anagā, ārtuḍu, jijñāsuvu, arthārthī, jñāni - pūrvajanmalō ārjiṃcina puṇyaviśēṣamuvalana uttamulē, aṭlu kākunnayaḍala samasta puṇyakarmalaku phalamuniccuvāḍanuga nannu bhajiṃcaru - kāni, vārilō jñāni yaguvāḍu brahmānubhavamukaligi nannu sākṣātkariṃcukōkaliginavāḍu - aṃducēta jñāni ātmayē ayinavāḍu - “brahmavid brahmaiva bhavati” (brahmanu telusukoninavāḍu - brahmajñānamukalavāḍu - brahmamē yagunu). atani jñānaphalamu nēnē yani bhāviṃcuvāḍu aninnī, śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ceppiyuṃḍuṭacēta jñānamē muktiki śrēṣṭamaina sādhanamu. ayinanu maṃdādhikārula nimittamu saguṇabrahmōpāsana śrēṣṭamani bhagavaṃtuḍu ceppiyunnāḍu - arjunaku mātramu jñānasādhanamu cēyamani ceppenu).
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.