“adhāhaṃ vācikaṃ yajñaṃ vakṣyami śraddhayā saha |

parātparatarādasmā cchivā caitanya lakṣaṇāt |

svaśakti sahitādēva, dvijāḥ jyōtirmayaḥ paraḥ |

śabdaḥ sūkṣmaḥ svabhāvēna prādurāsīda khaṃḍitaḥ |

sa śabdaḥ punarādhārē prāṇināmā stikōttamāḥ |

piṃḍī bhūta tayā bhāti tapta jāṃbūnadaḥ prabhaḥ |

sa punarbrahmanāḍyātu praviśya hṛdayāṃ bujaṃ |

vibhaktaḥ sūkṣmarūpēṇa bhāti vahniprabhaḥ svataḥ |

brahmaraṃdhraṃ punaḥ sākṣācchivasya sthānamuttamaṃ |

tatrasthō (a)yaṃ dvijāśśabdaḥ sūkṣmai kākṣaratāmiyāt |

tṛtīyē paramādhārē pūrakē puṇyabhājakē |

ēkākṣaratva māpnōti svabhāvēnākṣara dvayaṃ |

ayamādyaḥparōmaṃtraḥ suprasiddhaḥ svabhāvataḥ |

manasā trāṇa śūratvānmaṃtra ityabhiśabditaḥ |

mātṛkā paramādēvī maṃtramātā mahēśvarī |

asmadādyā nmahāmaṃtrādāni rbhūtā svabhāvataḥ |

adhō mukhī bhavēdēkamēka mūrthvamukhī bhavēt |

tasmācchrīmātṛkā śuddhābādya maṃtrātmikā bhavēt |

ādyōyaṃ paramō maṃtraḥ suprasiddōpi sudratāḥ ||“. (sūtasaṃhitāyāṃ)

(vācika yajñaṃ pratijñāya prathamaṃ vāca utpattikrama māha |

parāt māyāśakti viśiṣṭaḥ caitanya jyōtirūpaḥ biṃdusadābhidhēyaḥ īśvara ucyatē |

tasmāt parātpara taraḥ māyā tītaḥ, niṣkalaḥ paraśivaḥ; |

tasmāt niṣkalāt paratarāt śivāt svaparāśakti sahitāt biṃdu śabdābhidhēyaḥ para īśvarō jātaḥ |

mūlakāraṇasya abhivyajyamānasya biṃdōssarvagatatvāt tadātmatayā sarvatrānusyūtaḥ ēṣaca śabdaḥ akhaṃḍitaḥ - svaprakāśatvāt, sarvagatatvāt, jagatkāraṇa tādātmyatvāt. tacca śabda brahmētyucyatē. biṃdōstasmāt bhidyamānāt ravō avyaktātmakō bhavēt)

- (biṃduvu prēlinapuḍu ravamu - śabdamu - keligenu - adiyē śabda brahmamu). tasya sarvagatasyāpi prāṇinā marthavivakṣā hētu prayatna janita pavana saṃbaṃdhi nibaṃdhanā mūlādhāralakṣaṇa pradēśa viśēṣē yā abhivyaktiḥ sāpiṃḍībhāvaḥ. tatra piṃḍībhāva daśōpahi tō mūlādhārasthaḥ svaprakāśaḥ niṣsaṃdaśśabdaḥ parāvāgityucyatē. sa ēva mūlādhārā dānābhi vimarśarūpēṇa manasā abhivyaktō vaiśādyatiśaya daśāpannassāmānya spaṃda rūpaḥ paśyaṃtī vāgityucyatē. tasyaivēdānīṃ nābhērhṛdayaṃ prāptasya niścayātmakayā buddhyā viṣayī kṛtasya viśēṣa skaṃdarūpasya madhyamavāgrūpatāṃ āha brahmaraṃdhraṃ śivasya sākṣāt sthānaṃ āparōkṣasthānaṃ śivōhi paramānaṃdarūpō jagadupāna dānatayā sarvagatōpi brahmaraṃdhrē upāsya mānō(a)cirādēvatarōkī bhavati. hṛdaya bhṛūmadhyādiṣu upāsanasthānāṃtarēṣu saṃbhavatsvapi acirādanadā bhivyaktyatiśayā duttama mityuktaṃ –

“mūrthanyā dhāyātmanaḥ prāṇamāstitō yōgadhāraṇaṃ |

ōmityēkākṣaraṃ brahma vyāharan māmanusmaran |

yaḥ prayāti samadbhāvaṃ yāti nāstyatra saṃśayaḥ ||“. (śrīmadbhagavadgīta - )

tatrasthō ayaṃ dvijāḥ | śabdaḥ sūkṣmātsūkṣmakākṣara tāmiyāt ||.

(brahmaraṃdhramunu poṃdi vāyuvutō kalisi akṣararūpamugāmāri ēkākṣaramaina ōṃ kāramugā āvirbhaviṃcunu).

“nābhērutthitaḥ prāṇaḥ urasi vistīrṇaḥ kaṃṭhē parivṛtē mūrthāna māhṛtya parivṛttō vividhān śabdān vyanaktīti.” atraca prāṇasya nādābhivyaṃjakatvaṃ tadabhivyaktasyatu nādasyaiva parā paśyaṃtī madhyamā rūpasya varṇōpādānatā uktaṃ - “prāṇaḥ śabdān vyanaktīti - paśyaṃtī madhyamā sthāna nābhi hṛdayāpēkṣayā uktākṣara sthānasya brahmaraṃdhrasya tṛtīyatvaṃ”. (idiyē praṇavamu, ōṃkāramu, haṃsa maṃtramu - akṣaradvayaṃ haṃ + saḥ = haṃsaḥ iti ca akṣaradvaya ēkākāratā māpannaṃ. līlayā parigṛhītārthanārīśvarava tarasya paraśivasya puṃbhāgaḥ. ‘ahaṃ’ ityucyatē, prakṛti bhāgaḥ ‘sa’ iti sā ca prakṛtiḥ puṃsā ahamā tādātmya mātmanō yadā anu saṃdhittē tadā ajapātaḥ - sōhamiti paramātma maṃtrōjātaḥ. tatra sakāra hakārayōḥ lōpē saṃdhau ca kṛtē praṇavō jātaḥ - (“sō(a)haṃ = saḥ + ō + haṃ”) - vīṭilōni ‘sa’, ‘ha’ tīsivēsina ō + o = ōṃ migulunu. idiyē ōṃkāramu - praṇavamu. ī ōṃkāramu nuccariṃcuṭayē vācika yajñamu).

(nēnu vācikayajñamu guṟiṃci ceppucunnānu - muṃdugā vācakamu (vākku) puṭṭuka kramamu guṟiṃci ceppedanu. māyāśakti viśiṣṭuḍu, caitanyamu, tējassu - ī reṃḍunu rūpamugā galavāḍunu, biṃduvu ani ceppabaḍuvāḍunu ayina īśvaruḍē paruḍu - utkṝṣṭamainavāḍu, māyāśaktiki atītuḍu, niṣkaluḍu ayinavāḍu paraśivuḍu - atanu parātparuḍu, parāśaktitō kūḍiyunnavāḍu - ayina śivuninuṃḍi svabhāvamuganē biṃduvu anu pērugala (ceppabaḍu) paruḍaina īśvaruḍu janmiṃcenu - kaligenu. ī biṃduvu prēli goppa śabdamu kaligenu - biṃduvu anniṃṭikini mūlakāraṇamaguṭavalana (kāryakāraṇamu lanniṃṭiki modaṭi kāraṇamaguṭavalana) yī biṃduvu - para īśvaruḍu, lēka, īśvaruni parāśakti - caitanyaśakti - ciccakti - anniṃṭilōnu vyāpiṃciyuṃḍuṭacēta ī śabdamu īśvarātmaganē - īśvaraśakti rūpamuganē - aṃtaṭanu, anniṃṭilōnu anusyūtamai yunnadi. ī śabdamu jyōtirmayamu, svayaṃprakāśamu galadaguṭacētanu, anniṃṭilōnu vyāpiṃciyunnadaguṭacētanu, jagattunaku kāraṇamaguṭacētanu akhaṃḍitamu - pūrṇamugā nuṃḍunadi, paricchinnamu kānidi - sūkṣmamainadi. ā śabdamē śabdabrahma ani ceppabaḍucunnadi - ” ā biṃduvu prēlinapuḍu ravamu avyaktātmakamaina śabdamu kaligenu - adiyē śabda brahmamu”. (biṃduvu anunadiyē prakṛti (matter), bhagavaṃtuni śaktitō (ENERGYtō) miḷitamai yunnadi. dīninē brahmātmakamaguṭavalana caturmukhabrahma yaniyu lēka brahmāṃḍamu (aṃḍākāramugā nunna brahma (Cosmic egg) aniyu ceppuduru - dīnilōni bhagavaṃtuni śakti vijṛṃbhiṃci, dāni peṃcipeṃci braddalagunaṭlu cēsenu - (pēlcivēsenu). ī prēluḍē Big Bang ani ādhunika śāstrajñulu ceppucunnāru. ī prēluḍu phalitamugā ā biṃduvu mukkalu mukkalugā ākāśamulō virajimmukonipōyinavi. aviyē yippaṭi prapaṃcamulu. ā prēluḍuvalana bhagavacchaktikūḍa ā mukkalalō aṃtargatamai sūkṣmarūpamulō nuṃḍenu - iṃduvalananē ā mukkalalōni prati aṇuvu aṇuvulōnu bhagavacchakti aṃtargatamai sūkṣmarūpamulōnunnadi. aṃducētanē prahlāduni vacanamulō

“ka. iṃdugaladaṃdulēḍani

saṃdēhamu lēdu, cakri sarvōpagatuṃ

ḍeṃdeṃdu vetaki cūcina

naṃdaṃdēgalaḍu, dānavāgra ṇi, viṃṭē”.

ani ceppabaḍiyunnadi. (Every particle of matter contains Energy). ī prēluḍu mūlamugā kaliginavē yī lōkamulanu viṣayamu śrīmadāṃdhramahābhāgavatamulō nī kriṃda vidhamugā ceppabaḍiyunnadi : -

va. - - - aṃta gāla karmasvabhāva prērakuṃḍaina paramēśvaruṃḍu jīvarūpaṃbuna mahāvaraṇa jalamadhyasthitaṃbayina brahmāṃḍaṃbulōnu socci savistāraṃbugāviṃci yaṭṭi yaṃḍaṃbu bhēdhiṃci nirgamiṃce, neṭlaṃṭēni: -

“ka. bhuvanātmaku ḍā īśuḍu

bhuvanākṛtitōḍa nuṃḍu brahmāṃḍaṃbun

vivaramutō badunālugu

vivaraṃbulugā nonarce viśadaṃbulugan”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 5 - 86, 87)

pai vidhamugā bījamu - lēka brahmāṃḍamu pagilina kāraṇamuvalana kaligina ravamu (śabdamu) modaṭa śabdamu - bījamu brahmātmakamuganuka dāni valana kaligina śabdamu kūḍa brahmātmakamē kanuka ā śabdamu ‘śabda brahma’ ani ceppabaḍinadi. kōṭānukōṭla prapaṃcamulu puṭṭuṭaku kāraṇamaina ā śabdamē ‘ōṃ’ kāramu. prapaṃcamulalō prati aṇuvulōnu aṃtargatamai yuṃḍu ī śabdamu prāṇula śarīramulō kūḍa nuṃḍunadaguṭacēta ā yā śarīramulalōni mūlādhāra cakramanu pradēśamulō vāyuvutō kalisi piṃḍīkṛtamai yunnadi. adi marigina jaṃbūnadamuvale kāṃtivaṃtamuga nuṃḍunu, ā śabdamē ‘parāvāk’ ani ceppabaḍucunnadi, adiyē mūlādhāramunuṃḍi nābhivaraku vyāpiṃci akkaḍa ‘paśyaṃtī vākku’ ani ceppabaḍucunnadi.nābhinuṃḍi hṛdayamuvaraku vyāpiṃci akkaḍa ‘madhyamā vākku’ ani ceppabaḍucunnadi.śarīramulōni brahmaraṃdhramu śivuni yokka sākṣāt sthānamu aparōkṣasthānamu - aparōkṣasthānamu. śivuḍu paramānaṃdasvarūpuḍu, jagattunakupādānakāraṇamuguṭavalana anniṃṭilō nunnavāḍainanu brahmaraṃdhramaṃdu uṃḍunani upāsiṃcuṭacē vēdamē pratyakṣamagunu kanuka brahmaraṃdhramu upāsanaku uttamamainadi. ī viṣayamu śrīmadbhagavadgītalō ī kriṃda vidhamugā ceppabaḍinadi - “yōgābhyāsamuvalana prāṇavāyuvunu mūrthnamunaku tīsukonivacci, ‘ōṃ’ anu ēkākṣaramunu japiṃcucu, bhagavaṃtuni smariṃcucu canipōyinavāru bhagavadbhāvamunu poṃduduru. iṃduku saṃdēhamu lēdu”. ā brahmaraṃdhramulō ī śabdamu vāyuvutō kalisi akṣararūpamugā māri ēkākṣaramaina ‘ōṃ’ kāramugā āvirbhaviṃcunu - nābhilō nunna prāṇamu (vāyuvu) vakṣasthalamunu pravēśiṃci, akkaḍanuṃḍi kaṃṭhamunaku vyāpiṃci, mūrthanyamunu poṃdi anēkamulaina śabdamulanu kalugacēyunu. “prāṇamu - prāṇavāyuvu - śabdamulanu kalugacēyunu” ani ceppabaḍiyunnadi. aṃduvalana prāṇavāyuvu śabdamulanu kalugucēyunu. nābhi hṛdayamulaṃdu paśyaṃtī, madhyamā vākkulugā mārunu - ī śabdamē ōṃkāramu (praṇavamu). haṃsa maṃtramu - ahaṃ + saḥ, lēka sōhaṃ = sō + ahaṃ = saḥ ahaṃ - atanē ā parabrahmamē, nēnu. iṃdulō ī reṃḍu akṣaramulu okē akṣaramugā mārunu. līlakoraku arthanārīśvaruḍaina śivuniyokka puruṣabhāvamu ‘ahaṃ’ ani ceppabaḍinadi. ‘saḥ’ anunadi prakṛti bhāgamu - ī puruṣa prakṛtulu reṃḍu kalisi japiṃcuṭaku ‘sōhaṃ’ anu ajapā maṃtramagunu, ī maṃtramunalōni sakāramu, hakāramu lōpiṃcina migilina ‘ō’ + ‘o’ = kalipina ōṃkāramagunu. adi eṭlaṃṭē - sō(a)haṃ = sa + ō + ha + ṃ = sō(a)haṃ - ī nālugiṃṭilōnu ‘sa’, ‘ha’ - tīsivēsina migilinadi ‘ō + o = ōṃ’ agunu - idiyē ōṃkāramu - praṇavamu. ī ōṃkāramu nuccariṃcuṭayē vācikajapamu).