← Back to వ · Booklets 41–50 (digitized file 5)

వశీ vaśī

Original — తెలుగు
  1. ఇంద్రియ నిగ్రహవాన్, వశీకృదేంద్రియః, జితేంద్రియః; నియంతా; స్వామీ.

(ఇంద్రియములను నిగ్రహించినవాడు, జయించినవాడు, తన వశములో నుంచుకొనినవాడు, ఇంద్రియములను నియమించువాడు; ప్రభువు).

(ఇంద్రియ పరాధీన చేష్టా వ్యావృత్యర్థే వశి శబ్ధార్థః)

(ఇంద్రియములు పరాధీన చేష్ట గలిగి యుండుటచేత వాటిని మరలించుటయే ‘వశీ’ శబ్దమునకర్థము)

  1. “జిత చిత్తః; యత చిత్తః; స్వవశీకృత కర్యకరణ సంఘాతః”. (మధుసూధనీవ్యాఖ్య)

(మనో జయము కలవాడు, మనస్సును తన స్వాధీనములో నుంచుకొనినవాడు - కార్యకరణములను తన వశములో నుంచుకొనినవాడు)

    1. సర్వం హి అస్యజగత్ వశే వర్తతే, భగవాన్ -

(సమస్త జగత్తు ఇతని వశములో నుండును కనుక వశీ - భగవంతుడు)

  1. అస్యవశే సర్వం వర్తతే ఇతి వశీ - సర్వ నియంతా ఇత్యర్థః.

(ఇతని వశములో నుండియే సర్వమును నడుచుచున్నది - అనగా, ఇతను అన్నింటిని నడిపించువాడు)

  1. “విశ్వం వశీయస్య సవశీ -”

(ప్రపంచము తన వశమందు గలవాడు)

  1. స్వతంత్రుడు - అన్నియు తనవశములో నున్నవికనుకను, తాను ఇతరులవశములో లేనివాడు కనుకను భగవంతుడు వశీ.

  2. వశః ఇచ్ఛా, సో అస్యాస్తీతి వశీ ’జగద్వశే వర్తతే’ఇత్యుక్తరీత్యా వశవర్తి ప్రపంచకః -

(వశము అనగా ఇచ్ఛ, కోరిక. ఇచ్చకలవాడు వశీ, జగత్తు తన వశమందుకలవాడు కనుక వశీ. తనవశములో ప్రపంచము కలవాడు).

  1. అభిమాన బలత్కారాద్య విషయః -

(అభిమానము, బలాత్కారము మొదలగువాటి వశ్యుడుకాడు)

  1. సర్వోహ్యస్య వశే వర్తతే; యస్మాత్ సర్వస్య ఈశానః, తస్మాత్ సర్వస్యవశీ.

(అన్నియు ఇతనియందు - భగవంతుని వశమందు వర్తించుచున్నవి కనుక సర్వమునకు ఈశుడు,ఈశానుడు, ఈశ్వరుడు - వశీ)

  1. “సర్వ కర్మాణి మనసా సన్యస్యాస్తే సుఖం వశీ |

నవద్వారపురే దేహి నైవ కుర్వన్న కారయన్ ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 5 - 13)

(సమస్త కర్మలను మనసా సన్యశించి మనస్సును ఇంద్రియములను తనవశములో నుంచుకొనినవాడు. నవద్వారములు గల పురమను దేహము నందుండి ఏ కర్మలు చేసినను చేయకపోయినను సుఖముగనే యుండును).

Transliteration
  1. iṃdriya nigrahavān, vaśīkṛdēṃdriyaḥ, jitēṃdriyaḥ; niyaṃtā; svāmī.

(iṃdriyamulanu nigrahiṃcinavāḍu, jayiṃcinavāḍu, tana vaśamulō nuṃcukoninavāḍu, iṃdriyamulanu niyamiṃcuvāḍu; prabhuvu).

(iṃdriya parādhīna cēṣṭā vyāvṛtyarthē vaśi śabdhārthaḥ)

(iṃdriyamulu parādhīna cēṣṭa galigi yuṃḍuṭacēta vāṭini maraliṃcuṭayē ‘vaśī’ śabdamunakarthamu)

  1. “jita cittaḥ; yata cittaḥ; svavaśīkṛta karyakaraṇa saṃghātaḥ”. (madhusūdhanīvyākhya)

(manō jayamu kalavāḍu, manassunu tana svādhīnamulō nuṃcukoninavāḍu - kāryakaraṇamulanu tana vaśamulō nuṃcukoninavāḍu)

    1. sarvaṃ hi asyajagat vaśē vartatē, bhagavān -

(samasta jagattu itani vaśamulō nuṃḍunu kanuka vaśī - bhagavaṃtuḍu)

  1. asyavaśē sarvaṃ vartatē iti vaśī - sarva niyaṃtā ityarthaḥ.

(itani vaśamulō nuṃḍiyē sarvamunu naḍucucunnadi - anagā, itanu anniṃṭini naḍipiṃcuvāḍu)

  1. “viśvaṃ vaśīyasya savaśī -”

(prapaṃcamu tana vaśamaṃdu galavāḍu)

  1. svataṃtruḍu - anniyu tanavaśamulō nunnavikanukanu, tānu itarulavaśamulō lēnivāḍu kanukanu bhagavaṃtuḍu vaśī.

  2. vaśaḥ icchā, sō asyāstīti vaśī ’jagadvaśē vartatē’ityuktarītyā vaśavarti prapaṃcakaḥ -

(vaśamu anagā iccha, kōrika. iccakalavāḍu vaśī, jagattu tana vaśamaṃdukalavāḍu kanuka vaśī. tanavaśamulō prapaṃcamu kalavāḍu).

  1. abhimāna balatkārādya viṣayaḥ -

(abhimānamu, balātkāramu modalaguvāṭi vaśyuḍukāḍu)

  1. sarvōhyasya vaśē vartatē; yasmāt sarvasya īśānaḥ, tasmāt sarvasyavaśī.

(anniyu itaniyaṃdu - bhagavaṃtuni vaśamaṃdu vartiṃcucunnavi kanuka sarvamunaku īśuḍu,īśānuḍu, īśvaruḍu - vaśī)

  1. “sarva karmāṇi manasā sanyasyāstē sukhaṃ vaśī |

navadvārapurē dēhi naiva kurvanna kārayan ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 5 - 13)

(samasta karmalanu manasā sanyaśiṃci manassunu iṃdriyamulanu tanavaśamulō nuṃcukoninavāḍu. navadvāramulu gala puramanu dēhamu naṃduṃḍi ē karmalu cēsinanu cēyakapōyinanu sukhamuganē yuṃḍunu).

English

English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.