1. “nāmarūpātmakamai nānā bhēdamulatō gāna vaccu nī prapaṃcamaṃtayu parabrahmanuṃḍiyē janiṃcinadi, dāniyaṃdē nilici sarva vyavahāramula nācariṃcucunnadi, adē aṃtamu layamu noṃducunnadi. ī kāraṇamuvalana ī prapaṃcamaṃtayu brahmamē”

2. “yadhā avikṛtāt mṛtpiṃḍāt vikṛtāḥ udayāstamayē (utpatti layau) udi tāḥ ghaṭaśarāvādi vikārāḥ (rūpāḥ) mṛt ēva, tada nanyāḥ bhavaṃti, tathā ajōpalabdhaḥ (māyā duditaṃ) ētat jagat (idaṃ) brahma ēva bṛhataḥ satyasya udayāstamayē (utpatti layē) sarvōpādānatvāt. asmāt sarvaṃ khilvidaṃ brahma”.

(avikṛtamaina - mārpu lēnidaina - maṭṭimuddanuṃḍi vikṛtamulu - kuṃḍa, mūkuḍu modalagunavi puṭṭi - karigi - layamaipōvucunnavi - lēkuṃḍa pōvucunnavi. maṭṭigānē migili yuṃṭunnavi. aṃducēta avi maṭṭēgāni vēṟu padārthamu kādu. māya valana kaligina yī jagattu (nāmarūpamulatōnuṃḍu vastuvulu galadi). aṃtayu brahmamē, satyuḍu (anni kālamu laṃduṃḍu vāḍu) ayina brahma, puṭṭuṭa, alayamaguṭa, ānni vastuvulaku tānu upādānamaguṭavalana. aṃducēta sarvaṃ khilvidaṃ brahma ” (ī praṃcamaṃtayu brahmamē).

3. “ajōpalabdhaṃ ētajjagat sthitikālē avati (rakṣati), aṃtakālē saṃharati, tataḥ avaśēṣa tayā kāraṇatvāt bṛhadēva jagat (brahma ēva jagat) iti” sarvaṃ khilvidaṃ brahma”iti śrutayaḥ āmanaṃti”.

(avaśēṣatayā brahmaṇa sarvōpa saṃhārēṇa vyavasthita yā jagatkāraṇatvāt upalabdaṃ (sṛṣṭikālē āvirbhūtaṃ utpannaṃ) ētat jagat bṛhat (brahma) iti avayaṃti (āmanaṃti) śrutayaḥ (jānaṃti) bṛhataḥ sarvasya udayāstamayē (utpattilayau sarvōpādānatvāt - yadhā tāva davikṛtā piṃḍākāra mṛt ghaṭaśarāvādi rūpa vikṛtā, tadananyāḥ tadvat).

(jagattunu sṛṣṭiṃci, sthiti kālamulō dānini rakṣiṃci (pōṣiṃci) praḷayakālamaṃdu dānini saṃhariṃci tarvāta migiliyuṃḍuvāḍu parabrahma kanuka brahmamē jagattu. aṃducēta ī kanabaḍu jagattu aṃtayu brahmamē ani ceppabaḍinadi.maṭṭitō cēyabaḍina kuṃḍa, mūkuḍu modalagunavi maṭṭi yokka vikāramulē, rūpamulē, kāni maṭṭikaṃṭe vēṟukānaṭlu).

(avikṛdyatō yasmāt vikṛtēḥ kāryasya udayāstamayē sā vikṛtiḥ tadananyāmṛdiva yadhā, tāva davikṛtāt mṛtpiṃḍāt uditā ghataśarāvādi rūpāmṛt, tada nanyā tadva dityarthaḥ).

(kārya vastuvulu. vikṛtulu, puṭṭuṭa naśiṃcuṭa kalavi kanuka avikṛti ayina kāraṇavastuvu nuṃḍi puṭṭu kāraṇavastuvulō layamai pōvunavi, avi vāṭi kāraṇamu kaṃṭe vēru kānivi. maṭṭivalana puṭṭina kuṃḍa, mūkuḍu modalagunavi maṭṭikaṃṭe vēṟu kānaṭlē. parabrahmanuṃḍi jagattu aṃtayu puṭṭinadi kanuka jagattu parabrahmamukaṃṭe vēṟukādu, parabrahmamē -)

4. adhikaṃ bahinōktēna śivādanyannavidyatē |

śivasvarūpamēvā huridaṃ sarvaṃ vicakṣaṇāḥ |

sarva svarūpa majñānāt dṛśyatē natu vastutaḥ |

ēṣa ēvahi maṃtrārthaḥ satyāsatyaṃ na cānyathā |

vēdāḥ sarvē purāṇāni smṛtayō bhārataṃ tathā |

anyānyānapi ca śāstrāṇi tathā tarkāśca sarvaśaḥ |

śaivāga māśca vividhā āgamā vaiṣṇavā api |

anyāgamāśca viduṣāmanu bhūti stadhaivaca |

asminnarthē sva saṃvēdyē paryava syaṃtinānyathā |

bādhya bādhaka tāṃ yāṃti vyavahārē parasparaṃ |

samudra iva kallōlā iti vēdārtha niścayaḥ ||. (sūtasaṃhitāyāṃ)

(vistariṃci ceppuṭavalana ēmi phalamu? śivuni kaṃṭe vērainadi lēdu. vicakṣaṇulu ī prapaṃcamaṃtayu śivuni svarūpamē yani ceppiyuṃḍiri. ī kanabaḍu rūpamulanniyu ajñānamu cētanē vēṟu vēṟu rūpamulugā kanabaḍucunnavi - yadhārthamugā kādu. idiyē yī maṃtramu yokka arthamu. vēdamulu. purāṇamulu, smṛtulu, bhāratamu itara śāstramulu, tarka śāstramulu, śaivāgamamulu, vaiṣṇavāgamamulu, itara āgamamulu, paṃḍitula anubhavamu ceppunadidiyē - vāṭilō ceppabaḍina paryavasānamidiyē).

5. “u. kālamu dēśamun gratuvu garmamu, kartayu, bhōktayuḥ jaga

jjālamu daivamun, guruvu, sāṃkhyamu, maṃtramu, nagni yāhutul

vēḷalu, vipruluṃ jananavṛddhi layaṃbu hētubhūtamul

līlalu dānayai daga veliṃgeḍu nekkaṭi tējamīśuḍun”. (śrīmadāṃdhramāhā bhāgavatamu - 10 - u.bhā - 778)

6. “va. sakala cētanācētanāṃtaryami yaina sarvēśvaruṃḍu sarva śabda vācyuṃḍu gāvuna sakala jaṃtu nivahaṃbulaku buddhīṃdriya manaḥ prāṇa śarīraṃbulanu sṛjiyiṃci cētana vargaṃbunaku jñānapraduṃḍagu”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 10 - u.bhā. - 1203)

(cūḍumu - brahma)