1. satyavacanaṃ; yathā vyākhyātārthaṃ vā

(nijamaina vākku, vyākhyāniṃcabaḍina arthamu)

2. satya bhāṣaṇaṃ (satyamu palukuṭa, nijamu palukuṭa)

3. yathārtha bhāṣaṇaṃ; vācā yadhārtha bhāṣaṇaṃ; sūnṛta bhāṣanaṃ; satyabhāṣaṇaṃ -

(nijamu palukuṭa - viṣayameṭlunna aṭlu palukuṭa)

4. yadhārthaṃ (unnadi unnaṭlu palukuṭa)

5. vācika sukṛtaṃ -

(vākkutō cēyu puṇyamu).

6. yatpratyakṣa mavagamyatē tadēva satyaṃ - cakṣusā yatpaśyati tadēva satyaṃ iti śrutēḥ - yadēvaṃ na dṛśyatē tava satyamiti siddhaṃ -

(ēdi pratyakṣamugā telusukonabaḍucunnadō adiyē satyamu - kaḷḷatō dēnini cūcunō adi satyamu - ani śruti ceppucunnadi. iṭlu kanabaḍanidi asatyamu anuṭa siddhamē)

7. “yadhā dṛṣṭa gōcara bhūtahita vākyaṃ” (śrīmān rāmānujaḥ)

(dṛṣṭiki gōcariṃcinadi, tānu cūcunadi, bhūtamulaku hitamaina vākyamu satyamu)

yadā dṛṣṭārtha vacanēnaiva satyavādī bhavati,

(vastuvunu cūci naṭṭugā ceppuvāḍu satyavādi)

8. “satyaṃ nāma manō vākkāya karmabhiḥ bhūtahita yadhārthābhi bhāṣaṇaṃ” (śāṃḍilyōpaniṣat)

(trikaraṇaśuddhitō bhūtamulaku hiutamaina māṭa, maṃcimāṭa - palukuṭa satyamu)

9. “apriyā nṛta varjitaṃ yathā bhūtārtha vacanaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

(iṣṭamukānidi, anṛtamainadi - kāka jariginadi jariginaṭṭugā ceppuṭa satyamu).

10. parapriya hita yadgārtha vāk -

(itarulaku priyamainadi, iṣṭamainadi, nijamainadi ayina vākku).

“satyaṃ bhūtahitaṃ prōktaṃ” (satyamanagā bhūtamu hitamainadi ceppuṭa).

11. yathā dṛṣṭa viṣayaṃ bhūtahita rūpaṃ vacanaṃ tadanuguṇā manōvṛttiḥ -

(cūcina viṣayamunu cūcinaṭlugā bhūtamulaku iṣṭamainadānini ceppuṭa).

12. “yathā dṛṣṭasya yathā śrutasya vā ātmānubhavasya parabuddhi saṃkrāṃtayē tadaiva ucchāryamā naṃ vākku satyaṃ ucyatē” (śrīśaṃkaraḥ)

(ātmānubhavamuvalana tānu cūcinadi cūcinaṭlugā, vininadi vininaṭluga ceppuvākyamu satyamu)

13. manasā yathā vastu ciṃtanaṃ ṛtaṃ, vācā taduccāraṇaṃ satyaṃ -

(manasulō yē vastuvuguṟiṃci ālōciṃcunō, dānini vākkulō uccariṃcuṭa satyamu)

14. “yēna satya bhāṣaṇēna hiṃsā bahavti tatsatyaṃ satyaṃ na bhavati; kiṃtu dayānvitaṃ dayayā anyakalyāṇārthaṃ prayujyamānaṃ api anṛtaṃ satyamēva bhavati”.

(satyamu palukuṭacēta hiṃsa kaligenēni adi satyamu kādu. itarula mēlukoṟaku - kalyānamu, śubhamu koṟaku - upayōgapaḍu abaddamu satyamē yagunu).

15. “ka. unnadi, kannadi, vinnadi

yunnaṭluga palukaṭayunu norunaku satyā

vinnatagalugaga galyā

ṇōnnati gala kallamāṭa yanu satyamagun”.

(unnasaṃgati unnaṭluganu, cūcina saṃgati cūcinaṭluganu, vinina saṃgati vininaṭluganu ceppuṭayu, okaniki kalgu āpada tappi mēlukaluguṭakai yāḍina kallamāta yunu satyamē yagunu)

16. “sama darśanaṃ - ṛtaṃ tu sūnṛtā vāṇī satyaṃtu samadarśanaṃ”

(ṛtamanagā nijamaina vākku - nijamu palukuṭa. satyamanagā samadarśanamu - ani ceppabaḍiyunnaṃduna satyamanagā samadarśanamu).

17. anṛta viralaṃ (abaddamu kānidi)

18. “yathā dṛṣṭaṃ śrutaṃ vāsyāt vacanēna, lēkhanēna saṃkētēnavā vastutaḥ tādṛśamēva vṛttaṃ paraṃ bōdhayituṃ manō vṛttirlakṣaṇaṃ. vācā ētādṛśā nāmēva śabdānāṃ ucchāraṇaṃ yē satyā bhavēyuḥ - tathā sahaina madhurā hita kārakāśca bhavēyuḥ.

(cūcinadi cūcunaṭlu, vininadi vininaṭlu, māṭalāḍuṭagāni, vrāyuṭagāni, cēyuṭa lēka bōdhiṃcu manōvṛtti lakṣaṇamu satyamu. aṭṭi māṭalē madhuramainavi, iṃpainavi, iṣṭamunu cēkūrcunavi yagunu).

19. kālē samayē satyavākyaṃ yadhārthabhāṣaṇaṃ ca tathā dharmōpadēśa śravaṇāditi bhāvaḥ. atra “brāhmaṇārthē, niṣēthā bhāva śravaṇāt kālaḥ ityuktaṃ”

(kālamunu baṭṭi, samayamunu baṭṭi satyavākyamanagā yadhārthabhāṣaṇaṃ - nijamu ceppuṭa, ī prakāramugānē satya dharmamu ceppabaḍinadi. brāhmaṇulaku saṃbaṃdhiṃcinapuḍu, gōvulaku saṃbaṃdhiṃcinapuḍu” ani śruti ceppuṭavalana vīri viṣayamai bādha kalugunani telisinapuḍu palikina asatyavacanamu (abaddamu) āḍakūḍadani niṣēdhiṃpabaḍinaṃduna kūḍā satyamē yagunu - ‘kālē’ (kālamanadu - kālamunanusariṃci) ani paina ceppuṭalō idiyē abhiprāyamu - konni kālamulaṃdu - konni samayamulaṃdu - abaddamu palikinanu adi satyamē yagunu - ani abhiprāyamu).

20. ā. vārijākṣulaṃdu vaivāhikamulaṃdu

prāṇa vitta māna bhaṃgaṃbulaṃdu

jakita gōkulāgra janma rakṣaṇamaṃdu

boṃkavaccu naghamu jeṃdadadhipa”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 - 19 - 585)

(pai padyamulō vivāhakālamaṃdu, prāṇahāni, mānahāni ani ceppabaḍuṭavalana āyā kālamu ceppabaḍinadi. ā kālamulō abaddhamāḍinanu dōṣamu lēdu - adi satyabhāṣaṇamē yagunu -).

21. “ślō||. satyēnārkaḥ pratavati satyē tiṣṭati mēdinī |

satyē cōktaḥ parō dharmaḥ svargaḥ satyē pratiṣṭitaḥ |

aśvamēdha sahasraṃ tu tulayādhṛtaṃ |

aśvamēdha sahasrāt hi satyamēkaṃ viśiṣyatē ||“. (dēvī bhāgavataṃ)

(satyamu cētanē sūryuḍu prakāśiṃcucunnāḍu, bhūmi satyamaṃdē pratiṣṭiṃpabaḍiyunnadi. satyamē paramadharmamu ani ceppabaḍinadi. svargamu satyamaṃdē pratiṣṭiṃpabaḍinadi. nūru aśvamēdhayāgamulu oka satyamunu tulalō tūcagā vēyi aśvamēdhayāgamulu kaṃṭe okka satyamē heccu agunu –

22. ka. valayaṃga naśvamēdha

mmulu vēyunu, nokka satyamunu nirugaḍalaṃ

dulaniḍi tūpaga satyamu

valana na mulusūpu gauravaṃbuna pērmin.

tē. sarvatīrthābhigamanaṃbu sarvavēda

samadhigamamu satyammutō sariyugāvuna

eṟugumella dharmamula kaṃṭe bedda

yaṃḍru satyaṃbu dharmajñulaina munulu -) (mahābhāratamu)

23. satya pratijñatvaṃ - (satyapratijña - śrīrāmuḍu, hariścaṃdruḍu)

24. “satyaṃ brūyānni cānṛtaṃ”

(satyamu palukavalenu - abaddamādarādu)

25. “nāsti satyasamaṃ sukhaṃ, nāstirāgasamaṃ duḥkhaṃ nāsti tyāga samaṃ sukhaṃ”.

(satyamutō samānamaina sukhamu lēdu - rāgamutō samānamaina duḥkhamulēdu - tyāgamutō samānamaina sukhamu lēdu-)

26. satyaṃ kaṃṭhasya bhūṣaṇaṃ

satyamu kaṃṭhamunaku bhūṣaṇamu vaṃṭidi - alaṃkāramu vaṃṭidi)

27. “naśaṃkarāt vaiṣṇavaśca na sahiṣṇu rtharāparā |

na ca satyā tparō dharmā na sādhvī pārvatī parā ||“. (brahmavaibartapurāṇē - brahmakhaṃḍē)

(śivunikaṃṭe goppa viṣṇubhaktuḍu lēḍu - tārakamaṃtramu ellapuḍu japiṃcucunnaṃduna - bhūmikaṃṭe ōrpugaladi lēdu - carācaramulanu mōyucunnadi kanuka - satyamu kaṃṭe utkṛṣṭa dharmamu lēdu -, pārvati kaṃṭe uttamamaina sādhvi - pativrata lēdu)

28. anuṣṭīya mānō dharmaḥ -

(anuṣṭiṃpabaḍu dharmamu)

29. brahma -

30. “avitadha rūpatvāt paramātmā satyaḥ” -

(anitadhasvarūpuḍu - nityasvarūpuḍu, nityuḍu aguṭavalana paramātma ‘satyamu’ ani ceppabaḍucunnāḍu).

31. sattā mātratvāt satyaḥ -

(trikālamulaṃdunu sattā - caitanya śakti yē ayi yuṃḍuvāḍu kanuka brahma satyamu)

32. druvaṃ (ē kālamaṃdainanu nuṃḍuvāḍu kanuka brahma satyamu)

33. trikālā bādhyaṃ, abādhyaṃ

(bhūta bhaviṣyadvartamāna kālamulaṃdunu naśiṃpanivāḍu kanuka brahma satyamu) (naśiṃpanivāḍu)

34. kālatraya vartī

(bhūtabhaviṣyadvartamānamulanu mūḍu kālamulaṃduṃḍuvāḍu - ellapuḍu uṃḍuvāḍu)

35. kālatrayē pyēkarūpaṃ -

(mūḍukālamulaṃdu - anni kālamulaṃdu - ellapuḍu okē rūpamu - caitanyamātramu - galavāḍu)

36. satyaśabdōhi abādhitau rūḍō brahmavācakaḥ, tadanyasya midhyātvāt -

(parabrahmakāka migilinavanniyu midhya yaguṭavalana satyamanagā naśiṃpani brahmanu vaciṃcunadi - parabrahma)

37. yadrūpēṇa yanniścitaṃ tadrūpaṃ na vyabhicarati tatsatyaṃ; yadrūpēṇa yanniścitaṃ tadrūpaṃ vyabhicara ttadanṛta matyucyatē - atō vikārō anṛtaṃ.

(ē rūpamu galadani ēdi niścayiṃpabaḍinadō ā rūpamu māranidi satyamu - ē rūpamu galadani yēdi niścayiṃpabaḍinadō ā rūpamu nuṃḍi mārunadi anṛtamu - aṃducēta vikāramu - mārpu - anṛtamu).

38. nirvikāraṃ

(mārpulu lēnidi - ellapuḍu okē rītigānuṃḍu vāḍu).

39. guṇataḥ apyavikāraṃ

(guṇamunubaṭṭi kūḍa mārpulēnivāḍu)

40. “utpatti vināśādi ṣaḍbhāva vikāra śūnyaṃ”. (śrīraṃga rāmānujaḥ)

(janana maraṇamulu modalaina āru vikāramulu lēnivāḍu - jananamu lēnivāniki migilina ayidu vikāramuluṃḍavu. parabrahma janma lēnivāḍu, aṃducēta vikāramu lēnivāḍu)

41. “mṛgi jalaṃ uṃḍagānē dabbarainaṭlu, ākāśamaṃdu nīlatvamuṃḍagānē dabbarainaṭlu, ī prapaṃcamu vicāristē midhya, brahmamē satyamu. sakalamu kaligi lēkuṃḍunu, kēvala brahma caitanyamē satyamu”.

42. bāhyābhyaṃtaraṃbulaṃ galigi svaprākāśaṃbai bhagavacchabda vācyaṃbunu naina brahmaṃ bokaṭi satyaṃbu, jagattasatyaṃbagunu”

(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 5 - 1 -)

43. paramārtha bhūtaṃ -

(parama puruṣārtharūpamaina ṃōkṣarūpamainadi kanuka satyaṃ)

44. “sadēva satyaṃ” iti śrutēḥ -

(sat ani ceppabaḍu satpadārthamē - sanmātravastuvē - satyamu ani śruti ceppucunnadi).

45. brahmaṇaḥ sarva kāraṇatvēna vidyamānatvāt satyatvaṃ niraṃkuśaṃ -

(parabrahma anniṃṭikini kāranamainavāḍu ani spaṣṭamaguṭacēta atanu ‘satyaṃ’ anuṭa khaṃḍiṃpa vīlulēnidi)

46. satya padēna nirupādhika sattā yōgi yōgi brahma āha. tēna vikārāspada macētanaṃ tatsaṃ sṛṣṭaścētanaśca vyāvṛttaḥ -

(ē vidhamaina upādhi lēni kēvalamu sattāmātra brahmamē satyamu -

47. “sa diti śrauta pratīti lakṣyaṃ satyaṃ asaditya vācyaṃ satyaṃ, trikālābādhyaṃ satyaṃ, trikālānu syūtaṃ satyaṃ, ya dasti tat satyaṃ, ēkamēvā dvitīyaṃ satyaṃ, sajāti vijāti bhēdarahitaṃ satyaṃ, sarvakalpanādhiṣṭhānaṃ vā satyaṃ; avināsakamiti, dēśakāla vastu nimittāduṣuvinaśyatsu yanna vinaśya tīti” (sarvasārōpaniṣat)

(śrutilō ‘sat’ ani prakhyāti poṃdinadi satyamu; ‘asat’ ani ceppabaḍakūḍanidi satyamu - bhūta bhaviṣyadvartamānamulanu mūḍu mūḍu kālamaulaṃdu nāśamu lēnidi satyamu; mūḍukālamulaṃdu prapaṃcamaṃtaṭilōnu, lōpala paina anisyūtamai allukoni vyāpiṃci yuṃḍunadi satyamu, unnadi ani ceppabaḍunadi satyamu; (prapaṃcamaṃtayu midhyayē yagutavalana lēnidē); unnadaṃtayu okē vastuvu parabrahmamē, parabrahmakānidi lēdu, adiyē satyamu, sajātīya bhēdamu, vijātīya bhēdamu lēnidi satyamu, kalpiṃcabaḍinadānikaṃtakunu, - sṛṣṭiṃcabaḍinadānikaṃtakunu adhiṣṭhānamainadi satyamu - nāsamu lēnidi satyamu - anagā, dēśakāla vastuvulu kāraṇamugā naśiṃcunavi naśuṃcucunnanu tānu naśiṃpanidi satyamu)

48. cakṣurādīṃdriyai rdṛṣṭaṃ śrutaṃ, ghrātaṃ munīśvara |

tasyainōktirbhavētsatyaṃ, vipra, tamnānyathā bhavēt |

sarvaṃ satyaṃ paraṃbrahma nānyaditi matiḥ |

tacca satyaṃ varaṃ prōktaṃ vbēdāṃta jñānasāranaiḥ ||” (darśinōpaniṣat)

(kannulu modalagu iṃdriyamulacēta cūḍabaḍunadi, vinabaḍunadi, vāsana cūḍabaḍunadi satyamani ceppabaḍunu, itaramulukādu. prapaṃcamaṃtayu parabrahmamē kanuka adi aṃtayu satyamē anu abhiprāyamu kūḍa satyamu - ani upaniṣadarthamulu telisinavāru ceppuduru).

49. “apūrvāna paraṃbrahma svatmānaṃ satyamadvayaṃ” (sūtasaṃhitāyāṃ)

(venuka muṃdu lēnidi brahma - anagā brahma puṭṭakamuṃdu ēmiyu lēnidi - tanavaṃṭidi lēdu, puṭṭina tarvāta kūḍa aṭuvaṃṭidēmiyu lēdu - aṃducēta unnadaṃtayu brahmamē - parabrahma kānidēdiyu lēdu).

50. “sarva pramānamulacē lēdu anu śaṃka kalugakuṃḍunadi”.

51. “sa ēṣa bhagavān viṣṇuḥ satyamityabhidhīyatē |

sarvōttamatvāt, pūrṇatvāt sarvajñatvāt tadaivaca ||“.

(anniṃṭikaṃṭenu uttamuḍaguṭacētanu, anniṃṭilōnu - prapaṃcamaṃtaṭilōnu - pūrtigā vyāpiṃci niṃḍiyuṃḍuṭavalananu, sarvajñuḍaguṭavalananu bhagavaṃtuḍu śrīmahāviṣṇuvē ‘satyaṃ’ ani ceppabaḍucunnāḍu)

52. “okaṭē satyaṃ galugaṃbaṭṭi midhyayokaṭi velase tatvaṃ vicāristē satyamu nijākāramai midhya jagajjīvākāramai, adi tana aṃkuramai, tānē ānaṃda kaṃdaṃ, ādi bījaṃ, samastānakunu akkaḍanuṃḍi prapaṃcaṃ vistāramāyenu. sakalamunnū caitanyānaku vyatiriktaṃ kādu”

(brahmavidyāsudhārṇavamu - 6)

53. “satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma” (taittīrīyōpaniṣat)

- satyaṃ jñānādi vākyābhi hitaṃ brahma. (satyamu, jñānamu, anaṃtamu ayinadi brahma ani śrutivākyamulō ceppabaḍina brahmamē satyamu).

54. “tat satyaṃ” - ‘sat’ iti prāṇaḥ, ‘ti’ ityannaṃ, yaṃ ityasāvādityōḥ, tadētat trivṛt. (aitarīyōpaniṣat)

(satyaṃ = sat + ti + yaṃ) satyaṃ anu padamulōni ‘sat’nagā prāṇamu, ’ti’ anagā annamu, yaṃ anagā sūryuḍu - ī mūḍu kalisi ‘satyaṃ’ ayinadi- parabrahma - “tēna prāṇānnāditya rūpatvāt vā satyaṃ”

55. ‘tadētat tryakṣaraṃ satyaṃ’ sat ityēka makṣaraṃ, ‘ti’ ityēkamakṣaraṃ, ‘yaṃ’ ityarkamaskaharaṃ, prathamōttamē akṣarē satyaṃ, madhyatō (a)nṛtaḥ.- tadēta damṛta mubhayataḥ satyēna parigṛhītaṃ satyabhūyamēva bhavati iti śrutēḥ.

(satyaṃ anumāṭa mūḍu akṣaramulu kalisi yunnadi - ‘sat’ anunadi oka akṣaramu, ‘ti’ anunadi oka akṣaramu, ‘yaṃ’ anunadoka akṣaramu - īmūḍu akṣaramulalō modaṭidi, civaridi ‘satyaṃ’ madhyanunnadi anṛtamu - ‘sat’, ‘yaṃ’ anu reṃḍu akṣaramula madhyanunnadi kanuka ‘ti’ kūḍa satyamē anipiṃcukonunu).

(satyaṃ anumāṭa mūḍu akṣaramulu kalisi yunnadi - ‘sat’ anunadi oka akṣaramu, ‘ti’ anunadi oka akṣaramu, ‘yaṃ’ anunadoka akṣaramu - īmūḍu akṣaramulalō modaṭidi, civaridi ‘satyaṃ’ madhyanunnadi anṛtamu - ‘sat’, ‘yaṃ’ anu reṃḍu akṣaramula madhyanunnadi kanuka ‘ti’ kūḍa satyamē anipiṃcukonunu).

56. “yat pāramārthikaṃ tadēvasat ‘sat’ iti prāṇaḥ ‘yaṃ’ asau ānityaḥ, sarvātmā tatra saccabdauaṃ śabda vācya prāṇādi tyau satpadavācyau; madhyastha takāraḥ ikārastu (t + i = ti) anṛta śabdavācyaḥ - tasya ubhayataḥ stvēna bhinnatvāt tadapi satyamēva”.

(paramārthamu - paramapuruṣārthamu - mōkṣamu - mōkṣarūpamainadēdō adiyē, parabrahmamē sat. ‘sat’ anagā prāṇamu, ‘yaṃ’ anagā ādityuḍu - sarvātma. ī reṃḍu akṣaramulavalana ceppabaḍina prāṇamu, ādityuḍu satpadavācyamulu - (sat ani ceppabaḍinavi). ī reṃḍu akṣaramulaku madhyanunna ‘ta’ kāra ‘i’ kāramulu (t _ i - ti) ānṛtamunu teliyacēyunavi. kāni, iru prakkalasatyamunu teliyacēyu ‘sat’, ‘yaṃ’ anu reṃḍu akṣaramulamadhya nuṃḍuṭacēta ‘ti’ anu akṣaramu kūḍa satyamani ceppabaḍucunnadi).

57. “tasyahavā ētasya brahmaṇō nāma satyamiti, tāni hāvā ētāni trīṇi akṣarāṇi ‘sat’, ‘t’, ‘yaṃ’ iti tat yat ‘sat’ tadamṛtaṃ; adhayat ‘ti’ tanmartyaṃ, adha yat ‘yaṃ’ tēna ubhēyaccati, yadanēna ubhēyaccati tasmāt ‘yaṃ’ aharaharvā ēvaṃ vit svargaṃ lōkaṃ ēti : iti” sat + ‘ti’ + ‘yaṃ’ iti satyanāmatryakṣarātmakaṃ ityarthaḥ. tadyat sat tadamṛtaṃ, adha yat ‘ti’ tanmartyaṃ. atra amṛta martya śabdābhyāṃ cētanā cētanau nirdiśyatē. adha yadyaṃtēna ubhē yaccati amṛtatva martṛta rūpēṇa upalakṣitē ubhēyaccati iti ‘yaṃ’ ityarthaḥ tadēva upa saṃ harita yadanēna ubhē yacchati tasmāt ‘yaṃ’ iti. anēna cētanā cētana svarūpēṇa upalakṣitē ubhē yatō yacchati tasmāt ‘yaṃ’ ityarthaḥ).

(‘satyaṃ’ anunadi parabrahma yokka nāmamu. ‘satya’ anu māṭalō mūḍu akṣaramulu kalisiyunnavi - ‘sat’, ‘ti’, ‘yaṃ’ anunavi. vāṭilō ‘sat’ aṃgā amṛtamu - nāsamu lēnidi, nitymainadi. ‘ti’ anagā martyamu - naśiuṃcunadi - amṛtamu, martyamu anagā cētanamulu, acētanamulu, ‘yaṃ’ ī reṃḍunu - cētanācētanamulu tānē ayinadi, ani teliyacēyunu. paina ceppina prakāramu prati dinamu evaru telusukonedarō vāru svargamunu poṃduduru)

58. sat + ti + yaṃ = satyaṃ - ‘sat’ anagā ātma, eppuḍunu mārpu ceṃdaka yuṃḍunadi, nityamainadi, śāśvatamugā nuṃḍunadi, ‘ti’ anagā mārunadi - prakṛti - vikāramu noṃdunadi. ī reṃṭini kalipi niyamiṃcuvāḍu - jīvuni prakṛtitō kalipi vāṭini niyamiṃcuvāḍu - paramātma

59. “yathā nāmadhēya mātratā kāraṇaṃ mṛdā dvē satyaṃ tathā ākāśādīnāṃ nāmadhēya mātratā,brahmaiva satyaṃ - laukika pratīti siddhaṃ kāraṇāt kāryasya ananyatvaṃ tāna t yathā ēka mṛtpiṃḍārabthānāṃ ghaṭa śarāvādīni tasmādanatirikta dravyatayā ta jñānēna jñātvā ityarthaḥ -atra kāraṇādivādēna kāraṇāt saryasya buddhi śabdāṃtarādibhiḥ dravyāṃtaratvaṃ ā śaṃkya lōka pratītyaiva kāraṇāt kāryasya ananyatā upapādyatē -).

(kārya vastuvulu vēru vēru pērlju kaligiyuṃḍuṭa nāma mātramu; vāṭiki maṭṭi kāraṇamaguṭa satyamu. aṭlē ākāramu modalaguvāṭikipērlu nāmadhēyamulu mātramē. brahmamē satyamu - vāṭi anniṃṭiki kāraṇamaina parabrahmamē - lōkamulō kāryavastuvu kāraṇavastuvukaṃṭe vēṟukādu ani pratīti kaladu maṭṭitō tayārucēyabaḍina kuṃḍa mūkuḍu modalagunavi maṭṭi maṭṭi dravyamu kaṃṭe vērukānidē).

60. “yathā mṛddravyasānu vartamānaṃ tadatiriktasya vyāvartamānatvaṃ rajju sarpādiṣu hyanuvartamānasya adhiṣṭāna bhūtasya rajjvādēḥ satyatāvyāvartamānasya sarpādēḥ satyatā dṛṣṭā.tadhāna vartamānasya adhiṣṭāna būtaṃ mṛddhravyamēva satyaṃ vyāvartamānāstu ghaṭa śarā vādayaḥ asatya bhūtāḥ tathā nirviśēṣa sanmā trāt sarvādhiṣṭhāna bhūtāt brahmaṇaḥ anyaḥ ahaṃkārādi vyavahārālaṃbanaḥ - kṛtsnaḥ prapaṃca midhyā kāraṇa bhūtaṃ sanmātraṃ brahmaiva satyaṃ. kiṃca sataḥ ātmanaḥ vināśāyōgāt asataḥ śaśaviṣāṇādauḥ upalabdṛ bhāvāt upalabda vināśayōgau kāryaṃ sada sadbhyāṃ anirvacanīyamiti gamyatē - anirvacanīyaṃ śuktikāra jatādi vat mēṣaiva, tasyuca anirvacanīyatvaṃ pratīti cādākhyāṃ siddhaṃ”.

(maṭṭi tana dravyamunu anasariṃcē yuṃḍi dānikaṃṭe vērukāni kuṃḍa, mūkuḍugā mārunu. aṭlē rātrivēḷa trāḍunu cūci pāmu ani bhramiṃci napuḍu pāmu asatyamu, trāḍē satyamu - maṭṭi kuṃḍa mūkuḍugā mārina vāṭi yadhārtha dravyamu agu maṭṭiyē satyamu - trāḍē satyamu - maṭṭi kuṃḍa, mūkuḍugā mārina kuṃḍa, mūkuḍu asatyamu, vāṭi yadārtha dravyamu agu maṭṭiyē satyamu - anagā, maṭṭi, kuṃḍa, mūkuḍu modalagu vāṭigā mārinanu dānilōni dravyamu maṭṭiyē satyamu - mārpulūyina kuṃḍa, mūkuḍu asatyamu.ā prakāramugānē nirviśēṣamu, sanmātramu, anniṃṭikī adhiṣṭhānabhūtamu ayina parabrahmakaṃṭe vērayina ahaṃkāramu modalugāgala ī prapaṃcamaṃtayumidhyagā kalpiṃcabaḍinadi. skanmātramaina parabrahmamu satyamu, sanmātramaina ātma (parabrahmamu) nāśamulēnidaguṭacētanu,kuṃdēṭikommu vaṃṭi anātmavastuvulu labhiṃcanaṃdunanu ‘sat’ padārthamu ‘asat’ padārthamunaku anirvacanīyamu - ceppuṭaku vīlu kānidi. anirvacanīyamanagā - mutyapu cippanu cūciveṃḍiyanukonuṭa mṛṣayē ayinaṭlu).

61. “sacca tyaccā bhavat” (taittirīyōpaniṣat)

(sat = mūrta svarūpuḍu, tyat - amūrtasvarūpuḍu - anagā, vyaktasvarūpuḍu, avyaktasvarūpuḍu, ī reṃḍunu bhagavaṃtuḍē āyenu - ani śruti ceppi yuṃḍuṭacēta satyaṃ anagā vyaktāvyakta vastuvulanniyu tānē ayina bhagavaṃtuḍu)

62. ‘sat’ śabdēna pṛdhivyastējōṃsi, ‘tya’ śabdēna vāyvākāśauca ucyaṃtē - sat catyaṃ satya mityēkava dbhāvaḥ - bhūta paṃcakaṃ.

(sat anagā bhūmi, jalamu, agni, tyaṃ anagā vāyuvu, ākāśamu ani ceppabāḍinadi. ‘sat’ ‘tyaṃ’ kalisi okaṭē bhāvamagunu ani ā ayidu bhūtamulu - paṃcabhūtamulu - ī reṃḍu bhagavaṃtuḍē).

(“mūrtā mūrtātma katvādvā” -mūrtamulu amūrtamulu - (rūpamu kalavi, rūpamulēnivi) bhagavaṃtuḍē kanuka satyaṃ).

63. “sat cidvyaṣṭiḥ, ‘tyaṃ’ acidvyaṣṭiḥ, tadubhayaṃ tathā sat tyat śabda yōḥ cidacidvyaṣṭyōḥ prayōgaḥ - śruti - tadanu praviśya sat ca tyat ca abhavat” ityādi śrutau prasiddhiḥ tathā satya śabda yōḥ tatparatvē śrutiḥ - “adha yaddēvēbhyaḥ prāṇibhyaḥ ca tatsat - adha yaddēvāścatyaṃ tadēka vācā sama bhivyā priyatē satyaṃ” iti dēvāḥ dēvādhiṣṭhitānīṃdriyāṇi tēbhyaḥ paraḥ tatsaṃ sṛṣṭaḥ cētanassat, dēvādyabhidvyaṣṭastutvaṃ, tadētadubhayaṃ satyaṃ ityēkavācā ēka śabdēna samabhivyā priyatē iti tadarthaḥ ”

(sat nagā cidvyaṣṭi; tyaṃ anagā acit vyaṣṭi - ī reṃḍu kalisi satyaṃ cidacidvyaṣṭi ayina sat _ tyaṃ śrutilō ī kriṃdanuprayōgiṃpabaḍīṃdi - tat sṛṣṭvā - dānini - lōkamunu - sṛṣṭiṃci, “tadēvānu prāviśat” - dānilō pravēśiṃcenu, “tat praviśya” (dānilō pravēśiṃci), “sacca tyacca - abhavat” (= sat anagā cidvyaṣṭi, cit anagā acidvyaṣṭi, ī reṃḍunu tānade āyenu. iṃkanu ‘at’, ‘tyaṃ’ anunavi bhagavatparamulē - bhagavaṃtuni guṟiṃci ceppunaviyē yanuṭaku śruti yī lāguna ceppucunnadi. iṃdriya dēvatalu - iṃdriyamulanadhiṣṭiṃci yuṃḍu dēvatalu, vīṭikaṃṭe utkṛṣṭamainadi acētanamu ‘sat’ ā dēvatalu modalagunavi acit. ī ‘sat’, ‘cit’ lu reṃḍunu satyaṃ anu okē māṭaku arthamu)

64. saccidānaṃda nitya paripūrṇaḥ - aneḍi ayidu padālalōnu citpadānaku vyatiriktamaina nālugu padālunnū anubhavamaṃdu vēdyamai uṃḍunu ganuka vāṭini nētimukhāna trōsi nilicina cinmātra jñapti svarūpamē ātma; ‘nēti’ mukhāna telisina sakala prapaṃcānakunnū saṃ yōga, samavāya nimittakāraṇālaneḍi kāraṇa trayamunnū lēdu kanuka prapaṃcaṃlēdu anēdē satyaṃ “aghaṭana ghaṭanā paṭī yasī māyā” ani kaladukanuka māya ghaṭiṃci tīcunu ani aṃṭē ā māya avicāramaṃdē satyamu; vicārapūrvakaṃgā cūstē asatyamu - midhyayanuṭa. ayitē jagattu tōcagadē aṃṭē, ghaṭamaṃdu tōcina bhāvamellānu mṛttikēkāri ghaṭamanēdi lēdu - cinmātramaina tanayaṃdu prapaṃcamu lēdanēdisatyaṃ. iṃduku śruti - “nāma rūpē vyākaravāṇi” vācāraṃbhaṇaṃ vikārō nāmadhēyaṃ mṛttikā ityēva satyaṃ”; “ēkaṃ satyaṃ bahuthā kalpayaṃti” ani chāṃdōgyaṃ; “tadētatkṛtakaṃ, tattadanityaṃ” ani - (brahmasudhārṇavamu - 2)

65. “ōṃ bhūḥ ōṃ bhuvaḥ, ōṃ suvaḥ, ōṃ mahaḥ, ōṃ janaḥ, ōṃ tapaḥ, ōṃ satyaṃ”.

(bhūlōkamu, bhuvarlōkamu, suvarlōkamu, maharlōkamu, janalōkamu, tapōlōkamu, satyalōkamu - anu ēḍu lōkamulu - ūrthva lōkamulu - parabrahmamē ani śruti ceppucunnaṃduna satyaṃ anagā satyalōkarūpuḍaina parabrahmamē -

66. “nāmarūpamulaku caitanyamunu, vṛddhi kṣayamulanu kalugacēyunadi?.

67. nirduḥkha nitya niratiśayānaṃdādyanubhava rūpaṃ.

(duḥkhamu lēnidinnī, nityamu, goppa ānaṃdamu kalugacēyunadi).

68. “ōṃ iti aṃgīkārēṇa yatrōktaṃ tatsatyaṃ”.

(aṃgīkariṃcinapuḍu ‘ōṃ’ ani ekkaḍa ceppabaḍinanu adi satyamu).

69. “satya vacana dharma rūpatvāt satyaṃ” (śrīśaṃkaraḥ)

(satya vacanamagu dharmamē rūpamu ayinavāḍu)

70. “satyasya satyamiti : (satyamunaku satyamainavāḍu)

71. abādyaṃ

(bhāda lēnidi - tappukānidi, nijamainadi)

72. anitadhaṃ, ataḥ amṛtaṃ

(koṭṭabaḍanidi - aṃducēta nāśamu lēnidi)

73. kaivalyamu (mōkṣamu)

74. brahmamu nissaṃgamu - anniṃṭilōnunnappaṭikinnī dēninainanu aṃṭakuṃḍa nuṃḍuvāḍu kanuka brahmamu satyaṃ.

75. upaniṣattulu, brahmajñānulu vāri anubhavamu valana, brahma satyamanu cuṃḍuṭavalana brahma brahma satyamu -

76. brahmamu kanna vēṟu draṣṭalēdu kanuka brahma satyamu -

77. yēnā parasya ahitaṃ bhavēt tatsatyamapi vāṃcanīyaṃ nāsti -

(tanaku paruḍu kānivāniki iṣṭamulēnidi satyamainanu vāṃchanīyamu kādu)

78. “satyaṃ paraṃ dhīmahi” (nirduḥkha niratiśayānaṃdānubhavarūpaṃ - aṭṭi parabrahmanu dhyānamu cēyucunnānu)