1. viśēṣamulatō nuṃḍu brahma, avayavamulatōnuṃḍu brahma; sākārabrahma; ākāramutō nuṃḍu brahma.

2. sa viśēṣatvaṃ vāṅmānasa gōcaratvaṃ -

(parabrahma saviśēṣamanagā kaṃṭiki, manasunaku gōcariṃcuvāḍu - ani arthamu, ākāramu kaligiyuṃḍina kaṃṭiki gōcaramagunu, ākāramu manasulō nuṃcukoni dhyāniṃcuṭaku vīlagunu).

3. “sarvakarmā, sarvakāmaḥ, sarva gaṃdhaḥ sarvarasaḥ” ityādinā brahmaṇaḥ saviśēṣatvaṃ śrūyatē “parabrahmaḥ” sarvakarmāḥ, sarvakāmaḥ, sarvagaṃdhaḥ, sarvarasaḥ ani śruti ceppuṭacēta brahma saviśēṣamu ani teliyucunnadi.

4. “sarvakāmaḥ, sarvagaṃdhaḥ, sarvarasaḥ” ityādinā brahmaṇaḥ saviśēṣatvaṃ śrūyatē. asthūlama naṇu ityādina nirviśēṣatvaṃ. tatrakiṃ ubhaya śrutyanurōdhāt ubhaya rūpaṃ brahma utaikarūpaṃ. ēkarūpamatyatrāpi saviśēṣaṃ saviśēṣaṃ nirviśēṣaṃ vēti. saṃdēhē dvirūpamati pūrvaḥ pakṣaḥ, siddhāṃtastu na tāva tparasya brahmaṇaḥ ubhaya liṃgaṃ, ubhaya rūpatvaṃ saṃbhavati. satyasya vastunō dverūpyāyōgāt nahyēkamēva vastu ēkadā tadvattada bhāva vacca dṛṣṭaṃ. ēkēna mūrchāvasthā dṛṣṭāṃtō vailakṣaṇYānnirastaḥ nāpi stānataḥ upādhitaḥ ubhaya rūpatvaṃ tātvikaṃ yuktaṃ agni saṃ yōgamātrēṇa jalasthōṣṇasya tatsvabhāhatvā dsarśanāt - ataḥ ēka rūpa mēva brahmaṇaḥ hi yasmāt sarvatra sarvēṣu vēdāṃtēṣu aśabda masparśama rūpaḥ” ityādi brahma tarēṣu saviśēṣatva nirāsēna nirviśēṣa mai nēka rūpaṃ brahmōpadiśyatē ityarthaḥ” (brahmatatvaprakāśikā - brahma sūtramulu)

sarvakāmaḥ.

(sarvakāmaḥ, sarvagaṃdhaḥ, sarvarasaḥ : (kāmamulanniyu, gaṃdhamulanniyu, rasamulanniyu atanē) anu modalagunavi śrutilō ceppabaḍi yuṃḍina dānini baṭṭi parabrahma saviśēṣamani ceppabaḍinadi. “asthūlamanaṇu” (sthūlamukānidi - peddadi kānidi cinnadikānidi) ani parabrahma guṟiṃci śrutilō ceppabaḍiyuṃḍuṭavalana parabrahma nirviśēṣamani ceppabaḍinadi. iṭlu viruddhamugā śruti ceppuṭavalana parabrahma saviśēṣamu, nirviśēṣamu kūḍānā, lēka, ā reṃḍiṃṭilō ēdō okaṭēnā okē rūpamu kalavāḍayina yaḍala saviśēṣamā ?, lēka, nirviśēṣamā? ani saṃdēhamu. pūrva pakṣamuvāru brahma saviśēṣamu, nirviśēṣamu anu reṃḍu rūpamulukaladi yani yabhiprāyapaḍucunnāru -, kāni paramātmaki reṃḍu rūpamulu kaluga nēravu ani siddhāṃtamu - parabrahma satyamu, anagā, nāśamu lēka ellakālamunaṃduṃḍunadi, ellapuḍu okē rūpamutō nuṃḍunadi. aṃducēta parabrahmaku reṃḍurūpamuluṃḍuṭa saṃbhaviṃpadu. okē vastuvu okē samayamaṃdu oka rūpamugā nuṃḍuṭa, nuṃḍakapōvuṭa saṃbhaviṃpadu - sthānamu valana, upādhivalana ayinanu reṃḍurūpamuluṃḍavu. agni nīṭitō kalisinanu dāni svabhāvamu, māralēdu. aṃducēta parabrahmaku okē rūpamu kaladu - upaṣattulanniṃṭilōnu, anni saṃdarbhamulaṃdunu “aśabda masparśa marūpamu” (nirākāramu, nirviśēṣamu ani ceppabaḍiyuṃḍuṭavalana parabrahma nirviśēṣamē).

“nanu nīdṛśaṃ nirviśēṣaṃ brahmētyata āha:- āhaśruti ścaitanya mātraṃ vilakṣaṇa rūpāṃtara rahitaṃ nirviśēṣaṃ brahma” - ” sayathā saiṃdhava ghanō anaṃtarō, (a)bāhyaḥ kṛtsnō rasa ghana ēva ēvaṃvā arē ayamātmā (a)naṃtarō (a)bāhyaḥ kṛtsnaḥ, prajñāna ghana ēvēti” ētamaktaṃ bhavati nāsyātmanō (a)otarbahirvā caitanyādanya rūpamasti, caitanya mēvatu niraṃtara masya svarūpaṃ - yathā saiṃdhava ghanasyāṃtarbahiśca lavaṇa rasa ēva niraṃtarō bhavati, na rasāṃtaraṃ. tadaivēti. (śrī śaṃkaraḥ)

(nirviśēṣa brahma anagā - eṭuvaṃṭivāḍu ? ī viṣayamai śruti iṭlu ceppucunnadi - parabrahma caitanya mātramu - itara lakṣaṇamulugāni, rūpamulu gāni lēnidi - viśēṣamulu lēnidi - avayavamulu lēnidi. uppu kaṇika lōnakāni, paina kāni iṃkēdiyu lēka aṃtā uppu rasamutō niṃḍiyuṃḍunu - aṭlē ī ātma lōpalakāni, painakāni ēmiyu lēka aṃtā prajñānamē ayinavāḍu. ī ātmaku lōpalakāni, caitanyamu (cētana śakti cicchakti) kāka itara rūpamu lēdu. ellapuḍu caitanyamē dīni rūpamu - uppu galu lōpala paina uppurasamē ellapuḍu eṭluṃḍunō, itara rasamuṃḍadō - aṭlē).

5. niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāṃtaṃ niravadyaṃ, niraṃjanaṃ | nirguṇaṃ ityādikāḥ śrutayō brahmaṇaḥ niravayavatvaṃ, niṣkriyatvaṃ nirguṇatvaṃ ca pratipādayaṃti. ēvaṃ śrutiṣu brahma bhinnasya jagataḥ nāstitva pratipādanāt brahmaṇaḥ nirguṇatva niṣkriyatvādi pratipādanācca brahma nirviśēṣamiti pratīyatē - “ēkamēvā dvitīyaṃ” iti ēkatvamadvitīyatvaṃ ca nirviśēṣa brahmaṇaḥ ityāpātataḥ pratīyatē paraṃtu “yaḥ sarvajñaḥ sarvavit, yasya jñānamayaṃ tapaḥ”, “satyakāmaḥ, satyasaṃkalpaḥ, parāsya śaktirvividhaiva śrūyatē. svābhāvikē jñānabalakriyā ca ityādibhiḥ śrutibhiḥ tējō balaiśvarya mahāvabōdha suvīrya śaktyādi guṇaikarāśiḥ” - tavānaṃta guṇasyāpi ṣaḍēva prathamē guṇāḥ “ityādibhirupa bruṃhaṇaiśca brahmaṇaḥ saviśēṣatvāgamāt pūrvōkta mēkatva dvitīyatvaṃ ca saviśēṣa brahmaṇaḥ ityavagamyatē - ataścā dvaitaṃ nirviśēṣā dvaitaṃ saviśēṣādvaita ityadvaita ēva dvaitaṃ saṃpannamiti mahadidaṃ vaicitryaṃ -”. (V.Krishnamachaari).

(niṣkaluḍu - (kaḷalu lēnivāḍu) - niṣkriyuḍu (kriyalu lēnivāḍu); śāṃtuḍu. niravadyuḍu, niraṃjanuḍu, nirguṇuḍu ani śrutulu ceppuṭavalana parabrahmayokka niṣkalatvamu (niravayavatvamu), niṣkriyatvamu, nirguṇamu teliyacēyucunnavi. ī prakāramu śrutulu jagattu parabrahma kaṃṭe vēṟukādani ceppuṭavalananu, parabraha nirguṇuḍu, niṣkriyuḍu ani ceppuṭavalana nirviśēṣamani pratīti kalugucunnadi. “parabrahma okkaḍē yunnāḍu - itara vastuvu lēdu” ani ceppuṭavalana parabrahmayokka ēkatvamu advitīyatvamu ceppuṭavalana kūḍā parabrahma nirviśēṣamaniyē telucunnadi. kāni, sarvajñuḍu (sarvamunu telisinavāḍu) jñānamayuḍu - cinmayuḍaninnī, satyakāmuḍu, satyasaṃkalpuḍu, itani śakti goppadi, anēka vidhamulugā nunnadi, atani svabhāvasiddhamaina śakti, jñānamu, balamu kriyakaladi ani śrutulu ceppuṭavalananu, “tējassu, balamu, aiśvaryamu, jñānamu, vīryamu, śakti ani ṣaḍvidhiśvaryamulaku okē nidhi ayinavāḍu” ani ceppiyuṃḍuṭavalananu “nī ānaṃta guṇamulalōnu ṣaḍvidhaiśvarya mulanu āru guṇamulu mukhyamainavi” aninnī śrutulu ceppuṭavalana parabrahma saviśēṣamani teliyucuṃḍuṭavalana, muṃdu ceppabaḍinaṭlu parabrahma okkaḍē yunnāḍu - unnadi okaṭē, adiyē parabrahma. reṃḍava vastuvu lēdu - ani ceppuṭakūḍāparabrahma viśēṣamaniyē yarthamagucunnadi. aṃducēta advaitamu (advaitamatamu) - parabrahma okkaḍē, reṃḍava vastuvu lēdu anu matamu nirviśēṣādvaitamani. saviśēṣādvaitamani reṃḍu vidhamulugā nunnavi. (advaitamu, viśiṣṭādvaitamani reṃḍu vidhamulugā nunnavi. idiyē goppa vicitramu)

6. “jagadupādānasya brahmaṇaḥ savyatiriktādhiṣṭāṃtara nivāraṇēna vicitra śakti yōga pratipādana paratvāt advitīya padasya, ataḥkaraṇa vākya svabhāvādapi” satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma” ityanēna saviśēṣa mēva pratipādyatē iti vijñāyatē”

(śrīmān rāmānujaḥ)

(jagattunaku upādānakāraṇamaina parabrahma tanakaṃṭe vēṟu adhiṣṭāta lēnaṃdunanu, vicitramaina śakti yōgamu kalavāḍaguṭacētanu advitīyuḍu ani ceppuṭaku “satyaṃ, jñānamanaṃtaṃ brahma” ani ceppinaṃduvalana brahma saviśēṣamē ani pratipādiṃcabaḍinadi).

7. “yasya pṛdhivī śarīraṃ, yasyātmā śarīraṃ. yasyāvyaktaṃ śarīraṃ”, “yasyā kṣaraṃ śarīraṃ”, ēṣa sarvabhūtāṃtarātmā, apahata pāpmā, divyō dēvaḥ ēkō nārāyaṇaḥ - ityādi bhirvākyaiḥ cida cidōḥ sarvāvasthā vasthitayōḥ paramātma śarīratāṃ paramātmatādātmyatāṃ ca pratipādya śarīra bhūta paramātmābhidhāyibhiḥ sa brahmādi śabdaiḥ kāraṇāvasthaḥ kāryāvasthaśca patamātmā ēka ēvēti pṛthak pratipannaṃ vastu tritayaṃ “sadēva saumya ida magra āsīt”, “ētadātmya midaṃ sarvaṃ”. “sarvaṃ khilvidaṃ brahma” ityādi vākyaṃ pratipādayati. cidacidvastu śarīriṇaḥ paramātmanaḥ paramātma śabdēna abhidānēna asya virīdhaḥ - - yathā manuṣyaḥ piṃḍa śarīrakasyātma viśēṣakasya “ayamātmā sukhī” ityātma śabdēnābhidhāna ityalamiti vistarēṇa. (śrīmān rāmānujaḥ)

(“evaniki bhūmi śarīramō, evaniki ātma śarīramō, evaniki avyaktamu (prakṛti) śarīramō, evaniki akṣaramu śarīramō” aninnī, itanu samasta bhūtamulaku aṃtarātmagānunnāḍu, apahatapāpuḍu, divyamaina dēvuḍu, okaḍē ayina nārāyaṇuḍu ani ceppu śruti vākyamulu ē avasthalō nunnavainanu cit acit vastuvulu paramātmayokka śarīramu, paramātma tādātmyamulu ani ceppi kārya vastuvulu vāṭiki kāraṇamaina bhagavaṃtuḍu okaṭē aniyu, “satpadārthamokkaṭē sṛṣṭiki muṃdunnadininnī” “ī kanabaḍu prapaṃcamaṃtayu ātmayē (ā paramātmayē) aninnī,” idaṃtayu - ī prapaṃcamaṃtayu brahmama ani kūḍa ceppucunnavi. cit acidvastulaniyu paramātma śarīramu, avanniyu paramātmayē anuṭavalana virōdhamu kanabaḍunu. ātmayokka viśēṣarūpamē ayina manuṣya śarīramunu cūci., ī ātma (śarīri) sukhamugā nunnāḍu aninaṭlu ātmayanagā śarīramu).

8. tanmātraṃ caitanya mātraṃ svaprakāśaṃ cidēkarasaṃ nirviśēṣa māha ityarthaḥ

“yataḥ śruti ścinamātramāha ataśca viśēṣō mithyā iti sūtrārthamāha”.

(“parabrahma cinmātramu - caitanyamātramu, caitanyamē kaladi, iṃkoka rītidi kādu” aninnī, svayaṃprakāśamu (tanaṃtaṭa tānē prakāśiṃcunadi, prakāśiṃcuṭaku itara vastuvu yokka sahāyamu avasaramu lēnidē prakā śiṃcunadi) aninnī ceppuṭavalana parabraha viśēṣamu kaladi - saviśēṣamu - ani ceppuṭa midhya -).

9. “adhāta ādēśō”nēti nēti” ityādi śrutiḥ - prapaṃcamu khēnaiva brahmadarśayati. tathā smaryatē ca - bhagavadgītāsu niṣēdhimukhanaiva brahma - ” anādi matparaṃ brahma na sattannāsaducyatē iti - (śrīmadbhagavadgīta - 13 -12)

(prapaṃcamulō nunna vastuvulanniyu ceppi, okkokka dānini idi kādu (idi brahma kādu) ani trōsivēsi migilinadi parabrahmayani śruti ceppucunnadi. smṛti kūḍā (śrīmadbhagavadgīta kūḍā) parabrahma ādi lēnidi (janma lēnidi) sadvastuvu kādu, asadvastuvu kādu (prapaṃcamulōni vastuvulanniyu sadvastuvulu, asadvastuvulu) ani prapaṃcamulōni vastuvulanniṃṭinī niṣēdhiṃci migilinadi parabrahma yani ceppabaḍinadi. aṃducēta parabrahma saviśēṣamukādu, nirviśēṣamē).

10. brahma svabhāvō hi prapaṃcaḥ, sa prapaṃcasvabhāvō brahma, tēna nāmarūpa prapaṃcavilāpanēna brahmatatvā bhōdhō bhavatīti - kāraṇaṃ hi kāryasya svarūpaṃ ataḥ kāryasya nāśē api mṛddarśanādityarthaḥ -

(brahma svabhāvamē prapaṃcamu, prapaṃcasvabhāvamu brahmakādu iṭlanuṭacēta nāmamulu rūpamulu tō niṃḍiyunna ī prapaṃcamunu trōsivēsina brahmatatvamu teliyanagunu. kāraṇavastuvē kārya vastuvu yokka svarūpamu. kārya vastuvaina kuṃḍa naśiṃcinanu migilinadi dāni kāraṇavastuvaina maṭṭiyē. ā prakāramugānē kāryavastuvaina prapaṃcamu naśiṃcinanu (layiṃcinanu) migilinadi prapaṃcamunaku kāraṇamaina parabrahmamē).

11. “cinmayasyā dvitīyasya niṣkalasyā śarīriṇaḥ |

upāsakānāṃ kāryārthaṃ brahmaṇō rūpakalpanā ” (rāmatāpinyupaniṣat)

” cinmayasyē tyādi viśēṣaṇa viśiṣṭa brahmaṇaḥ nirviśēṣatva na vikalpā sahitvēpi bhakta paṭala svapadāptyupāyārthaṃ rūpādi viśēṣa kalpanā, na svataḥ ityarthaḥ - “.

(cinmayuḍu - caitanyamayuḍu -, advitīyuḍu (tanu kāka reṃḍava vastuvē lēnivāḍu), niṣkaluḍu (śarīramu lēnivāḍu, rūpamu lēnivāḍu)

parabrahma ani ceppuṭavalana atanu nirviśēṣuḍainappaṭikī upāsakula nimittamu - bhaktula koṟaku - bhaktulu tana pādamulu cēruṭaku upāyamu kaluguṭaku parabrahmaku rūpamu modalagu viśēṣamulu kalpiṃcabaḍinavi. aṃducēta brahmamu sākāramu - ākāramu kaladi, nirākāramu kādu ani ceppabaḍinadi. avayavakalpanacē brahma saviśēṣamagunu –

ka. aguṇaṃḍagu paramēśuḍu

jagamula sṛṣṭiṃpa talaci māyā naguṇuṃḍagu - - -

12. “saviśēṣa brahmōpāsana yā nirviśēṣa brahmādhi gamasyāt” -

(saviśēṣa brahmōpāsanavalana - ākāramutōḍanunna parabrahmōpāsanavalana nirviśēṣa nirākāra parabrahmanu poṃdanagunu) (cūḍumu - ‘saguṇabrahma’, ‘sākārabahma’).

13. yōgī yōgabakēna saṃsṛti mimāṃ tyaktvātma saukhyē sthitaḥ |

karmī karmaja lōka bhōga rasikasta sminnupāyē rataḥ |

asmākaṃtu navīna vārida rucirmaṃḍa smitē nāṃcitō |

gōgōpī janavatsalaḥ sukhanidhiḥ kṛṣṇaḥ śaraṇyō gatiḥ || (gītābhāvaprakāśamu - 6 - 254)

(yōgābhyāsamu cēyu yōgi yaguvāḍu tānu cēyu yōgabalamu cēta nī saṃsāramunu vadali ātmasaukhya maṃduṃḍunu - karmayōgamu navalaṃbhiṃcinavāḍu - karmalavalana kalugu bhōgamula nanubhaviṃcuvāḍu - ā upāyamaṃdē, karmayōgamaṃdē rati kaligi yuṃḍunu. māku maṭṭuku krotta mēghamu vaṃṭi kāṃti (raṃgu) galavāḍunnū, cirunavvugalavāḍunnū, gīvula yaḍala, gōpikalayaḍala vātsalyamu galavāḍunnū, sukhamunaku nidhi yainavāḍunnū ayina śrīkṛṣṇabhagavānuḍē śaraṇu poṃdataginavāḍunnū, paramagatiyunaina vāḍunnū, nirguṇa parabrahmōpāsana kaṃṭe sākārabrahmōpāsanayē nāku iṣṭamani sūcana - idi śrīmadbhagavadgītaku saṃsṛta ślōka rūpamulō vyākhyānamu vrāsina śrīsadānaṃda vyāsulavāri abhiprāyamu)

(nirviśēṣa, nirākāra, nirguṇa parabrahmōpāsana kanna saguṇa brahmōpāsana sulabhamu. nīti niyamamulu avasaramu lanidi. evaḍainanu, eṭṭi saṃdarbhamulōnainanu cēya vaccunu - aṃducēta saguṇa brahmōpāsanayē mēlu –

“yētvakṣaramanirdēśya mavyaktaṃ paryupāsatē |

- - - klēśō adhika tarastē ṣāma vyaktā sa cētasāṃ |

avaktāhi gatirduḥkhaṃ dahavadbhiravāpyatē ||“, (śrīmadbhagavadgīta - 12- 3,4,5)

(vyaktamu kānaṭuvaṃṭi nirākāra, nirguṇa, nirviśēṣa parabrahmōpāsana valana klēśamu adhikamagunu - kāya klēśamu phaliṃcunu gāni kāmita phalamu labhiṃcuṭa kaṣṭamu ani śrīkṛṣṇabhagavānuḍu ceppiyunnāḍu - saviśēṣa brahmōpāsana yanina - “rāmānnāsti jagatrayaika sulabhō” (rāmunu kaṃṭe dhyānamu cēyuṭalō sulabhamaina daivamu lēḍu aninnī,

“rāma mūrti kin | reṃḍavasāṭi daivamikalēḍani - - - matta vēdaṃḍamunekki sāṭidanu” (bhakta rāmadāsu - gōpanna) aninnī,

“rāmānnāsti paraṃ padaṃ : (rāmuni kaṃṭe vēṟugā paramapadamanunadi lēdani - rāmuḍē paramapadamaninnī”

(śrīrāma karṇāmṛtaṃ - 3 - 77)

“raghunaṃdana ēva daivataṃ nō, raghuvaṃśōdbhava ēva daivataṃ naḥ |

bharatāgraja ēva daivataṃ nō bhagavān rāghava ēva daivataṃ naḥ ||“. (śrīrāmakarṇāmṛtaṃ - 1 - 71)

aninnī ceppabaḍinadi. advaita matācāryulagu śrīmacchaṃkarabhagavatpādulu “śrīrāmakarṇāmṛtaṃ” lō saviśēṣa, sākāra saguṇa brahma ani śrīrāmuni stōtramu cēsi nālugu adhyāyamulu raciṃcināru - aṃdulō śrīrāmacaṃdruḍu nirguṇa parabrahma, saguṇa parabraha gānu (nirviśēṣaparabrahmagānu, saviśēṣa parabrahmagānu kūḍa) nirūpiṃcināru - saviśēṣa brahamōpāsanalō tanaku gala nammakamu sūciṃcināru – “śivasāmyuṃḍagu nādi śaṃkarulu mun śrīrāmakarṇāmṛtaṃbavanin saṃskṛtamērpariṃce” (1-103) ani ā saṃskṛta graṃdhamunu tenigiṃcina cēkūru siddha kavi pērkonenu. śrīrāmuḍu mā iṣṭa daivamu, mā yilavēlupu - enniyō saṃdarbhamulalō enniyō vidhamula tānunnaṭlunū, sahakariṃcinaṭlunū ādhāramulu kalugacēsi pāyani nammakamu kalugacēsina prabhuvu). ē kōvelalō ē dēvuni rūpamu cūcinanu, ē paṭhamulō aṭṭi rūpamunu cūcinanu avanniyu śrīrāmacaṃdra parabrahmarūpamulē yani - saviśēṣa parabrahma aniyē spuraṇaku vaccucuṃḍunu. śrīrāmacaṃdruḍanigāni, śivuḍanigāni maṟiyē itara nāmamu galavāḍugā ceppabaḍu dēvatā vigrahamulanniyu śrī nirviśēṣa parabrahma yokka saviśēṣarūpamulē - parabrahma yokka saviśēṣa rūpamu dhyāniṃcuṭaku upayōga paḍucunnadi. aṃducēta avidhyēya brahma aniyu, nirākāra nirviśēṣa parabrahma jñēya brahma aniyu ceppabaḍinadi) (telusukonataginadi).