సృష్టించుట; పుట్టించుట; ఒక వస్తువులోనుండి ఇంకొక వస్తువు పుట్టుట; లేక ఓకే వస్తువు తనలోనుండి ఇంకొక వస్తువు పుట్టినట్లుగా మారుట - లేని వస్తువును కలిగించుట.
జగత్తు; ప్రపంచము.
నామరూపయోః వ్యాకరణం సృష్టిః - (శ్రీశంకరః - బ్రహ్మసూత్ర భాష్యే)
(నమరూపములు గలవిగా వస్తువులను సృష్టించుట - కల్పించుట).
(సృష్టింపబడుచున్నది - సృష్టి. కారణ వస్తువునుండి పుట్టినది కార్యము - మట్టితో తయారయినది కుండ; కుంద తయారగుటకు మట్టి కారణము, మట్టితో తయారయిన కుండ కార్యము, కుండలోనున్నది మట్టే - మట్టే కుండగ మారినది. ఇట్లే ఒక వస్తువు ఇంకొక వస్తువుగా మారుట సృష్టి. ఈ మార్పు సృష్టియని చెప్పబడుచున్నది. కారణ వస్తువు లేనిదే కార్య వస్తువు ఉండదు - “కారణేన వినా కార్యం నాస్తి”. మట్టిలేనిదే మట్టికుండ తయారుకాదు - కుండ తయారగుటకు ముందు దాని కారణ వస్తువులోనే యున్నది. కార్య వస్తువు అగు కుండలో దానికి కారణమైన మట్టి యున్నది. కుండ మట్టికంటె వేఱుకాదు).
సీ. నీకు వీడెవ్వడు? నీవెవ్వనికి సంతాపమొందెదు, సార్వభౌమ
పుత్ర మిత్రాదులు పూర్వ జన్మంబున నెవ్వని వారలో యెఱుగ గలరె?
మొదల నదీ వేగమున నాడకాడకు నికతంబు గూడుచు బెదరుచుండు
నారీతి ప్రాణుల కతి కాలగతిచేత బుట్టుట సచ్చుట పొసగుచుండు. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 6 - 15 - 455)
దేవ తిర్యఙ్న్మ యోనుల దిరుగు నాకు
దేలయ నే జన్మమందునో వీరు తల్లి
దండ్రులైనారు? చెప్పవే, తాపసేంద్ర.
“తే. బాంధవ జ్ఞాతి సుతులును బగతులాత్మ
పరులుదా సీన మధ్యస్థ వర్గములును
సరవిగనుచుండు రొక్కోక్క జన్మమునను
నెఱయ బ్రాణికి నొక వావి నిజముగాదె“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 6 - 16 - 481, 482)
జననం బెయ్యది, మేను లేకొలది సంసారంబు లేరూపముల్
వినుమాయంతయు విష్ణుమాయ దలపన్ వే ఱేమియున్ లేదు, మో
హనిబంధంబు నిధానమంతటికి; జాయా! నిన్నబో నేటికిన్“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 8 - 17 - 475)
(వీడు కొడుకు, వీనికి నేను తండ్రిని అనుట లోక వ్యవహారము అయిన యడల పూర్వము ఇంతకుముందు ఇతను ఏవడు? ఇప్పుడు ఎవడు? ఇకముందు (రాబోవు జన్మలో) ఇతను ఎవడు. పూర్వజన్మలో తండ్రి మొదలగు రూపముతో ఉన్నవారు వారే చనిపోయినతర్వాత విడిపోయినారు - ఈ వర్తమాన జన్మలో (నడుచుచున్న జన్మలో) అతనికో ఇంకొకరికో కొడుకు మొదలగు రూపములతో కలుగుచున్నారు. వారే మరొక జన్మలో వానికో ఇంకొకరికో భార్యగా గాని, భర్తగా గాని మొదలగువారుగా గాని, శత్రువులుగా గాని మిత్రులుగా గాని పుట్టుచున్నారు - నదీ ప్రవాహము యొక్క వేగము వలన వాలుకములు కలుస్తూ, విడిపోవుచున్నవు - ఒకరితో నొకరు సంబంధము కల్పించు కొనుచు, మరొకప్పుడు ఒకరినుండి ఒకరు వేరు అగుచుందురు - విత్తనములు నుండి అనేక విత్తనములు కలుగుచుండును - కొన్ని పుట్టవు, కొన్ని మరల విత్తనములను పుట్టించకయే నశించును - ఇదియే నియమము - ఈ ప్రకారముగానే, ఈ నియమముననుసరించియే, భూతములకు పుత్రుడు మొదలగు రూపములు కలుగుచున్నవి. పైన చెప్పిన విత్తనములకు తండ్రి కొడుకు అనుభవము ఎట్లు లేదో ఆ ప్రకారముగానే భూతములలో కూడ పితృ పుత్ర భావము లేదు - అని దీనికి విచారింప పనిలేదు - భగవంతుని యొక్క మాయా ప్రేరణ కలిగినవాటికే పుట్టుట, పుట్టుట లేకుండుట జరుగుచున్నది - వస్తువులవలన కాదు).
“క. హరిమయము విశ్వమంతయు
హరి విశ్వమయుండు, సంశయము పనిలేదా
హరిమయము గాని ద్రవ్యము
పరమాణువు లేదు, వంశపావన, వింటే“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 -1 -17)
ఈ ద్రవ్యము పరమాణువు అనునది ప్రకృతి పరిణామమే (some form of matter). దీనిలో ప్రతి అణువులోను భగవంతుడున్నాడు. (Every particle of matter contains ENERGY).
క. ఇందుగలడందు లేడని
సందేహము వలదు, చక్రి సర్వోపగతుం
డెందెందు వెతకి చూచిన
నందందే గలడు దానివాగ్రణి వింటే. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 8 - 275)
(ప్రకృతి = ప్రధమం కృతం = మొదట సృష్టింపబడినది - భగవంతునిలోనుండి పుట్టినది - (Matter is born out of pure Energy - శుద్దుసత్వము). ఇట్లు ప్రకృతి పురుష సం యోగమువలననే సృష్టి జరుగుచున్నది. ఆధునిక శాస్త్రజ్ఞులు కూడ ఇట్లే చెప్పుచున్నారు - creation is the result of the combination of matter and energy - మనము ప్రకృతి అనుదానిని వారు matter అను చున్నారు, మనము పురుషుడు అనుదానిని వారు Energy అనుచున్నారు - Energy అనగా శక్తి యనియే అర్థము - భగవంతుడు అని చెప్పినా, భగవంతుని శక్తి యని చెప్పినను ఒకటే. భగవంతునినుండి తన శక్తిని విడదీయలేము - ఈ భగవంతుని శక్తినే మన శాస్త్రజ్ఞులు చైతన్య శక్తి యని పరాశక్తి యని చెప్పియున్నారు - (ప్రకృతి అపరాశక్తి). (చూడుము శ్రీమద్భగవద్గీత - 7 - 4,5). (కాళికా శక్తి, శివశక్తి, శక్తి పీఠములు అనునవి వాడుకలో నున్నవే). ఆ Energy అను శక్తికి రూపము కల్పించి భగవంతుడు లేక భగవంతుని శక్తి యని చెప్పియుండవచ్చునని అభిప్రాయము కలుగ వచ్చు - బ్రహ్మకు, అతని శక్తికి భేదము లేదు. అందుచేత ఎట్లన్నను భేదము లేదు. Energy చేయు వృత్తియే చేయుచున్నందున ఆ వృత్తిని బట్టి బ్రహ్మ (బృంహణాత్ బ్రహ్మ) (పెద్దదిగా వృద్ధి పొందువాడు - దేనిలో ఉన్న దానిని పెద్దదిగా వృద్ధిపొందించువాడు) అని చెప్పి యుండడమైనది - చూడుము - ‘బ్రహ్మ’). ఎట్లన్నను భగవంతుడే - ప్రతివస్తువులో నుండి (ప్రకృతిలోని - దాని పరిణామములలోను), దానిని తపింపచేసి, దానిలో నుండి ఇంకొక వస్తువు పుట్టునట్లు (లేక, అదే మఱియొక వస్తువుగా మారినట్లు) చేయుచున్నాడు - (చూడుము - ‘ఆత్మ’ - “కారణాత్ కార్యముత్పాదయతి ఇతి ఆత్మా”). (కారణవస్తువునుండి కార్య వస్తువువును పుట్టించునది ఆత్మ).
(ప్రకృతి పరిణామములగు అన్ని వస్తువులలోను భగవంతుడున్నను ఒక్కొక్క వస్తువులోని పాళ్ళను బట్తి కొన్ని వస్తువులు (మనుజులు, జంతువులు, పక్షులు, చెట్లు మొదలగునవి) జీవము కలిగియున్నట్లు కనబడుచున్నవి, మఱికొన్ని, అనగా ఱాయి మొదలగునవి - చలనము లేకయుండుట చేత జీవము లేనట్లు కనుపించుచున్నవి. కాని వాటిలో కూడ భగవచ్ఛక్తి యున్నది. వాటిలోని ప్రకృతి తత్వములు చైతన్యముకలిగియుండుటకు తగిన పాళ్ళలో లేనందున అవి అట్లు కనుపించుచున్నవి - ఇందుకు ఉదాహరణము - అన్ని రూపములతో నున్న వస్తువులన్నింటిలోను భగవంతుడు ఉన్నాడని ప్రహ్లాదుడు సిద్ధాంతము చేసి తండ్రితో చెప్పుచున్నను లేడని తండ్రి హిరణ్యకశిపుడు తర్జించుచుండ శ్రీహరి అన్ని వస్తువులలోను, అన్ని ప్రదేశములలోను సూక్ష్మ రూపములో శ్రీనృసింహరూపముతో నుండెను- అట్లుండినట్లు మహాభక్తుడు, సూక్ష్మదర్శి యగు ప్రహ్లాదునకు తెలుసును కాని సూక్ష్మ దృష్టిలేని, భక్తిలేని హిరణ్యకశిపునకు తెలియలేదు - అతను ఆ సూక్ష్మరూపమును చూడలేదు - తర్వాత స్తంబమునుండి స్థూల రూపముతో శ్రీనరసింహమూర్తిగా ఆవిర్భవించినపుడు చూడగలిగెను –
“మ. హరి సర్వాకృతులం గలండనుచు బ్రహ్లాదుండు భాషింప స
త్వరుడై యెందును లేడు లేడని సుతున్ దైత్యుండు తర్జింప శ్రీ
నరసింహాకృతినుండె నచ్యుతుండు నానా జంగమస్థావరో
త్కర గర్భంబుల నన్ని దేశముల నుద్దండ ప్రభావంబునన్ –“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 7 - 8 - 277)
ఏ వస్తువులో భగవంతుడున్నప్పటికీ చైతన్యము లేదో (ఱాయి మొదలగునవి) అవి అచేతనములు; చైతన్యము గలవి (activity) ఉన్నవి జీవులు; వాటిలో నున్న చైతన్య శక్తియే జీవము : - ” చేతనత్వంబు గలదేని జీవమండ్రు -” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము -)
(తత్ సృష్ట్వా తదేవాను ప్రావిశత్ - తదను ప్రవిశ్య సచ్చ త్యచ్చ అభవత్). (దానిని - లోకములను - సృష్టించి - దానిలోనే ప్రవేశించి, దానిలో పూర్తిగా వ్యాపించి, అందులోని సత్పదార్థము, అసత్పదార్థము - ఆత్మ పదార్థము, అనాత్మ పదార్థము తానే ఆయెను). వస్తువులన్నింటిని తానే సృష్టించెను కనుక అవన్నియు భగవతుని రూపములే - అందుచేత ఈ సృష్టిలో నున్నదంతయు భగవంతుడే- మఱియొక వస్తువేదీలేదు-
“క. హరిమయము విశ్వమంతయు
హరి విశ్వమయుండు, సంశయము పనిలేదా
హరిమయము గాని ద్రవ్యము
పరమాణువు లేదు, వంశపావన, వింటే“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 -1 -17)
అందుచేతనే భగవంతునికి విశ్వుడు అని పేరు - విశ్వమే భగవంతుడు - భగవంతుడే విశ్వము. “విశ్వం నారాయణం దేవం”, “విశ్వమే వేదం పురుషః” (ఈ ప్రపంచమంతయు నారాయణుడే).
భగవంతుడు ఇట్లు సృష్టిచేయుటయే కాక, సృష్టించిన ప్రతి వస్తువులోను తానుండి దానిని వృద్ధి చేయుచున్నాడు - ఒక చిన్న బాలుడు పెద్ద మనిషిగా ఎదుగుచున్నాడు - ఒక చిన్న మొక్క పెద్ద వృక్షముగ పెరుగుచున్నది, ఒక చెట్టు అనేక విత్తనములను కాసి (కని) వాటిద్వారా అనేక చెట్లు కలుగునట్లుగా చేయుచున్నాడు. ఈ ప్రకారముగా తానొక్కడే అయినను సృష్టిలోని నేక వస్తువులుగా వృద్ధి పొందెను - తానొక్కడే వామనావతారముగా విశ్వమంతటను వ్యాపించి యుండునట్లుగా వృద్ధి పొందెను - ఇట్లు అనంతముగా వృద్ధిపొందు శక్తి గలవాడగుట చేత బ్రహ్మ అని చెప్పబడుచున్నాడు - ఎందుచేతననగా - ‘బ్రహ్మ’ అను మాట ‘బృహి’ వృద్ధౌ (బృహ్ అను మాటనుండి కలిగినది - అందుచేత “బృంహణత్వాత్ బృహత్వాత్ వా బ్రహ్మ” (పెద్దదిగా వృద్ధి పొందువాడు, పొందించువాడు) కనుక బ్రహ్మ యని చెప్పబడుచున్నాడు - (చూడుము - ‘బ్రహ్మ’).
“ఆ హరిమయము గాని ద్రవ్యము పరమాణువు లేదు” (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 1 - 17)
అందుచేత ఈ జరుగుచున్న సృష్టికి మొదటి కారణము - మూల కారణము భగవంతుడే. ప్రకృతి material cause) ఉపాదానకారణము - భగవంతుడు (Efficient, instrumental cause) నిమిత్తకారణము - ఈ రెండింటి కలియికవలననే సృష్టి జరుగుచున్నది - ప్రకృతి పురుషుల - సం యోగము వలననే సృష్టి జరుగుచున్నది - (creation is the result of the combination of matter and Energy) - అందుచేత సృష్టికి - ప్రపంచమునకు - కారణము భగవంతుడు - ఆ కారణవస్తువగు భగవంతుడు చేసిన కార్యము - ప్రపంచము - కారణ వస్తువులోనుండి పుట్టినది కార్య వస్తువు. కార్య వస్తువులోనుండి ఇంకొక వస్తువు పుట్టినపుడు ఈ కార్య వస్తువు కారణవస్తువగును - అందులోనుండి పుట్టినది కార్య వస్తువు - ఈ ప్రకారముగా ప్రపంచము కారణవస్తువులతోను, కార్య వస్తువులతోను నిండియున్నది. మొట్ట మొదట కారణ వస్తువు భగవంతుడగుటవలన అతనిలో నుండి పుట్టిన కారణ వస్తువులు అతని రూపములే –
“ఉ. కారణ కార్య హేతువగు కంజదళాక్షుని కంటె నన్యు లె
వ్వారును లేరు” - - - (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 211)
అందుచేత ప్రపంచములో నున్న వస్తువులన్నియు భగవంతుడే - ప్రపంచరూపుడు - విశ్వరూపుడు. భగవంతుడే విశ్వము - విశ్వమే భగవంతుడు - ప్రపంచమంతటిలోను భగవంతుడు తప్ప మఱియొక వస్తువు లేదు - “విశ్వమే వేదం పురుషః” (ఈ ప్రపంచమంతయు పురుషుడే - పరబ్రహ్మమే).
“మ. వినుమీ సృష్టి లయంబునొంది యుగముల్ వేయైన కాలంబు యా
మిని యైపోయెడి; బోవగా గలుగు జుమ్మీ మీదనా సృష్టి - - - “. (శ్రీమహాభాగవతము - 1 - 6 - 127)
“వ. ఈ కల్పంబునందుండు దేవాసురాదులు బ్రతి మన్వంతరంబునందును నిట్లు నామ రూపంబులచే నిర్దేశింపబడుదురు”.
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 9 - 344)
“యధర్తు ష్వృతులింగాని నానా రూపాణి పర్యయయే |
దృశ్యంతే తాని తాన్యేన తథా భావా యుగాదిషు ” -
(ఈ సంవత్సరములో గానవచ్చు ఋతు ధర్మములే మరుచటి సంవత్సరమందు గాన వచ్చుచున్నట్లు ఈ కల్పములోనున్న వ్యవహారములే తర్వాత కలుగు సృష్టిలో కనుపించుచుండును - ఇట్లు సృష్టి తర్వాత ప్రళయము, ప్రళయము తర్వాత సృష్టి చక్రమువలె తిరుగుచుండును - దీనికి అంతము లేదు ప్రాణులు కర్మలు చేసి వాటి ఫముననుభవించుటకు మరల మరల జన్మించుచుందురు - ఈ కర్మానుభవము కొఱకు ఈ సృష్టి ప్రళయములు జరుగుచునే యుండును - ఇది ఎప్పుడు ప్రారంభమైనదో తెలియదు - అందుచేత భగవంతుని వలె ఇది అనాది.
హేతునానేన కౌతేయ జగద్విపరివర్తతే ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 10)
భూతగ్రామం సృజామీతి తధో దాసీనవత్ స్థితిః |
ఇత్యన్యోన్య విరుద్ధం స్యాదిత్యాశంక్యాహ మాధవం |
మయా దృఙ్మాత్ర రూపే ణాధ్యక్షేణాది క్రియా త్మనా |
నియంత్రా ప్రకృతిర్మాయా భాసా కేనావ భాసితా |
సత్వాదిభి రనిర్వాచ్యోత్పాదయ త్యఖిలం జగత్ |
మాయా వినాశ్రితా మాయా యధాధ్యస్తం గజాదికం |
సృజత్యహం తథా అధ్యస్తం సృజామీదం చరాచరం |
నత్వహం సర్వ సర్వకార్యాత్మా మాయా భాసన మంతరా |
వ్యాపారాంత మప్యత్రవిదధే విక్రియాతిగః |
అనేనాధ్యక్షభావేన నిమిత్తేన చరాచరం |
జననాది వినాశాంతం వికారమను యాత్య దః |
అతోహం భాసకత్వాఖ్య వ్యాపారేణ సృజామితత్ |
తావతా సూర్యవన్నాస్తి కర్తృత్వం మమ సర్వథా |
ఉదాసీన వదాసీన మిత్యుక్తేర్న విరుద్ధతా |
అస్య ద్వైతేంద్రిజాలస్య య దుపాదాన కారణం |
అధిష్టానత్వ మాత్రేణ కారణం బ్రహ్మ గీయతే |
ఇత్యుక్తేరపి హేతుత్వం మాయయా నతు వస్తుతః |
ప్రవృత్తిః సర్వ జగతః చిదధీనా స దైవ హి |
అతస్తదుభయం నైవ విరుద్ధం స్యాత్ పరస్పరం ||. (గీతాభావప్రకాశము - 9 - 71 to 80)
(భూతలములన్నింటిని నేను సృజించుచున్నాను అని ఒక చోట, ప్రకృతి (మాయ) భూతములను సృజించుచున్నది, నేను ఉదాసీనుడువలె ఊరక చూచుచుండెదను, అని మఱియొకచోట చెప్పబడినది. ఈ రెండునూ ఒకదానికొకటి విరుద్ధముగా నున్నవని అనుమానం ఉండునేమో యని ఆ శంక తీర్చుటకు భగవంతుడు (శ్రీకృష్ణభగవానుడు) ఈ క్రింది విధముగా స్పష్టము చేయుచున్నాడు –
దృఙ్మాత్రరూపుడు - సాక్షి, ఊరకేచూచుచుండువాడు - అధ్యక్షుడు, అవిక్రియుడు నియంత అయిన నా యొక్క కాంతి చేత (సత్తాచేత) భాసమానమైనదై అనిర్వచనీయమగుటచేత మాయ యనబడు ప్రకృతి యీ సమస్త జగత్తును పుట్టించును - మాయావిచేత ఆశ్రయించబడినట్టి మయ అధ్యస్తమయిన ఏనుగు మొదలగువాటిని సృజించినట్లు నాచేత అధ్యస్తమైన ఈ సకల చరాచర జగత్తును సృష్టించుచున్నాను. నేను మాయాంతర్గతుడను మాత్రమే గాని సమస్తము చేయువాడనుకాను - మాయా వికారము నతిక్రమించి ఏ పనినైనను చేయను - మాయలో అధ్యక్షుడుగా నేను ఉండిన కారణముచేత ఈ చరాచర జగత్తంతయు జన్మము మొదలు నశించువరకు గల మార్పులను (వికారములను) పొందుతూ ఉండును - అందునుండి నేను మాయలో భాసమానుడనై యుండి సత్తాస్ఫూర్తి కలిగించుటచేత ఈ జగత్తును సృష్టించుచున్నాను. అలాగని నాకు సూర్యునివలె ఏ ప్రకారముగా నైనను కర్తృత్వము లేదు - అందుచేత నేను సృష్టిస్తున్నాను అన్న మాటకు, మాయ సృష్టిస్తున్నది నేను ఉదాసీనుడువలె తటస్థముగా ఊరుకొని యుంటున్నాను అన్న మాటకు పరస్పరము విరుద్ధము లేదు - ఈ ద్వైతేంద్రజాలమునకు అజ్ఞానము ఉపాదానకారణము - ఈ అజ్ఞానమును ఆశ్రయించుకొనుటచేత నేను కారణమని చెప్పబడుచున్నాను. బ్రహ్మకు పూర్వమేమీలేదు, తర్వాత ఏమీ లేదు - బ్రహ్మ కారణముకాదు, కార్యముకాదు. మాయను అధిష్టించి యుండుటచేత మాయ చేయు పనికి బ్రహ్మయే కారణమని చెప్పబడుచున్నాడు, ఈ ప్రకారం బ్రహ్మ కారణమని చెప్పబడుట కూడా మాయ వలలనే వాస్తవముగా కాదు. ఈ సమస్త జగత్తు యొక్క ప్రవృత్తి చిన్మాత్రము యొక్క ఆధీనములో నున్నది. చిద్రూపుడు తన సత్తాను ప్రతి వస్తువునకు ఇచ్చి ప్రతిదానిచేత దానికి నిర్ణీతమైన పనిని చేయించును - అందుచత ఈ రెండు మాటలు పరస్పరము ఒకటికి ఒకటి విరుద్ధమైనవి కావు).
రాత్రి యుగసహస్రాంతాం తె (అ)హోరాత్రి విదో జనాః |
అవ్యక్తా ద్వ్యక్త యః సర్వాః ప్రభవంత్యహరాగమే |
రాత్ర్యాగమే ప్రలీయంతే తత్రైవా వ్యక్త సంజ్ఞికే |
భూత గ్రామః స ఏవాయం భూత్వా భూత్వా ప్రలీయతే |
రాత్ర్యాగమే అవశః, పార్థ, ప్రభవం త్యహరాగమే ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 8 - 17 to 19)
(చతుర్ముఖ బ్రహ్మకు వేయి యుగములు ఒక పగలు, వేయి యుగములు రాత్రి అని అహోరాత్రముల కాలజ్ఞానము తెలిసిన ఘనులు చెప్పుదురు. ఇట్లు బ్రహ్మకు ఆయుః పరిమితి చెప్పబడుటవలన చతుర్ముఖ బ్రహ్మ, అతని లోకము నశించునవియే యని స్పష్టము. అట్టి చతుర్ముఖ బ్రహ్మయొక్క పగటి కాలము రాగానే అతనిలో నుండి భూతములన్నియు - అంతవఱకు అతనిలో లీనమైపోయినవన్నియు (లయమై పోయినవన్నియు) - అతనిలో నుండి వ్యక్తమగుచున్నవి - కనబడునట్లగుచున్నవి - పుట్టుచున్నవి. చతుర్ముఖ బ్రహ్మకు రాత్రికాలము రాగానే అవన్నియు మరల అతనిలో లీనమై పోవుచున్నవి).
“విధేః ప్రబోధనమయే స్వాపావస్థాత్మనస్తతః |
శరీర విషయా ద్యాత్మ వ్యక్తయో భోగ భూమయః |
వ్యవహారక్షమత్వేన ప్రభవంత్యహరాగమే |
స్వాపకాలే విధేరాత్ర్యాగమే తత్రైవ కారణే అవ్యక్త సంజ్ఞికే |
సర్వా లీయంతే వ్యక్త యస్తదా ||
ఏవమాశు వినాశిత్వే ప్యస్య నాస్తి పరిక్షయః |
సంసార దీర్ఘ రోగస్య పంచక్లేశైః పునః పునః |
జాయ మానస్య తత్రైషాం సంసారే భ్రమతాం నృణాం |
స్వాతంత్ర్యాజ్జరామృత్యు జన్మాది దుఃఖ చక్రతః |
కదాపి నాస్తి విశ్రాంతిరితి వైరాగ్య సిద్ధయే |
- - - భూతగ్రామో య ఏనా సీత్పూర్వకల్పే స ఏవ హి |
చరాచరాత్మకో నాన్యో భూత్వా భూత్వా ప్రలీయతే |
నిశాగమే; దినాదౌచ స ఏవాయం ప్రజాయతే |
స్వా విద్యాది పరాధీనో భూత గ్రామోహ్యనే కథా |
అవిద్యాది క్లేశమూల కర్మాశయ వశాదయం |
భూతగ్రామః పరాయత్తో జాయతే లీయతే పినః |
స ఏవేతి నిరాగాది సిద్ధయే హరిణోచ్యతే ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 8 - 107 to 111, 114 to 117)
(చతుర్ముఖ బ్రహ్మకు పగలు ప్రారంభము కాగా - నిద్రావస్థ తీరిన తర్వాత - శరీర విషయములు మొదలగు భోగములకు ఉపచరించునవి వాటి వ్యవహారములను - వృత్తులను - చేయుటకు సామర్థ్యము కలుగుటతోడనే (అంతవరకు ఈ సామర్థ్యము లేక యున్నవి) - వ్యక్తమగుచున్నవి. చతుర్ముఖ బ్రహ్మకు నిద్రావస్థయగు రాత్రికాలమందు ఇవన్నియు వాటి కారణవస్తువు అయిన అవ్యక్తమను పేరు గల చతుర్ముఖ బ్రహ్మయందు లీనమగుచున్నవి. ఈ ప్రకారముగా మాటి మాటికి లీనమగుచున్నప్పటికీ పూర్తిగా అవి నశించుట లేదు - పంచ క్లేశములవలన మాటి మాటికి సంసారమను దీర్ఘరోగముతో బాధ పడుచుండు నరులు స్వతంత్రము లేకపోవుటవలన జన్మ జరామృత్యువులు మరల మరల కలుగుట చక్ర రీతిచే ఎప్పుడును పూర్తి సాంతిని పొందుటలేదు - తిరిగి పుట్టకుండుట లేదు, మోక్షము లేదు. క్రిందటి కల్పమందు ఏ జీవులు చరాచరములుండెనో అవియే మరల మరల పుట్టుచు చతుర్ముఖ బ్రహ్మలో అతని రాత్రి కాలమందు లయమై పోవుచున్నవి. కొత్తవి ఏవియు పుట్టుట లేదు. ఈ చతుర్ముఖుని పగలు ప్రారంభముకాగానే అవియే పుట్టుచున్నవి. భూతములన్నియు అవిద్య (మాయ) యొక్క ఆధీనమై యుండుటచేతను తమ అజ్ఞానము క్లేశములవలన కలిగిన కర్మలవలనను ఈ భూతములు పరాయత్తములై పుట్టుచు లయమగుచుండును).
పైన చెప్పిన దానిలో చతుర్ముఖబ్రహ్మ అనగా ప్రకృతి. దీనిలో నుండియే జీవరాసులు పుట్టి దీనిలోనే లయమగుచున్నవి. చతుర్ముఖుని పగటికాలము అనగా సృష్టి జరుగు కాలము - వ్యక్తముకాని సూక్ష్మావస్థలో నున్న వస్తువులు వ్యక్తమగు కాలము వ్యక్తము కాని సూక్ష్మావస్థలో నున్న వస్తువులు వ్యక్తమగు కాలము. చతుర్ముఖ బ్రహ్మయొక్క రాత్రి కాలము అనగా సృష్టి జరుగుట ఆగిపోయి అప్పటికి సృష్టిలోనున్న వస్తువులన్నియు వాటి వాటి కారణవస్తువులలో లీనమగుచు వచ్చి ప్రకృతిలో కలియు కాలము - ఇది ప్రళయము).
కల్పక్షయే, పునిస్తాని కల్పాదౌ విశృజామ్యహం |
ప్రకృతిం స్వామవష్టభ్య విసృజామి పునః పునః |
భూత గ్రామ మిమం కృత్స్నమవశం ప్రకృతేర్వశాత్ ||“. (శ్రీమద్భగవద్గీత - 9 - 7, 8)
(లయే సర్వాణి భూతాని మచ్ఛక్తిత్వేన కల్పితాం |
ప్రకృతిం యాంతి మాయాఖ్యాం లీయంతే తత్ర వై యతః |
సర్గకాలే విభాగేన పునస్తాని వ్యజన్మ్యహం |
- - - ప్రకృతిం స్వామనిర్వాచ్యాం మాయాం స్వస్మిన్ ప్రకల్పితాం |
స్వసత్తా స్ఫూర్తి దానేన దృఢీ కృత్యహమీశ్వరః |
మాయాయాః ప్రకృతేస్తస్యాః ప్రభావాత్ అఖిలం జగత్ |
స్వా విద్యాది పరాధీనం ప్రమాణైః సన్నిధానపితం ||
భూత భౌతిక సంఘంచ మాయాతీవ పునః పునః |
వివిధం స్వప్న దృగ్వచ్చ సంకల్పేన సృజామ్యహం ||.) గీతాభావప్రకాసము - 9 - 52 to 58 ; 59 to 62)
(నా శక్తిచేత - చిచ్ఛక్తిచేత - కల్పించబడిన, సృష్టించబడిన - మాయ యను పేరుగల ప్రకృతిలో ప్రలయకాలమందు సమస్త భూతములు లయించుచున్నవి - ప్రకృతిలో లీనమగు చున్నవి. అనిర్వచనీయమైన (ఇటువంటుది యని చెప్పుటకు అలవి కానిది యగు) నా యందే కల్పించబడినది యగు మాయ యను పేరుగల ప్రకృతికి నా సత్తాస్ఫూర్తినిచ్చి (నా చైతన్య శక్తినిచ్చి) ఆ ప్రకృతి యొక్క ప్రభావము వలన వాటి అవిద్య (అజ్ఞానము) వలన పరాధీనమైన భూతములను మాయావి వలె నేక విధములుగ మరల మరల నా సంకల్పముచేత సృష్టించుచున్నాను).
(ప్రళయకాలమందు భూతములన్నియు ప్రకృతిలో లయమైపోయినవాటిని నేను ఆ ప్రకృతిలోనుండి దానికి నా చైతన్య శక్తినిచ్చుటచేత దానిచేత మరల భూతములన్నింటిని సృష్టి కాలమందు ఆ ప్రకృతిలోనుండి పుట్టినట్లు చేయుచున్నాను - నేను ప్రకృతిలోను, దాని వికారములలోను లేనిదే ప్రకృతి సృష్టి చేయలేదు).
(తనయందే కల్పించబడినటువంటిన్నీ; ఇది యిట్టిది యని చ్దెప్పుటకు అలవికానటువంటిదిన్నీ అయిన ప్రకృతిని తన సత్తాస్ఫూర్తితో దృఢపఱచి అట్టి మాయ అయిన ప్రకృతి ప్రభావముచేత మాయ యొక్క ఆధీనములోనున్న సమస్తమైన భూత భౌతికముల సమూహమైన ఈ జగత్తు అంతటినీ మాయావి అయినవాడు స్వప్నములో కనబడినవాటి వలె, వేఱు వేఱుగా (విభక్తముగా) తిరిగి తిరిగి నా సంకల్పముచేతనే సృష్టించుచున్నాను).
ప్రవర్తతే స్వయం దేవీ దైత్యానాం నశనాయ వై |
ప్రతికల్పం భలేగ్రామో రావణశ్చాపి రాక్షసః|
తదైవ జాయతే యుద్ద్ధం తథా త్రిద్రశ సంగమః |
ఏవం రామ సహస్రాణి రావణానాం సహస్ర శః |
భవితవ్యాని భూతాని తథా దేవీ ప్రవర్తతే ||“. (కాళికా పురాణము - 62 - 37)
(పూర్వ కల్పమందు ఏ రీతిగా సృష్టి జరిగెనో ప్రతి కల్పమందును ఆ రీతిగనే జరుగును - రాక్షసులను నశింపచేయుటకు ఆ ప్రకారముగానే దేవి పుట్టుచుండును - ప్రతి కల్పమందును శ్రీరాముడు పుట్టుచుండును, రావణాసురుడు కూడ పుట్టుచుండును - అప్పటి వలేనే యుద్దము కూడ జరుగుచుండును - ఈ ప్రకారముగానే వేలకొలది శ్రీరాములు, రావణాసురులు, భూతములు పుట్టగలవు)
వస్త్వంతర పరిశూన్యుడు
దన భువన నిర్మాణ వాంఛ
బుద్ధి దోచి నమ్మహాపురుషవరుడు గార్య కారణ రూపమై ఘనతకెక్కిన యట్టి యవిద్య యందు.
క. పురుషాకృతి నాత్మాంశ
స్ఫురణముగల శక్తి నిలిపి పురుషోత్తముడు - - - నిజోదర సంస్థిత విశ్వమపుడు దగ పుట్టించెన్.
“అహం శ్రీ వాసుదేవో (అ)స్య సర్వస్య జగతః ప్రభుః |
ఉపాదానం నిమిత్తం చ మత్తః సర్వ లయ స్థితీ |
మయాంతర్యామిణా సర్వ శక్తినా సర్వ వేదినా |
ప్రేర్యమాణం జగత్సర్వం స్వస్య కార్యే ప్రవర్తతే ||“. (గీతాభావప్రకాశము - 10 - 36, 37)
(వాసుదేవుడనైన నేను - అందఱి యందును, అన్నింటియందును నివసించువాడనగు నేను - ఈ సమస్త జగత్తునకు ప్రభువును, లేక దానిని పుట్టించువాడను. ఎందుచేతననగా ఈ జగత్తు అంతటికీ ఉపాదానకారణము, నిమిత్త కారణము కూడ నేనే - దానిని స్థితి కాలములో పోషించువాడను, లయము చేయువాడను నేనే - సర్వజ్ఞుడనగుట చేతను, అన్నింటిలోను అంతర్యామిగా నుండుట చేతను, సమస్తమైన శక్తులు కలవాడనగుటచేతను, నా చేత ప్రేరింపబడినదై ఈ జగత్తు అంతయు - అందులోనున్న వస్తువులన్నియు - వాటి వాటి కార్యములందు వర్తించుచున్నవి. భగవంతుని శక్తి ప్రతి వస్తువులోను లేనిదే ఏ వస్తువు, యే జీవియు ఏ పనినైనను చేయజాలదు. భూతములన్నియు - ప్రాణులన్నియు వాటి వాటి పనులు చేయుచున్నవనిన అవి వాటిలో భగవంతుని చిచ్ఛక్తి - చైతన్య శక్తి; Energy - యుండుటవలనననే యనుట నిశ్చయము).
(ఎవడు అతి సూక్ష్మరూపమున నున్న ప్రపంచ బీజమును నానా రూపములుగా విస్తరింపచేయునో, విద్వాంశుడై - అనగ సర్వజ్ఞుడై - ఎవడు స్వరూపముల విమర్శించి వానిని నామధేయములు కల్పించి వ్యవహరించుచుండునో - అని చెప్పు శ్రుతులచే నామ రూప ప్రకటనమే సృష్టియని ప్రకటింపబడియున్నది).
(ఈ ప్రపంచము పుట్టుటకు ముందు ఈ జగత్తు అంతయు సత్పదార్థముగానే యుండెను - అది అనేకముగా నేనే అగుదును - అని సంకల్పించెను - అది తేజస్సును సృష్టించెను- ఇది మొదలు - “అచేతనవస్తువులన్నింటినీ తేజస్సు (అగ్ని), జలము, అన్నము (భూమి) మొదలగు వాటినిగా కలిగించి (మారి), ఈ జీవుడు అను ఆత్మరూపముగా వాటిలో ప్రవేశించి నామరూపములు గలవిగా చేసెదను” అని సంకల్పించి చతుర్ముఖ బ్రహ్మ మొదలు స్థావరములవరకు నుండు నాలుగు విధముల భూతములను వాటి వాటి కర్మలకు తగిన శరీరము, వాటికి తగిన పేరు గలవిగా చేసెను).
నహి తృణమపి విష్ణోర్భిన్న సత్తాం లభేత విధిశ తమపి తద్వన్నైవ విష్ణోర్విభిన్నం ||” (గీతాభావప్రకాశము - 9- 63)
(ఆకాశము, గాలి, అగ్ని, నీరు, భూమి అను పంచభూతములు భగవంతుని వివర్తములు - (మర్పులు), (రూపములు) అని వేదములన్నింటిలోను సిద్ధాంతము చేయబడినది. ఒక గడ్డిపోచ అయినను - గడ్డిపోచంత యే చిన్న వస్తువైనను - విష్ణుని కంటెను (భగవతుని కంటె) వేఱు సత్తాకలది లేదు - ఆ ప్రకారముగానే వేయి బ్రహ్మలు (చతుర్ముఖ బ్రహ్మలు) అయినను విష్ణుని కంటె వేరు కాదు. ఇవన్నియు, సృష్టిలోని వస్తువులన్నియు భగవంతుని శక్తి గలవియే - అతని రూపములే).
(శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 6 - 15 - 456)
భూతములకు జన్మ మరణ పోషణములు ని
ర్ణీతములు సేయుచుండును
భూతమయుండీశ్వరుండు, భూత శరణ్యా !. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 211)
వ్వారును లేరు - - -“. (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 2 - 7 - 211)
(కార్య వస్తువులకు కారణవస్తువులు కారణములు. కారణ వస్తువులకు మరొక వస్తువు కారణము. ఈ ప్రకారముగా కార్య కారణ వస్తువులన్నింటికిమూల కారణము - మొదటి కారణము - భగవంతుడు - కారణ వస్తువే కార్య వస్తువుగా మారును. అందుచేత మూల కారణమైన భగవంతుడే అన్ని కారణ వస్తువులుగాను, కార్య వస్తువులుగాను మారెను - కారణ వస్తువులు, కార్య వస్తువులు అతనే).
“యత్కించ జగత్యాం పృధివ్యాం జగత్ ద్వైతరూపం - పృధివ్యా మిత్యుపలక్షణం - నామరూప కర్మాత్మకం సర్వం జగదాత్మన్యధ్యస్తం భూత భౌతికం, కర్తృత్వ భోక్తృత్వాది లక్షణంచ, ఇదం సర్వం ఈశాపరమాత్మనా వాస్యం వసనీయ మూచ్ఛాదనీయం, యథా స్వేనాత్మనా కల్పితస్య స్వప్నస్య స్వాత్మనా తిరోభావేన స్వాత్మ మాత్రావశేషః ఏవంసర్వస్యాపి ప్రపంచస్య స్వాత్మని కల్పితత్వేన స్వాత్మ తత్వ సాక్షాత్కారాత్ స్వాత్మ తావన్మాత్రేణ తిరోభావః కర్తవ్యః ఇతి”.
(నామ రూప కర్మలు గలదిన్నీ, కర్తృత్వము, భోక్తృత్వము మొదలగు లక్షణములు గలదిన్నీ, భూతములు భూతములవలన పుట్టినటువంటి వస్తువులు గలదిన్నీ అయిన ఈ జగత్తు అంతయు పరమాత్మయందు అధ్యస్తమై యున్నది - పరమాత్మ చేత ఆచ్ఛాదించబడియున్నది - పరమాత్మ నివసించునదిగా నున్నది. తన మనసులో కల్పించబడిన స్వప్నము తన మనసులోనే లేకుండగపోయి (స్వప్న విషయములు లేకుండగనే) తను ఒక్కడే మిగిలియుండునట్లు ఈ ప్రపంచమంతయు తనయందే కల్పించబడియుండుటచేత ఆత్మతత్వము సాక్షాత్కరించుట వలన తన ఆత్మయే ఇది అంతయు అని తెలుసుకొనిన ప్రపంచము లేనట్లుగనే యుండును).
సృష్టి మూడు విధములు = ఆధిభౌగ్తికము, ఆధిదైవికము, అధ్యాత్మకము - ఆధిభౌతికమనగా భూతములవలన కలిగిన బాధ, ఆధి దైవికమనగా అధిష్ఠానదేవతవలన కలిగిన బాధ, ఆధ్యాత్మకము అనగా పరమాత్మ వలన కలిగిన బాధ).
సృష్టి ద్వివిధం - చేతనాచేతనం - స్థావరజంగమరూపం -
(సృష్టి రెండు విధములు - చేతనములు, అచేతనములు, స్థావరములు, జంగమములు - చేతనములు అనగా జీవులు - అచేతనములు - జీవము లేనివి (చైతన్యము గలవి, చైతన్యము లేనివి); స్థావరములు అనగా స్థిరముగా నుండునవి - కదలనివి - చెట్టు, కొండ మొదలగునవి - జంగమములనగా - కదలునవి)
(1) కారణసృష్టి; కార్య సృష్టి; ప్రాకృత సృష్టి, వైకృత సృష్టి -
(2) చతుర్విధం జరాయుజాండజ స్వేద జోద్చిజ్జ రూపేణ చతుర్విధం.
అండజములు = గృడ్డునుండి పుట్టినవి పక్షులుమొదలగునవి - జరాయుజములు = మావినుండి పుట్టినవి - మానవులు, పశువులు మొదలగునవి, స్వేదజములు = చమటవలన పుట్టినవి, ఉద్భిజములు = భూమిని పెల్లగించుకొని పుట్టినవి - చెట్లు మొదలగునవి.
(3) దేవతా సృష్టి; జంతువుల సృష్టి; మానవుల సృష్టి; స్థావరముల సృష్టి.
స్వప్న మాయా స్వరూపేతి సృష్టిరన్యైర్వికల్పితా |
ఇచ్ఛామాత్ర ప్రభవో సృష్టిరితి సృష్టౌ వినిశ్చితః |
కాలాత్ ప్రసూతిం భూతానాం మన్యంతే కాల చింతకాః |
భోగార్థం సృష్టిరన్యే క్రీడార్థమితి చాపరే |
దేవస్యేష స్వభావో (అ)యమాప్తకామస్య కాస్పృహా ||” (మాండూక్యోపనిషత్)
(ఈ సృష్టి కొందఱు భగవంతుని విభూతి యని చెప్పుచున్నారు. శ్రీమద్భగవద్గీతలోని విభూతి యోగములో చెప్పిన ప్రకారము సృష్టిలోనున్న సమస్త వస్తువులు అతని విభూతులే, అతని రూపములే - స్వప్నమువలె మాయా రూపమని మఱికొందఱు చెప్పుచున్నారు - ఇంకను కొందఱు ఈ సృష్టి భగవంతుని ఇచ్ఛామాత్రము (కోరిక వలన - కోరినంత మాత్రమున) కలిగినదని యనుచున్నారు - “స అకామయత” (అతను కోరెను) అని శ్రుతి చెప్పుచున్నది. కాలజ్ఞానము కలవారు ఈ సృష్టి కాలమువలన కలుగుచున్నదనుచున్నారు. కాలము నడుచుచుండుటవలన పుట్టుట పెరుగుట చనిపోవుట జరుగుచున్నవి కనుక కాలము వలన సృష్టి యగుచున్నదని వారి అభిప్రాయము. భోగములననుభవించుటకు సృష్టి జరుగుచున్నదని కొందఱి అభిప్రాయము - భగవంతుని క్రీడ కొఱకు సృష్టి జరుగుచున్నదని మఱి కొందఱి అభిప్రాయము - ఇది భగవంతుని స్వభావము అని మఱికొందఱి అభిప్రాయము - ఆప్తకాముడు, పరిపూర్ణకాముడు (కోరికలన్నియు తీరినవాడు - ఏ విధమైన కోరికలు లేనివాడు) భగవంతుడు అని చెప్పబడియుండుటచేత భగవంతునికి కోరికయే లేదు - అనుట స్పష్టము. విష్ణువనగా వ్యాపనశీలుడు - బ్రహ్మ అనగా పెద్దదిగా పెరుగువాడు - వృద్ధి పొందువాడు అని భగవంతుని గుఱించి చెప్పుటవలన ప్రతి వస్తువులోను భగవంతుడు (విష్ణువు) ప్రవేశించియుండుటవలనను, వ్యాపించుట లేక వ్యాపింపచేయుట యతని శీలము స్వభావము యగుటచేత, ప్రతి వస్తువులో నుండి దానిలోనుండి మఱియొక వస్తువును పుట్టించుచుండుటచేత, సృష్టి అతని స్వభావము కనుక ప్రతి వస్తువులోనుండి మఱియొక వస్తువు పుట్టుచునే యుండును - అందుచేత సృష్టి అతని తని స్వభావము వలననే జరుగుచున్నదని కొందఱి అభిప్రాయము).
మున బ్రకాశించు నీ ఘనరూప విభవంబు రూపింప దేహధారులకు దుర్వి
భావ్యంబు - - (శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 3 - 9 - 294)
(పూర్వము వలెనే - పూర్వసృష్టిలో వలేనే - బ్రహ్మ (చతుర్ముఖ బ్రహ్మ) సూర్య చంద్రులను సృష్టించెను)
“సమాన నామరూపత్వాచ్చ ఆవృత్తా వప్యవిరోధో దర్శనత్ స్మృతేశ్చ” (బ్రహ్మసూత్రములు - 1 - 3 - 8 - 30)
(ప్రళయమునందు నశించినను మఱల పుట్టుటలో సమానమైన నామరూపములే కలవి యగుటవలన సృష్టి ప్రళయములు మఱల మఱల వచ్చినను వాటిలో వాటి వాటి సంస్కారము ధ్వంసముకాదు - అనాదియగుటవలన - కావున ప్రతి సృష్టియందును వస్తువులు ఆయా ఆకృతిగలవిగానే పుట్టును కాని, వాటికి వేరు లక్షణములు కలవిగా పుట్టవు).
అయిన సత్యవ్రతునకు శ్రీమహావిష్ణువు ఒక మత్స్యరూపములో కనబడి - - -
“సీ. ఇటమీద కీ రాత్రికేడవ దినమున పద్మగర్భునకొక్క పగలు; నాడు
భూర్భువాదిక జగంబులు మూడు విలయాబ్ధిలోన మునుంగు నాలోన బెద్ద
నావ చేరగవచ్చు నా పంపు పెంపున; దానిపై నౌషధ తతులు, బీజ
రాసులు నిడి పయోరాశిలో విహరింపగలవు సప్త ఋషులు కలసి తిరుగ”.
ఆ. మ్రో ల గానరాక ముంచు బెంచీకటి
మినుకుచుండు మునుల మేని వెలుగు
దొలకుచుండు, జలధి దోధూయమానమై
నావ తేలుచుండు, నరవరేణ్య
- ఇట్లు వేదంబులు దొంగిలి దొంగరక్కసుండు మున్నీట మునింగిన వాని జయింప వలసియు, మ్రాను తీగలయందు విత్తనంబుల పొత్తరులు పెన్నీట నాని చెడకుండ మనుపవలసియు, నెల్ల కార్యంబులకు గావలియగు నా పురుషోత్తముండు “- - - లక్ష యోజనాయతంబైన” మత్స్యరూపుడాయెను.
మ. - - - సత్యవ్రతమేదినీ దయితుండో జంబూని మాన్ తీగెవి
త్తనముల్ పెక్కులు నావపై నిడి హరిధ్యానంబుతో దానిపై
ముని సంఘంబులు దాని నెక్కి నెఱతో మున్నీటిపై దేలుచున్ - - -.
ఇట్లు ముందటి కల్పములోని వస్తువులను (విత్తనంబులను) వాటి కారణరూపముతో తర్వాత కల్పమువరకు రక్షించి నందువలన ఈ కల్పంబునందలి స్థూల రూపములు గైకొని అవి అమరుకొనెను)
(దీనిని బట్టి ఒక కల్పములోని వస్తువులు కల్పాంతమందు పూర్తిగా నశింపక కారణరూపములోనుండి తర్వాత కల్పములో మరల జన్మించుచుండును). (చూడుము - శ్రీమదాంధ్రమహాభాగవతము - 8 -24 - 24 - 703 నుండి 734 వరకు)
(జన్మ లేని పరమాత్మ అనేక విధములుగా, అనేక రూపములతో జన్మించుచున్నాడు).
తస్యైనాస్య మిధ పరా భగవతిశ్శక్తిస్త్వ విద్యాత్మికా |
సంసర్గాచ్చ మిధస్తయోర్భగవత శ్శక్త్యోర్జగజ్జాయతే || .(సంక్షేప శారీరకము)
(ఏ విధమైన దోషము లేని (శుద్ధమైన) భగవంతుని చిచ్ఛక్తియే (Pure Energy) చైతన్యమని చెప్పబడుచున్నది. ఆ భగవంతునియొక్క జదశక్తి అవిద్య యని చెప్పబడుచున్నది. భగవంతుని యొక్క ఈ రెండు శక్తులు కలియుటవల్లనే జగత్తు సృష్టించబడుచున్నది). “సూర్యా చంద్రమసౌ ధాతా యథా పూర్వమకల్పయత్”. (చూడుము - 28)
sṛṣṭiṃcuṭa; puṭṭiṃcuṭa; oka vastuvulōnuṃḍi iṃkoka vastuvu puṭṭuṭa; lēka ōkē vastuvu tanalōnuṃḍi iṃkoka vastuvu puṭṭinaṭlugā māruṭa - lēni vastuvunu kaligiṃcuṭa.
jagattu; prapaṃcamu.
nāmarūpayōḥ vyākaraṇaṃ sṛṣṭiḥ - (śrīśaṃkaraḥ - brahmasūtra bhāṣyē)
(namarūpamulu galavigā vastuvulanu sṛṣṭiṃcuṭa - kalpiṃcuṭa).
(sṛṣṭiṃpabaḍucunnadi - sṛṣṭi. kāraṇa vastuvunuṃḍi puṭṭinadi kāryamu - maṭṭitō tayārayinadi kuṃḍa; kuṃda tayāraguṭaku maṭṭi kāraṇamu, maṭṭitō tayārayina kuṃḍa kāryamu, kuṃḍalōnunnadi maṭṭē - maṭṭē kuṃḍaga mārinadi. iṭlē oka vastuvu iṃkoka vastuvugā māruṭa sṛṣṭi. ī mārpu sṛṣṭiyani ceppabaḍucunnadi. kāraṇa vastuvu lēnidē kārya vastuvu uṃḍadu - “kāraṇēna vinā kāryaṃ nāsti”. maṭṭilēnidē maṭṭikuṃḍa tayārukādu - kuṃḍa tayāraguṭaku muṃdu dāni kāraṇa vastuvulōnē yunnadi. kārya vastuvu agu kuṃḍalō dāniki kāraṇamaina maṭṭi yunnadi. kuṃḍa maṭṭikaṃṭe vēṟukādu).
sī. nīku vīḍevvaḍu? nīvevvaniki saṃtāpamoṃdedu, sārvabhauma
putra mitrādulu pūrva janmaṃbuna nevvani vāralō yeṟuga galare?
modala nadī vēgamuna nāḍakāḍaku nikataṃbu gūḍucu bedarucuṃḍu
nārīti prāṇula kati kālagaticēta buṭṭuṭa saccuṭa posagucuṃḍu. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 15 - 455)
dēva tiryaṅnma yōnula dirugu nāku
dēlaya nē janmamaṃdunō vīru talli
daṃḍrulaināru? ceppavē, tāpasēṃdra.
“tē. bāṃdhava jñāti sutulunu bagatulātma
paruludā sīna madhyastha vargamulunu
saraviganucuṃḍu rokkōkka janmamunanu
neṟaya brāṇiki noka vāvi nijamugāde”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 16 - 481, 482)
jananaṃ beyyadi, mēnu lēkoladi saṃsāraṃbu lērūpamul
vinumāyaṃtayu viṣṇumāya dalapan vē ṟēmiyun lēdu, mō
hanibaṃdhaṃbu nidhānamaṃtaṭiki; jāyā! ninnabō nēṭikin”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 - 17 - 475)
(vīḍu koḍuku, vīniki nēnu taṃḍrini anuṭa lōka vyavahāramu ayina yaḍala pūrvamu iṃtakumuṃdu itanu ēvaḍu? ippuḍu evaḍu? ikamuṃdu (rābōvu janmalō) itanu evaḍu. pūrvajanmalō taṃḍri modalagu rūpamutō unnavāru vārē canipōyinatarvāta viḍipōyināru - ī vartamāna janmalō (naḍucucunna janmalō) atanikō iṃkokarikō koḍuku modalagu rūpamulatō kalugucunnāru. vārē maroka janmalō vānikō iṃkokarikō bhāryagā gāni, bhartagā gāni modalaguvārugā gāni, śatruvulugā gāni mitrulugā gāni puṭṭucunnāru - nadī pravāhamu yokka vēgamu valana vālukamulu kalustū, viḍipōvucunnavu - okaritō nokaru saṃbaṃdhamu kalpiṃcu konucu, marokappuḍu okarinuṃḍi okaru vēru agucuṃduru - vittanamulu nuṃḍi anēka vittanamulu kalugucuṃḍunu - konni puṭṭavu, konni marala vittanamulanu puṭṭiṃcakayē naśiṃcunu - idiyē niyamamu - ī prakāramugānē, ī niyamamunanusariṃciyē, bhūtamulaku putruḍu modalagu rūpamulu kalugucunnavi. paina ceppina vittanamulaku taṃḍri koḍuku anubhavamu eṭlu lēdō ā prakāramugānē bhūtamulalō kūḍa pitṛ putra bhāvamu lēdu - ani dīniki vicāriṃpa panilēdu - bhagavaṃtuni yokka māyā prēraṇa kaliginavāṭikē puṭṭuṭa, puṭṭuṭa lēkuṃḍuṭa jarugucunnadi - vastuvulavalana kādu).
“ka. harimayamu viśvamaṃtayu
hari viśvamayuṃḍu, saṃśayamu panilēdā
harimayamu gāni dravyamu
paramāṇuvu lēdu, vaṃśapāvana, viṃṭē”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 -1 -17)
ī dravyamu paramāṇuvu anunadi prakṛti pariṇāmamē (some form of matter). dīnilō prati aṇuvulōnu bhagavaṃtuḍunnāḍu. (Every particle of matter contains ENERGY).
ka. iṃdugalaḍaṃdu lēḍani
saṃdēhamu valadu, cakri sarvōpagatuṃ
ḍeṃdeṃdu vetaki cūcina
naṃdaṃdē galaḍu dānivāgraṇi viṃṭē. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 8 - 275)
(prakṛti = pradhamaṃ kṛtaṃ = modaṭa sṛṣṭiṃpabaḍinadi - bhagavaṃtunilōnuṃḍi puṭṭinadi - (Matter is born out of pure Energy - śuddusatvamu). iṭlu prakṛti puruṣa saṃ yōgamuvalananē sṛṣṭi jarugucunnadi. ādhunika śāstrajñulu kūḍa iṭlē ceppucunnāru - creation is the result of the combination of matter and energy - manamu prakṛti anudānini vāru matter anu cunnāru, manamu puruṣuḍu anudānini vāru Energy anucunnāru - Energy anagā śakti yaniyē arthamu - bhagavaṃtuḍu ani ceppinā, bhagavaṃtuni śakti yani ceppinanu okaṭē. bhagavaṃtuninuṃḍi tana śaktini viḍadīyalēmu - ī bhagavaṃtuni śaktinē mana śāstrajñulu caitanya śakti yani parāśakti yani ceppiyunnāru - (prakṛti aparāśakti). (cūḍumu śrīmadbhagavadgīta - 7 - 4,5). (kāḷikā śakti, śivaśakti, śakti pīṭhamulu anunavi vāḍukalō nunnavē). ā Energy anu śaktiki rūpamu kalpiṃci bhagavaṃtuḍu lēka bhagavaṃtuni śakti yani ceppiyuṃḍavaccunani abhiprāyamu kaluga vaccu - brahmaku, atani śaktiki bhēdamu lēdu. aṃducēta eṭlannanu bhēdamu lēdu. Energy cēyu vṛttiyē cēyucunnaṃduna ā vṛttini baṭṭi brahma (bṛṃhaṇāt brahma) (peddadigā vṛddhi poṃduvāḍu - dēnilō unna dānini peddadigā vṛddhipoṃdiṃcuvāḍu) ani ceppi yuṃḍaḍamainadi - cūḍumu - ‘brahma’). eṭlannanu bhagavaṃtuḍē - prativastuvulō nuṃḍi (prakṛtilōni - dāni pariṇāmamulalōnu), dānini tapiṃpacēsi, dānilō nuṃḍi iṃkoka vastuvu puṭṭunaṭlu (lēka, adē maṟiyoka vastuvugā mārinaṭlu) cēyucunnāḍu - (cūḍumu - ‘ātma’ - “kāraṇāt kāryamutpādayati iti ātmā”). (kāraṇavastuvunuṃḍi kārya vastuvuvunu puṭṭiṃcunadi ātma).
(prakṛti pariṇāmamulagu anni vastuvulalōnu bhagavaṃtuḍunnanu okkokka vastuvulōni pāḷḷanu baṭti konni vastuvulu (manujulu, jaṃtuvulu, pakṣulu, ceṭlu modalagunavi) jīvamu kaligiyunnaṭlu kanabaḍucunnavi, maṟikonni, anagā ṟāyi modalagunavi - calanamu lēkayuṃḍuṭa cēta jīvamu lēnaṭlu kanupiṃcucunnavi. kāni vāṭilō kūḍa bhagavacchakti yunnadi. vāṭilōni prakṛti tatvamulu caitanyamukaligiyuṃḍuṭaku tagina pāḷḷalō lēnaṃduna avi aṭlu kanupiṃcucunnavi - iṃduku udāharaṇamu - anni rūpamulatō nunna vastuvulanniṃṭilōnu bhagavaṃtuḍu unnāḍani prahlāduḍu siddhāṃtamu cēsi taṃḍritō ceppucunnanu lēḍani taṃḍri hiraṇyakaśipuḍu tarjiṃcucuṃḍa śrīhari anni vastuvulalōnu, anni pradēśamulalōnu sūkṣma rūpamulō śrīnṛsiṃharūpamutō nuṃḍenu- aṭluṃḍinaṭlu mahābhaktuḍu, sūkṣmadarśi yagu prahlādunaku telusunu kāni sūkṣma dṛṣṭilēni, bhaktilēni hiraṇyakaśipunaku teliyalēdu - atanu ā sūkṣmarūpamunu cūḍalēdu - tarvāta staṃbamunuṃḍi sthūla rūpamutō śrīnarasiṃhamūrtigā āvirbhaviṃcinapuḍu cūḍagaligenu –
“ma. hari sarvākṛtulaṃ galaṃḍanucu brahlāduṃḍu bhāṣiṃpa sa
tvaruḍai yeṃdunu lēḍu lēḍani sutun daityuṃḍu tarjiṃpa śrī
narasiṃhākṛtinuṃḍe nacyutuṃḍu nānā jaṃgamasthāvarō
tkara garbhaṃbula nanni dēśamula nuddaṃḍa prabhāvaṃbunan –“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 7 - 8 - 277)
ē vastuvulō bhagavaṃtuḍunnappaṭikī caitanyamu lēdō (ṟāyi modalagunavi) avi acētanamulu; caitanyamu galavi (activity) unnavi jīvulu; vāṭilō nunna caitanya śaktiyē jīvamu : - ” cētanatvaṃbu galadēni jīvamaṃḍru -” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu -)
(tat sṛṣṭvā tadēvānu prāviśat - tadanu praviśya sacca tyacca abhavat). (dānini - lōkamulanu - sṛṣṭiṃci - dānilōnē pravēśiṃci, dānilō pūrtigā vyāpiṃci, aṃdulōni satpadārthamu, asatpadārthamu - ātma padārthamu, anātma padārthamu tānē āyenu). vastuvulanniṃṭini tānē sṛṣṭiṃcenu kanuka avanniyu bhagavatuni rūpamulē - aṃducēta ī sṛṣṭilō nunnadaṃtayu bhagavaṃtuḍē- maṟiyoka vastuvēdīlēdu-
“ka. harimayamu viśvamaṃtayu
hari viśvamayuṃḍu, saṃśayamu panilēdā
harimayamu gāni dravyamu
paramāṇuvu lēdu, vaṃśapāvana, viṃṭē”. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 -1 -17)
aṃducētanē bhagavaṃtuniki viśvuḍu ani pēru - viśvamē bhagavaṃtuḍu - bhagavaṃtuḍē viśvamu. “viśvaṃ nārāyaṇaṃ dēvaṃ”, “viśvamē vēdaṃ puruṣaḥ” (ī prapaṃcamaṃtayu nārāyaṇuḍē).
bhagavaṃtuḍu iṭlu sṛṣṭicēyuṭayē kāka, sṛṣṭiṃcina prati vastuvulōnu tānuṃḍi dānini vṛddhi cēyucunnāḍu - oka cinna bāluḍu pedda maniṣigā edugucunnāḍu - oka cinna mokka pedda vṛkṣamuga perugucunnadi, oka ceṭṭu anēka vittanamulanu kāsi (kani) vāṭidvārā anēka ceṭlu kalugunaṭlugā cēyucunnāḍu. ī prakāramugā tānokkaḍē ayinanu sṛṣṭilōni nēka vastuvulugā vṛddhi poṃdenu - tānokkaḍē vāmanāvatāramugā viśvamaṃtaṭanu vyāpiṃci yuṃḍunaṭlugā vṛddhi poṃdenu - iṭlu anaṃtamugā vṛddhipoṃdu śakti galavāḍaguṭa cēta brahma ani ceppabaḍucunnāḍu - eṃducētananagā - ‘brahma’ anu māṭa ‘bṛhi’ vṛddhau (bṛh anu māṭanuṃḍi kaliginadi - aṃducēta “bṛṃhaṇatvāt bṛhatvāt vā brahma” (peddadigā vṛddhi poṃduvāḍu, poṃdiṃcuvāḍu) kanuka brahma yani ceppabaḍucunnāḍu - (cūḍumu - ‘brahma’).
“ā harimayamu gāni dravyamu paramāṇuvu lēdu” (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 1 - 17)
aṃducēta ī jarugucunna sṛṣṭiki modaṭi kāraṇamu - mūla kāraṇamu bhagavaṃtuḍē. prakṛti material cause) upādānakāraṇamu - bhagavaṃtuḍu (Efficient, instrumental cause) nimittakāraṇamu - ī reṃḍiṃṭi kaliyikavalananē sṛṣṭi jarugucunnadi - prakṛti puruṣula - saṃ yōgamu valananē sṛṣṭi jarugucunnadi - (creation is the result of the combination of matter and Energy) - aṃducēta sṛṣṭiki - prapaṃcamunaku - kāraṇamu bhagavaṃtuḍu - ā kāraṇavastuvagu bhagavaṃtuḍu cēsina kāryamu - prapaṃcamu - kāraṇa vastuvulōnuṃḍi puṭṭinadi kārya vastuvu. kārya vastuvulōnuṃḍi iṃkoka vastuvu puṭṭinapuḍu ī kārya vastuvu kāraṇavastuvagunu - aṃdulōnuṃḍi puṭṭinadi kārya vastuvu - ī prakāramugā prapaṃcamu kāraṇavastuvulatōnu, kārya vastuvulatōnu niṃḍiyunnadi. moṭṭa modaṭa kāraṇa vastuvu bhagavaṃtuḍaguṭavalana atanilō nuṃḍi puṭṭina kāraṇa vastuvulu atani rūpamulē –
“u. kāraṇa kārya hētuvagu kaṃjadaḷākṣuni kaṃṭe nanyu le
vvārunu lēru” - - - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 211)
aṃducēta prapaṃcamulō nunna vastuvulanniyu bhagavaṃtuḍē - prapaṃcarūpuḍu - viśvarūpuḍu. bhagavaṃtuḍē viśvamu - viśvamē bhagavaṃtuḍu - prapaṃcamaṃtaṭilōnu bhagavaṃtuḍu tappa maṟiyoka vastuvu lēdu - “viśvamē vēdaṃ puruṣaḥ” (ī prapaṃcamaṃtayu puruṣuḍē - parabrahmamē).
“ma. vinumī sṛṣṭi layaṃbunoṃdi yugamul vēyaina kālaṃbu yā
mini yaipōyeḍi; bōvagā galugu jummī mīdanā sṛṣṭi - - - “. (śrīmahābhāgavatamu - 1 - 6 - 127)
“va. ī kalpaṃbunaṃduṃḍu dēvāsurādulu brati manvaṃtaraṃbunaṃdunu niṭlu nāma rūpaṃbulacē nirdēśiṃpabaḍuduru”.
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 9 - 344)
“yadhartu ṣvṛtuliṃgāni nānā rūpāṇi paryayayē |
dṛśyaṃtē tāni tānyēna tathā bhāvā yugādiṣu ” -
(ī saṃvatsaramulō gānavaccu ṛtu dharmamulē marucaṭi saṃvatsaramaṃdu gāna vaccucunnaṭlu ī kalpamulōnunna vyavahāramulē tarvāta kalugu sṛṣṭilō kanupiṃcucuṃḍunu - iṭlu sṛṣṭi tarvāta praḷayamu, praḷayamu tarvāta sṛṣṭi cakramuvale tirugucuṃḍunu - dīniki aṃtamu lēdu prāṇulu karmalu cēsi vāṭi phamunanubhaviṃcuṭaku marala marala janmiṃcucuṃduru - ī karmānubhavamu koṟaku ī sṛṣṭi praḷayamulu jarugucunē yuṃḍunu - idi eppuḍu prāraṃbhamainadō teliyadu - aṃducēta bhagavaṃtuni vale idi anādi.
hētunānēna kautēya jagadviparivartatē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 10)
bhūtagrāmaṃ sṛjāmīti tadhō dāsīnavat sthitiḥ |
ityanyōnya viruddhaṃ syādityāśaṃkyāha mādhavaṃ |
mayā dṛṅmātra rūpē ṇādhyakṣēṇādi kriyā tmanā |
niyaṃtrā prakṛtirmāyā bhāsā kēnāva bhāsitā |
satvādibhi ranirvācyōtpādaya tyakhilaṃ jagat |
māyā vināśritā māyā yadhādhyastaṃ gajādikaṃ |
sṛjatyahaṃ tathā adhyastaṃ sṛjāmīdaṃ carācaraṃ |
natvahaṃ sarva sarvakāryātmā māyā bhāsana maṃtarā |
vyāpārāṃta mapyatravidadhē vikriyātigaḥ |
anēnādhyakṣabhāvēna nimittēna carācaraṃ |
jananādi vināśāṃtaṃ vikāramanu yātya daḥ |
atōhaṃ bhāsakatvākhya vyāpārēṇa sṛjāmitat |
tāvatā sūryavannāsti kartṛtvaṃ mama sarvathā |
udāsīna vadāsīna mityuktērna viruddhatā |
asya dvaitēṃdrijālasya ya dupādāna kāraṇaṃ |
adhiṣṭānatva mātrēṇa kāraṇaṃ brahma gīyatē |
ityuktērapi hētutvaṃ māyayā natu vastutaḥ |
pravṛttiḥ sarva jagataḥ cidadhīnā sa daiva hi |
atastadubhayaṃ naiva viruddhaṃ syāt parasparaṃ ||. (gītābhāvaprakāśamu - 9 - 71 to 80)
(bhūtalamulanniṃṭini nēnu sṛjiṃcucunnānu ani oka cōṭa, prakṛti (māya) bhūtamulanu sṛjiṃcucunnadi, nēnu udāsīnuḍuvale ūraka cūcucuṃḍedanu, ani maṟiyokacōṭa ceppabaḍinadi. ī reṃḍunū okadānikokaṭi viruddhamugā nunnavani anumānaṃ uṃḍunēmō yani ā śaṃka tīrcuṭaku bhagavaṃtuḍu (śrīkṛṣṇabhagavānuḍu) ī kriṃdi vidhamugā spaṣṭamu cēyucunnāḍu –
dṛṅmātrarūpuḍu - sākṣi, ūrakēcūcucuṃḍuvāḍu - adhyakṣuḍu, avikriyuḍu niyaṃta ayina nā yokka kāṃti cēta (sattācēta) bhāsamānamainadai anirvacanīyamaguṭacēta māya yanabaḍu prakṛti yī samasta jagattunu puṭṭiṃcunu - māyāvicēta āśrayiṃcabaḍinaṭṭi maya adhyastamayina ēnugu modalaguvāṭini sṛjiṃcinaṭlu nācēta adhyastamaina ī sakala carācara jagattunu sṛṣṭiṃcucunnānu. nēnu māyāṃtargatuḍanu mātramē gāni samastamu cēyuvāḍanukānu - māyā vikāramu natikramiṃci ē paninainanu cēyanu - māyalō adhyakṣuḍugā nēnu uṃḍina kāraṇamucēta ī carācara jagattaṃtayu janmamu modalu naśiṃcuvaraku gala mārpulanu (vikāramulanu) poṃdutū uṃḍunu - aṃdunuṃḍi nēnu māyalō bhāsamānuḍanai yuṃḍi sattāsphūrti kaligiṃcuṭacēta ī jagattunu sṛṣṭiṃcucunnānu. alāgani nāku sūryunivale ē prakāramugā nainanu kartṛtvamu lēdu - aṃducēta nēnu sṛṣṭistunnānu anna māṭaku, māya sṛṣṭistunnadi nēnu udāsīnuḍuvale taṭasthamugā ūrukoni yuṃṭunnānu anna māṭaku parasparamu viruddhamu lēdu - ī dvaitēṃdrajālamunaku ajñānamu upādānakāraṇamu - ī ajñānamunu āśrayiṃcukonuṭacēta nēnu kāraṇamani ceppabaḍucunnānu. brahmaku pūrvamēmīlēdu, tarvāta ēmī lēdu - brahma kāraṇamukādu, kāryamukādu. māyanu adhiṣṭiṃci yuṃḍuṭacēta māya cēyu paniki brahmayē kāraṇamani ceppabaḍucunnāḍu, ī prakāraṃ brahma kāraṇamani ceppabaḍuṭa kūḍā māya valalanē vāstavamugā kādu. ī samasta jagattu yokka pravṛtti cinmātramu yokka ādhīnamulō nunnadi. cidrūpuḍu tana sattānu prati vastuvunaku icci pratidānicēta dāniki nirṇītamaina panini cēyiṃcunu - aṃducata ī reṃḍu māṭalu parasparamu okaṭiki okaṭi viruddhamainavi kāvu).
rātri yugasahasrāṃtāṃ te (a)hōrātri vidō janāḥ |
avyaktā dvyakta yaḥ sarvāḥ prabhavaṃtyaharāgamē |
rātryāgamē pralīyaṃtē tatraivā vyakta saṃjñikē |
bhūta grāmaḥ sa ēvāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyatē |
rātryāgamē avaśaḥ, pārtha, prabhavaṃ tyaharāgamē ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 8 - 17 to 19)
(caturmukha brahmaku vēyi yugamulu oka pagalu, vēyi yugamulu rātri ani ahōrātramula kālajñānamu telisina ghanulu ceppuduru. iṭlu brahmaku āyuḥ parimiti ceppabaḍuṭavalana caturmukha brahma, atani lōkamu naśiṃcunaviyē yani spaṣṭamu. aṭṭi caturmukha brahmayokka pagaṭi kālamu rāgānē atanilō nuṃḍi bhūtamulanniyu - aṃtavaṟaku atanilō līnamaipōyinavanniyu (layamai pōyinavanniyu) - atanilō nuṃḍi vyaktamagucunnavi - kanabaḍunaṭlagucunnavi - puṭṭucunnavi. caturmukha brahmaku rātrikālamu rāgānē avanniyu marala atanilō līnamai pōvucunnavi).
“vidhēḥ prabōdhanamayē svāpāvasthātmanastataḥ |
śarīra viṣayā dyātma vyaktayō bhōga bhūmayaḥ |
vyavahārakṣamatvēna prabhavaṃtyaharāgamē |
svāpakālē vidhērātryāgamē tatraiva kāraṇē avyakta saṃjñikē |
sarvā līyaṃtē vyakta yastadā ||
ēvamāśu vināśitvē pyasya nāsti parikṣayaḥ |
saṃsāra dīrgha rōgasya paṃcaklēśaiḥ punaḥ punaḥ |
jāya mānasya tatraiṣāṃ saṃsārē bhramatāṃ nṛṇāṃ |
svātaṃtryājjarāmṛtyu janmādi duḥkha cakrataḥ |
kadāpi nāsti viśrāṃtiriti vairāgya siddhayē |
- - - bhūtagrāmō ya ēnā sītpūrvakalpē sa ēva hi |
carācarātmakō nānyō bhūtvā bhūtvā pralīyatē |
niśāgamē; dinādauca sa ēvāyaṃ prajāyatē |
svā vidyādi parādhīnō bhūta grāmōhyanē kathā |
avidyādi klēśamūla karmāśaya vaśādayaṃ |
bhūtagrāmaḥ parāyattō jāyatē līyatē pinaḥ |
sa ēvēti nirāgādi siddhayē hariṇōcyatē ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 8 - 107 to 111, 114 to 117)
(caturmukha brahmaku pagalu prāraṃbhamu kāgā - nidrāvastha tīrina tarvāta - śarīra viṣayamulu modalagu bhōgamulaku upacariṃcunavi vāṭi vyavahāramulanu - vṛttulanu - cēyuṭaku sāmarthyamu kaluguṭatōḍanē (aṃtavaraku ī sāmarthyamu lēka yunnavi) - vyaktamagucunnavi. caturmukha brahmaku nidrāvasthayagu rātrikālamaṃdu ivanniyu vāṭi kāraṇavastuvu ayina avyaktamanu pēru gala caturmukha brahmayaṃdu līnamagucunnavi. ī prakāramugā māṭi māṭiki līnamagucunnappaṭikī pūrtigā avi naśiṃcuṭa lēdu - paṃca klēśamulavalana māṭi māṭiki saṃsāramanu dīrgharōgamutō bādha paḍucuṃḍu narulu svataṃtramu lēkapōvuṭavalana janma jarāmṛtyuvulu marala marala kaluguṭa cakra rīticē eppuḍunu pūrti sāṃtini poṃduṭalēdu - tirigi puṭṭakuṃḍuṭa lēdu, mōkṣamu lēdu. kriṃdaṭi kalpamaṃdu ē jīvulu carācaramuluṃḍenō aviyē marala marala puṭṭucu caturmukha brahmalō atani rātri kālamaṃdu layamai pōvucunnavi. kottavi ēviyu puṭṭuṭa lēdu. ī caturmukhuni pagalu prāraṃbhamukāgānē aviyē puṭṭucunnavi. bhūtamulanniyu avidya (māya) yokka ādhīnamai yuṃḍuṭacētanu tama ajñānamu klēśamulavalana kaligina karmalavalananu ī bhūtamulu parāyattamulai puṭṭucu layamagucuṃḍunu).
paina ceppina dānilō caturmukhabrahma anagā prakṛti. dīnilō nuṃḍiyē jīvarāsulu puṭṭi dīnilōnē layamagucunnavi. caturmukhuni pagaṭikālamu anagā sṛṣṭi jarugu kālamu - vyaktamukāni sūkṣmāvasthalō nunna vastuvulu vyaktamagu kālamu vyaktamu kāni sūkṣmāvasthalō nunna vastuvulu vyaktamagu kālamu. caturmukha brahmayokka rātri kālamu anagā sṛṣṭi jaruguṭa āgipōyi appaṭiki sṛṣṭilōnunna vastuvulanniyu vāṭi vāṭi kāraṇavastuvulalō līnamagucu vacci prakṛtilō kaliyu kālamu - idi praḷayamu).
kalpakṣayē, punistāni kalpādau viśṛjāmyahaṃ |
prakṛtiṃ svāmavaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ |
bhūta grāma mimaṃ kṛtsnamavaśaṃ prakṛtērvaśāt ||“. (śrīmadbhagavadgīta - 9 - 7, 8)
(layē sarvāṇi bhūtāni macchaktitvēna kalpitāṃ |
prakṛtiṃ yāṃti māyākhyāṃ līyaṃtē tatra vai yataḥ |
sargakālē vibhāgēna punastāni vyajanmyahaṃ |
- - - prakṛtiṃ svāmanirvācyāṃ māyāṃ svasmin prakalpitāṃ |
svasattā sphūrti dānēna dṛḍhī kṛtyahamīśvaraḥ |
māyāyāḥ prakṛtēstasyāḥ prabhāvāt akhilaṃ jagat |
svā vidyādi parādhīnaṃ pramāṇaiḥ sannidhānapitaṃ ||
bhūta bhautika saṃghaṃca māyātīva punaḥ punaḥ |
vividhaṃ svapna dṛgvacca saṃkalpēna sṛjāmyahaṃ ||.) gītābhāvaprakāsamu - 9 - 52 to 58 ; 59 to 62)
(nā śakticēta - cicchakticēta - kalpiṃcabaḍina, sṛṣṭiṃcabaḍina - māya yanu pērugala prakṛtilō pralayakālamaṃdu samasta bhūtamulu layiṃcucunnavi - prakṛtilō līnamagu cunnavi. anirvacanīyamaina (iṭuvaṃṭudi yani ceppuṭaku alavi kānidi yagu) nā yaṃdē kalpiṃcabaḍinadi yagu māya yanu pērugala prakṛtiki nā sattāsphūrtinicci (nā caitanya śaktinicci) ā prakṛti yokka prabhāvamu valana vāṭi avidya (ajñānamu) valana parādhīnamaina bhūtamulanu māyāvi vale nēka vidhamuluga marala marala nā saṃkalpamucēta sṛṣṭiṃcucunnānu).
(praḷayakālamaṃdu bhūtamulanniyu prakṛtilō layamaipōyinavāṭini nēnu ā prakṛtilōnuṃḍi dāniki nā caitanya śaktiniccuṭacēta dānicēta marala bhūtamulanniṃṭini sṛṣṭi kālamaṃdu ā prakṛtilōnuṃḍi puṭṭinaṭlu cēyucunnānu - nēnu prakṛtilōnu, dāni vikāramulalōnu lēnidē prakṛti sṛṣṭi cēyalēdu).
(tanayaṃdē kalpiṃcabaḍinaṭuvaṃṭinnī; idi yiṭṭidi yani cdeppuṭaku alavikānaṭuvaṃṭidinnī ayina prakṛtini tana sattāsphūrtitō dṛḍhapaṟaci aṭṭi māya ayina prakṛti prabhāvamucēta māya yokka ādhīnamulōnunna samastamaina bhūta bhautikamula samūhamaina ī jagattu aṃtaṭinī māyāvi ayinavāḍu svapnamulō kanabaḍinavāṭi vale, vēṟu vēṟugā (vibhaktamugā) tirigi tirigi nā saṃkalpamucētanē sṛṣṭiṃcucunnānu).
pravartatē svayaṃ dēvī daityānāṃ naśanāya vai |
pratikalpaṃ bhalēgrāmō rāvaṇaścāpi rākṣasaḥ|
tadaiva jāyatē yudddhaṃ tathā tridraśa saṃgamaḥ |
ēvaṃ rāma sahasrāṇi rāvaṇānāṃ sahasra śaḥ |
bhavitavyāni bhūtāni tathā dēvī pravartatē ||“. (kāḷikā purāṇamu - 62 - 37)
(pūrva kalpamaṃdu ē rītigā sṛṣṭi jarigenō prati kalpamaṃdunu ā rītiganē jarugunu - rākṣasulanu naśiṃpacēyuṭaku ā prakāramugānē dēvi puṭṭucuṃḍunu - prati kalpamaṃdunu śrīrāmuḍu puṭṭucuṃḍunu, rāvaṇāsuruḍu kūḍa puṭṭucuṃḍunu - appaṭi valēnē yuddamu kūḍa jarugucuṃḍunu - ī prakāramugānē vēlakoladi śrīrāmulu, rāvaṇāsurulu, bhūtamulu puṭṭagalavu)
vastvaṃtara pariśūnyuḍu
dana bhuvana nirmāṇa vāṃcha
buddhi dōci nammahāpuruṣavaruḍu gārya kāraṇa rūpamai ghanatakekkina yaṭṭi yavidya yaṃdu.
ka. puruṣākṛti nātmāṃśa
sphuraṇamugala śakti nilipi puruṣōttamuḍu - - - nijōdara saṃsthita viśvamapuḍu daga puṭṭiṃcen.
“ahaṃ śrī vāsudēvō (a)sya sarvasya jagataḥ prabhuḥ |
upādānaṃ nimittaṃ ca mattaḥ sarva laya sthitī |
mayāṃtaryāmiṇā sarva śaktinā sarva vēdinā |
prēryamāṇaṃ jagatsarvaṃ svasya kāryē pravartatē ||“. (gītābhāvaprakāśamu - 10 - 36, 37)
(vāsudēvuḍanaina nēnu - aṃdaṟi yaṃdunu, anniṃṭiyaṃdunu nivasiṃcuvāḍanagu nēnu - ī samasta jagattunaku prabhuvunu, lēka dānini puṭṭiṃcuvāḍanu. eṃducētananagā ī jagattu aṃtaṭikī upādānakāraṇamu, nimitta kāraṇamu kūḍa nēnē - dānini sthiti kālamulō pōṣiṃcuvāḍanu, layamu cēyuvāḍanu nēnē - sarvajñuḍanaguṭa cētanu, anniṃṭilōnu aṃtaryāmigā nuṃḍuṭa cētanu, samastamaina śaktulu kalavāḍanaguṭacētanu, nā cēta prēriṃpabaḍinadai ī jagattu aṃtayu - aṃdulōnunna vastuvulanniyu - vāṭi vāṭi kāryamulaṃdu vartiṃcucunnavi. bhagavaṃtuni śakti prati vastuvulōnu lēnidē ē vastuvu, yē jīviyu ē paninainanu cēyajāladu. bhūtamulanniyu - prāṇulanniyu vāṭi vāṭi panulu cēyucunnavanina avi vāṭilō bhagavaṃtuni cicchakti - caitanya śakti; Energy - yuṃḍuṭavalanananē yanuṭa niścayamu).
(evaḍu ati sūkṣmarūpamuna nunna prapaṃca bījamunu nānā rūpamulugā vistariṃpacēyunō, vidvāṃśuḍai - anaga sarvajñuḍai - evaḍu svarūpamula vimarśiṃci vānini nāmadhēyamulu kalpiṃci vyavahariṃcucuṃḍunō - ani ceppu śrutulacē nāma rūpa prakaṭanamē sṛṣṭiyani prakaṭiṃpabaḍiyunnadi).
(ī prapaṃcamu puṭṭuṭaku muṃdu ī jagattu aṃtayu satpadārthamugānē yuṃḍenu - adi anēkamugā nēnē agudunu - ani saṃkalpiṃcenu - adi tējassunu sṛṣṭiṃcenu- idi modalu - “acētanavastuvulanniṃṭinī tējassu (agni), jalamu, annamu (bhūmi) modalagu vāṭinigā kaligiṃci (māri), ī jīvuḍu anu ātmarūpamugā vāṭilō pravēśiṃci nāmarūpamulu galavigā cēsedanu” ani saṃkalpiṃci caturmukha brahma modalu sthāvaramulavaraku nuṃḍu nālugu vidhamula bhūtamulanu vāṭi vāṭi karmalaku tagina śarīramu, vāṭiki tagina pēru galavigā cēsenu).
nahi tṛṇamapi viṣṇōrbhinna sattāṃ labhēta vidhiśa tamapi tadvannaiva viṣṇōrvibhinnaṃ ||” (gītābhāvaprakāśamu - 9- 63)
(ākāśamu, gāli, agni, nīru, bhūmi anu paṃcabhūtamulu bhagavaṃtuni vivartamulu - (marpulu), (rūpamulu) ani vēdamulanniṃṭilōnu siddhāṃtamu cēyabaḍinadi. oka gaḍḍipōca ayinanu - gaḍḍipōcaṃta yē cinna vastuvainanu - viṣṇuni kaṃṭenu (bhagavatuni kaṃṭe) vēṟu sattākaladi lēdu - ā prakāramugānē vēyi brahmalu (caturmukha brahmalu) ayinanu viṣṇuni kaṃṭe vēru kādu. ivanniyu, sṛṣṭilōni vastuvulanniyu bhagavaṃtuni śakti galaviyē - atani rūpamulē).
(śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 6 - 15 - 456)
bhūtamulaku janma maraṇa pōṣaṇamulu ni
rṇītamulu sēyucuṃḍunu
bhūtamayuṃḍīśvaruṃḍu, bhūta śaraṇyā !. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 211)
vvārunu lēru - - -“. (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 2 - 7 - 211)
(kārya vastuvulaku kāraṇavastuvulu kāraṇamulu. kāraṇa vastuvulaku maroka vastuvu kāraṇamu. ī prakāramugā kārya kāraṇa vastuvulanniṃṭikimūla kāraṇamu - modaṭi kāraṇamu - bhagavaṃtuḍu - kāraṇa vastuvē kārya vastuvugā mārunu. aṃducēta mūla kāraṇamaina bhagavaṃtuḍē anni kāraṇa vastuvulugānu, kārya vastuvulugānu mārenu - kāraṇa vastuvulu, kārya vastuvulu atanē).
“yatkiṃca jagatyāṃ pṛdhivyāṃ jagat dvaitarūpaṃ - pṛdhivyā mityupalakṣaṇaṃ - nāmarūpa karmātmakaṃ sarvaṃ jagadātmanyadhyastaṃ bhūta bhautikaṃ, kartṛtva bhōktṛtvādi lakṣaṇaṃca, idaṃ sarvaṃ īśāparamātmanā vāsyaṃ vasanīya mūcchādanīyaṃ, yathā svēnātmanā kalpitasya svapnasya svātmanā tirōbhāvēna svātma mātrāvaśēṣaḥ ēvaṃsarvasyāpi prapaṃcasya svātmani kalpitatvēna svātma tatva sākṣātkārāt svātma tāvanmātrēṇa tirōbhāvaḥ kartavyaḥ iti”.
(nāma rūpa karmalu galadinnī, kartṛtvamu, bhōktṛtvamu modalagu lakṣaṇamulu galadinnī, bhūtamulu bhūtamulavalana puṭṭinaṭuvaṃṭi vastuvulu galadinnī ayina ī jagattu aṃtayu paramātmayaṃdu adhyastamai yunnadi - paramātma cēta ācchādiṃcabaḍiyunnadi - paramātma nivasiṃcunadigā nunnadi. tana manasulō kalpiṃcabaḍina svapnamu tana manasulōnē lēkuṃḍagapōyi (svapna viṣayamulu lēkuṃḍaganē) tanu okkaḍē migiliyuṃḍunaṭlu ī prapaṃcamaṃtayu tanayaṃdē kalpiṃcabaḍiyuṃḍuṭacēta ātmatatvamu sākṣātkariṃcuṭa valana tana ātmayē idi aṃtayu ani telusukonina prapaṃcamu lēnaṭluganē yuṃḍunu).
sṛṣṭi mūḍu vidhamulu = ādhibhaugtikamu, ādhidaivikamu, adhyātmakamu - ādhibhautikamanagā bhūtamulavalana kaligina bādha, ādhi daivikamanagā adhiṣṭhānadēvatavalana kaligina bādha, ādhyātmakamu anagā paramātma valana kaligina bādha).
sṛṣṭi dvividhaṃ - cētanācētanaṃ - sthāvarajaṃgamarūpaṃ -
(sṛṣṭi reṃḍu vidhamulu - cētanamulu, acētanamulu, sthāvaramulu, jaṃgamamulu - cētanamulu anagā jīvulu - acētanamulu - jīvamu lēnivi (caitanyamu galavi, caitanyamu lēnivi); sthāvaramulu anagā sthiramugā nuṃḍunavi - kadalanivi - ceṭṭu, koṃḍa modalagunavi - jaṃgamamulanagā - kadalunavi)
(1) kāraṇasṛṣṭi; kārya sṛṣṭi; prākṛta sṛṣṭi, vaikṛta sṛṣṭi -
(2) caturvidhaṃ jarāyujāṃḍaja svēda jōdcijja rūpēṇa caturvidhaṃ.
aṃḍajamulu = gṛḍḍunuṃḍi puṭṭinavi pakṣulumodalagunavi - jarāyujamulu = māvinuṃḍi puṭṭinavi - mānavulu, paśuvulu modalagunavi, svēdajamulu = camaṭavalana puṭṭinavi, udbhijamulu = bhūmini pellagiṃcukoni puṭṭinavi - ceṭlu modalagunavi.
(3) dēvatā sṛṣṭi; jaṃtuvula sṛṣṭi; mānavula sṛṣṭi; sthāvaramula sṛṣṭi.
svapna māyā svarūpēti sṛṣṭiranyairvikalpitā |
icchāmātra prabhavō sṛṣṭiriti sṛṣṭau viniścitaḥ |
kālāt prasūtiṃ bhūtānāṃ manyaṃtē kāla ciṃtakāḥ |
bhōgārthaṃ sṛṣṭiranyē krīḍārthamiti cāparē |
dēvasyēṣa svabhāvō (a)yamāptakāmasya kāspṛhā ||” (māṃḍūkyōpaniṣat)
(ī sṛṣṭi koṃdaṟu bhagavaṃtuni vibhūti yani ceppucunnāru. śrīmadbhagavadgītalōni vibhūti yōgamulō ceppina prakāramu sṛṣṭilōnunna samasta vastuvulu atani vibhūtulē, atani rūpamulē - svapnamuvale māyā rūpamani maṟikoṃdaṟu ceppucunnāru - iṃkanu koṃdaṟu ī sṛṣṭi bhagavaṃtuni icchāmātramu (kōrika valana - kōrinaṃta mātramuna) kaliginadani yanucunnāru - “sa akāmayata” (atanu kōrenu) ani śruti ceppucunnadi. kālajñānamu kalavāru ī sṛṣṭi kālamuvalana kalugucunnadanucunnāru. kālamu naḍucucuṃḍuṭavalana puṭṭuṭa peruguṭa canipōvuṭa jarugucunnavi kanuka kālamu valana sṛṣṭi yagucunnadani vāri abhiprāyamu. bhōgamulananubhaviṃcuṭaku sṛṣṭi jarugucunnadani koṃdaṟi abhiprāyamu - bhagavaṃtuni krīḍa koṟaku sṛṣṭi jarugucunnadani maṟi koṃdaṟi abhiprāyamu - idi bhagavaṃtuni svabhāvamu ani maṟikoṃdaṟi abhiprāyamu - āptakāmuḍu, paripūrṇakāmuḍu (kōrikalanniyu tīrinavāḍu - ē vidhamaina kōrikalu lēnivāḍu) bhagavaṃtuḍu ani ceppabaḍiyuṃḍuṭacēta bhagavaṃtuniki kōrikayē lēdu - anuṭa spaṣṭamu. viṣṇuvanagā vyāpanaśīluḍu - brahma anagā peddadigā peruguvāḍu - vṛddhi poṃduvāḍu ani bhagavaṃtuni guṟiṃci ceppuṭavalana prati vastuvulōnu bhagavaṃtuḍu (viṣṇuvu) pravēśiṃciyuṃḍuṭavalananu, vyāpiṃcuṭa lēka vyāpiṃpacēyuṭa yatani śīlamu svabhāvamu yaguṭacēta, prati vastuvulō nuṃḍi dānilōnuṃḍi maṟiyoka vastuvunu puṭṭiṃcucuṃḍuṭacēta, sṛṣṭi atani svabhāvamu kanuka prati vastuvulōnuṃḍi maṟiyoka vastuvu puṭṭucunē yuṃḍunu - aṃducēta sṛṣṭi atani tani svabhāvamu valananē jarugucunnadani koṃdaṟi abhiprāyamu).
muna brakāśiṃcu nī ghanarūpa vibhavaṃbu rūpiṃpa dēhadhārulaku durvi
bhāvyaṃbu - - (śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 3 - 9 - 294)
(pūrvamu valenē - pūrvasṛṣṭilō valēnē - brahma (caturmukha brahma) sūrya caṃdrulanu sṛṣṭiṃcenu)
“samāna nāmarūpatvācca āvṛttā vapyavirōdhō darśanat smṛtēśca” (brahmasūtramulu - 1 - 3 - 8 - 30)
(praḷayamunaṃdu naśiṃcinanu maṟala puṭṭuṭalō samānamaina nāmarūpamulē kalavi yaguṭavalana sṛṣṭi praḷayamulu maṟala maṟala vaccinanu vāṭilō vāṭi vāṭi saṃskāramu dhvaṃsamukādu - anādiyaguṭavalana - kāvuna prati sṛṣṭiyaṃdunu vastuvulu āyā ākṛtigalavigānē puṭṭunu kāni, vāṭiki vēru lakṣaṇamulu kalavigā puṭṭavu).
ayina satyavratunaku śrīmahāviṣṇuvu oka matsyarūpamulō kanabaḍi - - -
“sī. iṭamīda kī rātrikēḍava dinamuna padmagarbhunakokka pagalu; nāḍu
bhūrbhuvādika jagaṃbulu mūḍu vilayābdhilōna munuṃgu nālōna bedda
nāva cēragavaccu nā paṃpu peṃpuna; dānipai nauṣadha tatulu, bīja
rāsulu niḍi payōrāśilō vihariṃpagalavu sapta ṛṣulu kalasi tiruga”.
ā. mrō la gānarāka muṃcu beṃcīkaṭi
minukucuṃḍu munula mēni velugu
dolakucuṃḍu, jaladhi dōdhūyamānamai
nāva tēlucuṃḍu, naravarēṇya
- iṭlu vēdaṃbulu doṃgili doṃgarakkasuṃḍu munnīṭa muniṃgina vāni jayiṃpa valasiyu, mrānu tīgalayaṃdu vittanaṃbula pottarulu pennīṭa nāni ceḍakuṃḍa manupavalasiyu, nella kāryaṃbulaku gāvaliyagu nā puruṣōttamuṃḍu “- - - lakṣa yōjanāyataṃbaina” matsyarūpuḍāyenu.
ma. - - - satyavratamēdinī dayituṃḍō jaṃbūni mān tīgevi
ttanamul pekkulu nāvapai niḍi haridhyānaṃbutō dānipai
muni saṃghaṃbulu dāni nekki neṟatō munnīṭipai dēlucun - - -.
iṭlu muṃdaṭi kalpamulōni vastuvulanu (vittanaṃbulanu) vāṭi kāraṇarūpamutō tarvāta kalpamuvaraku rakṣiṃci naṃduvalana ī kalpaṃbunaṃdali sthūla rūpamulu gaikoni avi amarukonenu)
(dīnini baṭṭi oka kalpamulōni vastuvulu kalpāṃtamaṃdu pūrtigā naśiṃpaka kāraṇarūpamulōnuṃḍi tarvāta kalpamulō marala janmiṃcucuṃḍunu). (cūḍumu - śrīmadāṃdhramahābhāgavatamu - 8 -24 - 24 - 703 nuṃḍi 734 varaku)
(janma lēni paramātma anēka vidhamulugā, anēka rūpamulatō janmiṃcucunnāḍu).
tasyaināsya midha parā bhagavatiśśaktistva vidyātmikā |
saṃsargācca midhastayōrbhagavata śśaktyōrjagajjāyatē || .(saṃkṣēpa śārīrakamu)
(ē vidhamaina dōṣamu lēni (śuddhamaina) bhagavaṃtuni cicchaktiyē (Pure Energy) caitanyamani ceppabaḍucunnadi. ā bhagavaṃtuniyokka jadaśakti avidya yani ceppabaḍucunnadi. bhagavaṃtuni yokka ī reṃḍu śaktulu kaliyuṭavallanē jagattu sṛṣṭiṃcabaḍucunnadi). “sūryā caṃdramasau dhātā yathā pūrvamakalpayat”. (cūḍumu - 28)
English translation not yet available for this entry. Let us know if you'd like to help.
Questions, corrections, or memories about the manuscript — messages go directly to the family. Your message is not shown publicly, and the family's email address stays private.